Pusmūžā mainās vērtības, un darbs savā sētā sniedz pilnīgu gandarījumu, uzskata SIA Ziemeļdārzs izveidotāji Lāsma un Uldis Vaiči.
Ja jaunībā liekas, ka būt saimniekam savā zemē nozīmē augstu amatu un publisku tēlu, tad cilvēkiem pēc piecdesmit lielāku gandarījumu sniedz radošs darbs ar skaidri saredzamu rezultātu. Saimniekošana pirmkārt nozīmē sakārtot savu senču sētu. Šādas atziņas pauž kokamatniecības uzņēmuma Ziemeļdārzs izveidotāji Lāsma un Uldis Vaiči.
Lāsma Vaiče, lai gan savulaik beigusi Mākslas vidusskolu un darījusi daudz darbu, kur vajadzīgas amatnieka un mākslinieka prasmes, lielu pieredzi guvusi arī projektu vadībā – gan nevalstiskajās organizācijās, gan arī strādājot ministrijās. Vairākus gadus Lāsmas ģimenes dzīve bija saraustīta – darbdienas Rīgā, brīvdienas Liepājā. «Es biju fiziski nogurusi no braukāšanas, no stresa,» viņa atzīstas. Tāpēc tad, kad darbavietu likvidēja, Lāsma Vaiče izmisumā nekrita, bet nolēma izmantot iespējas, ko valsts sniedz bezdarbniekiem.
«Ir jāsaprot savas latiņas līmenis, un nevajag mēģināt uzlēkt augstāk. Vēl kas ir svarīgi – nekad nevajag kaunēties par to savu latiņu,» uzskata Uldis Vaičis, kurš ilgus gadus strādājis kā galdnieks un amatnieks, bet tikai mūža otrajā pusē viņa nodarbe kļuvusi par ģimenes biznesu.
#1/8
Lāsma un Uldis Vaiči
#2/8
#3/8
#4/8
#5/8
#6/8
#7/8
