Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.

«Mums vienkārši trāpījās daži zirgi un Forevers teica, ka varētu tos nopirkt, ja tie tiks noformēti kā liellopu gaļa. Pēc uzņēmuma lūguma tas arī tika izdarīts. Heinors līdz tam principā nekad nepieņēma zirga gaļu un nav to darījis arī turpmāk. Vienkārši ar tiem sešiem zirgiem tagad trāpījām uz šo skandālu,» sacīja lopkautuves SIA Heinors īpašnieks Edgars Turcis.

Viņš arī piebilda, ka uzņēmums jau saņēmis PVD sastādīto administratīvo protokolu, taču soda apmērs vēl nav noteikts. Par to tikšot lemts nākamnedēļ, piebilda Turcis.

Tā kā gaļas pārstrādes uzņēmumi dažādu apsvērumu dēļ nevēlas pieņemt zirga gaļu no kautuvēm, šī gaļa vienkārši tiek noformēta kā liellopu gaļa un tā ir Latvijā vispārpieņemta prakse, atzina lopkautuves SIA Viļumene vadītāja un sertificēta vetārste Maija Vidomska.

«Gaļas cehs grib saņemt govs gaļu un to govs gaļu arī saņem. Patiesība ir tāda, ka lopkautuvēs nonāk veci zirgi, kas vairs nav derīgi darbam, piemēram, ar lauztām kājām. Savā ziņā tā ir zināma žēlsirdība pret dzīvnieku, jo neviens zemnieks arī ar vetārsta palīdzību nespēs tādu zirgu izārstēt. Visā Eiropā to dara, arī Latvijā padomju laikos masveidā nāca iekšā zirga gaļa no Latīņamerikas un tas īpaši netika afišēts. Apzināmies, ka tā ir zināma patērētāju maldināšana, tomēr dzīve ir dzīve,» sacīja kautuves vadītāja, norādot, ka gada laikā Viļumenē tiek nokauti astoņi zirgi.

Zirgu stallis Zirgzandales Mārupē darbojas jau 15 gadus un no vietas, kur sākotnēji tika piedāvātas vien izjādes brīvā dabā, tas izveidojies par vietu, kur cilvēkiem sastapties ar zirgiem un pašiem ar sevi. Pēdējos gados Zirgzandales kļuvušas par atpūtas vietu iekoptā dabiskā ainavā un dizainiski iekārtotās telpās. Un zirgus šeit var ielūgt kā pasākuma viesus.

«Mārupes ainava nav Dieva izdomas bagātākā, to dažkārt dēvē par burkānu laukiem - klaja, bez reljefa un lieliem kokiem, bet man bijusi tā laime te atrast skaistu nostūrīti meža ielokā,» tā biznesa portālam db.lv stāsta Zirgzandaļu īpašniece Sandra Zaiceva.

«Redzot, ka pie zirgiem atbraukušajiem cilvēkiem patīk te aizkavēties, pasēdēt, paklausīties vardes dīķī, sapratu, ka ar šo skaisto vietu jādalās. Tā ir tikai astoņus kilometrus no Rīgas robežas, bet sajūta ir kā dziļos laukos, kā pie vecmāmiņas, kuras daudziem bērniem laukos vairs nemaz nedzīvo. Turklāt te ainavu izdaiļo zirgi. Līdzīgi kā pie jūras var sēdēt un stundām skatīties viļņos, tā šeit nomierina zirgu vērošana. Lai atveldzētu dvēseli, nav noteikti jākāpj zirgam mugurā. Šim dzīvniekam ir ļoti spēcīgs biolauks, to var sajust pa gabalu, tas atbrīvo cilvēku no stresa un attīra no emocionāliem sārņiem,» stāsta Sandra.

Lēti nekad labu zirgu neatdošu, saka ceturtās lielākās zirgaudzētavas Latvijā saimniece Iveta Janelsiņa

Pati bijusi jātniece, piedalījusies sacensībās, nu audzē šķirnes dzīvniekus un ar tiem iepazīstina arī bērnus no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm.

Zirgi Allažu vizītkarte ir vismaz kopš 1973. gada, kad te no Jaunpils pārnāca strādāt zirgkopībā un jāšanas sportā ar labu vārdu pazīstamā Austra Melbārde. Un sākās nopietns treniņu darbs. Tolaik arī 11 gadus vecajam meitēnam – I. Janelsiņai – iemirdzējās acis. Jau 46 gadus vecos notikumus Druvu saimniece tur gaišā atmiņā, jo Allažos bija spēcīga komanda un viņa arī sāka nopietni nodarboties ar jāšanas sportu. Arī tolaik bija pieejami labi zirgi, lai gan ne tik daudz ievesto no ārzemēm kā tagad. «Sporta meistara kandidātu es izpildīju, līdz meistaram drusku pietrūka,» teic I. Janelsiņa.

