Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Valdības uzdevums nav tikai «griezt un griezt», bet tai ir uzdevums arī skatīties, vai tajā brīdī, kad eksports, kas patlaban ir ekonomikas lielākais dzinējspēks, samazinās, saglabātos iekšējais patēriņš.

Tā, komentējot valdības lēmumu par šā gada valsts budžeta grozījumu griestiem 70 miljonu latu apmērā, LNT raidījumā 900 sekundes sacīja ekspremjers un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

«Valdības uzdevums ir, protams, izpildīt to, kādas ir saistības gan valdības vadītājam, gan arī tagad Saeimai, kas nobalsoja par finanšu stabilitātes paktu, kas nosaka, ka neatkarīgi ne no kā mums strukturālais budžeta deficīts ir jāsamazina līdz 0,5% 2015. gadā. Man šeit ir skats priekšā, kā mēs ejam šajā plānā 12., 13., 14., 15. gadā. Patlaban mums centrālās valdības budžets ir daudz labākā stāvoklī, nekā tam vajadzētu būt, ja mēs šo plānu pildām. Un tā rezerve, kas mums ir, kā vakar [Latvijas Bankas prezidents Ilmārs] Rimšēvičs teica, ir 175 miljoni, tāpēc tie 70 miljoni ir mazāk nekā puse,» sacīja Godmanis.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Pastāv 90% liela iespēja, ka Grieķija nākamo 12 līdz 18 mēnešu laikā pametīs eirozonu, tādējādi izraisot satricinājumus visā eirozonā, prognozē ASV finanšu korporācija Citigroup.

Iepriekš Citigroup iespēju, ka Grieķija pametīs eirozonu, vērtēja 50 līdz 75 procentu apmērā. Taču tagad bankas analītiķi to saredz augstāku. Tāpat Citigroup prognozē, ka starptautisko palīdzību lūgs Itālija un Spānija, vēsta Reuters.

Nākamo divu līdz trīs gadu laikā eirozonā valdīs sajaukums starp Grieķijas izstāšanās sekām, parādu pārstrukturizācijām un starptautiskajām palīdzībām, uzskata Citigroup. Banka prognozē arī, ka no AAA reitingiem šķirsies Vācija un Lielbritānija, bet ASV piemeklēs tālāks kredītreitinga kritums.

Db.lv jau vēstīja – izskanējušas ziņas, ka Grieķija, visticamāk, nespēs pildīt savas saistības, un būs nepieciešama vēl viena Atēnu parādu pārstrukturizācija.

Latvijas iestāšanos eirozonā neaizkavēs nedz iekšēji, nedz ārēji faktori, pārliecināts finanšu ministrs Andris Vilks.

Viņš norāda, ka citu eirozonas valstu vidū Latvijas pievienošanās eirozonai pausts pilnīgi vienbalsīgs atbalsts, un it visas eirozonas valstis saprot, ka Latvija atbilst rādītājiem, lai pievienotos vienotās valūtas blokam, finanšu ministrs norādīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Tāpat viņš minēja, ka Latvijas iekšienē atbalsts iestāšanās eirozonai «aug un turpinās augt». Finanšu ministrs uzskata, ka lielākais satraukums iedzīvotāju vidū līdz šim bijis par eirozonas sabrukumu, vērojot notikumus krīzes skartajās eirozonas valstīs. Viņš norāda, ka negatīvās ziņas par eirozonu samazinās, un redzams, ka sabrukums nav gaidāms. Tajā pašā laikā Latvijas ekonomika piedzīvo izaugsmi, un tas ir rādītājs, ka esam spējīgi izturēt triecienus, pārliecināts A. Vilks.

Grieķijas politiskie spēki nav spējuši vienoties par jaunas valdības veidošanu, kas nozīmē, ka valstī tiks rīkotas atkārtotas vēlēšanas, tādējādi pagarinot neskaidrības periodu eirozonā, vēsta AP.

