Saeimas deputāte Elīna Siliņa, pēc vētrainās reakcijas sociālajos tīklos saistībā ar ideju par mikronodokļa likmes pakāpenisku palielināšanu līdz 15%, vietnē Twitter skaidro savu pozīciju un atzīst, ka viņas popularitāte līdz ar šo iniciatīvu neaug.

Kā šodien vēsta laikraksts Dienas bizness, Siliņa virza ideju par mikronodokļa likmes pakāpenisku palielināšanu līdz 15%, tādējādi gan cenšoties nošaut vairākus zaķus reizē. «Priekšlikums ir pašreizējo mikronodokļa likmi no 9% palielināt ik gadu par 2 procentpunktiem, tādējādi trīs gadu laikā tā sasniegtu 15% līmeni. Priekšlikums ir balstīts uz trim argumentiem,» skaidro Siliņa. Viņa min trīs mērķus. Pirmkārt, mērķis esot izskaust uzņēmuma ienākuma nodokļa optimizācijas iespējas. Otrkārt, nodrošināt lielākas sociālās garantijas mikrouzņēmumu darbiniekiem. Treškārt, radīt alternatīvu modeli ar samazinātu darbaspēka nodokļa slogu mazajiem ražotājiem.

Šobrīd Latvijā ir lielākais nodokļu slogs uz katru izmaksāto neto latu Eiropā. Lai situāciju varētu mainīt, nepieciešams pārskatīt sociālo nodokli, uzskata viena no jaunās biedrības Brīvie demokrāti dibinātājām Elīna Siliņa.

Raidījumā Dienas Rīts E. Siliņa uzsvēra, ka darbaspēkam ir jāsamazina nodokļi. Problēma ir sociālajā nodoklī un jāsāk skatīt sociālā nodokļa samazināšana, sacīja biedrības Brīvie demokrāti pārstāve. Kā piemēru viņa minēja apdrošanāšanu pret negadījumiem darba vietā. Šajā jomā nepieciešams izvērtēt, vai atsevišķās nozarēs ir augsts darba drošības risks.

«Tas ir jādara – šobrīd uz katru neto izmaksāto latu nodokļu slogs ir 80 santīmi. Nekur Eiropā tāda sloga nav. Jāpārskata, ko mēs apdrošinām caur sociālo risku, un jāņem ārā,» sacīja E. Siliņa, vienlaikus uzsverot lielākas personiskās atbildības nepieciešamību. Viņa arī norādīja, ka sociālajiem darbiniekiem būtu jādod lielākas iespējas izvērtēt esošo situāciju.

Lai cik ironiski tas neskanētu, lielākais parādnieks Saeimas deputātu vidū ir Imants Parādnieks, kura parādsaistības lēšamas nedaudz vairāk nekā 600 tūkstošu latu apjomā. Tikmēr lielākais Saeimas aizdevējs ir Rihards Eigims, kurš aizdevis vairāk nekā 700 tūkstošus latu, šodien vēsta žurnāls Lietišķā Diena.

I. Parādnieks, neskatoties uz savām apjomīgajām parādsaistībām, ir arī Saeimas otrs lielākais aizdevējs, proti, deputāts aizdevis kopumā 493 tūkstošus latu. Trešais Saeimas deputāts ar lielākajiem aizdevumiem ir Jeļena Lazareva, kura aizdevusi kopumā teju 263 tūkstošus latu.

Saeimas trīs lielāko parādnieku vidū bez I. Parādnieka ir Elīna Siliņa ar 368 tūkst. latu lielām parādsaistībām un Valdis Liepiņš, kurš ir parādā 285 tūkstošus latu.

Saeimas deputāts ar vislielākajiem uzkrājumiem - 488 tūkstošu latu apmērā - ir Arvils Ašeradens, kuram seko Elīna Siliņa (470 tūkst. latu) un Jānis Klaužs, kurš uzkrājis 185 tūkstošus latu.

Mazajiem uzņēmumiem teju vai visās Eiropas valstīs ir ieviesti dažādi nodokļu stimuli – atvieglojumi. Latvijas mikronodoklis ar 9% likmi nav sliktākais, taču vēl dāsnāka bijusi Lietuva, arī Rumānija. To apliecina SIA BDO Tax pētījums par nodokļu stimuliem Eiropas valstīs mazā un vidējā biznesa veicināšanai.