Gandrīz vai pašā Jelgavas centrā - praktiski pilsētas teritorijā, nedaudz aiz pils ir 70 ha lielā Pilssala. Tā ietilpst 352 ha plašajā Lielupes palieņu pļavu dabas liegumā, kam šāds statuss jau ir kopš 1999. gada. Liegums ir arī Eiropas mēroga aizsargājama teritorija Natura 2000, kas ir nozīmīgs Eiropas Savienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidoto aizsargājamo teritoriju tīkls, kur mīt īpašas putnu sugas, sastopami reti augi un lepnie, skaistie savvaļas zirgi, kurus Dienai izrādījis teritorijas uzraugs Einārs Nordmanis.

Teritoriju apvij žogs, taču tā nav slēgta - vārtiņi vaļā, un pretī, stumjot savu braucamo, soļo velosipēdists, kas salu šķērsojis no pretējās puses. Tālumā manām sievieti, kas lasa kaut kādus augus, iespējams, zāļu tējām. Turpat netālu mierīgi ganās arī skaistuļu - savvaļas zirgu - bars, novēroto atstāsta laikraksts. Savvaļas zirgi tur ieradušies 2007. gadā no Nīderlandes. Pirmie Latvijā ievestie gan bija jau 1999. gadā Papē. E. Nordmanis lēsis, ka Latvijā varētu būt ap 44 vietām, kur sastopami savvaļas zirgi. Gan dabas liegumos, gan privātās teritorijās.

Sākotnēji Jelgavas pils salā bijuši vien 16, bet nu skaits sasniedzis 55 brašuļus, tai skaitā šopavasar piedzimušos kumeliņus. Zirgi tur nav priekam un izklaidēm, bet gan strādā kā ekoloģiskie zāles pļāvēji, vienlaikus nodrošinot arī augsnei dabisku mēslojumu. Zirgi ir ziņkārīgi, nav agresīvi, un cilvēku tuvums viņus neuztrauc.

Viena no tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm – zirgaudzēšana – patlaban piedzīvo brīdi, kad profesionalitāte ieņem arvien nozīmīgāku lomu. Jo bagātāka valsts, jo vairāk zirgu. šī sakarība ir spēkā arī mūsdienās, pārliecināts Juris Astičs, 3 vītolu staļļi vadītājs

Juris Astičs secina: «Vērtējot pēc šāda kritērija, Latvijas bagātākā daļa ir pie mums, Latgalē, jo te ir visvairāk zirgu – ap 4000. Otra bagātākā vieta – Rīgas apkārtne, kur mīt ap 2000 rikšotāju.»

Latvijā kopumā ir ap 11 tūkstošiem zirgu. Visi – šķirnes, sporta, darba, jauni, veci. Diem- žēl to skaitam arvien ir tendence samazināties. Palie- linoties to cilvēku skaits, kas iegādājas sev vienu zirgu, taču nevis darbam, bet priekam, izvēlas zirgu kā gleznu, teic staļļu vadītājs.

Nosacīti zirgus varot iedalīt trijās daļās, skaidro J. Astičs. Apmēram puse ir tā sauktie praktiski pielietojamie zirgi, kurus nodarbina tūrisma nozarē, pasākumu rīkošanas biznesā, veselības uzlabošanai, mājsaimniecībā u.c. 25% ir tādu, kurus iegādājas turīgi ļaudis un tur zirgu staļļos pie profesionāla kopēja, apciemojot rikšotāju retumis. Atlikusī ceturtdaļa ir augstas kvalitātes sporta zirgi un zirgi tirdzniecībai. Speciālists vērtē, ka no tiem Latvijas līmenim augsti profesionāli ir daži simti, starptautiskā līmenī vērtīgi daži desmiti.

Atpūta un rehabilitācija zirga mugurā Latvijā ir gana populāra nodarbe, pēdējos gados attīstījies jāšanas sports, zirgs ir kļuvis par palīgu līderības prasmju apgūšanā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā zirgu audzēšana pamatā ir saistīta ar jāšanas sportu, kas, kā atzīst Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus, valstī ir augstā līmenī. Šajās dienās uz Lasvegasu, kur notiks pasaules kausa fināls šķēršļu pārvarēšanā, kopā ar saviem zirgiem, dosies divi Latvijas sportisti.

