Par grantu programmas «Atspēriens» šīs sezonas uzvarētājiem, kas grantos saņems līdz 12 tūkstošiem eiro, ir kļuvuši uzņēmumi SIA «Your Move», SIA «Minku» un SIA «ENME». Šajā sezonā finālā bija 10 pretendenti, par kuriem sabiedrība varēja balsot 10 dienas. Kopējais saņemtais balsu skaits ir lielāks par 19 tūkstošiem balsu.

Uzņēmumam «Your Move» ir darba un informācijas portāls reemigrantiem, kas savieno pasaules pieredzi guvušus profesionāļus ar mūsdienīgiem un maksātspējīgiem uzņēmumiem Latvijā, tādējādi veicinot izbraukušo profesionāļu atgriešanos Latvijā.

SIA «Minku» komercdarbības pamatā ir pakalpojums, kurš nodrošina patērētājam viegli pieejamu, lētu un, galvenais, augsti kvalificētu medicīnas speciālistu programmu, kas ļauj bērniem pirmsskolas mācību iestādē saņemt kompleksu ārstnieciskās vingrošanas kursu veselības un stājas normālai attīstībai.

Savukārt SIA «ENME» uzņēmuma komanda ir izstrādājusi produktu, kas paredzēts lietošanai biznesa struktūrvienību un personāla vadītājiem. «ENME» ir darbinieku iesaistes un apmierinātības monitoringa rīks (datorprogramma – mākoņpakalpojums), kas paredzēts lietošanai maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Rīgas domes rīkotajā grantu programmas «Atspēriens» rudens konkursā godalgotas četras biznesa idejas - SIA «Babbit and Friends», SIA «Lowtech», Arturs Burņins un Ēvalds Urtāns, informē Rīgas domē.

Konkursa laureāti saņems līdz pat 12 000 eiro lielu naudas summu no Rīgas pašvaldības savas biznesa idejas attīstībai.

SIA «Babbit and Friends» ir ģimenes uzņēmums, kas izveidots ar mērķi ražot un tirgot unikālu un ilgtspējīgu mūzikas atskaņošanas iekārtu Babbit music. Tās tehnoloģiskā funkcionalitāte paredz, ka to var patstāvīgi lietot gan pieaugušie, gan mazi bērni bez vecāku palīdzības. Mūzikas atskaņošanai tiek izmantotas kartītes vai rotaļlietas, kurās ir iestrādāts čips. Novietojot šo kartīti vai rotaļlietu uz iekārtas tā uztver, atpazīst un atskaņo tai piesaistīto saturu no mūzikas straumēšanas servisiem, interneta radio vai USB/MP3. Izmantojot Spotify dziesmu bibliotēku, tiek izstrādāta bērniem domāta muzikālā bāze Babbit rainbow - 49 kartīšu (atskaņošanas sarakstu) komplekts ar aptuveni 1500 dziesmām. Tāpat ir izveidota iespēja vecākiem pašiem izvēlēties un piesaistīt saturu tukšajās kartītēs.

Grantu programma "Atspēriens" ir noskaidrojusi desmit 2020. gada finālistus un aicina sekot publiskai ideju vērtēšanai tiešsaistē.

Grantu programmas "Atspēriens" finālisti šogad ir:

SIA "Aptolux" - modulārie gaismas paneļi;

SIA "BeeSage" - attālināta bišu stropu uzraudzības sistēma;

SIA "ROBOEATZ" - robotizēts ātrās ēdināšanas restorāns;

SIA "getUgo" - transporta iekārtu attālinātas vadības platforma;

SIA "Dont Panic" - automatizēts roku dezinfekcijas stends;

SIA "Loranet" - lietu interneta tīkla izbūve dažādu skaitītāju attālinātai nolasīšanai;

SIA "BIMSynch" - papildinātās realitātes risinājums būvniecībā;

SIA "RockTerms" - vizualizācijas rīks viegli uztveramu lietošanas noteikumu un citu juridisku dokumentu izstrādei;

SIA "Xtimer" - sprinta laika mērīšanas sistēma sporta treniņu vajadzībām;

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens".

Programmai līdz 5. jūlijam aicināti pieteikties radoši un inovatīvi uzņēmumi, kas attīsta tehnoloģijās vai zināšanās balstītus risinājumus.

Konkursa rezultātā Rīgas pašvaldība atbalstu sniegs vismaz 3 uzņēmumiem. Kopējais grantu apjoms programmas ietvaros ir 75 000 EUR.

