Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums pašreiz paredz, ka šī nodokļa samaksas termiņš ir 15 dienas pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa (1.jūnijs), līdz ar to 2019. gadā termiņš, kad vajadzētu samaksāt šo nodokli, iestāsies 17. jūnijā.

Pēc šī datuma jau parādniekam jārēķinās ar nokavējuma naudu par nesamaksāto summu.

Tiesa, valdība šonedēļ lēma, ka iedzīvotāji, kuri palikuši valstij parādā, IIN parādu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Lai šādas izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jānobalso Saeimai, līdz kurai šis jautājums pašlaik vēl nav nonācis.

Iespēja izveidojušos IIN parādu sadalīt un samaksāt pakāpeniski pašlaik paredzēta tikai tiem, kam parāds ir 640 eiro un vairāk. Tie būs tiesīgi to sadalīt trijos vienādos maksājumos: pirmais – līdz 17. jūnijam, otrais – līdz 16. jūlijam un trešais – pēdējais – līdz 16. augustam. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane DB norāda, ka algota darba darītājiem 640 eiro piemaksa valsts budžetam varētu izveidoties tikai kādos īpašos gadījumos.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Latvijas iecerei jau no 2016. gada ieviest progresīvo neapliekamo minimumu maz salīdzināmu piemēru Eiropas Savienības dalībvalstu vidū , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to liecina BDO Tax veiktais pētījums. «Lielākajā daļā ES valstu nav noteikts progresīvais neapliekamais minimums, proti, tā apmērs atkarībā no cilvēka ienākumu līmeņa – jo lielāks ienākums, jo mazāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums,» pētījuma rezultātu izskaidro SIA BDO Tax nodokļu eksperts Edgars Vilnis. Viņš uzsver, ka tikai dažās ES dalībvalstīs – Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā un Spānijā – ir noteikts progresīvais neapliekamais minimums. «Tās visas, izņemot Spāniju, ir jaunās ES dalībvalstis. Daļēji tāds ir noteikts arī Dānijā, tomēr šajā valstī tiek izmantota atšķirīga pieeja neapliekamā minimuma diferenciācijai,» skaidro E. Vilnis.

Mazinās iespējas cilvēkiem kļūt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādniekiem tikai tāpēc, ka tiek piemērots likumīgs, bet neatbilstošs diferencētais ar šo nodokli neapliekamais minimums, kā arī piemērota zemāka nodokļa likme, nekā tai būtu jābūt

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatītie iespējamie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Pēc Saeimas informācijas, atbildīgās komisijas deputāti nolēma šos grozījumus virzīt izskatīšanai steidzamības kārtībā. Vairāki DB aptaujātie iespējamās izmaiņas vērtēja pozitīvi, norādot, ka šāda problēma tikusi identificēta jau nodokļu reformas laikā, tikai pērn tai nav pievērsuši vajadzīgo uzmanību.

Sarežģīta sistēma

DB jau vēstīja, ka no 2018. gada ir spēkā jauna kārtība, kādā katram iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājam individuāli tiek noteikts savs ar nodokli neapliekamais minimums. Lai arī ar IIN neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 200 eiro iepriekšējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks. Jāņem vērā, ka katram IIN maksātājam ir savs neapliekamais minimums, ko aprēķina un nosūta VID uzņēmumiem elektroniskās deklarēšanās sistēmā. Proti, 2018. gada pirmajam pusgadam katram IIN maksātājam ir noteikts savs neapliekamais minimums, kas aprēķināts pēc konkrētā cilvēka ienākumiem 12 mēnešu periodā, kas beidzās 2017. gada 1. oktobrī. Savukārt 2018. gada otrajam pusgadam šis neapliekamais minimums tiks rēķināts, ņemot vērā cilvēka ienākumus laikā no 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 31. maijam. Savulaik Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja nenoliedza, ka šis diferencētais neapliekamais minimums rada risku, ka pēc pārskata gada beigām nodokļu maksātājam zināmos apstākļos var būt parāds valstij. Iepriekš tiem, kuriem pienācās lielāks neapliekamais minimums par fiksēto, pēc gada beigām bija jāiesniedz iedzīvotāju ienākumu deklarācija un nodokļu administrācija samaksāja starpību.