Auto cenā

Latvijā jāšanas sports kļūst populārāks, konstatē A. Blaus. Pašlaik Latvijā ar jāšanas sportu gan profesionālā, gan amatieru līmenī nodarbojas vairāk nekā 800 sportistu, ir aptuveni 100 jāšanas skolas. Kopumā mūsu valstī ir aptuveni 12 tūkstoši zirgu, no kuriem divi tūkstoši ir sporta zirgi. Ļoti labs sporta zirgs Latvijā maksā aptuveni 30 līdz 50 tūkstošus eiro, bet citviet pasaulē ir sporta zirgi, kuru cena sasniedz pusmiljonu eiro. Viņš gan nepiekrīt stereotipam, ka jāšanas sports ir dārgs prieks, norādot, ka Latvijā ir ļoti plašas iespējas nodarboties ar to, turklāt labu zirgu varot iegādāties arī par 3 līdz 5 tūkstošiem eiro.

Pirmdien reģionālo laikrakstu Kursas Laiks uz Rucavas–Papes ceļa apturējuši savvaļas zirgi, kuri vasarās parasti atrodas nožogojumā. Pasaules Dabas fonda pārstāvis Ints Mednis apgalvo, ka līdz ar salu aizsalušas ūdenstilpnes un zirgiem iespējams žogus apiet.

«Gan savvaļas zirgus, gan govis, kuri atrodas nožogojumā, piebaro, tādēļ dzīvnieki vienmēr atgriežas pie barības. Mums nav nepieciešams viņus īpaši dzīt atpakaļ, viņi paši atgriežas, jo ārpus nožogojuma barības nav,» apgalvo I. Mednis.

Līdz ar salu ūdenstilpes, kas norobežoja piekļuvi Papes ceļam, ir aizsalušas un savvaļas zirgi brīvi pastaigājas pa ceļu un otrpus tā, Kursas Laiks novēroja uz vietas. Līdz šim ceļu satiksmes negadījumi, kuri būtu notikuši ārpus nožogojuma izkļuvušu zirgu dēļ, nav bijuši, apgalvo I. Mednis.

Parasti izaugsmes treneri ar klientu strādā kabinetā, savukārt Nīderlandes Bert Hellinger institūta koučs Mariona Latūra (Marion Latour) konsultē gan kabinetā, gan stallī, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

M. Latūra savā darbā novērojusi, ka nereti cilvēki ir sevi pazaudējuši un vēlas atkal savienoties, bet vairs nezina, kā to izdarīt. «Vajadzīga neliela palīdzība. Iesaistot zirgus, palīdzu cilvēkiem labāk saprast sevi un atklāt savu īsto potenciālu,» viņa saka. Runājot par to, kā sajust sevi labāk, speciāliste iesaka iet dabā un būt kontaktā ar zirgiem. Viņa uzskata, ka dzīvnieki šādiem mērķiem ļoti palīdz. «Zirgi labi palīdz noteikt, kāds ir cilvēka potenciāls. Barā var redzēt, ka līderis ļoti labi zina, kurš kurā jomā ir labs. Piemēram, kad ārā ir auksts, daži zirgi precīzi zina, kur atrast barību, un visi pārējie viņiem seko. Viņi rosina citiem atklāt savu potenciālu, arī cilvēkam. Te iesaistos es un «tulkoju», ko saka zirgs,» viņa stāsta.

Kalnienas Dzelzaviešos pirmo sastapām namatēvu Aivaru Biezo (52), kurš ar traktoru tīrīja ceļu, lai redakcijas automašīna varētu iebraukt pagalmā. «Tikai nebildējiet mani darba drēbēs! Citi nesapratīs, ka «biezais» arī strādā,» jokoja Aivars. Pagalmā mūs sagaidīja divi sargsuņi - rejoši Kaukāza aitu suņi. Mums pretī steidzās namamāte Iveta Sarmanova (41) ar vārdiem: «Jūs mazliet esat pasteigušies, cerēju, ka atbrauksiet vēlāk. Tad es būtu jau ceļa pagriezienā jūs sagaidījusi, lai izvizinātu ragavās zirga pajūgā līdz Dzelzaviešiem,» viņa smaidot teica un piebilda, ka tas jau nekas, gan mēs tāpat visu paspēsim izbaudīt, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Dzelzavieši ir ciemošanās vieta tūristiem, kurus interesē lauki.