Paredzēts, ka Grieķijā tiks izveidota pagaidu valdība, kas valsti vadīs līdz jūnijā paredzētajām vēlēšanām. Jūnijā Grieķijai ir jāveic kārtējie budžeta tēriņu samazinājumi, kuri nepieciešami starptautiskās finanšu palīdzības programmas saņemšanai.

Jau vēstīts, ka Grieķijas valdību bija uzticēts veidot partijas PASOK līderim Evangelam Venizelam. Pirms viņa valdību centās izveidot radikālās partijas Syriza vadītājs Aleksis Ciprs un Jaunās Demokrātijas līderis Antons Samantis. Iepriekš ārpuskārtas vēlēšanās Grieķijas parlamentā ievērojamu pārstāvniecību nodrošināja partijas, kuras iebilst pret valsts taupības režīmiem.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Labāk septiņreiz nomērīt un tad griezt, pretējā gadījumā virspusējas rīcības sekas var nozīmēt būtisku nacionālās tautsaimniecības jomu beigu sākumu un tās būs jāveido burtiski no nulles vai piesaistot ārvalstu kapitālu, savukārt valsts vēl papildus tam cietīs simtiem miljonu eiro zaudējumus.

Publiskajā telpā pēdējo divu gadu laikā ir parādījusies informācija par to, ka Konkurences padome (KP) izmeklē un soda par aizliegtās vienošanās pastāvēšanu vairāku tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru lielākos tirgus spēlētājus. Lēmumi jau pieņemti attiecībā uz būvniecības un sabiedrisko pārvadājumu, kā arī mazākā apmērā – uz inženierkomunikāciju un meliorācijas nozarēm. Cik noprotams, tad KP šobrīd pārbauda vēl vairākas nozares, piemēram, ceļu būvi, kur pārbaude aptver vismaz astoņu no desmit pēc apgrozījuma lielākos ceļu un tiltu būvniekus Latvijā.

Šī stāsta morāle nav aizstāvēt uzņēmumus, kuri, iespējams, ir pieļāvuši konkurences tiesību pārkāpumus, bet gan uz brīdi aizdomāties kā mēs saimniekojam savā zemē un vai mēs patiešām vienmēr rīkojamies kā krietni un rūpīgi saimnieki, lai atbildīgi risinātu problēmas, pirms tās ir kļuvušas par makroekonomisku katastrofu. Godīga konkurence un ticība Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstībai nav tikai mūsu brīva izvēle, bet arī pienākums, t.sk. pieņemt izsvērtus un rūpīgi pārbaudītus lēmumus.

Sarkano lentīti gribas griezt visiem, bet arvien trūkst konkrētu uzvārdu, kam prasīt atbildību par nozares projektu virzību, izdošanos vai izgāšanos

Parasti visdažādāko jomu projektos ir zināms, kurš par ko atbild. Taču atsevišķos būtiskos Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzīto jomu projektos vai sasāpējušos jautājumos atbildīgos meklēt ir bezcerīgi.

Protams, nav tā, ka viss ir tikai slikti un valdītu pilnīga bezatbildība. Lūk, pāris piemēru. Par ministrijas padotībā esošo iestāžu vadības darbu nav milzīgi daudz ko iebilst. Par bedrēm uz ielām varat pukoties uz Langes kungu no Latvijas Valsts ceļiem, par nepilnībām starppilsētu sabiedriskajā transportā sūdzēties Godiņa kungam no Autotransporta direkcijas, bet ātrāku apkalpošanu Latvijas Pasta nodaļās prasīt no Vilcāna kunga. Varēsiet piekrist vai nepiekrist viņu argumentiem, bet viņi vismaz ir konkrētas personas, kas izklāstīs, kāpēc kaut ko var vai nevar darīt lietas labā.

Puķu audzētājiem netīk, ka dzirdēt, ka 8. marts esot puķinieku naudas grābšanas svētki, lai gan fakts paliek fakts - 8. Martā pieprasījums pēc ziediem desmitkāršojas.

