ASV amatpersonas ir atklājušas shēmu, kas ļāva cilvēkiem krāpnieciskā veidā iegūt Ungārijas pases un ierasties ASV ar neīstu identitāti, un ASV tāpēc varētu izslēgt Ungārijas pilsoņus no vīzu režīma atcelšanas programmas (VWP), ceturtdien ziņoja ASV un Ungārijas mediji.

«Ievainojamība» Ungārijas pasu sistēmā ir novedusi pie «drošības pārkāpumiem», sacīja ASV amatpersonas, kuras tika citētas ASV laikraksta The Washington Post un Ungārijas vietnes Direkt36 kopīgā rakstā.

Saskaņā ar laikraksta iegūtu ASV Iekšzemes drošības ministrijas (DHS) dokumentu apmēram 700 cilvēku bija krāpnieciski ieguvuši autentiskas Ungārijas pases un pieņēmuši šo pasu sākotnējo īpašnieku identitāti.

«Ir acīmredzams risks, ka uz ASV dodas cilvēki, kuriem ir iemesls slēpt savu identitāti,» sacīja bijusī DHS amatpersona, kas citēta šajā rakstā.

DHS dokumentā teikts, ka vismaz 65 no šiem Ungārijas pasu ieguvējiem veiksmīgi iekļuvuši ASV. Neraugoties uz DHS mēģinājumiem atrast un izraidīt šos cilvēkus, pērnā gada oktobrī 30 no viņiem vēl nebija atrasti.

Lielākajai daļai iedzīvotāju jeb 58 % ir labs kredītreitings, un arī pandēmija nav būtiski ietekmējusi to spēju savlaicīgi veikt maksājumus, savukārt 34 % aizdevums bankā šobrīd nebūtu pieejams, jo viņu kredītreitings ir zems, liecina Kredītinformācijas Biroja (KIB) statistika par iedzīvotāju kredītreitingu šī gada decembrī.

Pandēmijas laikā nepieaug kavēto maksājumu īpatsvars – gluži pretēji – visās kredītreitinga grupās kavēto maksājumu šogad ir mazāk nekā pērn, liecina KIB statistika, vērtējot privātpersonu vairāk nekā 60 dienas kavēto maksājumu tendences kopš pagājušā gada jūlija.

Piemēram, šī gada augustā maksājumus kavēja 13 % iedzīvotāju ar zemāko kredītreitingu un nepilns procents ar augstāko kredītreitingu, savukārt pērnā gada augustā apmēram divreiz vairāk - attiecīgi 29 % un ap 2 %.

Skalā no A līdz E, kur A ir augstākais un E zemākais kredītreitings, A kredītreitinga vērtējums šobrīd ir 31 % iedzīvotāju, B – 27 %, C - 9 %, D - 10 % un E – 24 % iedzīvotāju.

Pēc personāla atlases kompānijas veiktās analīzes, kā arī ņemot vērā kandidātu iniciatīvas un saskatītās perspektīvas attiecībā uz airBaltic tālāku attīstību, par «viscerīgāko» pretendentu airBaltic vadītāja amatam patlaban tiek uzskatīts Ungārijas aviokompānijas Malev vadītājs Martins Gauss.

Tā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš skaidroja, ka sākotnēji jaunais airBaltic vadītājs tiks pieņemts darbā uz kompānijas restrukturizācijas laiku. Pēc šī perioda, kas tiek minēts divi mēneši, tiks vērtēts airBaltic vadītāja darbs un, iespējams, darba attiecības varētu tikt pagarinātas.

Runājot par nākamā airBaltic vadītāja atalgojumu, Augulis sacīja, ka «Flika alga tā nebūs». Viņš pauda uzskatu, ka Latvijas lidsabiedrības vadītāja atalgojums nedrīkstētu pārsniegt 20 tūkstošus latu mēnesī.

Atspēkojot presē iepriekš izskanējušo informāciju, ka M. Gausa līdzšinējā darbība Ungārijas aviokompānijas Malev vadītāja amatā neesot bijusi diez ko spīdoša, satiksmes ministrs norādīja, ka Ungārijas aviokompānijas stāstu nevar salīdzināt ar airBaltic.

Ar vai bez SVF aizdevuma, bet no konsolidācijas neizvairīties.

