Kamēr no gadiem solītās atkritumu šķirošanas Getliņu poligonā nav ne miņas, uzņēmums pievēršas citam biznesam – tomātu audzēšanai. Jau nākamgad plānots nodot ekspluatācijā Getliņu siltumnīcu pirmo kārtu, kurā varētu izaudzēt līdz 150 tūkstošiem tonnu tomātu, kā arī ziedus.

Tomātus paredzēts laist tirdzniecībā, turklāt to cena varētu būt konkurētspējīga, jo siltumnīcu apkurei plānots izmantot turpat poligonā no atkritumiem ražoto siltumenerģiju, kas šobrīd galvenokārt izkūp gaisā. «Tā kā apmēram pusi dārzeņu audzēšanas izmaksu veido siltuma un elektrības izmaksas, kas mūsu gadījumā ir tuvas nullei, domājam, ka cenas ziņā produkcija būs konkurētspējīga. Ir domāts izmantot tehnoloģijas, kādas ir arī Mārupē, kur augsnes nav vispār, līdz ar to jebkādām bažām nav nekāda pamata, tā ir pilnībā izolēta sistēma,» norādīja SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Vienīgais šķērslis varētu būt zīmols, jo Getliņu vārds potenciālos pircējus, visticamāk, atbaidīs. «Nav runas, ka mēs paši nodarbotos ar mazumtirdzniecību. Ja atradīsim noietu uz vietas – būsim priecīgi. Ja nē – Polijā vai citās valstīs Getliņu vārds nevienam neko neizsaka,» vaļsirdīgi atzina I. Stirāns. Uz nepieciešamību piestrādāt pie Getliņu tomātu zīmola norāda arī Db aptaujātie speciālisti.

Sagaidāms, ka kopējās investīcijas siltumnīcās kopā ar tehnoloģijām varētu sasniegt pat 800 tūkst. eiro, konkurss par siltumnīcu skiču projektu izstrādi noslēgsies rīt, 10. februārī.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Sašķidrinātās gāzes terminālis Rīgā iegūst reālas aprises

Par to liecina, gan Rīgas attīstības plāna grozījumos no 2006.-2018. gadam pie pašas Daugavas iztekas Mangaļsalā iezīmētais sašķidrinātās gāzes terminālis, gan arī Itera Latvija prezidenta Jura Savicka plāni.

Līdzīga pieeja, bet atšķirīgi risinājumi

Katrai no Baltijas valstīm ir savi trumpji un arī savas vājās vietas iedzīvotāju ienākumu aplikšanā ar nodokli, bet izteikta līdera šajā jomā  nav, to rāda zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte pētījums par iedzīvotāju ienākumu nodokļiem trīs Baltijas valstīs 2010. gadā.

Bankās atalgojums sarucis par 18%

Lai gan banku finansiālās darbības peļņa 2009. gadā samazinājās par 20%, salīdzinot ar 2008. gadu, banku vadības atalgojums sarucis par 14%, bet banku personāla atalgojums, kuru veido gan pamata alga, gan piemaksas, — par 18%.

Cemex uzsāk eksportu uz Somiju

Liepājas eksporta termināļa būvniecība uzņēmumam devusi plašas eksporta iespējas.

Prognozē algu kāpumu pēc gada

Pēc uzņēmumu vadītāju prognozēm šogad ir paredzama atalgojuma līmeņa stagnācija.