Nodokļu politika, pārspīlētā birokrātija, finanšu resursu piesaiste — tās ir galvenās mazā un vidējā biznesa «bremzes» un «žņaugi» Latvijā secināts Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un laikraksta Dienas bizness kopīgi rīkotās akcijas «Nestāvi malā! Krīze liek rīkoties» laikā.

AKcijas laikā mazie un vidējie uzņēmumi formulēja galvenos «sāpju punktus».   Lielie Latvijas uzņēmumi savus ierosinājumus ekonomikas sildīšanai jau ir izteikuši, taču mazo un vidējo viedoklis šajos jautājumos līdz šim nav bijis  īsti apzināts, bet vairāki mazo uzņēmēju ieteikumi un sūdzības valsts aparāts «laidis gar ausīm» vai arī ar līdzjūtīgu sejas izteiksmi uzklausījis, bet nekas vēlāk nav sekojis. 

Top mazā biznesa žņaugu novēršanas programmaTiesa, vismaz daļa vēlmju un ierosinājumu gan mazajiem, gan lielajiem uzņēmumiem ir vieni un tie paši. Proti, ir priekšlikums valdībai atteikties no uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumiem, kas tikai pasliktina uzņēmuma naudas plūsmu. It īpaši situācijā, kad mazajiem uzņēmumiem apgrozāmos līdzekļus aizņemties bankās kļūst arvien grūtāk.
Līdz ar hipotekārās kreditēšanas «iebuksēšanu» samazinājusies kredītresursu pieejamība. Vēl vairāk principā nav iespēju gūt mikrokredītus, kas ir ļoti vajadzīgi tieši cilvēkiem, kuri sāk biznesu, jo paziņām, draugiem un ģimenes locekļiem nav brīvu resursu ko aizdot jaunajam biznesmenim. Gaisā joprojām virmo ideja par Attīstības bankas radīšanu Latvijā, kas tieši nodarbotos ar mazo kredītu izsniegšanu — faktiski ar iecerētā projekta  teju vai100 % finansējumu.

«Ļoti sāpīgi it īpaši mazajiem uzņēmējiem, ir nodokļu politikas jautājumi,» tā, apkopojot uzņēmēju ierosināto secina laikraksta Dienas bizness galvenā redaktore Dace Andersone. Proti, viens no pasākuma dalībniekiem izstāstīja unikālu gadījumu, kur par 0.1 Ls nesamaksātu (kļūdu) PVN summu sekoja drastiski sodi no nodokļu administrācijas. Tāpat tika piedāvāts mikrouzņēmumiem zināmu laiku pēc to izveides noteikt nodokļu brīvdienas. Turklāt pašvaldībām mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi būtiski nerūpot, tāpēc, lai veicinātu pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, tiek  piedāvāts daļu UIN ieņēmumu nodot pašvaldību rīcībā. Tāpat mazajiem vajagot reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN.

Izmaiņas esot vajadzīgas arī PVN nodoklī, kur ES pieļauj ieviest pazemināto PVN likmi vairākās jomās, kurās Latvijā šobrīd ir 21 %. Izteikts arī priekšlikums svītrot normatīvajos aktos iespēju nodokļu administrācijai neatmaksāt PVN  pārmaksu arī tiem, kuru eksports nepārsniedz 50 % no apgrozījuma.  Situācijā, kad Latvijā ekonomika arvien  vairāk atdziest, ir būtiski iedarbināt normu, kas dod iespēju atgūt valstij samaksāto PVN par parādiem. Kā otra PVN norma, ko Latvijā tika solīts ieviest ar 2009. gadu, tiek minēta PVN  atliktais maksājums preču importa darījumos.

Liela vērība tika pievērsta nevajadzīgas birokrātijas izskaušanai, jo kam jānodarbina grāmatveži visāda veidam atskaitēm, no kurām nekādu jēgu uzņēmēji neredzot. Tāpat esot jāatceļ virkne bezjēdzīgu, pārspīlētu prasību un formālu sertifikāciju. Tāpat ir idejas par speciālu portālu izveidi, kurā varētu tikt ievietoti visi iepirkumi, kur mazie tos varētu veikt kopīgi.
«Pēc ES standartiem par mikrouzņēmumu uzskata tādu, kurā strādājošo skaits nepārsniedz 10, bet par mazo, kur strādājošo skaits nepārsniedz 50, līdz ar to Latvijā absolūtais vairums no reģistrētajiem un nelikvidētajiem uzņēmumiem ir tieši mazie,» skaidro LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme — Grende. Viņa atzīst, ka nelielo dažādu sfēru mazo uzņēmumu sapulcēšanās mērķis ir izstrādāt konkrētu ierosinājumu (prasību) sarakstu, kas valdībai būtu jādara, lai stimulētu šos uzņēmējus. Priekšlikumi vēl joprojām tiek gaidīti un tie tuvāko dienu laikā tiks apkopoti pa blokiem un tiks publicēti gan portālā www.db.lv, gan www. chamber.lv, kā arī laikrakstā Dienas bizness.