Sākot ar šī gada 1. novembri, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca pilnībā pāriet no papīra formāta darbnespējas lapām uz elektronisko darbnespējas lapu izveidi, informē slimnīcā.

Slimnīcā mēnesī tiek izrakstītas vidēji 1700 līdz 1900 darbnespējas lapas, skaitot A un B lapas kopā. Sagatavošanās darbi elektronisko darbnespējas lapu ieviešanai tika uzsākti jau pagājušajā gadā. Lai arī Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka elektroniskās darbnespējas lapas obligāti jāsāk lietot ar 2018. gada 1. janvāri, slimnīca bija noteikusi pārejas periodu no šī gada 1. oktobra līdz 31. oktobrim, paredzot, ka darbnespējas lapu var izrakstīt gan papīra, gan elektroniskajā slimnīcas informācijas sistēmā.

Pārejas periodā novērots, ka ārsti arvien vairāk izrakstīja e-darbnespējas lapas, jo oktobrī tika izrakstītas vairs tikai 400 darbnespējas lapas papīra formātā. Pirmā e-darbnespējas lapa slimnīcas informācijas sistēmā tika sekmīgi izveidota 2017. gada 5. jūlijā, bet oktobrī korekti tika izrakstītas jau 705 e-darbnespējas lapas.

Turpinoties diskusijām par darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, Ekonomikas ministrija (EM) rosina samazināt darbnespējas lapu kompensācijas, turklāt šādai diskusijai ir gatava arī Labklājības ministrija (LM).

Kā informēja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, ministrija, līdzīgi kā sociālie partneri, ir saņēmusi EM apkopojumu par iespējamām izmaiņām darbnespējas lapu apmaksas regulējumā. LM uzsver, ka tas ir diskusiju dokuments, nevis priekšlikums, par ko būtu panākta vienošanās.

Patlaban darbiniekiem pirmā darbnespējas diena netiek apmaksāta, otro un trešo dienu darba devējs apmaksā ne mazāk kā 75% apmērā no ienākumiem, bet no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80% apmērā. Ja slimošana turpinās, pabalsta izmaksu pārņem valsts.

EM rosina, ka pirmo dienu tāpat kā līdz šim neapmaksātu, bet otrajā un trešajā dienā darbiniekiem izmaksātu 60% no algas. No ceturtās līdz astotajai dienai izmaksātu 70% no algas, bet no devītās dienas - 75%. EM sagatavojusi šo priekšlikumu, reaģējot uz darba devēju informāciju, ka novērojama nepamatota darba nespējas lapu izsniegšana.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Labklājības ministrijas (LM) virzītos likuma grozījumus, kas nosaka, ka valsts apmaksās slimības lapas pirmās trīs dienas darbiniekiem ar augšējo elpceļu kādu infekciju.

Iepriekš Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika spriests, ka slimības lapas izsniegšana tiks attiecināta arī citu nespecifisku simptomu dēļ, kas varētu norādīt uz saslimšanu ar Covid-19. Likuma tekstā tas nav iekļauts, jo deputāti secināja, ka praksē šī informācija ģimenes ārstiem ir un būs pieejama.

Deputāts Gundars Daudze (ZZS) iepriekš komisijas debatēs gan vērsa uzmanību, ka tomēr problemātiska paliek situācija, ka, ja netiks pagūts vēl veikt Covid-19 testu vai tas būs negatīvs, tad par pēc trešās dienas izsniegtās A lapas pirmo dienu darbiniekam netiks apmaksāta darbnespēja.

Atbilstoši Saeimas šodienas lēmumam likumā noteikts, ka akūtas elpceļu infekcijas gadījumā darbiniekam bez personas personīgas apskates jeb attālināti tiks izsniegta darbnespējas lapa B no pirmās darbnespējas dienas līdz trešajai dienai. Ja persona būs nosūtīta Covid-19 testa veikšanai un tests būs pozitīvs, tad darbiniekam tiks turpināta darbnespējas lapa saslimšanas dēļ.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šogad no iedzīvotājiem visvairāk elektroniski ir saņēmusi iesniegumus slimības un maternitātes pabalstu piešķiršanai un pārrēķināšanai. Tomēr tikai daļa cilvēku, kuriem ārsts darbnespējas lapu B reģistrējis E-veselības sistēmā, izmantojuši priekšrocību slimības vai maternitātes pabalstu pieprasīt portālā Latvija.lv elektroniski, nedodoties uz VSAA vai Valsts un pašvaldības vienotajiem klientu apkalpošanas centriem, informē aģentūra.