Tā ekonomiskās krīzes situācijā savas valsts politiku vērtē Ungārijas vēstnieks Latvijā Gabors Dobokajs.

Vai ungāri mājokļu kredītu krīzes jautājumā, vienpusēji samazinot Šveices frankos maksājamo kredītu valūtas kursu, ir ņēmuši par piemēru kādu agrāku precedentu?

Pēdējos mēnešos Ungārija par to ir daudz kritizēta par izvēlēto kredītu atmaksāšanas veidu. Esam mēģinājuši atrast to labāko, bet gatava piemēra gan mums nav bijis.

Runājot par to, jāņem vērā pirmām kārtām tas, ka Ungārijas ekonomika pašlaik ir viegli ievainojama gan valsts, gan privātpersonu ārzemju valūtās ņemto aizdevumu dēļ. Bija kaut kas jādara, un nav šaubu, ka gan starptautiski, gan pašmāju finanšu tirgū tas nozīmē dažu interešu aizskaršanu. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs savu problēmu nevarētu risināt tieši šādi.

Rotu dizainere Ginta Sičeva jau 20 gadus dzīvo Londonā, 2000. gadā tur ir izveidojusi savu uzņēmumu, bet pirms pāris gadiem viņa savu darbnīcu pārcēla uz Rīgu

Biju domājusi, ka jūs lielākoties dzīvojat Londonā, bet, kad sarakstījāmies LinkedIn, pieminējāt, ka šobrīd dzīvojat starp Londonu, Tokiju, Minheni un Rīgu. Ko tas nozīmē?

Londonā esmu nodzīvojusi 20 gadus, bet pirms trim gadiem sāku veidot darbnīcu un izstāžu telpu (showroom) Rīgā. Tajā laikā paralēli izveidojās sadarbība ar Japānu, un tagad diezgan bieži jālido turp. Dzīvoju tur vienu vai vairākas nedēļas, tāpēc reizēm man šķiet, ka Japānā esmu biežāk nekā Londonā. Savukārt Minhenē daļēji dzīvo mana ģimene. Rīgā strādāju, te ir mana darbavieta, bet Londonā ir mana kompānija, grāmatveži, menedžeris, papīru darbi un mājas.

Rīgā atklāts Latvijā pirmais beziepakojuma preču jeb «zero waste» veikals Burka, kurā rīdzinieki un pilsētas viesi varēs pirkt pārtikas preces uz svara, izmantojot savu taru.

«Iepērkoties šeit, cilvēki samazinās radīto atkritumu daudzumu, kā arī ietaupīs uz iepakojuma rēķina, jo preces iepakojuma izmaksas var veidot līdz pat 40% no tās vērtības. Iespēja iegādāties preci tieši sev vajadzīgajā daudzumā ir vēl viena priekšrocība, ko nesniedz lielākā daļa veikalu,» uzskata SIA «Dabas burka» dibinātāja Marija Sološenko.

Viņa pastāsta, ka ideja atvērt beziepakojuma veikalu radās laikā, kad atradusies bērnu kopšanas atvaļinājumā un bija vairāk brīva laika. «Mana mazā meitiņa deva man iespēju padomāt par lietām, kas notiek apkārt pasaulē. Atspēriena punkts bija brīdī, kad pasūtīju pārtikas preces uz mājām un man piegādāja daudzus maisus. Es pārbēru maisu saturu savās burciņās un secināju, ka man ir pilna miskaste ar iepakojumu, ko esmu redzējusi labi, ja piecas sekundes. Man nav būtiski, kas uz tā iepakojuma ir uzzīmēts. Miskaste ir pilna ar atkritumiem, tie ir atkritumi, ar kuriem es nodaru pāri mūsu dabai un tā ir arī mana izmestā nauda, tad es sāku par to interesēties vairāk. Atradu, ka Latvijā ir «zero waste» kustība, kura šobrīd pulcē jau vairāk nekā 6000 cilvēkus. Atskatījos uz savu dzīvi un izrādījās, ka diezgan daudz no tā jau es daru, piemēram, izmantoju vairākas reizes lietojamu ūdens pudeli, kafijas termosu, auduma maisiņu. Gribēju darīt vēl vairāk arī meitiņas labā. Vēlējos padarīt pasauli labāku viņas dēļ,» atklāj M.Sološenko.