Smalu ģimene specializējusies griezto ziedu un vasaras puķu audzēšanā segtajās platībās. «Jūs esat ieradušies par vēlu», DB, kas ieradies sieviešu svētku sakarā, savās puķu siltumnīcās sagaida Ingūna un Gatis Smalas. «Mums 8. marts jau ir sen beidzies! Sākusies vasara.» Tulpes zīmīgajam datumam sāk griezt jau nedēļu pirms tā un tur pagrabā, vēsumā, dzirdinātas, tās gaida īsto brīdi, lai puķu bodītēs netrūktu kārotā svētku simbola. Arī hiacintes, kas siltumnīcās smaržoja kopš decembra, jau noiet no skatuves.

Populārākās pavasara sīplopuķes - hiacintes, tulpes - neesot nekāds lielais peļņas avots. Tās tikai dod iespēju nepārtraukt darbu arī ziemā un nodrošināt darba vietas strādniekiem, pārliecināta Ingūna.

Šveices firma izgatavo darbagaldu speciāli Liepājas uzņēmumam Metālmeistars.

Latvijā lielākā un modernākā optiskās šķiedras – FIBER lāzergriešanas iekārta atrodas Liepājas uzņēmumā Metālmeistars. Tas ir vienīgais šāds Šveices firmas Bystronic darbagalds, izgatavots speciāli liepājniekiem. Jaunā lāzeriekārta uzņēmuma rīcībā ir vien pāris mēnešu – kopš pagājušā gada decembra. Tās kopējās izmaksas ir aptuveni miljons eiro.

Iespēja palielināt jaudu

Jaunā lāzergriešanas iekārta izgatavota īpaši Metālmeistara vajadzībām. Darbagalda izmērs ir 6,25 reiz 2,5 metru, kas ir lielākais Latvijā. «Tagad mums ir iespējams izgatavot lielākas detaļas. Daļu izejmateriālu izgatavo lielā formātā, nevis mazās loksnītēs, tagad to var efektīvāk izmantot,» skaidro uzņēmuma valdes loceklis Elmārs Balodis. Viņš piebilst: «Mašīna ir liela, bet elektrību patērē mazāk nekā vecās. Jaunā lāzergriešanas tehnoloģija ļauj griezt tēraudu, nerūsējošo tēraudu un alumīniju jebkurā klienta izdomātā konfigurācijā līdz trīsdesmit milimetru biezumam. Ir iespējams griezt arī varu, kaparu un misiņu, kas nebija iespējams ar CO2 lāzergriešanas iekārtām.»

Valsts vadītājiem ir jāiedziļinās nozares situācijā un steidzami jārīkojas, lai glābtu nozares uzņēmumus, īpašu uzmanību pievēršot reģionālajiem un mazajiem tirgotājiem, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Asociācija aicina nekavējoties lemt par visu tirdzniecības vietu atvēršanu, pilnībā atsakoties no preču sarakstiem. "Mūsuprāt, ir laiks iedziļināties nozares situācijā un steidzami rīkoties, lai glābtu nozares uzņēmumus," pauda organizācijā.

Kopējais nozares devums tautsaimniecībā un nodokļu ieņēmumos veido 37% budžeta, uz 2021.gada 1.janvāri nozarē vēl darbojās 34 209 uzņēmumi, norāda LTA.

"Nepārdomātie un nesabalansētie, pārlieki drastiskie lēmumi noveda pie būtiska apgrozījuma krituma. Tāpat Konkurences padome norāda, ka šādi ierobežojumi novedīs pie mazo un vidējo uzņēmumu maksātnespējas un būtiski apdraud uzņēmumu attīstības iespējas Latvijā pretstatā starptautiskiem tirgotājiem, kuriem ir pietiekoši resursi ierobežojumu radīto zaudējumu akumulēšanai," akcentēja LTA, atgādinot, ka tirdzniecības nozares darbība klātienē apturēta no 2020.gada 19.decembra, savukārt no 8.februāra atļauta jebkuru nepārtikas preču tirdzniecība pārtikas veikalos.