2017.gada 1.pusgadā VSAA pieņēmusi 249,3 tūkstošus lēmumu par slimības un maternitātes pabalstu piešķiršanu vai pārrēķināšanu. No tiem 7,1 tūkstotis lēmumu pieņemti, pamatojoties uz elektroniski izsniegtajām darbnespējas lapām B. Tomēr tikai 40 procentos gadījumu pabalstu pieprasītāji izvēlējušies arī iesniegumus iesniegt elektroniski.

VSAA atgādina, ka personām, kurām ārsts darbnespējas lapu B ir reģistrējis E-veselības sistēmā un to noslēdzis pēc darbnespējas perioda, lai saņemtu slimības vai maternitātes pabalstu, VSAA ir jāiesniedz tikai iesniegums Visērtāk to izdarīt, aizpildot iesniegumu portālā Latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu E-iesniegums VSAA pakalpojumiem.

Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazinājums, lai pēc iespējas pietuvotos Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju izmaksu apmēram, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

"Uzņēmējiem šī problemātika ir ļoti būtiska un LTRK biedri par to mūs regulāri informē," sacīja Lielpēteris, piebilstot, ka Latvijā darba nespējas lapu izmaksas ir daudz lielākas nekā kaimiņvalstīs, turklāt uzņēmēji saņem ziņojumus par darbnespējas lapām ar atpakaļejošiem datumiem, gan tās izsniedzot, gan noslēdzot.

"Lai arī var teikt, ka Veselības ministrija ir sadzirdējusi šīs uzņēmēju problēmas, uzņēmēji sagaida raitāku virzību šo problēmjautājumu risināšanā," sacīja valdes loceklis.

Viņš arī norādīja, ka kopumā LTRK rosinājumi risināt darba nespējas lapu apmaksas problēmu Latvijā dalāmi divās daļās - darbnespējas lapu izmaksas darba devējam un citi saistītie jautājumi.

Cilvēkiem, kas saslimuši ar Covid 19 vai arī atrodas mājas karantīnā, ja viņiem ir sadarbspējīgs vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikāts, vai arī kuri ir saņēmuši atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju, tiks piešķirts slimības pabalsts no pirmās darbnespējas dienas.

Saistībā ar akūtu augšējo elpceļu infekciju slimības pabalsts tiks maksāts par pirmajām trijām darbnespējas dienām.

To paredz ceturtdien, 4. novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas stāsies spēkā no 6. novembra.

Ja personu nosūtīs veikt analīzes par saslimšanu ar Covid-19 un analīzes būs pozitīvas – slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienās, līdz cilvēks atgūs darbspējas.

Ja analīzes būs negatīvas, bet darbnespēja turpināsies, izsniegtā darbnespējas lapa B noslēdzama trešajā darbnespējas dienā, un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā.

Lai ietaupītu līdzekļus, Labklājības ministrija (LM) rosina darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd, liecina otrdienas valdības sēdes darba kārtībā iekļautais informatīvais ziņojums par priekšlikumiem izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā.

LM rosina noteikt, ka darba devējs slimības naudu izmaksā par laika periodu no 4. līdz 11.darbnespējas kalendāra dienai, taču ne mazāk kā 75% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par 4. un 5.darbnespējas kalendāra dienu un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11.darbnespējas kalendāra dienai.

Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) slimības pabalstu maksās no 12.darbnespējas kalendāra dienas, līdz persona atgūst darbspējas, bet ne ilgāk kā par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Darbinieku darbnespēja gada laikā uzņēmumiem rada zaudējumus 170 miljonu eiro apmērā.Tā lēš Latvijas Darba devēju konfederācija. Protams, neviens neuzskata, ka slimam cilvēkam būtu jāiet uz darbu. Par to nav runa.