Ir dāsnāki stimuli

«Faktiski visas Eiropas valstis ir ieviesušas nodokļu stimulus mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem, lai sekmētu uzņēmējdarbību. Kaut arī nodokļu stimulu mērķis katrā valstī atšķiras, kopumā tas domāts, lai atbalstītu jaunos un mazos uzņēmējus,» pētījuma rezultātu skaidro SIA BDO Tax valdes locekle un nodokļu eksperte Marina Bičkovska. Viņa uzsver, ka vairākas valstis – Beļģija, Itālija, Īrija, Spānija, Ungārija – ieviesa vai paplašināja pašreizējo nodokļu režīmu 2013.gadā, Latvijā tas notika 2010. gada 1. septembrī.

M. Bičkovska kā interesantu piemēru min Ungāriju, kura ieviesa pat divas nodokļu shēmas mazajiem uzņēmumiem: KATA un KJVA. Saskaņā ar KATA sistēmu mikrouzņēmumi maksā fiksēto summu aptuveni 179 eiro mēnesī ienākuma un algas nodokļu vietā, bet KJVA sistēmu var izvēlēties uzņēmumi ar 25 vai mazāk darbiniekiem un gada apgrozījumu zem 1,79 miljoniem eiro. Šajā gadījumā neto apgrozījumam piemērota fiksēta likme 16% apmērā, kas aptver ienākuma un algas nodokļus.

Diemžēl mēs nevaram pārvarēt nelāgu ieradumu – tiklīdz kāds saimnieciskais mehānisms sāk pietiekami veiksmīgi darboties, to noteikti gribas par visu varu «uzlabot». Īpašais nodoklis mikrouzņēmumiem bija pats skaļākais, pārliecinošākais un arī rezultatīvākais politiķu vēstījums Latvijas sabiedrībai, ka valsts ir patiesi ieinteresēta cilvēku uzņēmības veicināšanā, biznesa vides attīstībā un tautsaimniecības izrāvienā. Protams, ekonomikas valstiskā stimulēšanā tika izdarīts vēl daudz kas, taču vienmēr kaut kas traucēja šiem pasākumiem būt patiesi efektīviem un radīt pozitīvu rezonansi – sarežģītas procedūras, piekasīga šķirošana, grūtības sarūpēt iesācējiem «sēklas naudu» vai patiesi noderīgas konsultācijas.

«Mikronodoklis» tiešām beidzot atrāva vaļā slūžas, dodot ceļu spēcīgai straumei. Tas ļāva noticēt, ka mēs sākam pārvarēt Latvijas saimnieciskās pasivitātes inerci, ko joprojām nežēlīgi apliecina mūsu valsts zemās vietas ES tautsaimniecības labklājības rādītājos, Eurostat mums atgādina, ka ES pērn trešais zemākais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju bija Latvijā, 62 procenti no vidējā ES līmeņa (mūs «apsteidz» tikai Bulgārija un Rumānija).

Savukārt dziļā nabadzībā dzīvojošu iedzīvotāju īpatsvara ziņā, kur rekordiste ir Bulgārija, mums pienākas ES «sudrabs» – 30,9% iedzīvotāju 2011. gadā. Zīmīgs indikators šķiet tas, ka, neraugoties uz Latvijas relatīvi augsto 24. pozīciju Doing Business 2014 kopējā reitingā, kategorijā «uzņēmumu reģistrācija» mūsu valsts ir tikai 57. vietā. Mēs joprojām savā ekonomikā «kuļamies pa bedri», taču nez kāpēc sabotējam vērtīgu iniciatīvu uzņēmējdarbības aktivizēšanai!

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Bumerangi jau piecus gadus ir ienākumu avots Aivaram Brengulim; viņa neparastā biznesa ideja izrādījusies dzīvotspējīga.