Lielbritānijas tērauda ražotājs «British Steel» trešdien kļuva maksātnespējīgs pēc tam, kad pēdējā brīža sarunās ar valdību uzņēmumam neizdevās panākt finansiālu glābšanas palīdzību, paziņoja arodbiedrības vadība.

«Tās ir sirdi plosošas ziņas tūkstošiem darbinieku,» uzsvēra arodbiedrības GMB ģenerālsekretārs Tims Roašs.

«Ministriem vajadzēja būt gataviem izmantot visas iespējas - tostarp nacionalizāciju -, lai glābtu British Steel, bet viņiem bija vienalga vai arī viņi nespēja noņemt savas ideoloģiskās brilles, lai glābtu smagi strādājošos cilvēkus un kopienas,» viņš sacīja.

«GMB pieprasa tūlītējas garantijas par nākotni tūkstošiem British Steel darbinieku un viņu ģimenēm,» piebilda arodbiedrības līderis.

Sarunas starp britu valdību un tērauda ražotāja īpašnieku «Greybull» cieta neveiksmi, tāpēc sākts maksātnespējas process, apdraudot 50010 darbavietu Lielbritānijā un 20 tūkstošus darbavietu uzņēmuma piegādes ķēdē.

AS Liepājas metalurgs akcionārs Kirovs Lipmans nav parakstījis valdības noteiktajā termiņā vienošanos par veicamajiem pasākumiem uzņēmuma izvešanā no krīzes, kas kalpotu par pamatu turpmākam darbam pie līguma izstrādes saskaņošanas, aģentūru LETA informēja valdības piesaistīto konsultantu Prudentia advisers pārstāvji.

Tāpat viņi apliecināja, ka abi pārējie akcionāri - Sergejs Zaharjins un Iļja Segals - vienošanos ar saviem labojumiem un precizējumiem ir atsūtījuši.

Patlaban juristi šīs korekcijas izvērtē, norādīja Prudentia advisers.

Kā ziņots, vakar, izpildot valdības piesaistīto konsultantu Prudentia advisers izvirzīto prasību, Zaharjins un Segals parakstījuši vienošanos par ieguldījumu veikšanas un akciju nodošanas kārtību attiecībā uz LM, kas paredz visu trīs lielāko akcionāru - Zaharjina, Segala un Kirova Lipmana akciju nodošanu kreditoru grupai par vienu latu, ja līdz noteiktam termiņam netiks veikts naudas ieguldījums desmit miljonu latu apmērā no katra akcionāra.

Pirmdienas pēcpusdienā izcēlies ugunsgrēks slavenajā Parīzes Dievmātes katedrālē, liesmām apņemot tās jumtu, un ugunsgrēka rezultātā sabrukusi katedrāles torņa smaile. Nodedzis arī dievnama jumts un liesmo ēkas iekšiene.

Parīzes centrā sapulcējušies vietējo iedzīvotāju un tūristu pūļi, kas šokēti skatās katedrāles degšanu.

Francijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka cīņai ar ugunsgrēku mobilizēti 400 ugunsdzēsēji. Kā pavēstīja Francijas ugunsdzēsības dienests, tas «nav drošs», vai degšanu var apturēt.

Sociālajos tīklos izliktajās fotogrāfijās un video redzams, kā gotiskās katedrāles jumtu un torni apņēmušas liesmas un milzīgi dūmu mākoņi.

Ugunsgrēka rezultātā sabrukusi 12.gadsimta katedrāles torņa smaile. Kā vēsta telekanāls BFMTV, 93 metrus augstā smaile bijusi pārāk augsta, lai ugunsdzēsēji varētu to dzēst.

Parīzes mēra vietnieks Emanuels Gregors pavēstīja, ka katedrāle ir cietusi milzīgus postījumus.

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē tika nosolīta par 70,3 tūkstošiem eiro, par 45,4 tūkstošiem pārsniedzot sākuma cenu.

Kamēr vieni savelk jostas, citi pērk īpašumus 

Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē...

2. Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari 

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes...

3. SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās noliktavu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurai ir būtiska atšķirība no citām mantu glabātavām. Klienti var telpas iznomāt jebkurā diennakts laikā uzņēmuma mājaslapā, kā arī paši atslēgt tās ar aplikāciju telefonā.

Atklāj pašapkalpošanās mantu glabātavu, kuru atver ar telefonu 

SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās...

4. Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

5. Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi. Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Lai gan publiski paziņots, ka līdz 31.maijam Liepājas metalurga akcionāriem jāiegulda 10 miljoni latu vai jāatdod savas akcijas par 1 latu, nav zināms, kas notiks ar ieguldītajiem līdzekļiem un kur tie būtu jāiegulda, norāda a/s Liepājas metalurgs akcionāra Kirova Lipmana advokāts Pāvels Rebenoks.

«Ja arī mans klients Kirovs Lipmans būtu gatavs piekrist vienai vai otrai valdības un Prudentia Advisers ultimāta prasībai, līdz šim nav sniegta pat niecīgākā informācija – noteikumi, uz kuriem balstoties jāieskaita līdzekļi, konta numurs, tālākais rīcības plāns, nemaz nerunājot par detalizētu darījuma tehnisko izklāstu. Tādējādi manam klientam nav radīta iespēja reāli rīkoties, lai glābtu uzņēmumu,» atzīmē P.Rebenoks.

Viņš uzsver, ka biznesa pasaulē nav pieņemts, ka uzņēmumu akcionāri, vadoties tikai no izvirzītiem ultimātiem masu medijos, pieņem lēmumu kādam pārskaitīt lielus naudas līdzekļus vai pat atdot savas akcijas, nezinot, kāpēc viņi to dara, kas notiks ar līdzekļiem un kāpēc tas vispār būtu jādara, jo īpaši, ja pieprasītājiem nav pat mazākas saprašanas metalurģijas biznesā, lai glābtu uzņēmumu.

Par ASV autobūves kompānijas General Motors (GM) vadītāju kļuvusi Mērija Barra (Mary Barra), kas līdz šim darbojās uzņēmuma produktu attīstības vadītājas amatā, ziņo BBC.

Šis ir pirmais gadījums ASV autoražošanas nozarē, kad par kādas kompānijas vadītāju kļūst sieviete.

51 gadu vecā M. Barra pievienojās kompānijai 1980. gadā kā elektriskās inženierijas studente, un pamazām virzījās augšup pa karjeras kāpnēm kompānijā. Viņas pēdējais amats - darbs ar produktu attīstību - tiek uzskatīts par ārkārtīgi svarīgu posmu autoražošanā, norāda medijs. Ar autobūvi M. Barra bijusi saistīta kopš bērnības, jo viņas tēvs patlaban vairs neeksistējošajā Pontiac nodaļā strādāja 39 gadus.

M. Barra iemantojusi reputāciju, kā vadītāja, kas vēlas ierobežot birokrātiju un samazināt izmaksas.

«Jostas savilkšana» pasākumi neatrisina nekādas problēmas nekonkurētspējīga darba tirgus gadījumā. Grieķijai, Spānijai un citām eirozonas periferiālajām valstīm ir jāveic nodokļu sistēmas reformas, kā arī jāsamazina valsts aparāts un jāmaina neilgtspējīgās pensiju sistēmas.

Tā savā komentārā Financial Times norāda Pensilvānijas Universitātes profesors un finansists Džeremijs Sīgels (jeremy Siegel), uzsverot, ka vienīgais dzīvotspējīgais risinājums eirozonas glābšanai ir eiro devalvācija.

Investori bažījas, ka gadījumā, ja Grieķija pametīs eirozonu un ieviesīs jaunu valūtu, valsts depozīti un parāds tiks pārkonvertēti jaunajā valūtā, kuras vērtība, salīdzinot ar eiro, strauji saruks. Ja Grieķija piekops šādu taktiku, aizsāksies banku problēmas ne tikai Grieķijā, bet arī Portugālē, Spānijā un pat Itālijā, jo noguldītāji baidīsies, ka arī šo valstu valdības varētu rīkoties līdzīgi Grieķijai.