Kaut gan arvien vairāk uzņēmumu sāk pārdomāt vides jautājumus un parādās arvien vairāk videi draudzīgu produktu alternatīvu veikalos, Latvijas sabiedrībai vēl ir tāls ceļš ejams līdz reālai rīcībai un klimata pārmaiņu nozīmīguma apzināšanai.

Arī Eiropas Investīciju bankas ikgadējais pētījums norāda skaudru realitāti – Latvijas iedzīvotājiem klimata pārmaiņas nav primārā problēma, kā rezultātā arī trūkst klimatrīcības.

Kāpēc tāds kūtrums?

Viena no manis izvirzītajām teorijām, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem ilgtspējīga dzīvesveida piekopšana nāk tik grūti, ir meklējama mūsu vēsturiskajā mantojumā jeb – tā sekās. Pēc PSRS deficīta un krīzes gadiem mēs beidzot esam zināmā pārticības posmā, kad lielai daļai iedzīvotāju ir pieejami daudzi iepriekš nesasniedzami labumi. Veikalu plaukti ir pārpildīti ar ļoti plašu preču sortimentu un vilinošām atlaidēm pirkt vairāk, savukārt klimata pārmaiņu tendences mudina atiet no šāda domāšanas un dzīvošanas veida.

«Daru tādas lietas, kuras pieaugušā cilvēkā modina Pīteru Penu, mana mērķauditorija ir ikviena iekšējais bērns»

Tā intervijā DB atzīst vācu dizainers Pols Kecs (Paul Ketz), kurš Rīgā viesojās ar lekciju Latvijas dizaineriem un arhitektiem kompānijas Reaton projektā MC2 Akadēmija.

Fragments no intervijas:

Ko var paveikt dizains?

Dizains rada pasauli ap cilvēkiem, tas tos vada. Veids, kā dzīvoklī ir izvietoti krēsli vai gaismas ķermeņi, ietekmē to, kā mēs sazināmies viens ar otru. To pašu var teikt par sabiedrisku vietu uz ielas. Dizains var apvienot cilvēkus, mudināt viņus veikt noteiktas darbības vai atturēt tās darīt. Piemēram, ja sols parkā ir pārāk īss, cilvēki bez jumta virs galvas nevar uz tiem gulēt. Tajā pašā laikā es esmu pārliecināts, ka dizains var izglābt pasauli, kaut arī tas skan patētiski.

Šādiem vārdiem uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons raksturo vienu no lielākajām sporta būvēm Latvijā – Daugavas stadionu.

Viņš ir par iecerēm samērā īsā laika periodā Rīgā attīstīt trīs vērienīgus futbola infrastruktūras projektus, vienlaikus gan atzīstot, ka tas viss būs iespējams vien tad, ja izdosies piesaistīt finansējumu no ES, valsts, Rīgas pašvaldības.

Esat izteicies, ka jums esot ieceres futbola saimniecības attīstībai Latvijā. Par ko īsti ir runa?

Daudz lietu ir jāizdara. Problēmas saistībā ar krīzi man nozīmē to, ka tā futbola infrastruktūra, ko savulaik radīju, visticamāk, tiks zaudēta. Tāpēc ir jāpārnes futbola halle. No valsts esam dabūjuši piekrišanu saistībā ar Daugavas stadiona izmantošanu. Proti, mums ir plāns nākamajā gadā sagatavot Daugavas stadiona demontāžas projektu, jaunu tehnisko projektu, vēlā rudenī ielikt pamatus, un 2015. gada pavasarī demontēt Skonto būves un pārvest tās uz jauno vietu. Otra iecere ir saistīta ar nepieciešamību pēc stadiona, kur Latvijas futbola izlasei aizvadīt savas spēles. Skaidrs, ka tur, kur pašreiz ir Skonto stadions, tas drīz vairs nebūs. Tādējādi esam jau vienojušies ar pilsētu, ka šim mērķim tiks izmantots Barona ielas stadions. Šobrīd jau izstrādājam skiču projektu un ceram, ka tuvākā pusgada laikā tas būs gatavs. Principā mēs esam atraduši biznesa nišu, kas ļautu saistībā ar šo būvi nepieļaut tās pašas kļūdas, kas bija Skonto stadiona gadījumā. Uzbūvējot «pliku» stadionu, tā ikgadējās uzturēšanas izmaksas ir ap 250 tūkstošiem latu. Tas nav prātīgākais, un domāju, ka neviens to arī nevēlas darīt – it īpaši jau LFF, kas no tā visa baidās kā no uguns. Ir jādara viss, lai uzbūvētu jauno stadionu ar biznesa funkciju, lai tas nebūtu jādotē. Ja viss ar šo projektu notiks tā, kā ir plānots, es gribētu, lai 2016., 2017. gadā tas būtu gatavs.