«Es visu, visu protu. Bērnības vasaras pavadīju pie vecmāmiņas Latgalē, kur mums bija viss tas pats, kas šodien ir Dzelzaviešos. Bērnības sapnis bija, ka reiz man būs mājiņa meža vidū un daudz dažādu mājdzīvnieku. Aivars ir piepildījis manu bērnības sapni,» sacīja Iveta. Uz dzīvi Dzelzaviešos viņi pārcēlās abi reizē, nopērkot šo īpašumu. Tur ir viss, ko Iveta vēlējusies, - astoņi šķirnes zirgi, deviņi šķirnes suņi, pilna kūts ar dažādiem mājdzīvniekiem. «Man pat ir bail sapņot vēl par kaut ko, jo visi mani sapņi piepildās,» saka Iveta.

ASV, Lasvegasā, no 15. līdz 19. aprīlim notika Pasaules kausa finālsacensības jātniekiem šķēršļu pārvarēšanā. Pirmo reizi šāda līmeņa sacīkstēs Latvijas jātnieks piedalījās ar ķēvi, kas dzimusi Latvijā – Vecumnieku novada Kurmenes pagasta zirgaudzētavā «Zviedru birzes zirgi», vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Latviju pārstāvēja Andis Vārna ar Kurmenē augušo ķēvi, kuras vārds «KS Coradine», bet ikdienā viņu sauc par Koradini, kā arī Kristaps Neretnieks. A. Vārna ieguva 29. vietu, K. Neretnieks – 36. vietu starp 40 labākajiem jātniekiem no 18 valstīm. «Tas līdz šim ir lielākais panākums Latvijas jāšanas sporta vēsturē,» atzīst Latvijas Jātnieku federācijas prezidents Agris Blaus. Lai nokļūtu uz Pasaules kausu, pirms tam A. Vārnam bija jāuzvar vairākās starptautiska mēroga sacensībās, arī Zviedrijā, Krievijā, Polijā.

Par sasniegumu nebeidz priecāties zirgaudzētavas «Zviedru birzes zirgi» darbinieki. Zirgaudzētavas darbiniece Ildze Mašinska pastāstīja, ka zirgu A. Vārna iegādājies sadarbībā ar uzņēmumu «Kurzemes sēklas». Tāpēc arī pirms vārda liek burtus KS.

Aizvadītajā mēnesī rosība bija vērojama Stukmaņu muižā Klintaines pagastā — sākta apkārtnes sakārtošana, izremontēts stallis, un pļavās ganās zirgi, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Pirms diviem gadiem muižu no tās iepriekšējiem īpašniekiem iegādājās Karstens Šute no Vācijas, kurš pēdējos gados ar dzīvesbiedri Ievu Pļavnieci dzīvoja un strādāja Austrālijā. Tur viņi satikušies, bet nākotnei tomēr meklējuši vietu tuvāk savām saknēm — lai tā būtu piemērota abiem. Tā kā Ievas ģimene dzīvoja Latvijā, bet Karstenu ar Vāciju nekas daudz nesaistīja, nolēmuši pārcelties uz Latviju.

Iepriekš viņi apskatījuši arī citas vēsturiskas ēkas Latvijā, bet dažas bijušas ļoti sliktā kārtībā. Reiz braucot garām Stukmaņiem, muiža iekritusi sirdī abiem. Sākumā iegādātas divas ēkas, un pamazām piepirkti klāt citi īpašumi, lai viss muižas komplekss būtu vienots. Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā priecājas, ka tam tagad ir viens īpašnieks.

Vienā no lielākajām un vecākajām Latvijas zirgaudzētavā kūsā dzīvība – āra aplokos ganās ķēves ar kumeliņiem, manēžā notiek jāšanas treniņi, bet jaunuzceltajā karuselī pēc fiziskajām aktivitātēm braši atsoļo sporta zirgi.

Burtnieku zirgaudzētava ir dibināta 1941. gadā, kad ir uzbūvēti staļļi, 1999. gadā tā tika pārveidota par SIA Burtnieku zirgaudzētava. Laikā, kad tā piedzīvoja ziedu laikus, uzņēmumu vadīja Valda un Jānis Juraši. Pēc viņu aiziešanas aizsaulē, zirgaudzētava piedzīvoja visnotaļ grūtus laikus, jo saimniekošanu bija pārņēmis vecākais dēls, kuram tā padevusies ne pārāk veiksmīgi. Tagad jau sešus gadus uzņēmuma vadības groži ir jaunākā dēla – Jāņa Juraša un viņa sievas Ilonas rokās. Pateicoties viņu apņēmībai un darba spējām, kā arī mīlestībai pret zirgiem, saimniecībā ir atjaunots ievērojamais zirgus skaits un gleznainā vietā – pašā Burtnieku ezera krastā plānots atjaunot Burtnieku kausa konkursa izcīņas tradīciju un jau nākamgad rīkot sacensības.

