Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" 1.janvārī stājas spēkā vairākas izmaiņas akcīzes jomā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vairākām akcīzes preču grupām mainās akcīzes nodokļa likmes - tabakas izstrādājumiem, tostarp cigaretēm, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem.

No nākamā gada 1.janvāra mainās arī akcīzes nodokļa likmes piemērošanas kārtība bezalkoholiskajiem dzērieniem un etilspirtam, kuru satur uztura bagātinātāji.

Pēc VID aplēsēm likmes paaugstināšanās tabakas izstrādājumiem cigarešu cenu (20 cigaretes paciņā, cena 3,6 eiro) varētu palielināt par 0,13 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), cigāru un cigarillu cenu (10 gabali paciņā) - par 0,13 eiro, smēķējamās tabakas cenu (40 grami paciņā) - par 0,27 eiro, bet karsējamās tabakas cenu (6,2 grami paciņā) - par 0,35 eiro.

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

Alus, vīns, degvīns un cigaretes kļūs dārgāks – to raisīs ieplānotais akcīzes nodokļa palielinājums, kas stājas spēkā no 1. marta; ir bažas par «točku» uzplaukumu.

Šis akcīzes nodokļa palielinājums nav pārsteigums, jo savulaik pirms vairākiem gadiem tiek nolemts ik gadu pakāpeniski palielināt akcīzes nodokļa likmes alkoholam un tabakai.

Vairāki uzņēmēji jau iepriekš norādīja, ka šāda nodokļu likmju pacelšana var nenest gaidītos miljonus eiro valsts makā, bet gan veicināt ēnu ekonomiku un graut legālo nodokļu maksātāju konkurētspēju tirgū, kā arī vienlaikus samazināt iedzīvotāju pirktspēju, ko izraisīs cenu kāpums.

Pieaugumu prognozē centu līmenī

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem, alus 0,5 litru ar 5% stiprumu cena veikalā pieaugtu par 1 centu, 0,75 l vīna - par 5 centiem, savukārt 0,5 l degvīna ar stiprumu 40 grādi - par 20 centiem, savukārt cigarešu paciņas (kura maksā 3,6 eiro) cena varētu pieaugt par 12 centiem. Vairāki DB aptaujātie tirgotāji atzina, ka juridiski aprēķins ir korekts, taču tas veikts, balstoties tikai uz akcīzes nodokļa izmaiņām komplektā ar pievienotās vērtības nodokli. Realitātē cenas pieaugums varot būt pat lielāks.

Šodien, 22. oktobrī, Rīgas dome (RD) informēja par jauno pašvaldības piedāvāto iespēju nekustamā īpašuma īpašniekiem, sākot ar 2016.gada 1. janvāri pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai vai konservācijai.

«Latvijas pašvaldību līdzšinējā pieredze un aktīvā savstarpējā sadarbība ir sekmējusies ar jaunu iespēju arī Rīgas namīpašniekiem, kuri no nākamā gada var pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai vai konservācijai. Ar pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai pašvaldībā varēs vērsties tie īpašnieki, kuriem pieder valsts un vietējās nozīmes kultūras piemineklis, tostarp kāds objekts Rīgas vēsturiskajā centrā, Mežaparkā, Ķīpsalas vēsturiskās apbūves teritorijā, Kalnciema ielas vēsturiskās apbūves teritorijā vai Pārdaugavā. Šobrīd pašvaldības nākamā gada budžeta projektā šim mērķim ir paredzēts 300 000 eiro liels finansējums, » informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Kooperatīvs palīdz sadzirdēt arī mazo mežu īpašnieku balsis

Cilvēkiem joprojām saglabājies priekšstats – kooperatīva vadītāji apmānīs, meži pāries viņu īpašumā un paši paliks tukšā, mežsaimniecības kooperatīva Mūsu mežs izpilddirektors Toms Kalvis iezīmē problēmu. Viņš atgādina, ka organizācijas mūsdienās netiek veidotas ar šādu domu. Galvenais ir apvienot spēkus un likt sadzirdēt arī mazo mežu īpašnieku balsis.

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (MPKS) Mūsu mežs dibināta pirms trim gadiem un palēnām uzņem apgriezienus. Šobrīd tajā ir aptuveni pussimts biedru. Viņu vidū ir gan lauksaimnieki, gan pieredzējuši mežu īpašnieki, gan cilvēki, kas īpašumu mantojuši vai iegādājušies, lai ieguldītu finanses. Dažiem ir tikai viens, divi hektāri. Tie, kas platības mantojuši vai iegādājušies nesen, bieži vien vēlas iesaistīties organizācijā, atzīstot, ka paši neko no apsaimniekošanas nesaprot un nepieciešama palīdzība.