Finanšu ministra Jāņa Reira vadībā atbilstoši valdības deklarācijai ministrijas speciālisti izstrādājuši un virza diskusijai priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai ar 2016. gadu, informē Finanšu ministrija.

«Šobrīd esam izstrādājuši konceptuālo ziņojumu, lai jau no 2016. gada mēs varētu spert pārliecinošu soli pretī nodokļu progresivitātei Latvijā. Pamatojoties uz solidaritātes, taisnīguma un atklātības principiem, esmu gatavs sabiedrībai, valdības kolēģiem un sociālajiem partneriem piedāvāt izvērtēšanai izstrādāto diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu jau no nākamā gada,» norāda ministrs Jānis Reirs.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kas to paredz ieviest pakāpeniski līdz 2020. gadam.

Tas paredz, ka 2016. gadā tiek piemērots mēneša neapliekamais minimums 75 eiro apmērā (tāpat kā līdz šim). 2017. gadā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, var saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķina, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu. Mazo algu saņēmējiem (līdz 380 eiro mēnesī) – neapliekamais minimums ir 100 eiro mēnesī. Strādājošajiem, kuri saņem darba algu no 380 līdz 1 000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot formulu, pakāpeniski samazinās, līdz darba algai virs 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums paliek 75 eiro mēnesī.

Bruto algas 1000 eiro saņēmējam Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 0 eiro, savukārt Igaunijā – 500 eiro, turklāt ziemeļu kaimiņvalstī lielo algu saņēmēji maksā mazāku ienākuma nodokli nekā Latvijā

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Kaut arī Latvijā no 2018. gada ir veiktas būtiskas pārmaiņas gan ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma apmēra noteikšanā, gan arī IIN likmēs, tomēr, iegūtos rezultātus salīdzinot ar analogu Igaunijas sistēmu, rodas pārsteidzoši secinājumi – Latvijā par turīgu cilvēku, kuram nepienākas ar IIN neapliekamais minimums, tiek uzskatīts tas, kam bruto alga (pirms nodokļu nomaksas) ir 1000 eiro mēnesī, savukārt Igaunijā ar šādu pašu ienākuma līmeni neapliekamais minimums ir 500 eiro.

Fundamentāla reforma

DB jau vēstīja, ka Latvijā no 2018. gada ir trīs IIN likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23% un virs 55 000 eiro gadā jau 31,4% apmērā. Tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietās nesasniedz 1667 eiro mēnesī. Ar IIN neapliekamais minimums tika palielināts līdz 200 eiro pašreizējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks.

Jaunā diferencētā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma noteikšanas kārtība palielina risku nodokļu maksātājam palikt parādā valstij, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No 2018. gada ir spēkā jauna kārtība, kādā katram iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājam individuāli tiek noteikts savs ar šo nodokli neapliekamais minimums. Lai arī IIN neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 200 eiro iepriekšējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas atzina, ka katram IIN maksātājam ir savs neapliekamais minimums, ko aprēķina un nosūta VID, uzņēmumiem elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Proti, 2018. gada I pusgadam katram IIN maksātājam ir noteikts savs neapliekamais minimums, kas aprēķināts pēc konkrētā cilvēka ienākumiem 12 mēnešu periodā, kas beidzās 2017. gada 1. oktobrī. Savukārt 2018. gada otrajam pusgadam šis neapliekamais minimums tiks rēķināts, ņemot vērā cilvēka ienākumus laikā no 2017. gada 1. decembra līdz 2018. gada 31. maijam. I. Cīrule nenoliedza, ka šis diferencētais neapliekamais minimums rada risku, ka pēc pārskata gada beigām nodokļu maksātājam zināmos apstākļos var būt parāds valstij. Iepriekš tiem, kuriem pienācās lielāks neapliekamais minimums (par fiksēto), pēc gada beigām bija jāiesniedz iedzīvotāju ienākumu deklarācija, un nodokļu administrācija samaksāja starpību.

Saeima pirmdien, 30.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas no nākamā gada paredz pakāpeniski ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar likuma izmaiņām visām personām turpmāk tiks piemērots nevis vienāds ar nodokli neapliekamais minimums, bet gan gada diferencētais neapliekamais minimums. Tā apmērs būs atkarīgs no maksātāja gūto ar nodokli apliekamo ienākumu apjoma, un tajā tiks ieskaitīti gan saskaņā ar vispārējo likmi apliekamie ienākumi, gan arī tādi ienākumi, kurus ar nodokli apliek pēc samazinātās likmes.