Aivars savu hobiju pārvērtis biznesā, kas ļauj nopelnīt dzīvei vajadzīgo minimumu: «Esmu pieticīgs cilvēks, man dzīve ir hobijs un hobijs - dzīve. Daru to, kas patīk, un mani bumerangi mani uztur.» Tā kā daudzi draugi devušies strādāt uz ārzemēm, tad nu pats jūtoties kā aborigēns. Un tas ar bumerangu gatavošanu sader.

«Man viss tāpat, kā pirms gadiem pieciem,» sagaidot DB žurnālistu un fotogrāfu, teic Latvijas vienīgais profesionālais bumerangu gatavotājs. «Klājas tikpat labi vai tikpat slikti, - kā kurš vērtē.» Viņš vēl aizvien strādā savā darbnīciņā Siguldā, vēl aizvien dod garantiju, ka katrs viņa bumerangs atgriezīsies. Lielākais jaunums - mainīta nodokļa maksāšanas forma. Tagad tiek maksāts mikronodoklis. Par rezultātiem, cik tas izdevīgi, spriest viņš vēl nevarot, taču uzņēmējs vēlas, lai viņam būtu pensija un mierīgs prāts.

Saeimas «melnajā caurumā» pazudušas pirms deviņiem mēnešiem rosinātās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredzēja diferencēt likmi atkarībā no apgrozījuma; uzņēmējus gaida likmes kāpums no pašreizējiem 9% līdz 11%

Mikronodokļa maksātāji ir pārsteigti un vienlaikus sašutuši par parlamentāriešu rīcību, proti, pagājušā gada 19. decembra Saeimas sēdē komisijām tika nodoti grozījumi Mikrouz­ņēmumu nodokļa likumā, bet tālāk nekas nav sekojis – nedz diskusijas, nedz virzība parlamentā. Izmaiņas paredzēja, ka 9% likme tiek saglabāta, nodarbinot piecus darbiniekus un apgrozījumam esot līdz 100 tūkst. eiro gadā, mikrouzņēmumos ar gada apgrozījumu līdz 200 tūkst. eiro un septiņiem darbiniekiem likme būtu 10%, savukārt tie­m mikronodokļa maksātājiem, kuru neto apgrozījums ir līdz 300 tūkst. eiro gadā un nodarbināto skaits – ne vairāk par deviņi, likme būtu 11%. «Skumji, ka pērn decembrī Mikrouzņēmumu nodokļa likuma atvēršana ir bijusi sava veida tvaika nolaišanas akcija ar laika novilcināšanas taktiku. Patlaban ir skaidrs, ka šis parlaments minētos grozījumus nemaz netaisās pieņemt, ne izvērtējot pēc būtības, ne izskatot tos,» secina viens no mikronodokļa idejas autoriem – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš gan norāda, ka LTRK nebūt nedomā noskatīties, kā labā ideja tiek «norakta» ar likmes pacelšanu: «Iesim, runāsim, argumentēsim jau nākamā Saeimas sasaukuma deputātiem.» Atceroties kvēlās parlamentāriešu aizstāvības runas mikronodokļa likmes diferencēšanai LTRK apaļā galda diskusijā pērnruden, viņš ir pārsteigts par to, ka nekas nav sekojis Saeimā. «Šķiet, grūtniecība Saeimā ilgst ilgāk nekā ziloņiem, jo deviņi mēneši ir grūtniecības laiks, pēc kura piedzimst cilvēks,» sašutis par Saeimas neizdarību ir J. Endziņš. Viņam piekrīt arī vairāki mikronodokļa maksātāji, kuri uzskata, ka valdošā koalīcija apzināti «pazaudējusi» – nobāzusi vistālākajā atvilktnē – šo jautājumu, lai par to nebūtu jādebatē publiski, turklāt līdzīgi triki bijuši arī iepriekš.

Pirms deviņiem mēnešiem šīs Saeimas deputāti ar skaļām runām atvēra Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, taču acīmredzot bija par kūtriem, lai nepieciešamos likuma grozījumus arī pieņemtu.