Lai arī vācietis Martins Gauss tiek slavēts par spīdošu karjeru - no pilota līdz pat aviokompānijas vadībai -, pēdējie karjeras pakāpieni, vadot Ungārijas aviokompāniju Malev, nav bijuši izcili, liecina informācija, ko laikraksts Diena ieguvis sadarbībā ar Ungārijas žurnālistu neoficiālajiem avotiem.

M. Gauss ir viens no trim pretendentiem uz airBaltic vadītāja krēslu, ko pirms pāris nedēļām pēc akcionāru vienošanās atstāja Bertolts Fliks. Par jauno kompānijas vadītāju airBaltic padome lems piektdien. AirBaltic padomes priekšsēdētājs Ģirts Kiršteins tikai noteicis: «Par Malev mums Martins Gauss visu loģiski izstāstīja, un mums ir skaidrs, kas tur notika.» Ar pašu M. Gausu Dienai nav izdevies sazināties.

Laikraksts informē, ka jau pirms M. Gausa Malev mocījās ar lieliem zaudējumiem. 2006. gadā tie bija 36 miljonus eiro lieli, un 2007. gadā Ungārijas valdība nolēma aviokompāniju privatizēt. Par vairākuma akcionāriem kļuva divi Ungārijas pilsoņi, lai lidsabiedrībai nodrošinātu Eiropas aviokompānijas statusu, raksta The Budapest Times, kā arī Krievijas pilsonim Borisam Abramovičam piederoša sabiedrība Airbridge, kam līdzekļus akciju iegādei garantēja Krievijas valdībai daļēji piederošā Vņeštorgbank (tagad Bank VTB). Taču kompānijas finanšu dati neuzlabojās. 2008. gadā Malev zaudējumi bija jau 49 miljonus eiro lieli, un 2009. gada sākumā VTB banka pārņēma B. Abramovičam piederošās kapitāla daļas, kļūstot par Malev 49% daļu īpašnieku. Uzņēmuma vadību pārņēma Krievijas valsts aviokompānija Aeroflot, un šajā brīdī par jauno Malev ģenerāldirektoru tika uzaicināts M. Gauss.

Ungārija ir atsākusi dabasgāzes piegādes kaimiņvalstij Ukrainai, kuras tā septembrī bija pārtraukusi uz nenoteiktu laiku, svētdien paziņoja Ungārijas gāzes cauruļvadu tīkla operators FGSZ.

«Es varu apstiprināt, ka ir sākusies gāzes piegāde Ukrainai no Ungārijas,» e-pasta vēstulē ziņu aģentūrai AFP pavēstīja FGSZ preses sekretāre Edina Lakatoša. Viņa apstiprināja, ka sestdien tika piegādāti apmēram 2,6 miljoni kubikmetru gāzes.

FGSZ 25.septembrī apturēja gāzes transportēšanu uz Ukrainu uz nenoteiktu laiku. Ukrainas valsts naftas un gāzes kompānija Naftogaz Ukraini kritizēja šādu rīcību kā «negaidītu un neizprotamu», jo ir spēkā FGSZ un Ukrainas gāzes transporta sistēmas operatora Ukrtransgaz kontrakts, kas regulē gāzes plūsmu starp Ukrainu un Ungāriju abos virzienos.

Gāzes piegādes Ukrainai no Ungārijas tika pārtrauktas dažas dienas pēc tam, kad Budapeštā tikās Krievijas koncerna Gazprom vadītājs Aleksejs Millers un Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš ir bieži brīdinājis nekaitēt tirdzniecības sakariem ar Krieviju.