Likums papildināts ar normu, kas noteic, ka maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina pēc formulas, ko nosaka Ministru kabinets (MK). Formulā ņem vērā maksātāja gada apliekamos ienākumus, kā arī MK noteikto minimālo mēneša un maksimālo gada neapliekamo minimumu, gada apliekamā ienākuma apmērus, līdz kuram piemēro maksimālo un virs kura tikai minimālo gada neapliekamo minimumu. Valdība noteiks arī kārtību, kādā aprēķina un piemēro maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu taksācijas gadu.

No 2016. gada algām, kas lielākas par 1150 eiro, varētu nepiemērot ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu, ir idejas par lielāku atvieglojumu apmēru trīs bērnu ģimenēm , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu risinājumu Saeimas Nodokļu apakškomisijas sēdē piedāvā Saeimas deputāts Imants Parādnieks. Tā kā arī deklarācijā par Laimdotas Straujumas vadītās valdības iecerēto darbu ir paredzēts, ka no 2016. gada tiks ieviests progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums, tad diskusiju uzsākšanu jau pašlaik daļa aptaujāto vērtē pozitīvi. Pēc Finanšu ministrijas pārstāvju sacītā, koncepcija par priekšlikumiem neapliekamā minimuma diferencēšanai jāsagatavo līdz šā gada 30. aprīlim. Par to, cik liels varētu būt iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums, kāda būtu tā progresivitāte, vēl gaidāmas diskusijas. Pašlaik neapliekamais minimums ir noteikts 75 eiro mēnesī jebkādam darba samaksas līmenim, arī tām personām, kuru ienākumi neprasa īpašus aizsardzības pasākumus. Savukārt par apgādībā esošu personu neapliekamais minimums ir noteikts 165 eiro mēnesī. I. Parādnieks piedāvā diferencēt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām, sasaistot to ar vidējo bruto darba samaksu valstī (pērn 766 eiro mēnesī), kā arī minimālo ienākumu līmeni (129 eiro mēnesī), tādējādi nodrošinot adekvātu atbalstu tām personām, kurām tas visvairāk ir vajadzīgs. Mazo algu saņēmējiem neapliekamais minimums būtu 100% apmērā no minimālā ienākuma līmeņa (129 eiro). Tiem strādājošiem, kuri saņem algu, sākot no 70% no vidējās bruto darba samaksas valstī jeb aptuveni 536 eiro, neapliekamais minimums būtu 50% no minimālā ienākuma līmeņa (64,5 eiro). Savukārt, saņemot algu vismaz 150% apmērā (1150 eiro) no vidējās bruto darba samaksas valstī, neapliekamais minimums netiktu piemērots. «Par sliekšņiem un pakāpju skaitu varam diskutēt,» saka I. Parādnieks. LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns atzina, ka piedāvājums diferencēt neapliekamo minimumu nav slikts, tomēr ir nepieciešama tā pilnveide.

Ministru kabineta komiteja šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu ar 2016.gadu ieviest diferencēto neapliekamo minimumu.

Neskatoties uz sociālo partneru iebildumiem, šo jautājumu virza skatīšanai valdības sēdē, kur tiks pieņemts politisks lēmums. Pret koncepcijas tālāku virzību iebilda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (V) atgādināja, ka diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu paredz valdības deklarācijā dotais uzdevums.

Jautājums vēl pirms valdības sēdes tiks skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kas notiks trešdien, 26.augustā.

Valdības komiteja šodien uzklausīja FM konceptuālo ziņojumu Priekšlikumi diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kompleksi izvērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, kurā ministrija rosināja atbalstīt priekšlikumu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu jau no nākamā gada.