Daugavpilī atsevišķās tirdzniecības vietās - pamatā nelielos veikaliņos - pārdevējām radušās problēmas ar atlikuma izdošanu sīknaudā - monētās, kas mazākas par 50 eiro centiem.

Kā aģentūra LETA novēroja kādā apģērbu veikalā pilsētas centrā, kāds vīrietis, iegādājoties kreklu un kaklasaiti, iedevis pārdevējai dažus desmitus latu. Lai naudas atlikumu saņemtu pilnā apmērā, nevis noapaļotu līdz 50 eiro centiem, vīrietim nācies pašam piemeklēt sīknaudu.

Nedaudz izbrīnīts vīrietis bijis arī tad, kad ierastā kases čeka vietā par iemaksāto naudu viņam izrakstīts tā saucamais «mīkstais čeks». Pārdevēja paskaidrojusi, ka kase veikalā pagaidām vēl nestrādājot un faktiski veikalā esot inventarizācija.

Uzraksts «Inventarizācija» vakar Daugavpilī rotājis arī vairāku citu mazo veikalu skatlogus, novēroja LETA.

2025.gada 1.martā mainās akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Līdz ar likmju maiņu alkoholisko dzērienu apritē iesaistītajiem komersantiem jāveic krājumā esošo preču inventarizācija, jāveic akcīzes nodokļa starpības aprēķins un valsts budžetā jāiemaksā akcīzes nodokļa starpības summa.

2025.gada 1.martā visiem alkoholisko dzērienu apritē iesaistītajiem komersantiem jāveic krājumos esošo alkoholisko dzērienu inventarizācija, līdz 17.martam EDS jāiesniedz akcīzes nodokļa starpības aprēķins un līdz 14.aprīlim valsts budžetā jāsamaksā aprēķinātā akcīzes nodokļa starpības summa.

Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana alkoholisko dzērienu cenas mazumtirdzniecībā varētu ietekmēt šādi:

• Vīnam (0,75 l) + 0,11 eiro (ieskaitot PVN);

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums AS Latvijas valsts meži (LVM) vēlas jau tuvāko astoņu mēnešu laikā iegūt 10 dzīvotspējīgus produktu risinājumus ar augstu to ieviešanas gatavību.

Darbu sāk SilvaTech akcelerācijas (ietver produkta vai tehnoloģijas attīstību, pilnveidi, izvērtēšanu tirgus vajadzībām, prototipu izstrādi, validēšanu) programma, ko LVM realizē kopā ar Startup Wise Guys akceleratoru kopīgi veidotu akcelerācijas programmu.

Programma palīdzēs uzņēmuma iekšējām un ārējām inovāciju komandām attīstīt tehnoloģijas, produktus, risinājumus mežkopībā, mežsaimniecībā, sēklkopībā un stādaudzēšanā, minerālo materiālu ieguvē un ražošanā, meža inventarizācijā, rekreācijā, kā arī ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju jomā,” projekta mērķi skaidro AS Latvijas valsts meži Attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalna.

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā šogad ir notikuši ievērojami atjaunošanas un labiekārtošanas darbi. Rudenī ir pabeigta žoga rekonstrukcijas otrā kārta un dendrārija daļas atjaunošana, kas pēc vairāku desmitu gadu pārtraukuma atkal ir atvērta apmeklētājiem.

Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā pēdējos trīs gados notiek apjomīgi teritorijas atjaunošanas un kolekciju papildināšanas darbi.