Grantu programmā "Atspēriens" aicināti piedalīties uzņēmumi, kas nav vecāki par 5 gadiem. Uzņēmums, kas piesakās konkursā, var nebūt reģistrēts Rīgā, taču granta realizācija jāveic Rīgas administratīvajā teritorijā. Maksimālā granta summa, ko var saņemt projekta iesniedzējs, ir 25 000 EUR ar atbalsta intensitāti 100% apmērā (atbalstāmajām izmaksām).

Pieteikumi elektroniskā veidā tiks pieņemti līdz 5. jūlijam (ieskaitot). Pieteikums, kas parakstīts ar e-parakstu, jāsūta uz e-pasta adresi [email protected]. Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapas pieejamas šeit.

Grantu programmā «Atspēriens» ir izvērtētas iesniegtās idejas un noteikti 10 finālisti, kuriem būs iespēja izveidot sava produkta vai pakalpojuma reklāmas video, lai maija vidū tos nodotu publiskam sabiedrības balsojumam.

Balsot varēs vienu reizi dienā, izmantojot sociālā tīkla Facebook.com kontu. Ar sabiedrības balsojuma palīdzību tiks noskaidroti tie uzvarētāji, kas saņems līdz pat 12 000 eiro lielu atbalstu savas idejas attīstībai. Pie atbalstāmajām izmaksām tiek pieskaitīta telpu īre, ražošanas iekārtu iegāde un citas ar uzņēmējdarbības attīstību saistītas izmaksas, kā arī pirmo reizi programmas īstenošanas vēsturē – arī apgrozāmie līdzekļi. Lai uzvarētu konkursā, uzņēmējdarbības idejai jābūt inovatīvai un dzīvotspējīgai ilgtermiņā.

Grantu programmu «Atspēriens» administrē Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Attīstības finanšu institūciju «Altum». Kopumā grantu programmā «Atspēriens» šī gada pavasara konkursā vērtēšanai tika iesniegti 35 pieteikumi.

Grantu programma «Atspēriens» ir noskaidrojusi desmit 2019. gada finālistus un aicina uz publisku ideju vērtēšanas pasākumu.

Finālistu idejas vērtēs: Aigars Rostovskis – augtskolas «Turība» īpašnieks, Renārs Zeltiņš – šovmenis un TV raidījumu vadītājs, Kitija Tigule – «Amadeus Latvija» valdes locekle un pārdošanas direktore Skandināvijā un Centrāleiropā, kā arī Edgars Grandāns – «Latvijas Mobilais Telefons» korporatīvo klientu dienesta vadītājs.

Ideju vērtēšanas pasākums notiks šā gada 24.oktobrī plkst. 18:00, Latvijas Universitātes Zinātņu mājas konferenču zālē «Alfa», Jelgavas ielā 3, Rīgā. Pasākumu apmeklēt ir aicināts ikviens interesents un līdzjutējs.

Grantu programmas «Atspēriens» finālisti šogad ir SIA ARConstruction, SIA DzĪB Pārvaldnieks, SIA EVLAB, SIA FOREN Technology, SIA KONG MOBILITY, SIA Luksts, SIA MOBIO, SIA ParVaiPret.lv, SIA Servix grupa un SIA SIZZAPP.

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab», SIA «ARConstruction» un SIA «Kong», kas no pašvaldības katrs saņems 25 000 eiro savu ideju realizēšanai.

SIA «Evlab» uzņēmuma darbības pamatā ir velo koplietošanas tīkla izveide un attīstība, ņemot par pamatu zīmolu «Nextbike Latvia». Uzņēmumam jau ir veiksmīgas iestrādes šajā nozarē, tādēļ ir pārliecība, ka bizness ne tikai darīs Rīgas mikromobilitātes infrastruktūru daudzveidīgāku, iedzīvotājiem un tūristiem pieejamāku, bet spēs attīstīties arī citās pilsētās.

SIA «ARConstruction» uzņēmuma mērķis ir ar granta līdzekļiem izveidot prototipu, lai attīstītu savu viedās pilsētas risinājumu – daudzstāvu stāvvietas sistēmu apvienojumā ar elektriskās uzlādes stacijām. Šis risinājums ļauj ne tikai novietot līdz pat četrām reizēm vairāk automašīnu, nekā tradicionālā viena līmeņa stāvvietā, bet sniedz iespēju elektroauto īpašniekiem arī uzlādēt savu auto. Pieaugot arī Eiropas vadošo auto ražotāju interesei par elektroauto ražošanu, tam novirzot arvien lielākus līdzekļus, tiek paredzēts būtisks pieprasījums pēc jaunas uzlādes infrastruktūras.