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Baltijas valstu vidū Latvijas priekšrocības ir neapliekamais minimums par apgādībā esošām personām, bet kaimiņiem zaudējam iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

Šādi ir nodokļu ekspertu un uzņēmēju secinājumi, vērtējot Finanšu ministrijas datus par Baltijas valstu nodokļiem 2018. gadā. Vienlaikus tiek norādīts, ka Latvijai ir problēmas ar konkurētspēju darbaspēka nodokļu segmentā, it īpaši dārgāko speciālistu, vadītāju lokam. Šis salīdzinājums ir kontekstā ar Latvijā veikto nodokļu reformu un nav pievilcīgs, arī raugoties uz neapliekamo minimumu pašam nodokļa maksātājam gan pēc tā lieluma, gan piemērošanas griestiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

DB jau vēstīja, ka Latvijā no 2018. gada ir trīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro — 23% un virs 55 000 eiro gadā jau 31,4% apmērā. Tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietā nesasniedz 1667 eiro mēnesī.

Diferencētā neapliekamā minimuma pārrēķināšana atbilstoši konkrētā cilvēka ienākumiem 2018. gadā radīs situāciju, ka daudzi būs parādā valstij. Nodokļu administrācija šos cilvēkus informēs.

Pašlaik nav iespējams aplēst iespējamo cilvēku skaitu, kuri dažādu iemeslu dēļ varētu saskarties ar situāciju, ka viņiem būs radies parāds valstij. Šādam riskam ir pakļautas tādas strādājošo kategorijas, kam pēdējā gada laikā ienākumi bijuši mainīgi vai arī tie atšķiras no iepriekšējā gada ienākumiem, piemēram, jaunās māmiņas, kuras atgriezušās darbā no bērnu kopšanas atvaļinājuma, skolu un augstskolu absolventi, kuri uzsākuši patstāvīgas darba gaitas, ilgstošie bezdarbnieki, kuri beidzot atraduši darbu, kā arī tie, kuriem ir bijusi relatīvi neliela bruto alga (440–850 eiro mēnesī), bet viņiem pērnā gada laikā bijuši vēl kādi citi papildu ienākumi, piemēram, par dažu vecu akumulatoru vai lūžņu un lauksaimniecības produkcijas pārdošanu, kā rezultātā gada kopējais ienākumu līmenis pārsniedz to apmēru, vadoties pēc kura tika piemērots diferencētā neapliekamā minimuma apmērs.

Nodokļu reformas «ziediņi» jau kļūst redzami, bet «odziņas» vēl nav ienākušās, un par to, cik «saldas» vai «skābas» tās būs, varēs diskutēt tikai pēc vairākiem gadiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņaprāt, Latvijā joprojām nav īsti skaidrs, kāds bija un joprojām ir nodokļu reformas mērķis. Piemēram, Latvijā ir būtiskas atšķirības no ASV, kur valsts prezidents Donalds Tramps būtiski palielināja ar nodokļiem neapliekamo ienākumu apmēru un samazināja uzņēmumu ienākuma nodokli.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat nodokļu reformas pirmo gadu?

Lai vērtētu, ir vajadzīgs atskaites punkts un arī jāsaprot, kāds tad ir bijis nodokļu reformas mērķis Latvijā un cik daudz izdevies ceļā uz to sasniegt 2018. gadā. Reformas diskusiju laikā daudz tika runāts par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, par uzņēmējdarbības attīstību, par nodokļu vienkāršošanu, bet ar šo labi izvirzīto mērķu sasniegšanu nemaz tik spoži nav veicies, lai neteiktu, ka esam nonākuši «purvā» vai, labākajā gadījumā, savdabīgā «muklājā». Tā vien šķiet, ka nodokļu reformas īstenošanai nu jau aizejošajai valdībai drosmes pietika, bet vienlaikus kaut kā pietrūka, lai neapmaldītos ilūzijās ieraudzīto piena upju ķīseļa krastos. Nodokļu sistēma ir sava veida valsts attīstības virzītājspēks vai arī tieši otrādi - bremzētājs, un šo jēgu šī vārda patiesā nozīmē saprot ASV, arī Lielbritānija, kur samazina uzņēmumu ienākuma nodokli uzņēmējiem laikā, kad varētu būt (ar vai bez vienošanās) Brexit. Savukārt Latvijā nodokļu sistēma visus pēdējos 25- 28 gadus ir kalpojusi nevis kā ekonomiskās attīstības regulators, bet gan vairāk kā naudas savācējs instruments valsts makā. Vēl jo vairāk, pašlaik var sacīt, ka to nodokļu masu, ko samaksāja 2007. gadā vismaz par 25- 30% lielāks maksātāju skaits, šodien pat daudz lielākā apmērā samaksā mazāks cilvēku daudzums. Faktiski turpinās Latvijā dzīvojošo cilvēku skaita erozija. Tāda paradoksāla situācija – no augstām tribīnēm vārdos Latviju dēvē par veiksmes valsti, bet realitātē – cilvēki turpina to pamest. Vai tad veiksmīgās un labklājīgās valstīs dzīvojošie tās pamet?! Vai tie, kuri joprojām dodas pelnīt naudu svešumā, «nebalso» ar kājām, atšķirībā no Francijas dzelteno vestu protestiem, un rezultātu, kad šīs valsts prezidents Emanuels Makrons atkāpās no iecerētajiem akcīzes (ekoloģisko) nodokļu paaugstināšanas plāniem jeb, citiem vārdiem sakot, no nodokļu reformas.