Turpinot pagājušajā gadā iesākto, Botāniskajā dārzā šoruden ir noslēgusies žoga atjaunošanas otrā kārta: ar jaunu žogu 540 m garumā ir nomainīts līdzšinējais, kas atdala dārzu no Kuldīgas ielas zemju īpašumiem. Savukārt dendrārijā, ko pilsētas pusē ietver Dzirciema iela un Jūrmalas gatve, ir iekārtoti jauni un atjaunoti esošie pastaigu ceļi, radītas jaunas atpūtas vietas, sakopti koki un iestādīti jauni augi. Šī teritorija pēdējos gadu desmitos nebija pieejama apmeklētājiem. Tagad jauno pastaigu ceļu garums dendrārijā pārsniedz puskilometru. Ir sakārtots arī 105 metrus garais esošā ceļa posms, izveidojot kvalitatīvu grants segumu. Jauno ceļu trasējums ir radīts iepriekš bijušu celiņu vietās, kuri bija izzuduši pēdējo 40 gadu laikā. Dārza viesu ērtībai dendrārijā ir izveidotas arī jaunas atpūtas vietas un skatu laukumi ar atpūtas soliem un piknika galdiem. Dendrārijā ir izveidoti daudzveidīgi un krāsaini dekoratīvo krūmu stādījumi, izvēloties gan vēsturisko muižu parkiem raksturīgus krūmus (sniegogas, sorbārijas, filadelfi, plūškoki, sausserži), gan eksotiskus kokaugus, kas papildina dārzā esošās augu kolekcijas. Kokaugi ir stādīti brīvās, ainaviskās grupās. Ir veikta arī esošo koku inventarizācija, novērtēts to stāvoklis un izstrādātas rekomendācijas koku sakopšanā. Balstoties uz tām, ievērojams darbs ir paveikts pie koku vainagu sakopšanas.

Spilves lidlauka apsaimniekotājs SIA «Aerobig Plus» 2017.gadā ieguldījis, lai nodrošinātu teritorijas labiekārtošanu, tajā esošo arhitektūras pieminekļu saglabāšanu, kā arī ap 10 000 eiro lidlauka pamatfunkcijas – mazās aviācijas nodrošināšanai, informē uzņēmums.

Lai arī vēl joprojām kavējas lidlauka pilnvērtīgas darbības nodrošināšanai nepieciešamā sertifikācija, kas saistīta ar problemātisko zemes īpašumtiesību statusu un juridiskiem aspektiem, apsaimniekotājs ir apņēmīgs arī šajā gadā turpināt iesāktos darbus.

Atbilstoši SIA «Rīgas Nami» 2016.gadā noslēgtajam līgumam ar SIA «Aerobig Plus», nomnieka pienākums ir apsaimniekot un ekspluatēt vairāk nekā 100 hektāru lielo teritoriju, saglabājot tajā esošos infrastruktūras objektus – lidlauku, kā arī 1954.gadā celto lidostas galveno ēku, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ņemot vērā, ka līdz nomas līguma noslēgšanas brīdim nebija veikts teritorijas detālplānojums, nedz īpašnieks, nedz apsaimniekotājs nevar Spilves lidlaukā realizēt fundamentālus ilgtermiņa projektus.

Valsts kontrole (VK), noslēdzot ikgadējo finanšu revīziju par saimnieciskā gada pārskatu (SGP), mudinājusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pilnveidot nodokļu pārskatā iekļaujamo informāciju, lai tā būtu revidējama, kā arī uzlabot VID komunikāciju ar klientiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iemaksu uzraudzībā.

Kā aģentūru LETA informēja valsts kontroliera padomnieks komunikācijas jautājumos Ivo Valdovskis, VK atbilstoši likumam ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par SGP, un atzinums, tāpat kā citus gadus, ir ar vairākām iebildēm, tomēr paveicamie "mājasdarbi" ir iezīmējušies ļoti skaidri.

VK norāda, ka atzinums par 2022.gada SGP ir ar iebildēm būtisku apjoma ierobežojumu dēļ atsevišķiem posteņiem, par kuriem nebija iespējams iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus un noteikt nepieciešamo labojumu apmēru. Būtiskākais apjoma ierobežojums bijusi nespēja pārbaudīt VID nodokļu pārskatā iekļauto informāciju.

"Nodrošinot, ka VID nodokļu pārskatā iekļautā informācija ir revidējama, tas ir, nodrošinot, ka gan analītiskā uzskaite, gan citas kontroles revidentiem ļautu gūt pārliecību par šajā pārskatā uzrādīto prasību un saistību pilnīgumu, tiktu sperts liels solis pretī iespējai saņemt pozitīvu VK atzinumu par SGP. Tāpēc aicinām VID sadarbībā ar Finanšu ministriju veikt visas nepieciešamās darbības VID nodokļu pārskata pilnveidošanai," turpmāko perspektīvu SGP kvalitātes uzlabošanai ieskicē VK padomes locekle Ilze Bādere.

Krievijas uzņēmums "Afina Pallada" atsācis pārrunas par iespējamo maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs iegādi, apstiprina Afina Pallada pilnvarotais pārstāvis Latvijā, prezidenta padomnieks Sergejs Pisarčuks.