Ungārijas gāzes cauruļvadu operators FGSZ paziņojis, ka uz nenoteiktu laiku pārtraucis gāzes piegādes Ukrainai, šādu rīcību skaidrojot ar tehniskiem iemesliem.

Gāzes piegāžu apturēšanu ceturtdienas vakarā apstiprināja arī Ukrainas enerģētikas uzņēmums Naftogaz, Ungārijas lēmumu nodēvējot par negaidītu un neizskaidrojamu.

FGSZ paziņojumā Ungārijas ziņu aģentūrai MTI norāda, ka gāzes piegādes Ukrainai pārtrauktas ceturtdienas vakarā.

Tāpat FGSZ norāda, ka kopš pagājušā gada marta uzņēmums Ukrainai piegādāja 16,8 miljonus kubikmetru gāzes dienā.

FGSZ uzver, ka šo piegāžu apjoms neesot garantēts, jo tas esot atkarīgs no tehniskiem un komerciāliem apstākļiem.

Ungārijas uzņēmums skaidro, ka Ungārijā vērojams pieprasījuma pieaugums, ko esot nepieciešams apmierināt.

Tajā pat laikā gāzes tranzīta centrā Beregdarocā uz Ungārijas un Ukrainas robežas nepieciešams veikt tehniskus darbus, lai varētu nodrošināt lielāku gāzes importu.

Starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings (Fitch) Latvijas nākotnes novērtējuma samazināšana no pozitīva uz stabilu valsts pievilcību investoru acīs nepasliktinās, uzskata biznesa portāla Nozare.lv aptaujātie ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna stāstīja, ka Fitch, samazinot Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu no pozitīva uz stabilu, mazina varbūtību, ka drīzumā reitings varētu būt paaugstināts. Tomēr pats reitings netika samazināts un joprojām ir investīciju zonā. Tādējādi tas Latvijas pievilcību investoru acīs nepasliktina,» uzsvēra Strašuna.

Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka Fitch lēmums nenozīmē, ka Latvija būs investoriem mazāk pievilcīga.

Pēc viņa sacītā, aģentūra nesagaida, ka Latvijas kļūs pievilcīgāka tuvākajā nākotnē. Reitingu aģentūra nevērtē mūsu pievilcību visiem investoriem, bet tieši mums aizdotās naudas drošību - cik liels ir defolta risks. Aģentūra nevērtē, cik izdevīgi vai neizdevīgi ir ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumu kapitālā, lai arī tiešo investīciju veicēji aģentūras viedokli, bez šaubām, var ņemt vērā, sacīja Strautiņš.

Uzņēmuma kredītreitingu var salīdzināt ar vispārējā veselības stāvokļa noteikšanu – jo veselīgāks uzņēmums, jo augstāks kredītreitings. Tas prognozē, kāds ir risks, ka uzņēmums tuvākā gada laikā spēs laikus norēķināties par visām savām saistībām.

Ekonomiskie izaicinājumi – sākumā Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi, tagad augstā inflācija ir atstājusi iespaidu uz uzņēmumu kredītreitingu. Piemēram, vēl 2019. gadā aptuveni 5% Latvijas uzņēmumu bija ar augstu kredītreitingu un ļoti spēcīgu finanšu disciplīnu, tagad šādu uzņēmumu skaits samazinājies līdz 3,5%. Arī nākamais gads solās būt izaicinājumu pilns, šajā situācijā ir īpaši būtiski neaizmirst par finanšu disciplīnu.

Kāpēc kredītreitings ir tik būtisks? Izsniedzot aizdevumu, bankām ir pienākums ņemt vērā uzņēmuma kredītreitingu, lai samazinātu risku, ka kredīts netiks atmaksāts. Tāpat šo informāciju izmanto nebanku aizdevēji, pakalpojumu sniedzēji, uzņēmuma sadarbības partneri.

Eiro ieviešana ir nozīmīga kopējam Latvijas ekonomikas atveseļošanās procesam, jo tā ieviešana pamudinātu vadošās pasaules reitingu aģentūras paaugstināt valsts kredītreitingu, kas savukārt nozīmētu to, ka tiktu veicināta labvēlīgāka investīciju vide un labākas aizņemšanās iespējas gan valstij, gan privātajiem aizņēmējiem, norāda Finanšu ministrija.