Ir skaidri jāsaprot, kādiem mērķiem ir domāta nodokļu reforma, piektdien preses konferencē pēc Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmes sacīja FICIL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa arī norādīja, ka veiktās izmaiņas nodokļu sistēmā pēc kāda laika ir jānovērtē. "Ik pēc laika vajadzētu novērtēt, vai šī izšķiršanās ir bijusi pareiza un vai nav jāveic koriģējoši pasākumi," sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Jau ziņots, ka no nākamā gada līdzās dažādām darbaspēka nodokļu izmaiņām plānota viena procentpunkta iemaksu pārnešana no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) 6.septembrī preses konferencē sacīja, ka piedāvātā iemaksu pārnese neradīs zaudējumus iedzīvotājiem.

Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ietverta viena procentpunkta iemaksu pārnese no fondētās pensiju shēmas jeb otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

Piedāvātās izmaiņas pensiju otrā līmeņa uzkrājumu samazināšanā, daļu no tiem pārnesot uz pirmo līmeni, tika plaši izdiskutētas Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, un panāktais gala piedāvājums ir kompromisa rezultāts, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV).

Premjere noliedza, ka valdības sadarbības partneri būtu izrādījuši neizpratni par Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu pensiju sistēmas izmaiņām. "Viņi bija šokā par pirmo neizdiskutēto variantu, un šis gala rezultāts ir kompromisa rezultāts. Mēs jau esam to apsprieduši NTSP, un tieši viņi ir tie, kas uzskata, ka nodokļu reforma bija vajadzīga," apgalvoja premjere.

Jautāta, vai to var uzskatīt par nodokļu reformu, viņa atzīmēja, ka šis ir labs risinājums, kā uz laiku rast papildu iespējas valsts budžetā, neceļot nevienu nodokli, turklāt pozitīvi esot vērtējams tas, ka līdz ar iemaksu pārdali par labu pensiju pirmajam līmenim valsts uzņemas lielāku atbildību par iedzīvotāju pensijām.

Nodokļu reformas rezultātā pērn tūkstošiem iedzīvotāju izveidojās nodokļu parāds par 2018. gadu, un 17 800 cilvēki to joprojām nav samaksājuši, tāpēc tagad par katru nokavēto dienu sākta soda procentu aprēķināšana.

Tiem, kuriem izveidojies parāds, nevajadzētu izvairīties no maksāšanas, tā vietā ieteicams pārliecināties, vai nav bijuši kādi attaisnotie izdevumi par sevi vai apgādājamiem, tādējādi mazinot parāda apjomu. Diferencētais neapliekamais minimums nav sevi attaisnojis un prognozē, ka aizvien vairāk iedzīvotāju izvēlēsies atteikties no tā.

Slēpšanās nav risinājums

Pagājušajā gadā plašu rezonansi izraisīja fakts, ka izmainītās nodokļu sistēmas dēļ daudzi iedzīvotāji bija palikuši parādā valstij par 2018. gadu. Pēc nodokļu reformas iedzīvotājiem izveidojās nodokļu starpība saistībā ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu vai progresīvās nodokļa likmes dēļ.

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Kamēr Latvijas iedzīvotājiem Ugunīgā Gaiļa gads nav nesis būtiskas izmaiņas atalgojuma nodokļu sloga ziņā, tikmēr kaimiņvalstīs strādājošajiem tas iezīmējas ar plus zīmi, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lietuva viena gada laikā spējusi ieviest būtiskus nodokļu sloga atvieglojumus darba ņēmējiem, tādējādi straujiem soļiem pietuvojoties mūsu priekšzīmīgākajam kaimiņam Igaunijai. Tā, piemēram, saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk tagad ir Lietuvā, savukārt augstākus ienākumus - Igaunijā. Turpretī Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem. Šajā ziņā starp Baltijas valstīm esam pārliecinoši nodokļa sloga līderi. Kopumā strādājošiem labvēlīgākā arvien ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika.

