Pastāv iespēja, ka Latvijā nevarēs veikt norēķinus ASV dolāros, kā rezultātā var iestāties krīze gan banku tirgū, gan Latvijas ekonomikā.

Sekojot ASV bankas American Express Bank solim, arī tikai pērn banku tirgū ienākusī viena no lielākajām bankām Bank of America esot (vēl neoficiāli) paziņojusi vairākām Latvijas bankām par korespondējošo kontu slēgšanu.

Joprojām nav zināmi patiesie iemesli šādiem ASV banku lēmumiem. ASV interneta mājas lapā (par korespondējošām attiecībām ar ASV bankām) liecina, ka ar ASV bankām pa tiešo korespondējošie konti noslēgti 16 komercbankām un Latvijas Bankai, t.sk., ar Bank of America - 6 bankām. Citas bankas sadarbojas arī ar Deutsche Bank Trust Company, JPMorgan, HSBC Bank.

"Tas ir laika jautājums, ka ASV bankas vispār slēgs kontus, ja valdība nespers nekādus soļus," Db pieļāva Aizkraukles bankas līdzīpašnieks Ernests Bernis, uzskatot, ka šis jau ir politisks jautājums, kas nav saistīts ar konkrētu banku darbību.

Vairākām bankām patlaban galvenā korespondentbanka kļūs JPMorgan, kas līdz šim bijis lielākais sadarbības partneris. Ja arī šī un citas bankas (vēl ap 4 bankas) pārtrauks sadarbību, klienti nerezidenti un to noguldījumi atstās Latvijas bankas un, visticamk, strādās Lietuvā un Igaunijā.

Savukārt šīm Latvijas bankām nāksies samazināt darbību Latvijā, t.sk., iespējams, vispār pārtraukt kreditēšanu (jo noguldījumi kalpo kā viens no resursiem kredītu izsniegšanai). Tam savukārt var sekot krīze tautsaimniecībā un, samazinoties banku pakalpojumu eksportam, palielināties tekošā konta deficīts (Db jau rakstīja, ka tas šogad 1.cet. bija 25.7 % no IKP), jo bankas, kas apkalpo nerezidentus, faktiski ir pakalpojumu eksportētāji un tām ir ievērojama loma tirdzniecības deficīta samazināšanā, lēsa E. Bernis.

Parex bankas viceprezidents Arnis Lagzdiņš atzina, ka ir dzirdējis par Bank of America nodomiem, lai gan oficiāla vēstule vēl nav saņemta. Jautāts, kas notiks, ja JPMorgan nolems slēgt korespondējošo kontu, arī viņš atzina, ka tas vairs nav banku, bet jau politisks jautājums.

Vērsīsies pie valdības

Baņķieri domā vērsties pie premjera ar jautājumu - vai Latvijā vispār nepieciešams nerezidentu bizness? - jo pretēji deklarētajam par Latvijas kā reģionālā finanšu centra veidošanu nevarot redzēt valdības konkrētu politiku šajā jomā.

E. Bernis apliecina, ka banku sektorā pēdējo gadu laikā nav bijis skaļu skandālu, arī procedūras atbilst likumiem. Lai veiktu norēķinus dolāros, bankām iespējams izmantot starpniekbankas, piem., Austrijā, Vācijā, tomēr tas sadārdzina pakalpojumu sniegšanu.

"Dažām bankām ir 10 reizes augstāki tarifi, turklāt šāda situācija ir nelabvēlīgi konkurences apstākļi, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju," lēsa E. Bernis. Pēc viņa pieļautā, arī uz Eiropas valstīm var būt līdzīgs spiediens neapkalpot Latvijas bankas.

Ofšorus neapkalpo

Latvijas komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons: mans viedoklis, ka jārok dziļāk, tīri politiskā globālā jautājumā. Viņš minēja, ka lielākā daļa - 90 % no nerezidentu noguldījumiem esot ofšortipa kompānijas, no kurām lielākā daļa reģistrēta ASV.

Ja kāds pasaka, ka šī naudas plūsma, kas nāk no Austrumeiropas - no Krievijas, Ukrainas, kur šādas ārzonu firmas izmanto, un šādi klienti nav vēlami nezināmu iemeslu dēļ, tad tiek dots norādījums bankām un bankas attiecīgi pilda uzstādījumus.