«Mums ir interese par Liepājas metalurga iegādi, jo tagad ir pazuduši tie šķēršļi, kas iepriekš mums traucēja investēt uzņēmumā. Esam gatavi pirkt Liepājas metalurgu un atsākt produkcijas ražošanu,» uzsvēra Pisarčuks.

Jau ziņots, ka oktobra beigās Afina Pallada izplatīja paziņojumu, kurā tika norādīts - uzņēmums pieņēmis lēmumu patlaban nesteigties ar investīcijām Liepājas metalurgā, līdz kamēr kreditori vai akcionāri nepiedāvās skaidru un drošu investīciju vidi ar garantijām līdz tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna beigām.

Paziņojumā bija teikts, ka «skaidrības par apstākļu radīšanu investora ienākšanai nav vēl šodien, jo dažādi paziņojumi presē, kurus sniedz Liepājas metalurga vadība un kontrolējošie akcionāri, ir ļoti pretrunā tām vēlmēm, kuras sagaida visas ieinteresētās puses, lai rūpnīca atsāktu darbu».

Maksātnespējīgās a/s Liepājas metalurgs pamatražotnes pārdošanu starptautiskajā piedāvājumā organizēs uzņēmuma administratora izraudzīts konsultāciju uzņēmums, sacīja Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

«Pārdot uzņēmumu ir administratora uzdevums, bet šajā gadījumā uzskatu, ka ir nepieciešams pieaicināt arī konsultantu, kas nodrošinātu pašu starptautiskā piedāvājuma procesu, kuram ir pieredze uzņēmumu pārdošanā un kuram ir iestrādnes, kā apzināt potenciālos nozares uzņēmumus, kuriem Liepājas metalurgu varētu piedāvāt. Viena lieta ir tie potenciālie pircēji, kuri paši ir vērsušies pie manis, taču mērķis ir apzināt iespējami lielāku potenciālo pircēju loku,» sacīja H. Velmers.

Iespējami lielāka pircēju loka apzināšana būtu tieši konsultanta uzdevums. Tāpat konsultanta uzdevums būtu sniegt pircējam informāciju par uzņēmumu, kā arī izvērtēt pašu potenciālo pircēju un tā nākotnes plānus un to atbilstību valsts, Liepājas, uzņēmuma darbinieku un arī visu pārējo kreditoru interesēm, skaidroja administrators.

«Tā ir 21. gadsimta tehnoloģija, kas ievērojami pārvērtīs mūsu līdzšinējos priekšstatus par meža apsaimniekošanu un kuras attīstībā saskatu revolūciju meža inventarizācijā un meža apsaimniekošanas plānošanā,» pārliecināts LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis. Šoruden fakultātes īpašumā nonācis ar sensoriem aprīkots bezpilota helikopters jeb drons, kas ļaus sasniegt jaunas virsotnes meža nozares pētniecībā, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Atšķirībā no tiem bezpilota lidaparātiem, kas Latvijā kļuvuši populāri pēdējos gados un tiek izmantoti pasākumu fotografēšanai un filmēšanai, šis aprīkots ar vairākiem sensoriem, stāsta Meža fakultātes prodekāns Jānis Krūmiņš. Viens no svarīgākajiem ir infrasarkanais sensors, kurš ļauj no gaisa mežā konstatēt siltuma objektus, – nākotnē bezpilota lidaparāts varētu tikt izmantots dzīvnieku migrācijas pētījumos. Savukārt multispektrālais sensors tiks izmantots pētījumos, kas saistīti ar augu veselības stāvokli. Atkarībā no koka vai zāles veselības stāvokļa tie iekrāsojas atšķirīgās krāsās – šādi no gaisa iespējams noteikt, piemēram, slimību izplatību egļu audzē.

Gatavojoties Rail Baltica projektēšanai un būvniecībai, uzsākta kultūrvēsturiski vērtīgo būvju inventarizācija un arhitektoniski mākslinieciskā izpēte. Rail Baltica sadarbojoties ar VAS «Latvijas dzelzceļš », pirmie darbi sākti Rīgas Centrālajā stacijā, tajā apzinot kultūrvēsturiskās vērtības un veicot aizsargājamo elementu 3D uzmērīšanu, informē Rail Baltica pārstāve Rita Voronkova.

Kultūrvēsturisko vērtību apzināšana notiek gan Rīgas Centrālas stacijas iekštelpās, gan uz peroniem, lai tās saglabātu, 2019. gadā uzsākot Centrālās stacijas izbūves darbus Rail Baltica vajadzībām.