Latvijā strādājošie šogad izjūt ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma dēļ

Politiķiem izdevīgāka ir minimālās mēnešalgas, kas rada papildus ieņēmumus sociālajās iemaksās, nevis neapliekamā minimuma paaugstināšana, kas nepalielina darba devēju izmaksas, bet tik un tā dod lielākus ienākumus darbinieku maciņos

To rāda nodokļu eksperta un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekļa Aiņa Dābola aprēķini.

«Lielāka minimālā alga nozīmē, ka darba devējiem palielinās izmaksas, nodokļos valsts iegūs vairāk un valdošie politiķi varēs pārdalīt vairāk nodokļu naudas nekā iepriekš, jo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēri pieaugs ne tikai uz minimālās algas saņēmēju rēķina, bet arī uz strādājošo darba samaksas (pašlaik ir nedaudz - 50-100 eiro - virs minimālās algas) pieauguma,» skaidro A. Dābols. Viņš norāda, ka papildu nauda, ko pārdalīt, politiķiem nerodas tad, ja tiek paaugstināts ar IIN neapliekamais minimums. «Cilvēkam būtībā ir vienalga, vai makā banknošu paliek vairāk tāpēc, ka tiek paaugstināta minimālā alga vai neapliekamais minimums, savukārt darba devējiem svarīgākais, lai netiktu palielinātas izmaksas un līdz ar to ietekmēta konkurētspēja, – tātad viņi iestāsies par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kas savukārt valdošajiem politiķiem samazina budžetā ienākošās naudas pārdales priekus,» tā A. Dābols. Viņš piekrīt daudzu uzņēmēju viedoklim, ka vislabākais risinājums būtu tieši ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana. «Nodokļu reformas kontekstā jau ir paredzēta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 250 eiro pašreizējo 230 eiro vietā, taču ar to nepietiek,» tā A. Dābols.

Diferencēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, lielāks neapliekamais minimums, bet tikai līdz 1000 eiro bruto ienākumiem, mainīti griesti veselības, izglītības un ziedojumu tēriņiem

Tās tiek dēvētas par nozīmīgākajām pārmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) ne tikai pēdējo 6–8 gadu laikā, bet pat pēdējo 20–25 gadu posmā. Uzņēmēju un grāmatvežu vērtējums par šīm novitātēm un risinājumiem atšķiras. Plānotās izmaiņas vērtēja eksperti DB sadarbībā ar BDO LAW, AS BDO Latvia un RISEBA rīkotajā konferencē X-faktors nodokļu regulējumā.

«Latvijā no 2018. gada būs trīs IIN likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23% un virs 55 000 eiro gadā – jau 31,4% apmērā,» konferencē stāstīja AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītāja Jeļena Bārtule. Viņa uzsver, ka tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietā nesasniedz 1667 eiro mēnesī. Ar IIN neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 200 eiro pašreizējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks,» norādīja J. Bārtule.

Diferencētais neapliekamais minimums, kas ieviests ar mērķi mazināt sociālo nevienlīdzību, savu mērķi nesasniedz, bet starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem to pat palielina, turklāt ļoti negatīvi ietekmē ekonomikas attīstību, tāpēc tas ir jāatceļ un jāatgriežas pie fiksētā neapliekamā minimuma