Trīs jauni cilvēki, trīs zirgi, neviena kredīta — tāda ir nesen dibinātās SIA Jautrie zirgi biznesa ideja, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Uzņēmums piedāvā izklaides braucienus zirgam mugurā, atsperratos un kamanās ziemā.

«Sākumā bija vēlme nodarboties ar to, kas pašiem ļoti patīk,» stāstījusi uzņēmuma pārstāve Silva Lakša. Iegādāts viens zirgs, bet, lai dzīvniekam būtu jautrāk, sameklēts otrs. Viņa saimnieks piekritis darījumam ar noteikumu, ka līdzi ņem vēl vienu. Drīz vien jauno uzņēmēju pagalmā ganījās Rezēda, Arda un Vektro. Silva esot tā, kura «piebremzējot» vīra Ilmāra neprātīgās idejas. Pati ar zirgiem nodarbojusies no piecu gadu vecuma, kad dzīvoja Pilskalnes pusē, savukārt pērn trenējusies pie profesionālas treneres konkurā jeb lēkšanā ar zirgu pāri šķēršļiem.

«Tā bija skaista vasaras noslēguma diena ar zilām debesīm un nevienu mākoni, kad es devos uz Piberu - aptuveni 200 kilometrus uz rietumiem no Vīnes, lai redzētu pasaulē slavenos Lipicas zirgus. Nu, patiesībā, 40 jaunie zirgi vēl nebija slaveni, bet daži no tiem tiks izvēlēti, lai kādu dienu tādi kļūtu - dalībnieki Spāņu jāšanas skolā Vīnē,» savā blogā raksta Reuters fotogrāfs Heinzs-Pīters Bāders.

Jaunie Lipicas zirgi vasaras pavada kalnos, un atgriešanās stallī parasti izvēršas svinībās. Dzīvnieki tiek greznoti ar ziediem, saņem svētību un tiek atrādīti sanākušajiem.

Lielākais izaicinājums fotogrāfiem esot zirgu kustības ātrums. Kā raksta Reuters fotogrāfs, viņam nav bijis laika iešanai, lai noķertu skaistus kadrus visu laiku bijis jāskrien.

Zirgu staļļa Dabas zirgi īpašniece Līga Broduža gatavojas sava biznesa renesansei.

Dabas zirgu sēta atrodas klusā mežmalā dziļi Plakanciema mežārēs Ķekavas novadā. Mežs. Pļavas. Upe. Klusums. Lauku mājas. Zirgu bars Pierīgai neraksturīgajā ainavā ierakstās lieliski. Īpatnības dēļ vēsturiski šo apkaimi sauc par Mežiniekim, bet mūsdienās teritorija apvieno divas apdzīvotas vietas – Plakanciemu un Mellupus. Daļa zemes, kur ganās zirgi, ir Līgas un Raimonda Brodužu saimniecība Mežauļi, bet pārējās zemes Līga nomā. Tā kā zirgiem ir jāēd bioloģiski daudzveidīgos zālājos, tiem jāganās dabiskās pļavās. Dabiskums un ekoloģisks dzīvesveids gan stallī, gan ģimenē ir Brodužu sakoptās sētas pievienotā vērtība.

Uzelpošana

Pašlaik stallis kā bizness piedzīvo otro elpu, stāsta Līga. Tā drīzāk ir nevis otrā elpa, bet uzelpošana, ļaujot gaisam dziļi piepildīt plaušas, pēc domas stalli slēgt. Stallī mītošo zirgu īpašnieki, kuri uzticējuši savus zirgus Līgai, jau bija atraduši jaunas mājvietas saviem dzīvniekiem, tomēr Līga izlēma staļļa darbību turpināt. Tāpēc iecere mesties muižas atjaunošanā Vidzemes pusē pagaidām atlikta malā. Līga vada arī Dabas zirgu biedrību, ar kuras palīdzību piedalās dažādos projektos. Dabas zirgu stallis iesaistījies arī projektā Proti un dari, kura mērķis ir attīstīt jauniešu prasmes un veicināt iesaisti izglītībā, apgūt arodu. Projekta mērķa grupa ir tie 15 līdz 29 gadus vecie jaunieši, kuri nemācās un nestrādā. «Tur ir ielu bērni, jaunieši no internātskolām, jaunieši ar īpašām vajadzībām. Doma ir tāda, ka uz stalli atbrauc šie jaunieši, reāli dara fizisku darbu – tīra stalli, šeptējas ar zirgiem. Šajā projektā nav neviena bērna, kas nebūtu īpašs kādā veidā, un varbūt kāds no viņiem paliks šeit strādāt,» stāsta Līga. Savukārt sadarbībā ar Ķekavas pašvaldības sociālo dienestu Līga Dabas zirgos cenšas izveidot deinstitucionalizācijas pakalpojumu – aicinot pie sevis visdažādākās sociālā riska grupas, šiem cilvēkiem dodot iespēju zirgu sētas vidē pavadīt veselu dienu. «Viņi varētu darboties lauku vidē, aprūpēt dārzu. Patiesībā nav nekādas nozīmes tam, kas te beigās varētu tikt saražots – svarīgs ir process. Vēlamies veidot permakultūras dārzu, nelielā apjomā bioloģiski audzēt dārzeņus un tirgot tiešās pirkšanas pulciņā Ķekavā,» par ieceri stāsta Līga. Tas saskanētu ar videi draudzīgu saimniekošanu, kas Dabas zirgos ir jau pašlaik. Liels mērķis ir uzbūvēt pulcēšanās ēku, ko Līga jau iedēvējusi par jātnieku māju – tā kļūtu par vietu, kur pavadīt laiku saimniecības viesiem, jo pašlaik visas aktivitātes notiek Līgas ģimenes mājā.