Minētajos likuma grozījumos runa bija par visnotaļ atbalstāmu ideju – mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums nepārsniedz 100 tūkstošus eiro gadā un kam nav vairāk par pieciem darbiniekiem, ļaut arī turpmāk maksāt 9% lielu nodokļu likmi. Attiecīgi mazliet lielākiem mikrouzņēmumiem tika piedāvāts piemērot 10% un 11% mikronodokļa likmi. Taču 100 gudrās galvas Jēkaba ielā izrādījās tikai naskas runātājas tajā brīdī, kad Mikrouzņēmumu nodokļa likums bija jāatver un kad ne viens vien tautas kalps iedomājās ar krāšņām atbalsta runām diferencētajam mikronodoklim krājam plusiņus pie saviem vēlētājiem. Sekojošos deviņos mēnešos Saeimas deputāti par šo ideju vairs nelikās ne zinis, kas nozīmē vien to, ka no nākamā gada mikronodokļa likme visiem šī nodokļa maksātājiem būs 11%, lai pēc tam pakāpeniski pieaugtu līdz 15%, tādējādi pilnībā degradējot šīs uzņēmējdarbības formas ideju, proti, pie tik augstas nodokļu likmes dibināt mikrouzņēmumu vairs nebūs nekādas jēgas. Jāpiebilst, ka ne jau Mikrouzņēmuma nodokļa likums ir vienīgais, kas šajā parlamenta sasaukumā pazuda Saeimas «melnajā caurumā». Līdzīgi gāja, piemēram, arī ar prioritāro nozaru saraksta paplašināšanu un Maksātnespējas likuma grozījumiem.

Labrīt!

Šorīt Rīgā vietām migla, gaisa temperatūra +1 grāds.

Latvijā

Laikraksts Dienas bizness raksta par elektrības ražošanas subsīdijām. Ekonomikas ministrijai (EM) ierosinot pasākumus elektroenerģijas ražotāju subsīdiju ierobežošanai, pasākumu rezultātā iespējamais 20 miljonu latu sloga samazinājums būs vērojams tikai «uz papīra».

Lūdzot rast risinājumu uzņēmumu dzīvotspējas apdraudējumam, par kādu ir uzskatāms uz 1. lasījumu Saeimā virzītais likumprojekts Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums (SEN), 28 koģenerācijas staciju vadītāji ar atklātu vēstuli vērsušies gan pie vietējās varas pārstāvjiem, gan Eiropas Savienības atbildīgajām institūcijām.

Mazkapitāla SIA skaitliski kļūst vairāk, aug arī to kopējais neto apgrozījums, taču kopējās peļņas rādītāji rāda zigzag tendenci

To liecina SIA Lursoft pētījums. «Apkopojot piecu gadu statistiku par mazkapitāla SIA radīto ietekmi un ņemot vērā arī to, ka līdztekus šajā periodā bijis labvēlīgs nodokļu režīms (proti, mikronodoklis), jāatzīst, ka šī reforma Latvijas tautsaimniecību kopumā ir ietekmējusi pozitīvi,» DB pētījuma rezultātu vērtē SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Jāatgādina, ka no 2010. g. maija spēkā stājies mazkapitāla SIA regulējums. D. Kiopa uzsver, ka, izvērtējot mazkapitāla SIA ietekmi uz valsts tausaimniecību kopumā, varam redzēt, ka ar katru gadu šī ietekme pakāpeniski palielinās.

«Vienlaikus iepretim kopējiem Latvijas uzņēmumu finanšu rādītājiem mazkapitāla SIA veido visai nelielu daļu. Tomēr ar katru gadu mazkapitāla SIA veidotajam apgrozījuma īpatsvaram, salīdzinot ar pārējiem Latvijas uzņēmumiem, ir tendence palielināties. Apkopotie dati parāda, ka 2012. gadā tas nesasniedza pat 1% no visu uzņēmumu apgrozījuma, bet 2013. gadā rādītājs pieauga līdz ~1,15%, savukārt 2014. gadā paredzams, ka kopējā ietekme palielināsiess līdz ~ 2%. Tas apliecina, ka galvenokārt mazkapitāla SIA ir mazie un mikrouzņēmumi,» skaidroja D. Kiopa.