Nodokļi

Šādu ideju aizstāv Latvijas Darba devēju konfederācija. Fiskāli neitrāls neapliekamā minimuma apmērs šobrīd var būt 100 eiro (pašlaik no nulles eiro līdz 230 eiro mēnesī) apmērā mēnesī, savukārt par katru apgādībā esošu bērnu nepieciešams piemērot neapliekamo minimumu 300 eiro (pašlaik 230 eiro mēnesī) apmērā. Ar šādu risinājumu būtu iespējams reāli mazināt ienākumu nevienlīdzību un novērst pašlaik izplatīto situāciju, kad valsts ar šo instrumentu sniedz lielu pretimnākšanu cilvēkiem ar pilnu darbspēju, kuri saņem nelielu legālo algu un uztur tikai sevi vienu pašu. Pēc vairāku DB aptaujāto domām, neapliekamā minimuma apmēru un arī tā piemērošanas kārtību var mainīt jau no 2020. gada, ja vien politiķiem būšot atbilstoša vēlme, vienlaikus tomēr vajagot veikt analīzi, kas pamatota ar cipariem par šāda pasākuma ietekmi ne tikai uz attiecīgo cilvēku maciņiem, valsts budžetu, bet arī uz nodarbināto skaitu, produktivitāti, inflāciju. DB jau vēstīja, ka progresīvo neapliekamo minimumu Latvijā ieviesa no 2016. gada, bet no 2018. gada šī sistēma piedzīvoja kapitālo remontu, kas to sarežģīja.

No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Finanšu ministrs uzsvēra, ka izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Iedzīvotājiem neiesniedzot gada ienākumu deklarācijas, lai atgūtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas izveidojies, piemērojot gada diferencēto neapliekamo minimumu, valstij var tikt «uzdāvināti» pat astoņi miljoni eiro, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

2016. gadā Latvijā tika ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Viena no galvenajām domām bija šādā veidā atbalstīt mazāk turīgos Latvijas iedzīvotājus. Lai šie mērķi realizētos pilnībā, šiem iedzīvotājiem ir no šā gada Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz gada deklarācijas un jālūdz atmaksāt pārmaksāto IIN. Deklarācijas būtu jāiesniedz katram, kura alga uz papīra pagājušā gadā nepārsniedz 1000 eiro, tātad aptuveni pusmiljonam Latvijas iedzīvotāju. Tajā skaitā tas būtu jo īpaši svarīgi mazo algu saņēmējiem – līdz 380 eiro algas gadījumā no valsts pienākas 69 eiro.

Tomēr vairāki raidījuma uzrunātie strādājošie, gan ar minimālo algu, gan 700 eiro algu, neko nav zinājuši par diferencēto neapliekamo minimumu. Nesen skolu pabeigušais Eduards pērn vēl tikai nedaudz piestrādāja, tāpēc par deklarāciju viņam vispār nav ne jausmas. «Es vispār nezināju par tādām iespējām no valsts naudu dabū, tā teikt. Es nezinu, kā es varētu uzzināt. Manuprāt, ja valsts uzskata, ka kādam pienākas, tad viņam būtu attiecīgi jānotur kontakts ar katru personu un jāsaka, ka līdz ko esat strādājis, jums pienākas šāda summa. Tas, manuprāt, būtu korektākais variants,» saka Jaunatnes iniciatīvu centra jaunatnes darbinieks Eduards.

2018. gads ir atnesis nodokļu revolūciju – ne tikai darbaspēka nodokļos, bet arī pievienotās vērtības nodoklī, pilnīgi jauns ir uzņēmumu ienākuma nodoklis, lielākas akcīzes nodokļa likmes

Lai arī nodokļu reforma tika apstiprināta jau 2017. gada vasarā, tomēr tās starta brīdis ir 2018. gada 1. janvāris, tomēr ir vairākas normas, kuras stāsies spēkā vēlāk. Kopumā šīs pārmaiņas tiek dēvētas par nozīmīgākajām pārmaiņām ne tikai pēdējo 10 gadu laikā, bet pat pēdējo 20–25 gadu posmā.

Pēc vairāku aptaujāto uzņēmēju un ekspertu domām, visiem pamanāmākā ir tieši iedzīvotāju ienākuma nodokļa reforma. Proti, diferencēs iedzīvotāju ienākuma nodokli, būs lielāks neapliekamais minimums – bet tikai līdz 1000 eiro bruto ienākumiem, kā arī tiks mainīti griesti veselības, izglītības un ziedojumu tēriņiem.

Latvijā no 2018. gada būs trīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23% un virs 55 000 eiro gadā jau 31,4% apmērā. Tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietā nesasniedz 1667 eiro mēnesī. Ar IIN neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 200 eiro pašreizējo 60 līdz 115 eiro vietā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks. Jārēķinās, ka, pārdodot savu personīgo nekustamo īpašumu, kurā neesat deklarējušies, no pārdošanas summas būs jāsamaksā lielāks nodoklis – 20%, pērn bija 15%.