Taču āķis slēpjas citur. Proti, uzņēmēji, tostarp arī ārvalstu investori, apgalvo, ka nereti darbnespējas lapas tiek izrakstītas nepamatoti. Ir bijuši gadījumi, kad uzņēmēji sava darbinieka Facebook profilā ierauga, ka tas it kā slimības laikā gozējas kūrortā vai strādā ārvalstīs. Tāpat ne viens vien uzņēmējs savu darbinieku, kurš ir uz slimības lapas, ierauga, strādājot pie konkurenta. Par ne vienmēr pamatotu slimības lapu izrakstīšanu liecina arī to straujš pieaugums vasarās un skolēnu brīvdienās. Šī problēma nav sveša arī publiskajam sektoram. Diezin vai tā ir sakritība, kad amatpersona, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, pēkšņi ilgstoši saslimst.

Daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši tikai «uz papīra», secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?.

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī. Pie šāda secinājuma pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu nonākusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši «uz papīra». «Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām,» pauda E.Krūmiņa.

Valsts apmaksāta slimības lapas pirmā diena nemazinās Covid-19 izplatīšanos darba kolektīvos, uzskata Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš pauda viedokli, ka vīrusa izplatību darba kolektīvos varētu mazināt, ja valsts krīzes laikā apmaksātu darbnespējas lapas pilnā apmērā. "Tas novērstu riskus, ka darbinieks ierodas darbā ar viegliem elpceļu saslimšanas simptomiem, kas var būt tikpat labi vienkāršas iesnas un klepus, cik Covid-19," sacīja Klauss.

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors arī minēja, ka ir absurdi domāt, ka darba devējiem darbinieka saslimšanas gadījumā slimības lapas apmaksa ir vienīgās izmaksas. "Uzņēmējs slimā darbinieka vietā lūdz ilgāk strādāt pārējiem darbiniekiem, kas virsstundu gadījumā nozīmē dubultu apmaksu," atzīmēja Klauss.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) iepriekš žurnālistiem pavēstīja, ka valsts Covid-19 krīzes laikā varētu apmaksāt darbinieku slimības lapas pirmo dienu, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.

Latvijā būtu jāmazina ieradums strādājošajiem nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

"Darba devēju ieskatā būtu jāmazina ieradums nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, un regulējumam būtu jābūt tādam, kas motivē atgriezties darbā, nevis rada pēc iespējas izdevīgākus apstākļus slimot un nenākt uz darbu," teica Gorkšs.

Viņš arī pauda, ka darba nespējas lapu apmaksa un izsniegšanas kārtība ir viens no valsts konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem.

"Darba nespējas lapu regulējuma būtu jābūt tādam, ka mēs veicinām iedzīvotājus atgriezties darbā," atzīmēja LDDK ģenerāldirektors.

Jau vēstīts, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) otrdien plkst.10.30 rīkos preses konferenci, kurā pamatos savu nostāju pret ieceri samazināt darba nespējas lapu apmaksu. LBAS ir kategoriski pret darba devēju ieceri mazināt darba nespējas lapu apmaksu.

No 2015.gada 1.jūlija darba devējiem darbnespējas lapās vairs nebūs jāapstiprina, ka darbinieks nav ieradies darbā laika periodā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa.

To paredz likumu izmaiņas, kas pirmdien pirmajā lasījumā atbalstītas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

Turklāt no nākamā gada vidus plānots ieviest elektroniskās darbnespējas lapas – tas nozīmē, ka informācijas apmaiņa starp ārstiem un valsts iestādēm notiks e-veselības sistēmas ietvaros un slimības lapas papīra formā vairs nebūs nepieciešamas.

«Ar šiem likuma grozījumiem mēs atmetīsim lieku birokrātiju, jo laikā, kad valsts reģistri ar informāciju var apmainīties elektroniski, atkrīt nepieciešamība pēc papīra dokumentiem. Jaunā kārtība aiztaupīs cilvēkam staigāšanu pie ārsta, tad pie darba devēja, un tad – uz Sociālās apdrošināšanas aģentūru. Mums vienīgi ir jādod laiks atbildīgajām iestādēm, lai pārkārtotu savas informācijas sistēmas un ar nākamā gada jūliju būtu gatavas iedarbināt jauno kārtību,» norāda komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Par atkārtotu nepamatotu darba nespējas lapu izrakstīšanu ģimenes ārstei Ilonai Timčenko Veselības inspekcija (VI) piemērojusi 700 eiro naudas sodu, aģentūrai LETA apstiprināja inspekcijā.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) rīkotajā preses konferencē Timčenko norādīja, ka viņai piemērots maksimālais sods - 700 eiro, jo ārste e-veselības sistēmas trūkumu dēļ nav varējusi pagarināt slimības lapu pacientam, tādēļ atvērusi jaunu darbnespējas lapu ar atpakaļejošu datumu.