«Labvēlīgas, valsts kredītreitingam atbilstošas aizņēmumu likmes ierobežos valdības parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu nākamajos gados, atvieglojot budžeta līdzekļu pieejamību citām jomām, kurām nepieciešams valsts finansējums – izglītībai, zinātnei, veselības aprūpei, infrastruktūrai un citām iedzīvotāju labklājībai svarīgām jomām,» skaidro finanšu ministrs Andris Vilks.

Ministrija atgādina, ka valsts aizņemas iekšējā un starptautiskajos finanšu tirgos galvenokārt tāpēc, lai nodrošinātu resursus kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai – valsts budžeta deficīta finansēšanai, valsts parāda atmaksai un valsts aizdevumu izsniegšanai. Valsts parāda pieaugumu ilgtermiņā galvenokārt nosaka nepieciešamība finansēt valsts budžeta deficītu. Procentu maksājumi par aizņēmumiem tiek veikti no valsts pamatbudžeta un procentu izdevumu apjoms ir tieši atkarīgs no veikto aizņēmumu apjoma un procentu likmēm, par kurām finanšu tirgus dalībnieki (investori) ir aizdevuši resursus valstij.

Pastāv «vērā ņemama» iespēja, ka Itālijas kredītreitings šomēnes tiks samazināts, pavēstījis reitingu aģentūras Fitch vadītājs.

Fitch vadītājs Deivids Railijs (David Riley) kā iesmeslu minējis to, ka Itālijai trūkst plāna, kā pārvarēt parādu krīzi un valsts lielos parādus.

Jau pagājušajā mēnesī Fitch brīdināja, ka varētu tikt samazināts gan Itālijas A+, gan citu eirozonas valstu kredītreitings. Iespējams, ka reitings varētu tikt samazināts arī Spānijai, Beļģijai, Īrijai, Slovēnijai un Kiprai.

Cits reitingu aģentūras Fitch pārstāvis norādīja, ka viņš neparedz Francijas reitinga samazinājumu 2012. gadā. Jau vēstīts, ka pērnā gada nogalē Fitch Francijas AAA kredītreitinga nākotnes izredzes ir samazinājis no stabilām uz negatīvām. Tas nozīmē – pastāv iespēja, ka valsts kredītreitngs varētu tikt samazināts tuvāko 12- 18 mēnešu laikā.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody’s" saglabājusi Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī ar stabilu nākotnes novērtējumu, teikts Valsts kases publiskotajā informācijā.

Valsts kases publiskotajā paziņojumā minēts, ka Latvija saglabā stabilu pozīciju kredītreitinga "A" grupā atbilstoši arī citu starptautisko kredītreitinga aģentūru aktuālajam novērtējumam.

Tostarp "S&P Global" Latvijai piešķirtais aktuālais "A+" līmeņa kredītreitings ar stabilu nākotnes novērtējumu ir vēsturiski augstākais kopš 1997.gada, kad Latvijai pirmo reizi tika noteikts valsts kredītreitings. Savukārt kredītreitinga aģentūras "Fitch Raitings" Latvijai piešķirtais kredītreitings ir "A-" līmenī ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Dodoties uz banku pēc aizņēmuma, potenciālie kredītņēmēji parasti jūt zināmas bažas, vai banka neatteiks naudas aizdevumu, un, ja piešķirs kredītu, tad ar kādiem noteikumiem.

Lai labāk izprastu, kā veidojas kredītvēsture un kā tā ietekmē gan privātpersonu, gan uzņēmumu iespējas saņemt finansējumu, skaidro Finanšu nozares asociācija un AS “Kredītinformācijas Birojs”.

Kredītvēsture ir, sava veida, personas novērtējums finanšu jomā, kas sniedz plašu informāciju par indivīda vai uzņēmuma finanšu saistībām un to izpildi. Tā ietver gan pašreizējās, gan pagātnes kredītsaistības, kā arī citus parādus, piemēram, komunālos maksājumus un telekomunikāciju rēķinus, ja tie ir kavēti. Kredītvēsturē var parādīties arī informācija par nodokļu parādiem, maksātnespējas procesiem un dažādiem amatu liegumiem, kas ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā.