Veikalu ķēde Rimi Latvija apturējusi tirdzniecību ar visu uzņēmuma SIA Forevers produkciju, kur sastāvā norādīta liellopu gaļa, informēja veikala pārstāve Laura Podskočija. Tāpat Forevers produktu tirdzniecību pārtrauks arī veikalu tīkli Maxima un Iki.

Papildināta ar 2.,3. un 4. rindkopu.

«Rūpējoties par mūsu pircēju drošību, balstoties uz Pārtikas un veterinārā dienestā mājas lapā pieejamo informāciju, šobrīd Rimi veikalos visā Latvijā līdz turpmākajai informācijai tiek apturēta gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers produkcija, kuras sastāvā ir norādīts «liellopa gaļa»,» norādīja veikala pārstāve.

Veikalu tīklos Maxima atcelta Forevers ražotās liellopu kotlešu masas tirdzniecība. Lai arī šis produkts nav iekļauts «melnajā zirga gaļas sarakstā», Maxima to netirgos, līdz noskaidrosies situācija saistībā ar Forevers produktiem. «Veiksim pārbaudes paši vai gaidīsim atbildīgo iestāžu atzinumu,» Db.lv informēja Maxima pārstāvis Ivars Andiņš, norādot, ka Maxima līdz šim tirgoto Forevers preču klāsts nav liels, piemēram, veikalos netiek tirgotas Forevers desas, pār kurām pašlaik gulstas zirga gaļas ēna.

Grobiņas jātnieku sporta biedrība Jura staļļi šogad saņēmusi tūrisma kvalitātes balvu nominācijā Dižā Kurzemes izjāde. Bez jauniem piedāvājumiem interese par mums zudīs, zina Iveta un Juris Kalitas.

Jura staļļi ir ģimenes uzņēmums, un tā piedāvāto pasākumu mērķauditorija galvenokārt ir ģimenes ar bērniem, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks. «Ģimene atbrauc un pavada te visu dienu,» stāsta saimnieks. Tūrisma piedāvājumā netiek izdalītas atsevišķas jomas - viss darbojas kompleksi. «Visam pamats, protams, ir zirgi. Ar tiem viss sākās, un viņi piedalās visos pasākumos.»

Pašlaik Kalitas gatavojas Ziemassvētku pasākumiem, tiek gādātas lampiņas apgaismojumam. Jau uzslieta apsildāma telts. Tā gan nav domāta ilgai sēdēšanai pie galda, bet vieta, kur apsildīties, apēst saimnieces ceptās pankūkas, iedzert karstu tēju vai karstvīnu. Allaž galdā ir Kovboju zupa, kas ir saimnieces valstības - Ivetas ķēķa - firmas ēdiens. Recepti izdomājuši paši, un tā izrādījusies ļoti līdzīga vēlāk internetā sameklētajai tāda paša nosaukuma zupai. Daudzajiem interesentiem tā gan netiek atklāta. Pagājušajā ziemā izvārīti aptuveni 600 litri. Ziemassvētku laikā viesiem tiks piedāvāti deviņi ēdieni.

SIA Firmas.lv apkopojis interesantākos 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu un organizāciju nosaukumus, starp kuriem minēti arī Cerība resnīšiem, Suns un pirksts un Galvenais, lai cilvēks labs.

Starp pērn dibinātajiem uzņēmumiem ar jautrākajiem vai īpatnējākajiem nosaukumiem vairākos izmantoti cipari, piemēram, 2 Klauni, 3 frikadeles, 4.vara bez korupcijas un 7 prāts.