Nozaru saraksts ir nepārdomāts un vērsts uz esošā uzņēmējdarbības līmeņa samazināšanu, ko Latvija nemaz nevar atļauties

Tā uz DB jautājumiem par mikrouzņēmumu nodokļa likteni atbildes sniedz Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Bieži vien kaimiņvalstis Latviju slavē par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) ieviešanu, lai gan citās valstīs atbalsts mazajiem uzņēmumiem tiek organizēts citos veidos. Kā kopumā vērtējat mikrouzņēmuma nodokli Latvijā? Vai tas ir nepieciešams un atbalstāms?

Mikrouzņēmumu nodokļa režīms tika izveidots ar konkrētu mērķi – samazināt ēnu ekonomiku un dot iespēju uzsākt legālu/reģistrētu uzņēmējdarbību. Šī modeļa ieviešana būtiski palielināja uzņēmēju skaitu valstī. Mikronodoklis lielā mērā ir labs instruments, lai uzsāktu uzņēmējdarbību un gūtu tam nepieciešamās iemaņas. Mikronodokļa forma ir piemērojama tajos gadījumos, kad uzņēmuma apgrozījums ir relatīvi neliels. Kā īpaši pozitīvs aspekts jāuzsver salīdzinoši ērta un vienkārša grāmatvedība, kas būtiski atvieglo saimniecisko darbību. Zemā likme 9% no apgrozījuma ir būtiska sektoros, kuros ir augsts atalgojuma īpatsvars. Ja gribam ēnu ekonomiku mazināt – nodokļu sistēmai jābūt tādai, lai nodokļi ir samaksājami – pretējā gadījumā nebūs vai nu uzņēmējdarbības, vai nu nodokļi pilnībā netiks samaksāti.

Mikronodokļa ieviešana Latvijā noteikti veicinājusi uzņēmēju aktivitāti un palīdzējusi pārvarēt finansiālas grūtības un attīstīt biznesu.

Kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji reģistrēti jau 38 688 uzņēmumi, kas ir 27% no visiem jaunreģistrētajiem nodokļu maksātājiem. Tomēr Saeimas Budžeta un finanšu komisijā nesen izskanēja atziņa, ka mikronodokļa ieviešana Latvijā nav attaisnojusies. Tātad valsts kasē neieplūst tik daudz nodokļu ienākumu kā cerēts un ir saprotama valdības vēlme situāciju mainīt. Jādomā tikai, kā panākt, lai vilks paēdis un kaza dzīva jeb, fokusējoties uz stingrāku prasību un likmes paaugstināšanas ieviešanu, nenodarīt kaitējumu tiem mazajiem uzņēmumiem, kam mikronodoklis ir kritiski nepieciešams darbības nodrošināšanai.

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēde Elīna Siliņa turpina virzīt idejas par Saeimas autobāzes samazināšanu – 2013. gada valsts budžeta likumam viņa iesniegusi priekšlikumu ietaupīt 92 416 Ls, samazinot Saeimas autobāzes štatus. Ierosinājums gan neguva atbildīgās komisijas atbalstu.

E. Siliņa savu ierosinājumu pamatoja ar to, ka Saeimas Kanceleja ir viņai apliecinājusi, ka nākamgad Saeimas autobāzē nodarbināto šoferu skaitu plānots samazināt par pieciem cilvēkiem. Izdevumu optimizāciju, pēc viņas teiktā, ļaus nodrošināt arī Saeimas autobāzes palīgpersonāla un Jūrmalas rezidences apkalpošanā nodarbinātā personāla samazināšana.

Tāpat deputāte E. Siliņa bija ierosinājusi finansējumu 10 jaunu automašīnu iegādei iegūt, kā iemaksu izmantojot 20 vecās automašīnas.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība) norāda, ka līdzekļi, kas tiks ieekonomēti, samazinot Saeimas autobāzē nodarbināto skaitu, tiks izmantoti, lai paaugstinātu citu Saeimas darbinieku atalgojumu. Viņš arī uzsver, ka gadījumā, ja visi parlamenta budžetā ieplānotie līdzekļi netiks izmantoti, tie tiks atmaksāti valsts budžeta.

«Iespējamā mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšana, par kuru tiek diskutēts Saeimā, būtu klajā pretrunā ar valdības un uzņēmēju pārstāvošo organizāciju slēgto vienošanos par Nodokļu politikas stratēģiju 2011. - 2014. gadam,» uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

«Šāds solis būtu izteikti negatīvs signāls Latvijas «mazajai» uzņēmējdarbībai un potenciālajiem uzņēmējdarbības uzsācējiem,» viņš uzsver.