Rezultāts tiks izmantots gan turpmākās kultūras vērtību aizsardzības nodrošināšanai, gan projektēšanas vajadzībām.Rīgas Centrālajā stacijā izpētes darbus veic SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa» eksperti, piesaistot SIA «Merko» speciālistus.

Līdz 2018. gada septembrim turpinās Latvijas vēsturē vērienīgākā kultūrvēsturisko vērtību apzināšana visā topošā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta – Rail Baltica trasē.

Arheoloģijas speciālisti 263 km garumā izstaigās plānoto trasi, lai identificētu vēl nezināmas kultūrvēsturiskas vērtības. Tiek pētīti arī seni karšu materiāli un dažādas vēstures liecības. Kultūrvēsturisko izpēti visā plānotās Rail Baltica dzelzceļa līnijas teritorijā atklāta konkursa rezultātā nodrošina divi izpildītāji – SIA «Arhitektoniskās izpētes grupa» un Latvijas Universitāte.

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Liepājas metalurgs medicīniski sanitārā daļa turpinās darbu arī maksātnespējas procesa laikā. Tādu lēmumu pieņēmis a/s Liepājas metalurgs administrators Haralds Velmers, veicot daļas izvērtējumu.

«Ir pamats turpināt funkcionējoša medicīnas uzņēmuma darbu, kas līdz šim veiksmīgi sniedzis pakalpojumus Liepājas iedzīvotājiem. Arī pašreiz Liepājas metalurgs medicīniski sanitārajai daļai ir pietiekoši līdzekļi, lai turpinātu saimniecisko darbību un izmaksātu algas saviem darbiniekiem,» paziņojis administrators.

Viņš norāda, ka «ir izrādīta skaidra interese no vairākiem uzņēmumiem nozarē par medicīniski sanitārās daļas iegādi».

Tas nozīmējot, ka tūlīt pēc mantas pārdošanas plāna sagatavošanas varētu tikt uzsākta medicīnas iestādes pārdošana, sacīja H. Velmers.

Liepājas metalurga maksātnespēja tika pasludināta 12. novembrī un no šī brīža uzņēmums pilnībā pārgājis H. Velmera pārraudzībā. Galvenais administratora uzdevums ir īstenot Liepājas metalurgs pārdošanu sešu mēnešu laikā no maksātnespējas apstiprināšanas kā to paredz likums.

Par maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs pamatražotnes pārdošanu starptautiskajā piedāvājumā noslēgts līgums ar konsultāciju kompāniju Prudentia. Nākamās nedēļas sākumā pārdošanas piedāvājumi tiks izsūtīti vairāk nekā 70 potenciālajiem pircējiem, sacīja Liepājas metalurga (LM) maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Prudentia tika izvēlēts no sešiem konsultantiem, ar kuriem Velmeram bija pārrunas. Galvenie konsultanta izvēles kritēriji bija līdzšinējā pieredze un piedāvātais laika grafiks. Ne mazāk svarīgs faktors bija tas, ka iepriekš Prudentia bija arī LM kreditora kluba konsultants, skaidroja Velmers.

Atlīdzība konsultantam nepārsniegs 2% no summas, par kādu tiks pārdots uzņēmums, bet tā var būt arī mazāka. «Jo augstāka būs cena, par kuru ražotne tiek pārdota, jo atlīdzība būs tuvāka 2% no pārdošanas summas,» teica Velmers.

Viņš arī piebilda, ka potenciālie pircēji pārstāv visus kontinentus, izņemot Austrāliju. Jau patlaban ir noslēgti vairāk nekā 20 konfidencialitātes līgumi ar potenciālajiem pircējiem.

Strauji tuvojas 2019. gads, kas komersantiem, kuri arvien vēl neizmanto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām atbilstošas kases sistēmas, var iesākties ar dažādām nepatīkamām sankcijām. Par to, ka uzņēmēji joprojām nesteidzas investēt jaunās kasu sistēmās, liecina fakts, ka patlaban šo likumā noregulēto pienākumu atbilstoši VID apkopotajiem datiem izpildījuši ap 30 – 40 % visu to komersantu, kuriem šī kases sistēmu nomaiņa ir jāveic.

Tomēr ir arī pozitīvi novērojumi – savu laiku nokalpojušās kases sistēmas komersanti izlemj nomainīt tad, kad saprot, ka tas ir ne tikai solis uz likuma ievērošanu, bet arī apsviedīgs solis uz sava biznesa attīstību. Proti, jaunās kases sistēmas iespējams iegādāties ar tajās iestrādātu mākslīgo intelektu, kas automātiski un nekļūdīgi analizē reģistrētos biznesa rādītājus. Tas ļauj iezīmēt produktīvākos uzņēmējdarbības attīstības virzienus nākotnē.