Uzņēmums "Evlab" ar 150 zīmola "Nextbike" velosipēdiem galvaspilsētā ir atklājis velosipēdu koplietošanas sezonu.

"Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs norāda, ka nomas velosipēdi ir pieejami lietotājiem visas vasaras un rudens sezonas garumā. Gadījumā, ja ziema būšot tikpat silta kā pērn, velosipēdi lietotājiem būs pieejami arī ziemas mēnešos.

Jau ziņots, ka SIA "Evlab" kļuva par vienu no trim 2019. gada Rīgas domes grantu programmas "Atspēriens" uzvarētājiem. Projekta ietvaros uzņēmums saņēma 25 000 eiro jaunu velosipēdu iegādei.

Trīs uzņēmumi Atspērienā tiek pie 75 000 eiro viedpilsētu risinājumiem 

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab»,...

"Plānu realizācija noteikti ir izdevusies. 150 velosipēdiem ir uzstādītas modernas rāmja slēdzenes, kas spēj precīzi parādīt savu atrašanās vietu gan klientiem pieejamības nolūkos, gan administrācijai drošības nolūkos. Ar grantu programmas "Atspēriens" palīdzību ir iegādāti arī 40 jauni velosipēdi. To piegāde Rīgā sagaidāma drīzumā - vēlākais augustā," stāsta "Nextbike" vadītājs.

"Nextbike" pilsētas ielās darbu uzsāka jūnijā, lai gan sākotnēji to bija plānots jau aprīlī. M. Blumbergs šo apstākli skaidro gan ar dažu sarežģītu birokrātisku procesu izpildes laiku, gan tehniskām pārmaiņām, bijusi jūtama arī pandēmijas ietekme.

Klientu ērtībai un velosipēdu pieejamības veicināšanai, sadarbībā ar inženieriem un pilsētplānotājiem "Grupa 93", tika izstrādāta "brīvā zona" jeb "flexzone", kur klientiem tagad ir iespēja pabeigt nomu ārpus "oficiālas" stacijas, par to piemaksājot papildu 1 eiro, norāda M.Blumbergs, kura sākotnējais mērķis jau pērn bija attīstīt koplietošanas velosipēdu infrastruktūru Rīgā.

Sixt velonomu Latvijā aizstās Nextbike 

Velosipēdu koplietošanas zīmola «Sixt» vietā Latvijā darbu sāks «Nextbike Latvia», kas nupat...

"Brīvās zonas" ieviešana ļauj pakalpojumam kļūt daudz pieejamākam – katram klientam tiek dota iespēja aizbraukt līdz savam galamērķim un tur atstāt velosipēdu, kas tālāk ir pieejams nākamajam lietotājam daudz tuvāk kā fiksētā stacijā.

Esošo staciju izvietojums esot balstīts uz klientiem jau ierasto izvietojumu no citiem gadiem. Ir nākušas klāt arī jaunas stacijas, kur novērots potenciāls pēc pieprasījuma. "Aktīvajiem velo nomas lietotājiem būs iespēja ietekmēt brīvo zonu robežas un staciju izvietojumu," piebilst vadītājs.

Tāpat arī nekustamo īpašumu attīstītājiem, apsaimniekotājiem un jebkuram uzņēmumam, kas vēlas uzlabot vidi sev apkārt un iedzīvotāju vai darbinieku veselību, ir iespēja ar līdzmaksājuma palīdzību nodrošināt velo koplietošanas staciju gandrīz jebkurā sev vēlamā vietā.

"Nextbike" pirmā sadarbība stacijas izveidē ar citu uzņēmumu īstenota kompleksā "Business Garden" Rīgā, Pārdaugavā. Velo koplietošanas stenda pieejamība objektā tiks nodrošināta tuvākajā laikā. Šāda un citu mobilitātes pakalpojumu piedāvāšana biroju kompleksā palīdzējusi arī papildus punktu iegūšanai starptautiskā ilgtspējīgas būvniecības sertifikāta LEED augstākās - platīna kategorijas saņemšanai.

"Gan no pilsētplānošanas viedokļa, gan no pašvaldības pārvaldības viedokļa, gan arī no katra atsevišķa iedzīvotāja personīgā viedokļa, velosipēds un velosipēda pieejamība ir kā tāda "brīnumnūjiņa" - instruments dažādu situāciju efektīvai uzlabošanai," teic "Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs.

"Nextbike Latvija" pagaidām ir vienīgais šāda pakalpojuma sniedzējs valstī. "Lai arī pēdējos divos gados ir strauji paplašinājusies koplietošanas servisu daudzveidība (elektroskūteri, mopēdi un citi), tomēr no ilgtspējības, efektivitātes, vides aizsardzības, veselības un vēl daudziem citiem aspektiem – velosipēds ir galvas tiesu pārāks," teic M. Blumbergs

Arī tūristi ir ļoti nozīmīgs koplietošanas velosipēdu klientu segments. "Pandēmija, protams, ietekmē kopējo tūrismu plūsmu un paredzam, ka ceļošanas ierobežojumu dēļ ārzemju tūristi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, mazāk izmantos velo nomas pakalpojumus Rīgā, taču paredzam arī to, ka velo koplietošana kļūs daudz populārāka vietējo iedzīvotāju vidū, jo ir novērojama tendence, ka iedzīvotāji meklē alternatīvas sabiedriskajam transportam," uzskata vadītājs. Viņš piebilst, ka sadarbība ar pašvaldībām ir tā, kas veicinās tieši vietējo lietotāju skaita pieaugumu.

Lai pārvietotu velosipēdus starp stacijām, kā arī lai pārbaudītu to tehnisko stāvokli, uzņēmuma tehniskais dienests veic regulāras apgaitas. Līdz ar to katrs velosipēds ne retāk kā reizi 3 dienās tiek pārbaudīts, apkopts, notīrīts un dezinficēts, norāda vadītājs. Tāpat viņš aicina lietotājus arī pašiem rūpēties par savu drošību un veselību, regulāri mazgājot rokas un ievērojot arī citas pandēmijas laikā noteiktās personīgās higiēnas prasības.

"Nextbike" ir viens no koplietošanas velosipēdu sistēmas izstrādātājiem, kas darbojas globālā tīklā vairāk nekā 200 pilsētās, vairāk nekā 26 valstīs visā pasaulē. Visā pasaulē ir 7 miljoni reģistrētu "Nextbike" lietotāju.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Atspēriens piešķirs 25 000 eiro grantus radošiem un inovatīviem uzņēmumiem 

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens"....

Rīgas pašvaldības grantu programmai "Atspēriens" šogad saņemti 70 projektu pieteikumi, informē pašvaldībā.

Programmai bija aicināti pieteikties radoši un inovatīvi uzņēmumi, kuri attīsta tehnoloģijās vai zināšanās balstītus risinājumus. Maksimālā granta summa, ko uzvaras gadījumā būs iespēja saņemt projekta iesniedzējs ir 25 000 eiro.

Rīgas dome konkursa rezultātā sniegs atbalstu vismaz trīs uzņēmumiem.

Piektdien, 17.jūlijā, notiks 10 labāko ideju publisks vērtēšanas pasākums, kurā piedalīsies Latvijas un ārvalstu uzņēmējdarbības vidē atpazīstami cilvēki. Savukārt nedēļu pēc publiskās vērtēšanas pasākuma komisija pieņems gala lēmumu par trīs uzņēmumiem, kuri katrs saņems līdz 25 000 eiro lielus grantus savas konkursa idejas realizācijai.

Jau kopš 2009.gada Rīgas dome īsteno grantu programmu "Atspēriens", kuras mērķis ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību pilsētā, kā arī sekmēt jaunas uzņēmējdarbības un uzņēmēju produktu popularitāti. Šogad kopējais grantu programmas finansējums ir 75 000 eiro.

Velosipēdu koplietošanas zīmola «Sixt» vietā Latvijā darbu sāks «Nextbike Latvia», kas nupat ieguvis finansējumu Rīgas domes grantu programmā «Atspēriens».

SIA «Transporent», kas uz franšīzes līguma pamata pārstāv zīmolu «Sixt» un līdz šim piedāvāja arī koplietošanas velosipēdu nomas pakalpojumus, turpinās piedāvāt dažāda veida auto transporta nomu, attīstot un pilnveidojot tieši šo pakalpojumu.

Līdzšinējais «Sixt» velosipēdu nomas struktūras vadītājs un jaunā zīmola «Nextbike Latvia», ko pārstāv uzņēmums SIA «Evlab», vadītājs Mārcis Blumbergs skaidro, ka, atdaloties no līdzšinējā uzņēmuma un veidojot jaunu pakalpojuma sniedzēju, uzsvars tiks likts uz koplietošanas velosipēdu infrastruktūras attīstību.

«Nextbike Latvia» pakalpojumi būs pieejami līdz ar jauno sezonu, paredzams, sākot ar 2020.gada aprīli. Uzņēmuma īpašumā šobrīd ir 150 velosipēdi, un par konkursā «Atspēriens» iegūtajiem līdzekļiem 23 960 eiro apmērā, tiks iegādāti apmēram 45-50 jauni velosipēdi. Jaunie velosipēdi «Smartbike v2.0» atbildīs visjaunākajiem standartiem, savukārt, esošie tiks restaurēti un to slēdzenes tiks nomainītas pret modernākām.

Vienlaikus jāattīsta gan Latvijas, gan ārzemju noieta kanāli, uzskata funkcionālo batoniņu ražotājas SIA BrainBerry īpašnieki.

Ir jānostiprinās vietējā tirgū, bet tajā pašā laikā jādomā uz priekšu, atzīst kompānijas dibinātāji Mārtiņš Balodis un Kārlis Brants.

BrainBerry strādā funkcionālās pārtikas ražošanas jomā. Īpašs uzsvars tiek likts uz nootropu (uztura bagātinātāju, kas uzlabo smadzeņu darbību, koncentrēšanos un kopējās kognitīvās spējas) izmantošanu. Kā pirmais produkts tiek izstrādāts nootropais proteīna batoniņš ar dažādām garšām un funkcijām. Uzņēmums nodibināts pagājušā gada pavasarī. «Radām veselīgas nootropu uzkodas, kurām ir prāta spējas uzlabojošs efekts. Sastāvdaļas, kuras izmantojam, ir pētījuši zinātnieki,» apgalvo M. Balodis. Abi ar Kārli Brantu ir Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes studenti. «Zinām, ka visas sastāvdaļas ir zinātniski pētītas, izmantojam to labās īpašības. Savienojām tās ar veselīgu pārtiku, uzkodām un radījām inovatīvu, jaunu produktu. Pašā sākumā mums bija liels ideju mākonis; kādā brīdī mums abiem bija interese par veselīgu dzīvesveidu, tostarp pārtiku, uzturu, tāpēc atnāca «apgaismība» par šādiem produktiem,» saka K. Brants.

Uzņēmums «Kong Mobility» kļuvis par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» finālistu un, sākot ar nākamā gada aprīli, piedāvās pa pilsētu pārvietoties ar elektriskiem mopēdiem. Mērķis ir ieviest Latvijas un citu valstu pilsētās ekoloģiski tīru transportu,

Šobrīd SIA «Ķong Mobility» piedāvā elektrisko skrejriteņu koplietošanas platformu, taču uzņēmuma līdzīpašnieks Sergejs Savrančuks biznesa portālam db.lv skaidro, ka plānos ietilpst 2020. gada sezonā sākt piedāvāt elektrisko mopēdu koplietošanas pakalpojumus, iespējams, kļūstot par pirmo šāda pakalpojuma sniedzēju Latvijā.

Pakalpojumu sniegšana pavasarī tiks vērtēta kā pilotprojekts, skaidro S.Savrančuks. «Sākumā pieejami būs 15 elektriskie mopēdi. Atkarībā no pieprasījuma vērtēsim, kā attīstīt šo projektu tālāk». Svarīgi būšot arī izvērtēt, vai šis pakalpojums nāk par labu pilsētai un iederēsies elektriskā transporta infrastruktūras attīstībā. Pilotprojekts sniegs iespēju arī testēt tehnoloģiju integrāciju un nepieciešamības gadījumā pilnveidot tās.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien, 5. maijā, atbalstīja lēmumprojektu par trīs viedpilsētas tehnoloģiju testēšanas jeb pilotteritoriju izveidošanu galvaspilsētā.

Tādas plānots attīstīt VEF apkaimē, Latvijas Universitātes ēku kompleksa teritorijā Torņakalnā, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes apkārtnē Ķīpsalā.

Šādas teritorijas tiks veidotas, turpinot Rīgas kā viedpilsētas attīstību. Tās veicinās ērtāku pašvaldības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, samazinās iedzīvotāju izdevumus par pašvaldības nodrošinātiem pakalpojumiem, palīdzēs izmantot jauno tehnoloģiju potenciālu ekonomikas izaugsmei un komersanti varēs vienkāršāk un ātrāk izvietot savus prototipus pilsētvidē.