DB rakstīja, ka Saeimas deputāte Elīna Siliņa virza ideju par mikronodokļa likmes pakāpenisku palielināšanu līdz 15%. «Priekšlikums ir pašreizējo mikronodokļa likmi no 9% palielināt ik gadu par 2 procentpunktiem, tādējādi trīs gadu laikā tā sasniegtu 15% līmeni. Priekšlikums ir balstīts uz trim argumentiem,» skaidro Saeimas deputāte Elīna Siliņa. Viņas pamatojumu par to, kādēļ būtu jāpalielina mikrouzņēmumu nodoklis, lasiet šeit !

Efektīvākā recepte problēmu, kuras Saeimā iecerēts risināt, paaugstinot mikrouzņēmuma nodokļa likmi, izskaušanai būtu darbaspēka nodokļu samazināšana. Tāpat skaidrs, ka līdz 2015.gadam inventarizējama visa Latvijas nodokļu sistēma, nevis atsevišķu nodokļu likmes, secināts 5.septembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedriem, uzņēmējiem, tiekoties ar deputāti Elīnu Siliņu.

«Salīdzinoši neliels jaunradītu darbavietu īpatsvars, darbalgas un attiecīgi sociālā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa optimizēšana, daļu atalgojuma darbiniekam izmaksājot kā mikrouzņēmuma pārstāvim, atalgojuma dempings, ko mikrouzņēmumi rada mazkvalificētā darbaspēka tirgū – šo problēmu patiesais cēlonis ir nesamērīgi augsto darbaspēka nodokļu slogs Latvijā,» uzsver LTRK viceprezidente, nodokļu un nodevu eksperte Lienīte Caune, paužot pārliecību, ka mikrouzņēmuma nodokļa likmes paaugstināšana minētās problēmas nerisinās, toties radīs jaunas.

«Mikrouzņēmuma darbinieku zemā sociālā aizsargātība ir spēcīgākais no argumentiem, kādēļ būtu vērts apsvērt fiksētās 9% likmes paaugstināšanu, tomēr arī tas neiztur kritiku,» norāda L.Caune, skaidrojot, ka mikrouzņēmumu darbinieku vidējā alga ir ievērojami augstāka nekā standarta sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, turklāt, slēdzot līgumu par darba tiesisko attiecību uzsākšanu, mikrouzņēmumu darbinieki tiek informēti par mazākām sociālajām garantijām un iespējām iesaistīties brīvprātīgajā sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Saeima jau otro nedēļu pēc kārtas no sēdes darba kārtības izslēdz Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumus, kam deputāti iesnieguši visai pretrunīgus priekšlikumus.

Šie priekšlikumi liecina par viedokļu sadursmi starp mikrouzņēmumu atbalstītājiem un noliedzējiem. Deputāte Elīna Siliņa, kura jau vairākkārt publiski kritizējusi ekonomiskās krīzes laikā ieviesto mikrouzņēmumu nodokļa sistēmu, grozījumiem iesniegusi priekšlikumu samazināt mikrouzņēmumu maksimāli pieļaujamā apgrozījuma slieksni no pašreizējiem 70 tūkst. Ls gadā līdz 40 tūkst. Ls gadā.

Ar gluži pretēju iniciatīvu, kuras mērķis ir palielināt uzņēmēju iespējas veidot mikrouzņēmumus, nācis klajā Nacionālās apvienības deputāts Romāns Naudiņš. Viņš uz grozījumu 2. lasījumu iesniedzis priekšlikumu, kas paredz jau minēto apgrozījuma slieksni paaugstināt līdz 100 tūkst. Ls gadā.

Valsts kontroliera vēlēšanas vakar noslēdzās bez lieliem pārsteigumiem - šajā amatā Saeima iecēla Valsts kontroles (VK) padomes locekli Elitu Krūmiņu, kuras kandidatūru virzīja Reformu partija (RP) un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, kā arī atbalstīja amatu pametošā valsts kontroliere Inguna Sudraba. Tomēr politiskās kaislības līdz ar to nav norimušas, vēsta laikraksts Diena.