Tāpat visai atraktīvā veidā uzņēmumu nosaukumos ievīti personvārdi, piemēram, Amber Jeļena, Andra malka, Annas klints, DzirnavUģis, Guntiņas midziņa, Ineses skapis, Jaunie Jēkabi, Dancis ar Arnoldu u.c.

Salīdzinoši bieži uzņēmumu nosaukumus jautrus padara, tajos minot kādu dzīvnieku vai zvēru, piemēram, Suns un pirksts, Jautrie zirgi, Lāči lido,Laimīgie zirgi Zāģeros, Lauvas mājas u.c.

«Kad man piedāvāja šo darbu, atcerējos, ka man taču bērnībā mīļākie dzīvnieki bija zirgi. Vecāki mani nelaida mācīties jāt, es meloju mammai, ka braucu ciemos pie draudzenes, bet īstenībā braucu uz stalli. Man neko daudz tur neļāva darīt, taču varēju zirgus patīrīt, paķemmēt, paglaudīt. Tā tas viss toreiz arī beidzās. Tagad redzu- tas aplis ir apgājis riņķi,» laikrakstam Diena stāstījusi Inga Praņevska, kura pērnvasar pieņēmusi piedāvājumu kļūt par Jauno jātnieku skolas izpilddirektori.

Viņa smejoties, ka par šo pavērsienu ziņu jau devušas mistiskas zīmes, ko pati gan nav mācējusi nolasīt. «Šī iespēja nāca brīdī, kad dažādu iemeslu dēļ apstājās visi mani kino un kultūras projekti, kam vēl bija jāturpinās. Vēlāk arī pamanīju, ka jau pasen esmu nopirkusi somu, kam zirgi uz oderes,» viņa sacījusi.

Dažādus kultūras projektus I. Praņevska vadījusi ilgu laiku. Kultūras menedžmentu arī studējusi Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūrā, bet bakalaura grāds iegūts uzņēmējdarbības vadībā Banku augstskolā.

Kā raksta Diena, nozīmīgs posms viņas karjerā saistās ar biedrību Avantis, kur vadīto projektu sarakstā ir mūzikas grupas Astro'n'out menedžments, ZZ čempionātu rīkošana un ZZ stipendiju pasniegšana. Gan Avantis, gan arī I. Praņevskas dzīvesdraugs režisors Dzintars Dreibergs esot vainīgi pie viņas intereses un «sapīšanās» tieši ar kino.

Sarūkošie tūrisma apjomi Ēģiptē rezultējušies ar to, ka daudzi zirgi, kas bija nodarbināti piramīdu rajonā, tagad mirst badā, vēsta telegraph.co.uk.

No krītošiem tūrisma apjomiem valsts cieš kopš tā sauktā arābu pavasara un Hosni Mubaraka gāšanas 2011.gadā, turklāt situācija valstī tikai pasliktina situāciju.

Tā kā ienākumi no tūrisma ir samazinājušies daudzi no pārvadājumu veicējiem vairs nespējot pabarot savus zirgus. Šai problēmai uzmanību pievērsuši dzīvnieku aizstāvji.

2012. gadā Ēģipte piesaistīja aptuveni 11,5 miljonus ārvalstu tūristu. 2011. gadā - 9,8 miljonus, 2010. gadā - 14 miljonus. Vissmagāk šo tūristu skaita samazinājumu izjūtot tieši vēsturiskās vietas, jo Sarkanās jūras kūrorti joprojām ir iecienīti.

Mobilās platformas Android lietotāji trīsreiz biežāk saskaras ar kiberdraudiem, kuru mērķis ir viņu nauda, secinājuši Kaspersky Lab eksperti, izvērtējot 2014. gadā konstatētos finansiālos draudus.

Visa pagājušā gada laikā uzņēmuma izstrādājumi ir bloķējuši vairāk nekā divus miljonus finansiālo kiberuzbrukumu Android lietotājiem — tas ir 3,25 reizes vairāk nekā 2013. gadā. Vienlaikus 3,64 reizes ir audzis arī uzbrukumiem pakļauto šīs platformas mobilo ierīču īpašnieku skaits, informē Kaspersky Lab pārstāve Olga Kazaka.

Draudu nopietnību apliecina arī fakts, ka 48% Android paredzēto ļaunprogrammatūru ir banku vai īsziņu Trojas zirgi, un tieši tie medī lietotāju konfidenciālos datus, kas paver kibernoziedzniekiem tiešu piekļuvi naudai. Turklāt paaugstināta riska zonā atrodas lietotāji Krievijā, jo vislielākais incidentu skaits ar šādu ļaunprogrammatūru iesaisti ir konstatēts tieši Krievijā — 64% no pasaules kopējā rādītāja.