Viedpilsētas tehnoloģiju pilotteritorijas programmu uzdots realizēt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, bet citām pašvaldības iestādēm, struktūrvienībām un kapitālsabiedrībām tiks uzdots iesaistīties viedpilsētas tehnoloģiju pilotteritoriju programmas īstenošanas procesā un sniegt atbalstu programmas īstenošanas procesā.

Atklāta pieteikšanās grantu programmai «Atspēriens» - šogad konkursam ir būtiski palielināts grantu apjoms, kas vienai idejai turpmāk veidos līdz pat 25 000 eiro, kopumā tiks atbalstītas 3 inovatīvas idejas.

Rīgas dome kopš 2009.gada īsteno grantu programmu «Atspēriens«, kuras mērķis ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Rīgā, kā arī sekmēt jaunas uzņēmējdarbības un uzņēmēju produktu popularitāti.

Kopš 2009. gada «Atspērienam» pieteikušies vairāk nekā 1700 dalībnieki, no kuriem 160 saņēmuši atbalstu. To vidū ir tādi populāri uzņēmumi kā dekoratīvo gaismas burtu ražotāji SIA «Piku», bērnu apģērbu ražotājs SIA HEBE, Latvijā izstrādātas audio sistēmas ražotāji SIA Certes Technologies, elektrisko skrejriteņu noma «ATOM» un citi.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Kaulu lūzumu fiksācijas līdzekļu drukāšanas uzņēmums «CastPrint» sācis savus pakalpojumus piedāvāt arī klientiem Vidzemes slimnīcā Valmierā un plāno paplašināties arī citās Latvijas lielākajās pilsētās, biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA «CastPrint» līdzīpašnieks Jānis Oliņš.

Db.lv jau ziņoja, ka gada sākumā uzņēmums savus pakalpojumus sāka piedāvāt arī Liepājā. Pēc J.Oliņa stāstītā, tur pieprasījums ir pietiekami liels un Liepāja uzņēmuma klientu skaita vietā ieņem otro vietu aiz Rīgas.

Uzņēmuma līdzīpašnieks norādīja, ka Vidzemes slimnīca izvēlēta, jo no Valmieras bijis pietiekami liels skaits pacientu, kas vēlējušies izmantot uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus.

Plānots, ka nākamās nedēļas laikā uzņēmuma pakalpojumi būs pieejami vēl trīs Latvijas lielākajās pilsētās.

Kā norādīja uzņēmuma līdzīpašnieks, tad gaidāmi dažādi jaunumi. Viens no tiem - no jūlija uzņēmuma pakalpojumi būs pieejami arī ārpus Latvijas.

«CastPrint» dibināts 2016.gadā, bet ideja radusies vēl pirms tam, kad auditori J. Oliņš un Sigvards Krongorns aizdomājās par modernāku ģipša alternatīvu. Uzņēmums ir piedalījies jaunuzņēmumu akseleratora «Startup Wise Guys» programmā, kā arī saņēmis grantu konkursa «Atspēriens» atbalstu.

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir apveltīts ar plašu iztēli un spēj radīt jaunas idejas kaut miegā, vai arī ir nepieciešams izmantot dažādas metodes, lai veicinātu radošās izpausmes cilvēka iztēlē, ir svarīgi izvērtēt ikvienu biznesa ideju un novērtēt tās ilgtspēju. Vai arī Tevi interesē, kādi ir labākie biznesa ideju un iespēju avoti, kur atrast šīs iespējas, lai uzsāktu savu biznesu, un kā attīstīt idejas, kuras radušās? Turpini lasīt Kimbi.lv sagatavoto rakstu un uzzini!

Gadu gaitā nemainīgs ir palicis fakts, ka nereti cilvēki vēlas uzsākt savu personīgo biznesu, un tas ir raksturīgi gan tiem, kuriem ir pieejams starta kapitāls, gan tiem, kuriem tas vēl ir jāiegūst. Idejas, kuras īstenot, ir dažādas, un tās iespējams atrast ik uz soļa. Galvenais, kas jāatceras - nepieciešams strādāt ar sevi, lai iemācītos šīs iespējas saskatīt un realizēt. Raksta turpinājumā minēti 5 avoti, kur atrast savu ilgi meklēto biznesa ideju kādam produktam vai pakalpojumam. Lasi un iepazīsties, kādi tie ir!

##Sāc ar sevi!