Timčenko skaidroja, ka, secinot, ka pacients sākotnēji atvērtās darbnespējas lapas termiņā nav izveseļojies, viņa nolēmusi slimības lapu pagarināt, taču e-veselības sistēmā šāda iespēja neesot tikusi piedāvāta. Tādēļ Timčenko pieņēma lēmumu atvērt jaunu darbnespējas lapu no datuma, no kura izrakstīta pirmā slimības lapa, līdz vēlākai dienai.

Taču šādi izrakstītu darbnespējas lapu apšaubīja pacienta darba devējs, kura vēršanās VI rezultējās ar soda piemērošanu ārstei, pauda Timčenko.

Veselības pakalpojumu teju nepieejamība rada palielinātas izmaksas.

Slimniekam, viņa darba devējam un valstij – visiem būtu izdevīgāk, ja sasirgušais maksimāli ātri saņemtu viņam nepieciešamo medicīnisko palīdzību, nevis nīktu mēnešiem garās valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindās. Cilvēks ir valsts pamats, bet no ekonomikas viedokļa tas ir cilvēks darbspējas vecumā. Šis cilvēks ir vērtība, jo viņš strādā un rada pievienoto vērtību, par viņu darba devēji maksā attiecīgus nodokļus valstij un viņš pats savu algu tērē preču un pakalpojumu apmaksai, tādējādi radot pieprasījumu pēc tiem.

Diemžēl ļoti bieži nopietnākas saslimšanas gadījumā darbinieki savlaicīgi nesaņem valsts apmaksāto veselības aprūpi. Reizēm pat uz valsts apmaksātu diagnostiku vai konsultāciju pie speciālista ir jāgaida rindā vairākus mēnešus, kas ir zaudējums gan pašam darbiniekam, gan valstij, gan darba devējam, kuram ne tikai jāmaksā pabalsts 75% līdz 80% no atalgojuma par astoņām dienām (no otrās līdz devītajai dienai), bet arī jāmeklē, kas slimotāju aizvietos tā prombūtnē.

Otrdien, 16.jūnijā, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos noteikumu projektus, kas noteic priekšnosacījumus un kārtību, kādā ziņas par parādniekiem tiks publiskotas un dzēstas, lai sākot ar 2015.gada 1.jūliju Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma grozījumiem varētu uzsākt parādnieku ziņu publiskošanu, informē Tieslietu ministrijā.

2014.gada 29.novembrī stājās spēkā grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kuru mērķis ir sekmēt bērna tiesību aizsardzību, kā arī veicināt vecāku pienākumu pildīšanu - uzturlīdzekļu maksāšanu. Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk UGFA mājas lapā vienotā sarakstā publiskos ziņas par parādniekiem, norādot uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu.

Ziņas par uzturlīdzekļu parādniekiem tiks publiskotas šādos gadījumos:

- iesniedzējs tam piekritis, un UGFA administrācija nav saņēmusi no valsts vai pašvaldību iestādēm informāciju, ka ziņu publiskošana kaitētu bērna interesēm;

Mazāks slogs būs gan ārstniecības iestādēm, gan darba devējiem un ņēmējiem , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Darbnespējas lapas kļūs elektroniskas un tās būs redzamas elektroniskās deklarēšanas sistēmā. To paredz sagatavotie grozījumi darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā, ko paredz skatīt Ministru kabineta komitejas sēdē. Tiks noteikts pārejas laiks, līdz kuram vēl izsniegs darba nespējas lapas papīra formātā. Tiek piedāvāts noteikt, ka no 2016. gada 1. jūlija tās būs tikai elektroniskas.