Pērtiķa gadā dzimušie biežāk nekā citi ir pavāri un valdes locekļi – tā secinājuši speciālistu darba portāla CV Market speciālisti, analizējot datus no vairāk kā 30 000 CV, pētot norādītās šī brīža profesijas, lai noskaidrotu darba meklētāju raksturīgākās profesijas pēc ķīniešu horoskopa.

Kā vēlamās profesijas Pērtiķa gadā dzimušie visbiežāk norādījuši asistenta, grāmatveža un pārdošanas speciālista amatu. Pērtiķa gadā dzimušajiem netrūkst arī citu sapņu profesiju - vēlmju sarakstā ir tādi amati kā gids, tirgus analītiķis, mūziķis, valsts ierēdnis, žurnālists un citi - pavisam 54 profesijas.

Arī citām ķīniešu horoskopa zīmēm ir savas raksturīgās profesijas: Suņi vairāk nekā citu gadu pārstāvji ir ķīmiķi, medmāsas un apsardzes darbinieki, brigadieri, aukles un audzinātāji; Zirgi - skolotāji un žurnālisti; Žurkas - namdari; Tīģeri - aprūpes darbinieki un bērnudārza audzinātāji; Pūķi - dizaineri; Kazas - šuvējas un skolotājas; Kaķi - personāla speciālisti un meistari; Gaiļi - medmāsas, policijas darbinieki un stjuarti; Čūskas - kvalitātes vadītājas, aprūpes darbinieki, analītiķi; Cūkas - personāla vadītāji, galdnieki un izpilddirektori; Vērši - direktori.

2017. gada 1. pusgadā kiberdraudiem visvairāk bija pakļauti ražošanas uzņēmumi - aptuveni trešdaļa visu uzbrukumu bija vērsti pret to rūpniecisko vadības sistēmu datoriem, liecina Kaspersky Lab pārskats «Rūpniecisko automatizācijas sistēmu apdraudējumu vide 2017. gada 1. pusgadā».

Maksimālā uzbrucēju aktivitāte tika reģistrēta martā, bet pēc tam no aprīļa līdz jūnijam uzbrukumiem pakļauto datoru skaits pakāpeniski samazinājās.

Gada pirmajos sešos mēnešos Kaspersky Lab izstrādājumi ir bloķējuši uzbrukumu mēģinājumus 37,6% rūpniecisko vadības sistēmu datoru, no kuriem saņemta anonimizēta informācija. Kopumā tas ir vairāki desmiti tūkstošu datoru. Šis skaitlis gandrīz nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu — tas ir par 1,6 procentpunktiem mazāks nekā 2016. gada otrajā pusē. Lielākā daļa no tiem atradās ražošanas uzņēmumos, kas izgatavo dažādus materiālus, iekārtas un preces. Citas uzbrukumiem sevišķi pakļautas nozares ir inženierpakalpojumi, izglītība, kā arī pārtikas un dzērienu ražošana. Enerģētikas uzņēmumu rūpniecisko vadības sistēmu datori bija pakļauti gandrīz 5 % visu uzbrukumu.

Zviedrijā uzsākta Matīsa Kažas vesterna Kur vedīs ceļš uzņemšana. Filmas darbība risinās 19. gadsimta beigās, kad no baltvācu barona muižas īsi pirms kāzām pazūd topošā līgava.

Pirmais latviešu vesterns – tā savu debijas spēlfilmu Kur vedīs ceļš raksturo 23 gadus vecais režisors Matīss Kaža. Filmas galvenā varone ir Eva, baltvācu barona aizbildniecībā uzaugusi aristokrātiska jauniete. Īsi pirms paredzētajām kāzām Eva no muižas pazūd. Aizdomās par nolaupīšanu tur latviešu skrīveri Miku, un pazudušos jauniešus sāk meklēt barona rokaspuiši, vietējie žandarmi un citi spēki, katrs savu mērķu vadīti.

Režisors Matīss Kaža par filmas Kur vedīs ceļš uzņemšanu stāsta: «Šī nebūs tipiska kostīmfilma vai vēsturiska drāma. Mēs strādājam vesterna žanra ietvaros, un tomēr to pārveidojam pa savam. Tas būs vesterns Austrumeiropas mērcē, varētu to pat saukt par īsternu. Stāsts par pieaugšanu laikā, kurā par savu nākotni nevaram būt droši. Arī par cīņu pret netaisnību, tai skaitā koloniālismu, neiecietību, aizraušanos ar varu. It kā darbība risinās pusotru gadsimtu senā pagātnē, un tomēr tas ir par mūsdienām.»