Visvieglākais veids, kā smelties idejas savam biznesam, ir, analizējot un izpētot savas stiprās puses, talantus un prasmes, tādējādi ielūkojoties sevī un izmantojot to, ko daba ir devusi. Lai neapstātos idejas realizēšanas pusceļā slinkuma vai garlaicības dēļ, ir vērts izvēlēties ideju no savu interešu loka, kas uzturēs Tevī adrenalīnu un vēlmi ideju realizēt.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Lēnāk nekā citviet Eiropā, tomēr arī Latvijā uz ielām biežāk manāmi elektriskie skrejriteņi, velosipēdi un citi viedie rīki, kas pārvietošanos padara krietni veiklāku

Līdzās interesei par jaunajiem pārvietošanās rīkiem rodas labvēlīga augsne biznesa attīstīšanai. Pagaidām dažādu elektrisko braucamrīku nomu piedāvā vien daži uzņēmumi, pārsvarā Rīgā, Siguldā, Jūrmalā un citviet, bet DB uzrunātie uzņēmēji prognozē, ka tirgus potenciāla izmantošana ir tikai sākuma posmā. «Vismaz elektroskrejriteņu jomā Latvijas tirgus šobrīd ir sasniedzis vien 10% no sava potenciāla, tas šovasar un nākamajā vasarā augs vēl vismaz desmit reižu,» prognozē elektrisko skūteru nomas platformas Atom dibinātājs, SIA Atom Tech valdes priekšsēdētājs Artūrs Burņins. Tomēr Latvijā, visticamāk, nekad nebūs sagaidāma tik plaša elektrisko braucamrīku popularitāte, kāda tā ir citās zemēs, it īpaši tajās, kurās silto un saulaino dienu gadā ir vairāk nekā drēgno un auksto.

Desmit gados, kopš Elīna Dobele ir izveidojusi vienu no pirmajām dizaina apavu koncepcijām Baltijā, apavu zīmoli ir savairojušies; viņu priecē amatniecības atdzimšana valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā ir vismaz astoņi apavu zīmoli, taču Elīna Dobele radītāju konkurence nebiedē. Sadarbībā ar beļģu modes dizaineri Lenu Lumelski (Lena Lumelsky), pamazām tiek iekaroti arī eksporta tirgi, jau šobrīd zīmola Elīna Dobele apavus var iegādāties daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un ASV.

Vairākus viņas apavu dizainus saviem fondiem ir iegādājies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Veidojot jauno rudens–ziemas kolekciju, Elīna Dobele iedvesmojas no latviešu sievietēm, koncentrējas uz ģeometriju un materiālu saspēli un gaida, ka arī nākamajā sezonā kāds modelis «izšaus».

Fragments no intervijas

Kad un kā sākās jūsu aizraušanās ar apaviem?

Pievienojoties diviem jauniem partneriem – Ropažu un Stopiņu novadiem, kopējais jaunajiem uzņēmējiem pieejamo grantu apmērs programmā «(ie)dvesma» šogad ir pieaudzis līdz 80 000 eiro, informē AS SEB banka pārstāve Ieva Bethere.

Programmas «(ie)dvesma» grantus varēs saņemt gan jau strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori. Projektu pieņemšana sāksies 2. septembrī, bet jau šobrīd programmas īstenotāji aicina visus interesentus iepazīties ar konkursa nosacījumiem.

Grantu programmas aizsācējiem un iepriekšējā gada sadarbības partneriem - SEB bankai, Jūrmalas pilsētai, Mārupes, Olaines, Ķekavas un Siguldas novadiem, šogad pievienojušies arī Ropažu un Stopiņu novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apjomu. Katrs no partneriem piešķirs 10 000 eiro finansējumu, uz kuru varēs pretendēt uzņēmumi, kas veic vai plāno veikt saimniecisko darbību kādā no septiņām grantu programmā iesaistītajām pašvaldībām un uzņēmumi, kuri ir dibināti pirms ne vairāk kā trim gadiem.

Līdz šim pārdoti vairāk nekā 150 stāju koriģējoši T krekli, bet "Correcty" līdzdibinātāja Natālija Jermolajeva ir pārliecināta, ka to potenciāls ir daudz lielāks.

Tirdzniecībā produkts ir kopš jūnija, bet ārkārtas situācijas laikā cilvēki nevēlējās iet uz veikaliem. Rudenī uzņēmums sāka nodarboties arī tiešo tirdzniecību tirdziņos, jo šis ir produkts, ko cilvēki pirms pirkšanas vēlas uzmērīt un saprast, kā tas "uzvedas".