Lai glābtu nacionālās valdības no finanšu tirgu nežēlastības, ES banku likviditāti avārijas gadījumos turpmāk plānots nodrošināt «pa taisno», informē ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns.

Spriežot arī pēc jūsu komentāriem, eirozona, uz kuru Latvija tiecas, pašlaik mainās. Vai jūs varētu paskaidrot šo procesu?

Tā tiešām ir. Mēs jau esam pieņēmuši lēmumus, kas eirozonu ir mainījuši ļoti būtiski. Citiem vārdiem sakot, tas ir ar dalībvalstu Padomes un Eiroparlamenta atbalstu pieņemtais lēmums par fiskālās piesardzības vairošanu un makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu. Šis līgums ir jau spēkā, un pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija izdeva specifiskas rekomendācijas par fiskālo kā arī strukturālo un makroekonomisko politiku visām 27 dalībvalstīm. Tas noteikti turpināsies, un tuvākajā laikā mēs izstrādāsim tālākās rīcības plānu spēcīgākai ekonomiskajai un monetārajai savienībai. Tās daļa būs arī finansiālā jeb banku savienība. Ir ļoti nozīmīgi, lai mēs varētu nodalīt nacionālo valdību un banku atbildību, kas pašlaik Eiropas ekonomikā rada ļoti negatīvu lejupejošu spirāli.

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Ugunsdzēsības aparātu un to korpusu ražošanas uzņēmums SIA Valpro turpmāk Grieķijas sadarbības partneru uzņēmumiem preci piegādās vien pēc priekšapmaksas veikšanas pilnā apmērā, stāsta Valpro pārstāve Krista Mierkalne.

Viņa norāda, ka šādu lēmumu uzņēmuma vadība pieņēma pagājušajā nedēļā. «Līdz ar to šī sadarbība neraisa ne mazākos riskus, proti, prece tiek izsniegta tikai tad, kad apmaksa jau ir veikta.»

Uzņēmums Valpro uz Grieķiju eksportē noteiktus ugunsdzēsības aparātu korpusu veidus, nevis pašus aparātus. Valpro eksports uz Grieķiju veido vien 0,5% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma. Tāpēc, piemēram, Grieķijas izstāšanās no eirozonas uzņēmumam radītu ļoti minimālus zaudējumus, atzīst uzņēmuma pārstāve.

«Ceram, ka sadarbība turpināsies veiksmīgi. Taču tas lielā mērā būs atkarīgs no šo uzņēmumu turpmākās maksātspējas. Mūsu Grieķijas klienti ir eksportējoši uzņēmumi, līdz ar to, visticamāk, viņi krīzi varēs pārdzīvot krietni vieglāk. Bet, protams, absolūti droši par to nevaram būt,» atzīmē Mierkalne.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Lai gan Eiropas ekonomiskās problēmas turpinās, Eiropas monetārā savienības eksistence vairs netiek apdraudēta, kā tas bija pirms gada, pavēstījis Francijas finanšu ministrs Pjērs Moskovisī.

«Eiropā joprojām ir ekonomiskā krīze – nepietiekamas izaugsmes krīze. Tomēr vairs nav eirozonas krīzes,» sarunā ar Reuters, klāstīja P. Moskovisī, vienlaikus atzīstot, ka Eiropas Centrālās bankas solījums darīt visu, lai nodrošinātu Eiropas vienotās valūtas eksistenci, sniedzis lielu palīdzību.

Ministrs skaidroja, ka uzlabojies noskaņojums Eiropā un samazinājušās bažas par to, ka eirozonu būs spiesta pamest kāda valsts. «Vairs nav Ziemeļeiropas vai Dienvideiropas – tikumīgas Eiropas vai izlaidīgas Eiropas. Visi vienlīdzīgi cenšas atrisināt situācijas, kādas ir izveidojušās, lai izglābtu eirozonu un nodrošinātu turpmāku ekonomikas izaugsmi,» sacīja P. Moskovisī.