Par šo ieceri tiek runāts ne vienu gadu vien, jo tādējādi arī darbinieku saslimšanas gadījumā viņiem vairs nebūtu jānes papīra formāta izsniegta darba nespējas lapa darba devējam vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA).

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka neaktīviem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 2015.gada saimnieciskās darbības ienākuma ir mazāks nekā 50 eiro, 2016.gadā būs pienākums samaksāt minimālo nodokli 50 eiro apmērā.

Tādēļ, lai izvairītos no liekiem izdevumiem nodokļu nomaksas jomā, VID aicina saimnieciskās darbības veicējus, kuri vēl nav informējuši VID par savas saimnieciskās darbības izbeigšanu, paziņot par to līdz 2015.gada beigām.

Aicinām saimnieciskās darbības veicējus, kuri vēl nav informējuši VID par savas saimnieciskās darbības izbeigšanu, par to savlaicīgi – līdz 2015.gada beigām – paziņot VID.

Piemēram, ja fiziskā persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību 2000.gadā, pēdējos divos gados darbību nav veikusi un nav guvusi ienākumus, tai līdz 2015.gada beigām ir jāiesniedz VID iesniegums par izslēgšanu no nodokļu maksātāju reģistra.

Katram trešajam Latvijas iedzīvotājam (27%) būtu grūtības segt savus ikmēneša maksājumus, ja pēkšņi, piemēram, īslaicīga bezdarba vai slimības gadījumā, samazinātos ienākumi, liecina Swedbank apdrošināšanas veiktā aptauja.

Vēl piektdaļa (23%) spētu nomaksāt tikai daļu rēķinu, savukārt 42% savilktu jostu un veiktu maksājumus, tomēr tas ievērojami ietekmētu dzīves kvalitāti. Tikai 7% iedzīvotāju negaidītu dzīves pavērsienu gadījumā neizjustu nekādas finansiālas problēmas.

Kopumā, pēkšņi samazinoties ienākumiem, iedzīvotāji visbiežāk (49%) rēķinātos ar savu tuvinieku atbalstu un paļautos, ka viņi veiktu steidzamākos maksājumus. Ievērojami retāk cilvēki raudzītos pēc valsts vai pašvaldību atbalsta (27%), aizņemtos naudu no draugiem (26%) vai izmantotu savus uzkrājumus, ar kuriem pieteiktu vismaz trīs mēnešiem (24%).

Daļēju rēķinu apmaksu iedzīvotāji arī veiktu galvenokārt ar tuvinieku atbalstu (56%) vai aizņemoties naudu no radiem vai draugiem (34%). Savukārt tie iedzīvotāji, kuri, pēkšņi samazinotiesienākumiem, pilnībā nespētu norēķināties par regulārajiem maksājumiem, paļaujas uz valsts vai pašvaldību atbalstu (32%). Pētījuma rezultāti uzrāda arī satraucošu tendenci – tie iedzīvotāji, kuriem šobrīd jau ir vairākas kredītsaistības, samazinoties ienākumiem, piemēram, īslaicīgas darba nespējas gadījumā, maksājumu segšanai apsvērtu iespēju aizņemties naudu pie “ātrajiem kredītdēvējiem”.Šādu stratēģiju īstenotu 21% iedzīvotāju, kam ir vairākas kredītsaistības, pretstatā 3%, kas uzņēmušies vienas kredītsaistības, un 2% iedzīvotāju, kam nav nekādu kredītsaistību.

Šā gada pirmās dienas atnāca ne tikai ar laimes vēlējumiem Jaunajā gadā, bet arī ar ziņu, ka vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā E-veselība tomēr vēl nebūs pieejama informācija par personas apdrošināšanas statusu. Ar līdzīgu ziņu sākās arī pērnais gads, kad obligāta valsts E-veselības sistēmas lietošana gada pirmajās dienās bija radījusi rindas un haosu daudzās medicīnas iestādēs – ārsti nespēja izrakstīt elektroniskās receptes, un ātrākais receptes izrakstīšanas laiks poliklīnikā bija viena stunda.

Lai gan sūdzības par sistēmas darbību ar lielāku vai mazāku entuziasmu izskanēja visa gada garumā, ir jāapzinās, ka arī atgriešanās pie papīra receptēm, darba nespējas lapām un pacientu reģistrācijas kartēm 21. gadsimtā vairs nav pieņemams risinājums.