"Produkts ir sarežģīts un nav lēts. Te parādās psiholoģiskais moments – maksāt 80 eiro par kreklu cilvēkiem nereti šķiet pārāk dārgi," teic N. Jermolajeva. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties pareizos atslēgas vārdus, lai paskaidrotu cilvēkiem, ka tas nav parasts T krekls.

Šobrīd krekli ir melnā un baltā krāsā, ar laiku iecerēts paplašināt krāsu piedāvājumu. N. Jermolajeva plāno paplašināt darbību un tirgot kreklus ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs. Sākumā to paredzēts tirgot augstu attīstītās angliski runājošās valstīs un pēcāk skatīties citu tirgu virzienā. Viņai ir padomā vēl citi produkti, kas palīdzētu risināt stājas ir locītavu kustību problēmas.

No šā gada aprīļa Rīgā darbu testa režīmā uzsākusi elektrisko skrejriteņu noma Atom. Uzņēmums drīzumā sola arī iespēju nopelnīt, iegādājoties skrejriteņus un piedāvājot tos citiem platformas lietotājiem.

Atom ir Latvijas uzņēmums, kas 2018. gadā uzvarēja jauno uzņēmēju konkursā Atspēriens. Šobrīd tas velo novietnēs Rīgā ir izvietojis dažus desmitus elektrisko skrejriteņu. To atrašanās vietas tiešsaistē var redzēt aplikācijā, kas lejupielādējama interneta vietnē vai App Store. Pašlaik aplikācija ir pieejama tikai tālruņiem ar iOS programmatūru, taču drīzumā aplikācija būs pieejama arī to tālruņu lietotājiem, kam ir Android programmatūra.

«Atom plāno attīstīt vairākus pakalpojumus transporta un mobilitātes tirgū. Atom platforma nākotnē piedāvās ne tikai nomas pakalpojums, bet skrejriteņus būs iespējams arī iegādāties. Tā ir iespēja gūt ienākumus no katra brauciena. Ažiotāža par skrejriteņiem visā pasaulē ir liela, un mēs gribam ļaut visiem interesentiem iesaistīties un pelnīt. Platformas Atom lietotājs varēs redzēt sev piederošā skrejriteņa atrašanās vietu un arī to, kādā tehniskajā stāvoklī ir viņa braucamrīks,» ieceres izklāsta viens no Atom dibinātājiem un uzņēmuma vadītājs Arturs Burņins.

Jaunais Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods, kas aizsāksies 2021. gadā, aktualizē jautājumu par Latvijas ekonomikas attīstības finansēšanu. Lai arī vēl nav pilnīgas skaidrības par to, ar kādu fondu finansējuma apjomu Latvija varēs rēķināties, vienlaikus atbildīgi būtu jau šobrīd ielikt spēcīgus pamatus alternatīviem finansējuma piesaistes veidiem, lai saglabātu valsts attīstībai tik ļoti nepieciešamo kopējo ieguldījumu līmeni, nākotnē neradot apgrūtinājumu valsts budžetam.

Runa ir gan par vietējo lielo uzņēmumu iespējamo kotāciju biržā, gan par uzkrātā pensiju kapitāla prasmīgu izmantošanu. Ārvalstu investīciju piesaistē “spēles laukums” ir salīdzinoši skaidrs, proti, lai kļūtu investoriem pievilcīgākiem ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā, mums jātiek galā ar korupcijas riskiem, konkurences ierobežojumiem, atsevišķām nepilnībām likumos, kā arī jāpaaugstina tiesu darba efektivitāte. Protams, arī pašiem proaktīvi jāklaudzina pie potenciālo investoru durvīm.

Valsts uzņēmumu akciju kotācija biržā nav privatizācija, kad kāds valsts uzņēmums tiek pārdots privātajam īpašniekam.

Savukārt, runājot par vietējā kapitāla piesaisti, ir vēl daudz neskaidrību, pārpratumu un bažu, kas kavē būtisku lēmumu pieņemšanu. Piemēram, jautājums par valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, par ko ir spriests vismaz gadus desmit, taču “iekustēties” tas tā arī nav spējis. Šā gada maijā tika apturēts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) priekšlikums par lielāko valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, “lai pārtrauktu sabiedrībā radītās bažas par iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju”. Ticu, ka šī pilnībā atbalstāmā un Latvijas interesēm atbilstošā iecere “labo ideju atvilktnē” ir iegūlusi tikai uz laiku, un, cerams, pēc vēlēšanām putekļi tai tiks notrausti un jautājums atkal aktualizēts.

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.