Atkarībā no tā, kādi būs nākamnedēļ gaidāmie juristu atzinumi, Vienotībā netiekot izslēgta arī iespēja apstrīdēt E. Krūmiņas ievēlēšanas likumību Satversmes tiesā (ST).

Kā norāda laikraksts, jautājums par E. Krūmiņas tiesībām kandidēt aktualizējās, kad neatkarīgais deputāts no tā sauktā Olšteina sešnieka Viktors Valainis paziņoja, ka likums E. Krūmiņai liedz to darīt, jo valsts kontrolieris ir arī VK padomes priekšsēdētājs, bet E. Krūmiņa šobrīd ir VK padomes locekle jau otro amata termiņu. Tādējādi, kļūdama par valsts kontrolieri, viņa jau trešo termiņu darbotos arī VK padomē, ko likums neatļauj. Tomēr šo viedokli apšaubīja gan I. Sudraba, gan E. Krūmiņu amatam izvirzījušie deputāti, tādēļ otrdien tika lūgti ekspertu atzinumi no Tieslietu ministrijas (TM) un Saeimas Juridiskā biroja.

Valsts prezidenta Egila Levita padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos, padomnieku biroja vadītāja Irēna Kucina saņem 3968 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Levita padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga, strādājot pilnu slodzi, mēnesī saņem 3421 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tikpat lielu mēnešalgu saņem arī prezidenta ārlietu padomniece Solveiga Silkalna un prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš.

Savukārt prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps, strādājot nepilnu slodzi, mēnesī saņem 2993 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Levita padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa, kura arī strādā nepilnu slodzi, mēnesī saņem 428 eiro pirms nodokļu nomaksas. Prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos Elīna Pinto, strādājot nepilnu slodzi, mēnesī saņem 458 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Jau otro nedēļu pēc kārtas Saeima ir izslēgusi no darba kārtības jautājumu par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumiem. Un šis ir gadījums, kad jāteic – pareizi dara, ka izslēdz!

Vispirms droši vien jāatgādina, ka šis likums savulaik tika pieņemts, noteikts, uz ko tas attiecas un kādas ir maksājamās likmes, piebilstot, ka noteiktu laiku šim jautājumam jānosaka moratorijs. Doma ir vienkārša – tieši mikrouzņēmēji ir tie, kuri visvairāk izjūt jebkuras izmaiņas likumdošanā, it īpaši, ja tās skar nodokļu sistēmu.

Protams, pārāk bieža nodokļu politikas maiņa rada problēmas jebkuram uzņēmumam, taču lielās kompānijas tās absorbē vieglāk. Piemēram, lielās energokompānijas vispār jebkuras izmaiņas iestrādā galatarifā patērētājiem un mierīgi dzīvo tālāk. Mikrouzņēmējiem nav brīvu līdzekļu, nav savas finanšu nodaļas, nav bezgalīgu iespēju jebkuras izmaksas iekļaut cenā utt. To ņemot vērā, būtu tikai pareizi noteikt, ka, piemēram, tuvākos piecus gadus kopš Mikrouzņēmumu nodokļa likuma ieviešanas tas nepiedzīvo pilnīgi nekādas izmaiņas, tādējādi ļaujot mazajiem uzņēmējiem nostabilizēties, nostāties uz kājām, rēķinoties, ka uz viņiem attiecinātās likumdošanas normas netiks nemitīgi raustītas. Iespējams, šādā laika periodā daļai pašreizējo mikrouzņēmumu izdosies izaugt līdz SIA līmenim, un tas būs tikai ieguvums valsts tautsaimniecībai kopumā. Problēmas sākas brīdī, ja pāris Saeimas deputātu uzskata, ka katru brīvu brīdi tomēr kaut kas ir jāmaina, turklāt viņu domas darbojas pilnīgi pretējos virzienos.