1,2 eiro par vienu e-recepti

Ielūkojoties e-veselības sistēmas statistikā, varam secināt, ka pilnīgi nelietojama šī sistēma tomēr nav, jo 2019. gada 7. janvāra dati liecina, ka sistēmā izrakstītas 12 034 920 e-receptes, kā arī atvērta 1 116 891 e-darbnespējas lapa. Ja paraugāmies no izmaksu aspekta, proti, ka vairāku gadu laikā e-veselības izstrādē ir ieguldīti aptuveni 14,5 miljoni eiro, tad aptuveni 1,2 eiro par vienu e-recepti šķiet tā kā par daudz (ja izdalām izmaksas ar izrakstīto recepšu skaitu). Projekta īstenotāji ir plaši skaidrojuši finansējuma izlietojumu – infrastruktūra, darbaspēka atalgojums, konsultācijas u.tml. Tomēr rodas sajūta, ka konsultācijas, kurām pēc plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas tika veltīta liela daļa līdzekļu, nebija ar augstu pievienoto vērtību. Iespējams, ka finansējums bija jāsadala citās proporcijās, novirzot sistēmas veidotājiem (piemēram, programmētājiem) un procesu pārzinātājiem (piemēram, ārstiem), kas rezultētos motivācijā strādāt ar lielāku atdevi un gūt labāku gala rezultātu.

Igaunijas veselības un darba lietu ministrs Pēps Petersons parakstījis grozījumus regulējumā, kas paredz, ka darba nespējas lapas atvērt un aizvērt varēs arī medmāsas.

Tādējādi pacientu iespējas saņemt apliecinājumu par darba nespēju slimības dēļ kļūst elastīgākās.

Tāpat grozījumi ļauj ģimenes ārstiem vairāk laika veltīt medicīniskam darbam, kas savukārt uzlabos ģimenes ārstu pieejamību, skaidroja ministrijā.

Izmaiņas spēkā stājas ar atpakaļejošu datumu no 1.jūlija.

Igaunijas Māsu asociācijas viceprezidente Gerli Līveta atzina, ka māsas jau sen ir gaidījušas tādas izmaiņas, jo tas ļaus veidot saprātīgāku darba organizāciju un uz pacientu centrētu veselības aprūpi.

Arī Igaunijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Le Vallikivi pauda prieku par likumīgu tiesību piešķiršanu māsām, kas ir labi izglītotas un pieredzējušas neatkarīgā klīniskā darbā. Māsas varēs no sākuma līdz beigām uzņemties pacienta aprūpi īstermiņa darba nespējas gadījumā, ārstu piesaistot tikai nepieciešamības gadījumā.

Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, turpmāk, ja Covid-19 pacientam jau sākotnēji nebūs bijuši Covid-19 simptomi, izolāciju ar ārsta lēmumu varēs pārtraukt septītajā, nevis četrpadsmitajā dienā pēc Covid-19 laboratoriskās apstiprināšanas, informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.

Savukārt, ja personai būs slimības pazīmes, par izolācijas pārtraukšanu varēs lemt sākot no četrpadsmitās dienas, ja kopš simptomu izzušanas būs pagājušas vismaz trīs dienas. Šajos gadījumos gala lēmumu pieņem ārsts un pacientam tiks izsniegts apliecinājums, ka stingro izolāciju var pārtraukt.

Vienlaikus, lai samazinātu jebkādus riskus, ilgāk darbā nevarēs atgriezties ārstniecības personas, sociālās aprūpes centru darbinieki, kā arī izglītības iestāžu darbinieki, kas strādā tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem. Viņi pārtraukt stingo izolāciju varēs pēc tādas pašas shēmas kā citi, bet darbā atgriezties nedēļu vēlāk.

Ja nav bijuši slimības simptomi minētās personas darba pienākumu veikšanu varēs sākt - četrpadsmitajā dienā. Savukārt, ja Covid-19 simptomi būs, tad pie darba pienākumu veikšanas varēs atgriezties ne ātrāk kā pēc 21 dienas, ja vismaz trīs dienas nebūs bijuši slimības simptomi. Līdz tam brīdim tiks saglabāta atvērta darbnespējas lapa.