Līdz ar banku krīzi Kiprā pavisam nesen starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazināja divu valsts lielāko banku kredītreitingus līdz pat maksātnespējas kategorijai. Bet ko īsti nozīmē kredītreitingi, un kad tie jāņem vērā? Vai tas ir svarīgi tikai politiķiem vai arī citu jomu darbiniekiem?

Biznesa vidē terminus «reitings» un «kredītreitings» visbiežāk lieto politiķi, ekonomisti un baņķieri, bet nozīmīga loma tiem ir arī apdrošināšanā. Uz vienu no jautājumiem varam atbildēt pavisam vienkārši – kredītreitingi ir svarīgi brīžos, kad nepieciešams pieņemt lēmumu par uzticamu sadarbības partneri. Jebkurā jomā ir svarīgi būt pārliecinātam, ka partneris spēs palīdzēt brīžos, kad būs piedzīvota nelaime. Kredītreitings ir kā sava veida barometrs, kas signalizē, cik partneris var būt uzticams ilgtermiņā un cik tas ir maksātspējīgs krīzes situācijās. Gan valstu, gan uzņēmumu līmenī.

Kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" (S&P) apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A+" līmenī, saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kase.

Aģentūra atzinīgi novērtējusi valdības operatīvu un efektīvu rīcību, ierobežojot Covid-19 izplatību Latvijā un īstenojot ievērojamus pasākumus ekonomikas atbalstam, norāda Valsts kase.

Pateicoties stingrai fiskālai disciplīnai pirms Covid-19 uzliesmojuma un valsts parāda līmenim, kas ir viens no zemākajiem eirozonā, valdībai esot nodrošināta pietiekama fiskāla elastība, lai atbalstītu ekonomiku pašreizējā situācijā.

Salīdzinot ar 2007. – 2009.gada finanšu krīzi, Latvijas ekonomika esot daudzveidīgāka un noturīgāka pret dažādiem satricinājumiem. Aģentūra pauž viedokli, ka valdības īstenotie atbalsta pasākumi un galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomiku atlabšana veicinās Latvijas ekonomikas atgriešanos 2019.gada līmenī jau 2022.gada vidū, ļaujot samazināt fiskālo deficītu un stabilizēt valsts parāda līmeni turpmākajos gados. Neskatoties uz Covid-19 ietekmes izraisīto pieaugumu, Latvijas valsts parāda līmenis joprojām būs viens no zemākajiem eirozonā.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) samazinājusi Ungārijai piešķirto reitingu no BB+ līdz BB, tādējādi nosakot to divas pakāpes zemāk par līmeni, kas tiek uzskatīts par investīcijām derīgu.

Aģentūra arī norāda, ka Ungārijas ekonomiskā situācija turpinās pasliktināties, kas, visticamāk, ietekmēs tās izaugsmes tempus. S&P norāda, ka Ungārijas budžeta deficīts 2013. un 2014. gadā būs zemāks par trīs procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču šādu līmeni būs grūti uzturēt.

Reitingu aģentūra prognozē, ka Ungārijas IKP šogad samazināsies par 1,2%, bet nākamajā gadā - par 0,8%.

Reaģējot uz kredītreitinga samazinājumu, Ungārijas Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar paziņojumu, ka šāds S&P lēmums nav ņemams nopietni. Ņemot vērā S&P lomu ekonomiskās krīzes izraisīšanā, aģentūrai neesot nekādas autoritātes.

Ungārijas premjers Viktors Orbans saasinājis diplomātiskās attiecības ar Berlīni, salīdzinot kancleres Angelas Merkeles politiku ar nacistiskās Vācijas iebrukumu Ādolfa Hitlera vadībā.

Budapešta veikusi dažādas parlamentārās un konstitucionālās reformas, kas Briselē izraisījušas bažas, ka Ungārija tuvojas autoritārismam un valstī tiek apdraudēta brīvā tirgus sistēma, tiesu varas neatkarība un preses brīvība. Izskanējušas arī balsis, aicinot Ungāriju izslēgt no Eiropas Savienības.

Aizvadītajā nedēļā A. Merkele izteikusies, ka Vācija «darīs visu, lai Ungāriju aizvestu uz pareizā ceļa. Tomēr tas nenozīmē, ka uzreiz tiks sūtīta kavalērija». Tādējādi atbildot uz opozīcijā esošās Sociāldemokrātu partijas kandidāta kanclera amatam Pēra Šteinbrika pausto, ka Budapeštas nedemokrātiskās reformas varētu novest pie valsts izslēgšanas no ES, vēsta Euobserver.

Eiropas Savienība (ES) vērsīsies pret Ungārijas ekonomiku, ja Budapešta šonedēļ samitā bloķēs jauno palīdzību Ukrainai, liecina ES amatpersonu izstrādātais dokuments, kas nonācis laikraksta "Financial Times" rīcībā.

Dokumentā izklāstīta stratēģija, kas paredz triecienus Ungārijas ekonomikas vājajām vietām, apdraudēs tās valūtu un izraisīs investoru uzticības sabrukumu, kaitējot tās "nodarbinātībai un izaugsmei", ja Budapešta turpinās bloķēt palīdzību Kijivai.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ceturtdien ES līderu samitā solīja bloķēt ES budžeta izmantošanu, lai sniegtu 50 miljardu eiro lielu finansiālu palīdzību Ukrainai. Ja Orbāns nemainīs savu nostāju, pārējiem ES līderiem būtu publiski jāapsola uz visiem laikiem pārtraukt jebkādu ES finansējumu Budapeštai, tādējādi pārbiedējot tirgu, izraisot Ungārijas valūtas forinta kursa samazināšanos un aizņemšanās izmaksu pieaugumu, teikts Briseles sagatavotajā dokumentā.

Jaunā Ungārijas lidsabiedrība Solyom savu pirmo čārterlidojumu veiks septembrī, bet jau no oktobra plānoti regulāri reisi, atklājis kompānijas izpilddirektors Josefs Vago (Jozsef Vago).

Aizvadītās nedēļas nogalē Solyom (ungāru valodā – piekūns) prezentēja savu pirmo lidaparātu – no British European Aviation Group iznomātu Boeing 737 – 500. Kopumā aviokompānija nākamo gadu laikā iecerējusi savu gaisa floti palielināt līdz 50 lidmašīnām. Patlaban biļetes uz iecerētajiem reisiem vēl nav pieejamas, kā arī kompānija neatklāj, kas būs tās pirmais galamērķis. Tas gan būšot Eiropā, norādījis J. Vago. Lidsabiedrība iecerējusi lidot kopumā uz 22 galamērķiem un daļa no tiem būšot Ziemeļamerikā un Ķīnā.

Aizvadītajā gadā sabruka bijušā airBaltic šefa Martina Gausa vadītā Ungārijas aviokompānijas Malev, jo kompānijas finanšu situācija bija palikusi neilgtspējīga. Tas noticis, jo Eiropas Komisija likusi Malev atmaksāt dažāda veida valsts atbalstu, kas saņemts no 2007. līdz 2010. gadam. Attiecīgās summas sasniedza 38 miljardus forintu (130 miljonus eiro), summu, kas vienāda ar 2010. gada ieņēmumiem.

Attiecību saraušana ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) Ungārijai ilgtermiņā var izmaksāt dārgāk, jo SVF ieteiktās reformas, ko Ungārijas valdība noraidīja, tagad ar novēlošanos vienalga ir jāveic, vēsta laikraksts Diena.

Pērn Ungārija veica eksperimentu, cenšoties stimulēt krīzē nonākušu ekonomiku ar papildu tēriņiem, nevis griešanu. «Tas nenostrādāja,» laikrakstam atzinusi Ungārijas Centrālās bankas (UCB) Monetārās stratēģijas un ekonomiskās analīzes departamenta direktore Āgneša Čermelia Kaderjakne.

Neskaidrā eirozonas valstu nākotne, kas ir Ungārijas galvenais eksporta tirgus, nodokļu celšana pašu mājās un vērienīgie taupības pasākumi veido visai drūmu sajūtu par Ungārijas tuvāko nākotni. Ekonomikas norises spilgti ataino notikumi ungāru lepnuma - vieglo automašīnu - ražošanas segmentā. Piemēram, šogad 20 gadu jubileju (kopš Ungārijā atsāka ražot automašīnas) nosvinējušajam Suzuki nācies ražošanu samazināt par aptuveni 40%.