Astoņus mēnešus pēc Rīgas pils ugunsgrēka Valsts policija (VP) joprojām neatklāj nelaimes cēloņu izmeklēšanas gaitu un kategoriski vairās nosaukt vainīgo paziņošanas termiņus, vēsta laikraksts Diena. «Tie nav atkarīgi no mums. Policija savu darbu ir izdarījusi, bet ekspertīze ir ekspertīze, un tulkošana ir tulkošana,» norādījusi VP pārstāve Sigita Pildava.

Patlaban tiekot tulkoti Lietuvas Ugunsgrēku izmeklēšanas centra (LUIC) veiktās ekspertīzes rezultāti, ko bija pasūtījusi Iekšlietu ministrija.

Kā norāda laikraksts, vēl rudenī VP savas izmeklēšanas ieilgšanu skaidroja ar lietuviešu kolēģu ekspertīzes aizkavēšanos, bet tagad Pildava norāda, ka policijas izmeklētāji to uzlūkos vien kā LUIC skatījumu uz traģēdijas iespējamajiem iemesliem.

Saeimas deputāte Elīna Siliņa paudusi viedokli, ka izmeklēšana ir ievilkusies. «Paziņojumi par nepieciešamību tulkot Lietuvas ekspertu secinājumus no lietuviešu uz krievu un tad no krievu uz latviešu valodu, no vienas puses, izraisa smīnu, no otras - rada augsni aizdomām, ka izmeklēšana tiek novilcināta apzināti, kā arī pamatu baumām, vai tulkojumā kādi atzinumi nepazudīs vienai vai otrai pusei par labu. Te drīzāk jādiskutē, cik operatīvi strādā prokuratūra, kas koordinē izmeklēšanu,» sacījusi deputāte.

Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi ir valstij stratēģiski svarīgs jautājums, tādēļ to arī turpmāk vajadzētu veikt VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU), bet kontrole pār šo darbu veikšanu jāturpina VAS Latvijas valsts ceļi (LVC). Šādu valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas modeli Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē piedāvāja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

Tas nozīmētu, ka LAU vairs nevarēs piedalīties ne tikai ceļu būves konkursos, bet arī, piemēram, konkursos par pašvaldību ceļu ikdienas uzturēšanu.

Šomēnes LAU jau uzvarējis 18 pašvaldību konkursos par ceļu uzturēšanu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija. 2011. gadā 31% no LAU apgrozījuma, bet 2012. gadā 26% no LAU apgrozījuma jeb aptuveni 14 milj. Ls veidoja pakalpojumu sniegšana brīvajā tirgū, norādīja komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa. Pārējo veido ienākumi no līguma ar LVC par valsts autoceļu uzturēšanu.

Jāpaskaidro, ka ikdienas uzturēšanas darbi ietver melno segumu bedrīšu remontu, grants ceļu seguma remontu, ceļa zīmju uzturēšanu, grāvju tīrīšanu, kā arī autoceļa attīrīšanu no sniega un sniega aizvākšanu ziemā.

Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā noteikt mikrouzņēmumu nodokļa likmi no 9% līdz 12%, diferencējot to pēc apgrozījuma.

Vienlaikus tiktu saglabāti līdzšinējie kritēriji apgrozījuma apmēram (70 000 lati), darbinieku algas maksimālajam apmēram (500 lati) un skaitam (pieci darbinieki), DB informē ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga Grūbe.

EM priekšlikums grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz, ka 9% likme no mikrouzņēmuma apgrozījuma tiek saglabāta komersantiem, kuru apgrozījums ir līdz 15 000 eiro (10 542 latiem), 10% likme – uzņēmumiem ar apgrozījumu no 15 001 eiro līdz 40 000 eiro, 11% - ar apgrozījumu no 40 001 eiro līdz 70 000 eiro, bet 12% - no 70 001 eiro līdz 100 000 eiro.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norāda, ka ministrijas piedāvātās izmaiņas veicinās jaunu uzņēmumu veidošanas un stimulēs attīstību, kā arī nodrošinās labāku darbinieku sociālo aizsardzību. «Vienlaikus ir jādiskutē ne tikai par izmaiņām mikrouzņēmuma nodokļu sistēmā, kas ierobežotu iespējas to izmantot nodokļu optimizācijas shēmām, bet arī par mazāku birokrātisko slogu SIA darbībai,» viņš piebilst.