E. Bernis norādīja, ka jau otro gadu pēc kārtas bankas (vismaz Aizkraukles banka) neatver kontus ASV ārzonu kompānijām - to skaits sarucis vairākas reizes, bet šo kompāniju veiktie dolāru maksājumi, pēc dažu banku teiktā, veido ap 1-2 % kopējos maksājumos.

Tādējādi ASV nevarētu pārmest lielu ārzonu kompāniju (aiz kuriem ir NVS valstu uzņēmēji) skaita klātbūtni Latvijas bankās. Piem., Baltic International bank atsakās dibināt partnerattiecības ar jauniem klientiem, kuri ir ASV teritorijā reģistrētās kompānijas, kuras fiziski neatrodas (nav ofisa telpu) ASV teritorijā un kuras savu saimniecisko darbību neveic ASV teritorijā.

Jābrauc uz ASV

Ministru prezidenta padomnieks ārlietu jautājumos Pēteris Ustubs, līdz kuram arī nonākusi informācija par Bank of America, Db minēja par premjera tikšanos ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju Uldi Cērpu saistībā ar American Express Bank paziņojumu par korespondējošo kontu slēgšanu 6 Latvijas bankām.

P. Ustubs atzina, ka sarunas gaitā tika atzīts, ka nepieciešams tiešs un nepastarpināts dialogs gan ar Ņujorkas štata regulatoru, gan attiecīgajām bankām ASV.

Db jau rakstīja par Latvijas banku paustajām aizdomām, ka American Express Bank savu lēmumu pieņēmis pēc Ņujorkas štata regulatora veiktā audita šogad, bet ka problēmas ir nevis Latvijas bankās, bet pašā ASV bankā.

T. Tverijons atzina, ka oficiālā līmenī tas nav zināms, tāpēc politiski vēstniecību, valdības līmenī jāmēģina noskaidrot, kas noticis. Arī nav konkrētu ziņu, kādas ir regulatora prasības - tas prasa attiecīgo noskaidrošanu, "jo mēs savā līmenī to noskaidrot nevaram", tā T.Tverijons.

Viņš uzskata, ka Latvijā nebūs problēmu ar ASV dolāriem, jo ir runa, kam dolāri pieder. "Ja visas ASV bankas aizvērs korespondējošos kontus visām Latvijas bankm, jautājums - kāpēc? Nepieļauju tādu situāciju. Ja galīgi neticamā variantā tas notiek, tad Latvijas bankas norēķinus veiks caur trešo banku, tad bankas mazāk pelnīs, ja nebūs tiešā korespondējošā konta," minēja T. Tverijons.

Lai gan T. Tverijons sliecas vairāk domāt par to, ka tā ir American Express iekšējā problēma, tomēr ziņas par Bank of America iespējamo aiziešanu, viņš lēsa, tādā gadījumā vai nu darbojas American Express Bank sindroms vai arī, kas būtu vissliktākais - ir ASV iekšējās politikas maiņa, jo tas skartu visus. "Ja vainīgi, tad vainīgi, bet ja notiek, iepriekš nebrīdinot un nostādot fakta priekšā, tad neuzskatu par īpašu draudzīgu izpausmes veidu," tā T. Tverijons.

SEB Unibankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste atzina, ka norēķiniem ASV dolāros SEB Unibankai ir atvērts korespondējošais konts Bank of New York, un šobrīd sadarbība turpinās. "Kas attiecas uz nupat izskanējušo informāciju par korespondējošo kontu slēgšanu ASV dolāros vairākām Latvijas komercbankām, viens no lielākajiem šādas darbības riskiem ir tas, ka attiecīgajām bankām attiecīgajā valūtā ir apgrūtināta norēķinu veikšana. Tas, protams, nedara labu komercbanku sektoram kopumā un kaitē arī atsevišķu banku reputācijai. Mūsu pieredze rāda, ka lielās komercbankas, kurām ir priekšrocība aizgūt labāko praksi no mātes bankām, rpīgi ieviešot nepieciešamās procedūras. Ilgtermiņā arī pārējām bankām ir rūpīgi jādomā par iekšējo procedūru sakārtošanu un to ievērošanu," tā viņa.

Viens no lielākajiem šādas darbības riskiem ir tas, ka attiecīgajām bankām attiecīgajā valūtā ir apgrūtināta norēķinu veikšana. Tas, protams, nedara labu komercbanku sektoram kopumā un kaitē arī atsevišķu banku reputācijai.