Mārketinga eksperti lēš, ka kvalitatīvas analītikas ieviešana biznesā ilgtermiņā var pat par 20 % samazināt mārketinga izdevumus. Analizēt biznesa rādītājus nozīmē izprast klienta vēlmes, apzināties viņa portretu, noteikt ejošākos produktus un to kombinācijas. Ja līdz šim līdzvērtīgas analīzes prasīja cilvēkresursus un arī diezgan plašus laika resursus, tad tagad ar mākslīgā intelekta palīdzību jaunās kases sistēmas šo analīzi var veikt darbinieku vietā – automatizēti un bez kļūdu iespējamības.

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

AS Liepājas metalurgs šā gada deviņos mēnešos strādājusi ar 27,3 miljonu zaudējumiem, liecina uzņēmuma pārskats NASDAQ OMX Riga.

Pērnā gada attiecīgajā periodā AS Liepājas metalurgs strādāja ar peļņu 134,25 tūkstošu latu apmērā.

Neto apgrozījums pārskata periodā veidoja 93,4 miljonus latu, kas ir par 147,7 miljoniem latu mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Uzņēmums norāda, ka pārskata perioda zaudējumi skaidrojami ar vispārēju krīzi metalurģijas nozarē gan Eiropā, gan visā pasaulē, kā arī ar AS Liepājas metalurgs apgrozāmo līdzekļu trūkumu. Tādēļ pirmajā pusgadā ražošana tika organizēta ar 44,6% noslodzi, šī gada otrajā ceturksnī tikai ar 14,3% noslodzi, bet trešajā ceturksnī nenotika vispār.

Db.lv jau rakstīja, ka Liepājas metalurga maksātnespēja tika pasludināta 12. novembrī un no šī brīža uzņēmums pilnībā pārgājis administratora Haralda Velmera pārraudzībā. Galvenais administratora uzdevums ir īstenot Liepājas metalurgs pārdošanu sešu mēnešu laikā no maksātnespējas apstiprināšanas kā to paredz likums.

Krīze attiecībās starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju var negatīvi ietekmēt maksātnespējīgās a/s Liepājas metalurgs pārdošanu, un investoru meklēšanas process patlaban neizskatās optimistisks, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

Viņš norāda, ka pašvaldība rūpīgi seko līdzi Liepājas metalurga maksātnespējas administratora Haralda Velmera darbībām, ko viņš veic rūpnīcas darbības atjaunošanai, un tam, kā tiek uzrunāti potenciālie investori.

«Tas ir pietiekami sarežģīts process, sevišķi patlaban, kad ekonomikā nav vērojama augšupeja un uzņēmēji, kuri ir plānojuši savas investīcijas, ir pietiekami rezervēti, ņemot vērā krīzi, kas veidojas attiecībās starp ES un Krieviju,» sacīja U. Sesks.

Viņš uzsver, ka šādi procesi neveicina biznesa un ekonomikas attīstību, līdz ar to investoru meklēšana nav tik optimistiska. Vienlaikus U. Sesks norāda, ka Liepājas metalurga rūpnīca joprojām ir stabils aktīvs, kas tiek rūpīgi uzturēts.

Pašreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura jaunajā valdībā, iespējams, varētu ieņemt finanšu ministres posteni, pieļauj, ka pēc kāda laika varētu būt izmaiņas solidaritātes nodoklī.

Iespējams, solidaritātes nodokli varētu mainīt, LTV raidījumā Rīta Panorāma teica ministre.

Forma nav precīza, un nav pārsteigums, ka uzņēmēji šādi reaģē - gatavojas vērsties Satversmes tiesā, skaidroja Reizniece-Ozola.

Savukārt, vērtējot nodokļu sistēmu kopumā, ekonomikas ministre atzinīgi vērtēja Finanšu ministrijas (FM) jau iepriekš paredzēto visu nodokļu auditu. Ir pārāk augsti darbaspēka nodokļi, un ne tik lieli kapitāla nodokļi, akcentēja Reizniece-Ozola. «Nodokļos nav kopējā līdzsvara, tāpēc vajadzīgs audits, kā sistēma strādā kopumā.»

Viņa cer, ka nodokļu inventarizācija varētu tikt paveikta līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai.