Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

Vācijas autobūves koncerna "Volkswagen" strādājošie deviņās rūpnīcās valstī pirmdien rīkos jaunu streiku, pieaugot saspīlējumam starp arodbiedrību un uzņēmuma vadību par ieplānotajiem restrukturizācijas pasākumiem.

Šīs nedēļas sākumā Vācijā ietekmīgās arodbiedrības "IG Metall" organizētajos brīdinājuma streikos piedalījās gandrīz 100 000 "Volkswagen" strādājošo.

"Tagad mēs pastiprināsim savus pūliņus 9.decembrī un palielināsim uz uzņēmumu radīto spiedienu pie sarunu galda," ceturtdien norādīja "IG Metall" reģionālais līderis Lejassaksijā Torstens Grēgers.

Arodbiedrība vēstī, ka pirmdien iecerētajā streikā darbinieki "Volkswagen" ražotnēs Vācijā nestrādās četras stundas, kas būs divreiz ilgāk nekā šonedēļ, kad streiki ilga divas stundas.

Jaunais streiks ieplānots vienlaikus ar nākamo sarunu kārtu starp arodbiedrībām un "Volkswagen" vadību par uzņēmuma iecerētājiem izmaksu samazināšanas plāniem.

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēts pēdējos astoņu gadu laikā lielākais uzņēmumu maksātnespējas gadījumu skaits, kas vieš bažas par Vācijas ekonomiskās situācijas tālākas attīstības potenciālo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, brīdina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” ekonomisti.

Latvijas eksporta vērtība uz Vāciju pērn bija 1,26 miljardi eiro, bet šī gada pirmajā pusgadā – 609,6 miljoni eiro. Ekonomisti prognozē, ka maksātnespējas gadījumu skaita negatīvā tendence Vācijā varētu nedaudz stabilizēties šī gada beigās, bet kopumā Vācijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2024.gadam noteikta tikai 0,3% apmērā.

Savukārt Latvijai “Coface” ekonomisti kopējo IKP pieaugumu 2024.gadā prognozē 1.7% apmērā, bet 2025.gadā varētu izdoties sasniegt IKP pieaugumu pat 2,1% apmērā.

Kā liecina Vācijas statistikas biroja dati, lielākais maksātnespējas gadījumu skaits Vācijā reģistrēts šī gada maijā – 1934 gadījumi mēneša laikā, un tas ir augstākais rādītājs kopš 2016. gada. Vienlaikus, arī kopējās uzņēmumu maksātnespējas tendences šī gada pirmajā pusē, analizējot situāciju pēdējo astoņu gadu griezumā, ir bijušas negatīvas. Vislielākais maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums 2024. gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēts automobiļu rūpniecības sektorā. Kā satraucošu rādītāju ekonomisti uzsver arī augšupejošo tendenci bankrota priekšā nonākušo uzņēmumu saistību apmērā, un īpaši tas šī gada pirmajos mēnešos skar nekustamā īpašuma, tirdzniecības un finanšu un apdrošināšanas sektoru.

Tūkstošiem Vācijas autobūves uzņēmuma "Volkswagen" (VW) darbinieku pirmdien sāks streiku, saasinoties strīdam ar krīzes skarto kompāniju, kas plāno likvidēt tūkstošiem darbavietu.

VW smagi skāris ražošanas izmaksu kāpums, nepārliecinošā pāreja uz elektromobiļiem un spēcīgā konkurence nozīmīgajā Ķīnas tirgū. Kompānija paziņojusi par plāniem samazināt izmaksas miljardiem eiro apmērā.

Vācijā ietekmīgā arodbiedrība "IG Metall" un darbinieku padome ir centusies panākt darbavietu aizsargāšanu pēc tam, kad septembrī VW paziņoja, ka apsver rūpnīcu Vācijā slēgšanu, kas ietekmētu ap 120 000 darbinieku.

"Pirmdien visas rūpnīcās sāksies brīdinājuma streiki," paziņoja "IG Metall" pārstāvis sarunās Torstens Grēgers pēc tam, kad kompānija noraidīja arodbiedrības ierosinājumus darbavietu aizsardzībai.

Grēgers brīdināja, ka nepieciešamības gadījumā tas var kļūt par "smagāko strīdu par algām, kādu "Volkswagen" jebkad piedzīvojis".

ASV kompānija "Intel" pirmdien paziņoja, ka atliek par diviem gadiem savus plānus uzcelt mikroshēmu rūpnīcas Polijā un Vācijā, jo pieprasījums pēc šīs kompānijas produkcijas izrādījies zemāks par gaidīto.

Šis paziņojums būs liels trieciens Polijas un Vācijas valdībām, kas ir ievērojami subsidējušas šos projektus un slavējušas tos kā lielu atbalstu nacionālajai rūpniecībai.

"Intel" paziņoja, ka tai nāksies atlikt arī savus projektus Malaizijā, bet plāni ASV netiks ietekmēti.

Vācijā "Intel" rūpnīcas būvniecību bija paredzēts sākt 2023.gadā, bet tā aizkavējās, jo kara Ukrainā dēļ pieauga inflācija.

Vācijas amatpersonas un "Intel" mēnešiem ilgās sarunās apsprieda finansējumu, līdz abas puses 2023.gada jūnijā parakstīja vienošanos, kas ietver palielinātas subsīdijas.

Vācija palielināja savu subsīdiju 30 miljardu eiro vērtās rūpnīcas projekta uzsākšanai līdz gandrīz 10 miljardiem eiro, kas par apmēram trim miljardiem eiro pārsniedz sākotnēji piedāvāto summu.

Līdz ziemas sākumam Vācijā darbu sāks vēl divi peldoši sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi, informēja valstij piederošā termināļu opratorkompānija "Deutsche Energy Terminal (DET).

DET paziņoja, ka notiek pēdējie sagatavošanās darbi, lai LNG termināļi Ziemeļjūras ostā Vilhelmshāfenē un pie Elbas netālu no Štādes varētu sākt darboties.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Vācija ir paātrinājusi LNG termināļu būvniecību Baltijas un Ziemeļjūras piekrastē, tādējādi cenšoties samazināt atkarību no Krievijas gāzes.

Pašlaik jau darbojas vairāki peldošie LNG termināļi - Vilhelmshāfenē, Brunsbitelē Elbas grīvā netālu no Ziemeļjūras un Baltijas jūras Rīgenes salā.

Abus jaunos termināļus pabeigt sākotnēji bija plānos šā gada pirmajā pusē, taču radās dažādas problēmas, piemēram, kavējās piegādes.

Atšķirībā no pirmā peldošā LNG termināļa Vilhelmshāfenē, kurš darbojas kopš pagājušā gada sākuma un kurš izveidots jau esošā ķimikāliju pārkraušanas infrastruktūrā, otrajam terminālim tiek izbūvēts īpašs doks bez tiešas saskares ar zemi.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Lai krasi samazinātu nelegālo imigrāciju, Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere devusi rīkojumu atjaunot pasu kontroli uz visām valsts sauszemes robežām, pavēstījuši avoti valdībā.

Atjaunotā robežkontrole stāsies spēkā 16.septembrī un sākotnēji turpināsies sešus mēnešus.

Fēzere par to jau attiecīgi informējusi Eiropas Komisiju (EK).

Robežkontrole iecerēta kā instruments nelegālās imigrācijas ierobežošanai, kā arī islāmistu terorisma un pārrobežu noziedzības apkarošanai.

Jau ilgstošās debates par nelegālās imigrācijas apturēšanu saasinājušās pēdējās nedēļās pēc kārtējā islāmista uzbrukuma Zolingenē, kura laikā tika noslepkavoti trīs cilvēki.

Slepkava izrādījās kāds sīrietis, kurš izvairījies no izraidīšanas uz Bulgāriju, kuras robeža bija pirmā, ko viņš šķērsoja, nelegāli ierodoties Eiropas Savienībā (ES).

Visas valstis, ar kurām Vācija robežojas, ir Šengenas brīvās ceļošanas zonā un uz to savstarpējām robežām robežkontrole ir atcelta.

Vācijas autobūves koncerns "Volkswagen" plāno valstī slēgt vismaz trīs rūpnīcas un likvidēt desmitiem tūkstošu darbavietu, pirmdien paziņoja uzņēmuma komiteja, kas pārstāv darbinieku intereses.

Vienlaikus pārējo uzņēmuma rūpnīcu darbība Vācijā tiks samazināta.

"Volkswagen" komitejas vadītāja Daniela Kavallo norādīja, ka autoražotāja restrukturizācijas pasākumi skars pilnīgi visas rūpnīcas Vācijā.

Vienlaikus uzņēmums ierosinājis samazināt darbinieku algas par 10%, lai gan arodbiedrība "IG Metall" iepriekš bija pieprasījusi strādājošo algas palielināt par 7%.

"IG Metall" pirmdien arī asi kritizēja "Volkswagen" ieplānoto ražotņu slēgšanu, uzskatot, ka tas ir "kā dunča dūriens smagi strādājošo "Volkswagen" darbinieku sirdīs".

Kopumā koncernam Vācijā ir desmit ražotnes, un tas nodarbina aptuveni 120 000 cilvēku.

"Volkswagen" septembrī atcēla vienošanos ar darba ņēmējiem Vācijā, kas nepieļauj piespiedu atlaišanu līdz 2029.gada beigām. Šī vienošanās bija spēkā kopš 1994.gada. Tagad uzņēmumam iespējams likvidēt darba vietas, sākot no 2025.gada vidus.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Latvija 2023. gadā bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā Latvija bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā Latvija ar 14,3 eiro bija 3. vietā pasaulē. Vairāk par Latviju uz vienu iedzīvotāju eksportēja Igaunija (64,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), tā bija pirmajā vietā pasaulē. Šajā grupā (preces kods pēc Kombinētās nomenklatūras 2024. gada klasifikācijas - 441899) tiek ieskaitīti kokrūpniecības ražojumi, kad koka daļas, izmantojot dažādas metodes (t.sk. presēšanu, karsēšanu u.c.), tiek savienotas kopā, parasti veidojot precīzus iegriezumus materiālā. Šajā grupā neietilpst logu un durvju rāmji, sliekšņi, stabi un sijas, samontēti grīdas paneļi, koka slēģi, salikti grīdas dēļi, betonēšanas veidņi, strukturāli kokmateriālu izstrādājumi, šūnveida koka paneļi un gatavas, bet nesaliktas mājas, kā arī izstrādājumi no bambusa.

Circle K Biznesa pakalpojumu centrs Rīgā paplašina pakalpojumu sniegšanu Rietumeiropā, uzsākot nodrošināt klientu servisa, finanšu, degvielas treidinga un citus biznesa pakalpojumus arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Līdz ar jaunu valstu pievienošanu uzņēmums meklē dažāda līmeņa un specializācijas darbiniekus.

Vācijā un Benelux valstīs Circle K biznesa centrs sācis apkalpot mazumtirdzniecības tīklu, ko uzņēmums no Total Energies iegādājās šī gada 1. janvārī, savukārt Šveicē tiek nodrošināti pakalpojumi Circle K degvielas treidinga uzņēmumam. Šos uzņēmumus biznesa centrs Rīgā atbalsta ar dažādiem pakalpojumiem, sākot no iepirkumiem līdz finanšu un grāmatvedības pakalpojumiem.

Circle K biznesa centrs ir viens no lielākajiem biznesa centriem Rīgā un lielākais Circle K grupā. Šobrīd tajā strādā aptuveni 800 cilvēku, kas sniedz augstas pievienotās vērtības pakalpojumus vairākās valodās Baltijas un Skandināvijas valstīs, Īrijā, Polijā, Ziemeļamerikā un tagad arī Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā.

Vācija 16.septembrī atjaunoja robežkontroli uz visām valsts sauszemes robežām, cenšoties ierobežot nelegālo imigrāciju, lai gan kritiķi uzskata, ka šī rīcība apdraud Šengenas zonas noteikumus par pārvietošanās brīvību.

Robežkontrole jau iepriekš bija atjaunota uz robežām ar Austriju, Šveici, Čehiju, Poliju un Franciju, bet Vācijas policija pirmdien to atjaunoja uz robežām ar Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju.

Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere, kas deva rīkojumu atjaunot pasu kontroli uz visām valsts sauszemes robežām, ir apsolījusi, ka šie kontroles pasākumi neradīs būtiskus traucējumus pārrobežu satiksmei.

Fēzere pirms nedēļas oficiāli informēja Eiropas Komisiju (EK) par jaunajiem kontroles pasākumiem, uzsverot, ka tie ir nepieciešami pārāk liela migrantu pieplūduma dēļ.

Atjaunotā robežkontrole sākotnēji turpināsies sešus mēnešus, bet var tikt pagarināta. Uz robežas ar Austriju tā turpinās jau no 2015.gada.

Līdz šā gada beigām vadošais Latvijas farmācijas uzņēmums un zāļu ražotājs AS “Olpha” vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs un Apvienotajā Karalistē piedāvās četrus dažādus jaunus medikamentus, kuriem ir noslēdzies reģistrācijas process un izpildītas arī pārējās regulatorās prasības.

Jaunie medikamenti paredzēti uroloģisko, onkoloģisko un sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Plānots, ka nākamgad ES tirgos nonāks vēl vismaz 18 jauni patentbrīvie medikamenti.

Tuvāko gadu laikā uzņēmums plāno ievērojami palielināt savu produktu portfeli, papildinot to ar patentbrīvajiem medikamentiem. Pašlaik ir apstiprināti jau vairāk nekā 50 jauni preparāti, kuriem ir sākta reģistrācija vairāk nekā 10 ES valstīs. Pašlaik reģistrācijai ir iesniegti jau 32 medikamenti, bet izstrādes procesā ir vēl aptuveni 100 jaunu produktu. Divi no jaunajiem “Olpha” medikamentiem, kam šogad varēs sākt komercializācijas, ir paredzēti uroloģisko slimību, bet pa vienam preparātam sirds un asinsvadu un onkoloģisko slimību ārstēšanai.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis piektdien atbalstījušas papildu tarifus elektromobiļu importam no Ķīnas, lai gan pret to iebilda bloka lielākā ekonomika Vācija, atklājuši avoti ES diplomātiskajās aprindās.

Par papildu tarifiem līdz 35,3% nobalsoja desmit ES valstu, tostarp Francijas un Itālijas, vēstnieki, piecas valstis, kuru vidū ir Vācija un Ungārija, balsoja pret un 12 valstis atturējās.

Jūnijā Eiropas Komisija ieviesa papildu pagaidu ievedmuitas nodevas Ķīnas elektromobiļu importam, jo izmeklēšanā secināts, ka Pekinas palīdzība autobūves nozarei rada negodīgu konkurenci.

Ķīna jaunos tarifus, kas noteikti līdz 35,3% ievedmuitai, kritizējusi kā protekcionisma pasākumu, kas var izraisīt tirdzniecības karu. Sākotnēji jūnijā EK ierosināja papildu ievedmuitas nodevas līdz pat 38%.

Pašreizējā ievedmuita ir 10%.

Brisele papildu nodevas pamato ar mērķi aizsargāt Eiropas autoražotājus, jo nozare nodrošina 14 miljonus darbavietu, taču neiegūst no valsts subsīdijām, kādas Ķīna maksā saviem uzņēmumiem.

Vācijā pērn pārdoti vien 380 609 jauni pilnībā elektriski automobiļi, kas ir par 27,4% mazāk nekā pirms gada, liecina federālās motorizēto transportlīdzekļu aģentūras KBA apkopotie dati.

Elektrisko automobiļu tirgus daļa valstī pagājušajā gadā samazinājusies līdz 13,5%, salīdzinot ar 18,4% 2023.gadā.

Kritums skaidrojams ar Vācijas lēmumu 2023.gadā pārtraukt atbalsta programmu elektrisko automobiļu iegādēm.

Tāpat konsultāciju uzņēmums EY skaidro, ka patērētāju atturību iegādāties šādus spēkratus veicina augstās elektroauto cenas, nepilnīgā uzlādes infrastruktūra un nobraucamā attāluma ierobežojumi.

Jaunākie dati liecina, ka Vācijā pagājušajā gadā pārdoti 38 000 "Tesla" automobiļu, to tirgus daļai sarūkot no 2,2% līdz 1,3%.

Tikmēr Ķīnas autoražotāji kopumā valstī pārdevuši aptuveni 25 000 elektroauto.

Kopumā Vācijā pērn pārdoti 2,8 miljoni jaunu automobiļu, kas ir par 1% mazāk nekā gadu iepriekš.

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" pārdošanas darījums Dānijas mazumtirdzniecības uzņēmumam "Salling Group" par 1,3 miljardiem eiro ir labs signāls šā brīža ģeopolitiskajā situācijā, pauda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Krauzes ieskatā darījums ir ļoti pozitīvs no ģeopolitiskā viedokļa, jo pircējs ir Dānijas uzņēmums ar vairāk nekā 100 gadu pieredzi un vairāk nekā 1700 veikaliem. Pirkums arī norādot, ka Skandināvijas uzņēmumi ir gatavi ienākt Latvijā un uzskata Latviju par drošu valsti, kurā investēt savus līdzekļus.

"Man pašam ļoti kaitina, ka visi publiski kultivē, ka viss ir slikti, pārdod un mūk no Latvijas. Tā nu nav. Latvijā šobrīd ir droši," uzsvēra ministrs.

Tāpat viņš minēja, ka uzņēmums darbojas Vācijā, Polijā un Dānijā, Dānijā vairāk tirgojot Dānijas produktus, Vācijā - Vācijas produktus un Polijā - Polijas produktus. Ministra ieskatā šādu politiku "Salling Group" varētu piekopt arī Latvijā un "Rimi" plauktos varētu parādīties vēl vairāk vietējo preču, sniedzot Latvijas iedzīvotājiem iespēju iegādāties vietējos produktus.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" no šī gada 31.oktobra sāks tiešos lidojumus no Viļņas uz Diseldorfu Vācijā, informē "airBaltic" pārstāvji.

Plānots, ka lidojumus starp Viļņu un Diseldorfu visu gadu nodrošinās divas reizes nedēļā - pirmdienās un ceturtdienās.

Lidojuma ilgums paredzēts divas stundas un 15 minūtes.

Tādējādi lidsabiedrība no Viļņas tiešos reisus nodrošinās uz četriem galamērķiem Vācijā, papildinot esošos maršrutus uz Berlīni, Minheni un Hamburgu.

Jau ziņots, ka "airBaltic" pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Vācija vēlas atbalstīt autobūves koncernu "Volkswagen" un palīdzēt novērst rūpnīcu slēgšanu, taču autoražotājam vairums savu problēmu būs jāatrisina pašu spēkiem, piektdien paziņoja valsts ekonomikas ministrs Roberts Hābeks.

"Volkswagen" septembra sākumā pavēstīja, ka uzņēmumam nepieciešama ievērojama restrukturizācija konkurētspējas saglabāšanai, un tas apsver iespēju pirmo reizi savā 87 gadus ilgušajā vēsturē valstī slēgt ražotnes.

"Lielākā daļa uzdevumu būs jārisina pašam "Volkswagen"," sacīja Hābeks, apmeklējot uzņēmuma rūpnīcu Emdenē.

Viņš atteicās komentēt medijos izskanējušo informāciju, ka uzņēmumā varētu būt apdraudēti vairāki tūkstoši darbavietu, norādot, ka viņš nevar iejaukties kompānijas politikā.

Taču politiķi varētu palīdzēt autobūves nozarei, meklējot veidus, kā raidīt pareizos "signālus tirgū", sacīja Hābeks, taču nenorādīja uz iespējamu valsts atbalstu "Volkswagen".

Šis gads būs zīmīgs ar būtiski atšķirīgiem izaugsmes tempiem dažādos reģionos, monetārās politikas sinhronizācijas trūkumu un ir gaidāms nestabils gads ar pastāvīgām diskusijām par tarifu politiku, svārstīgiem valūtu kursiem un ģeopolitikas pārmaiņu ietekmi, liecina profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais pasaules ekonomikas analītikas apskats EY Global Economic Outlook 2025.

EY pētījuma eksperti norāda, ka izaugsme eirozonā ir lēna – mūsu valūtas zonas IKP būs pieaudzis vien par 0.7% pagājušajā gadā, bet šogad attīstībai vajadzētu pieaugt līdz 1.3% un nākamajā gadā jau līdz 1.8%. Savukārt, ASV ekonomika pērn būs augusi par 2.8% un šogad turpinās attīstīties 2.2% pieauguma līmenī, bet nākamgad izaugsme jau palēnināsies līdz 1.7%.

“Eirozonas izaicinājums ir konkurētspēja un šobrīd nav īsti pozitīvu iemeslu, kāpēc Eiropā varētu atsākties straujāka attīstība. Tas, diemžēl, nozīmē, ka arī Latvija nevar paļauties uz strauju eksporta uzplaukumu vai vērienīgu investīciju pieplūdumu. Latvijas izaugsme var būt vienīgi smaga darba rezultāts, mums pašiem ceļot produktivitāti,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Pieprasījuma sarukums lielākajos mēbeļu noieta tirgos atbalsojas arī Latvijā strādājošo uzņēmumu darbā, kas vēl vairāk saasinājis konkurenci un prasa ražotāju ātru transformāciju atbilstoši situācijai.

Tādu pašreizējo mēbeļu ražošanas situāciju iezīmē asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka izaicinājumi mēbeļu ražotājiem Latvijā nav nekas jauns un nepieredzēts. “Covid-19 pandēmija 2020. gadā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, izejmateriālu pieejamības jautājumi (deficīts, limiti – kvotas), inflācijas ugunsgrēks 2022. gadā, cenu pieauguma ārstniecības kurss, Eiropas Centrālajai bankai paaugstinot aizdevu procentlikmes, un būvniecības stagnācija,” pēdējo gadu nemitīgo izmaiņu virteni rāda I. Erele. Viņa uzsver, ka vairums nozares uzņēmumu šos bargos eksāmenus ir sekmīgi nokārtojuši. “Varu būt lepna, ka mēbeļu ražotāji Latvijā ir spējuši pielāgoties nemitīgajām pārmaiņām – izaicinājumiem, saglabājot savu konkurētspēju tirgū,” uzsver I. Erele. Viņa varētu vēlēties, lai uzņēmumi, kuri nokļuvuši stagnācijas apburtajā lokā, no tā izrautos. “Tas nozīmē nesēdēt katram atsevišķi savā stūrītī, bet nākt visiem kopā, apmainīties idejām un domām, kopīgi radīt mārketinga aktivitātes un pielāgoties šodienas realitātei,” tā uz jautājumu, kā pārvarēt stagnāciju, atbild I. Erele.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Kokmateriālu tirdzniecības SIA ACA Timber iegādājas mežsaimniecības un koksnes tirdzniecības SIA Metsä Forest Latvia 100% kapitāldaļu iegādi no “Metsä Group” mātesuzņēmuma “Metsäliitto Cooperative.

Plānots, ka šis darījums, kas vēl jāapstiprina Konkurences padomei, tiks pabeigts 2025. gada otrajā ceturksnī. Abas puses ir vienojušās saglabāt darījuma noteikumu konfidencialitāti. “Metsä Forest Latvia”, kas drīzumā tiks pārdēvēta par “ACA Forest”, ir saliedēta, disciplinēta un labi organizēta 34 darbinieku komanda ar gadu desmitiem ilgu pieredzi un saikni ar Latvijas mežsaimniecības nozari, ko nodrošina paša uzņēmuma veiktās mežizstrādes darbības, un to vadīs pašreizējais un ilggadējais uzņēmuma izpilddirektors Juris Antoņēvičs.

Redz ilgtermiņa perspektīvu

Jaunizveidotais uzņēmums papildinās ACA kā neatkarīga meža nozares partnera pašreizējo darbību kokrūpniecības nozarē Baltijas un Ziemeļeiropas tirgū ar nozīmīgu zinātību un ievērojamu darba apjomu. “ACA Timber” izpilddirektoram Armandam Apfelbaumam un viņa partneriem Zviedrijā un Vācijā šis iegādes darījums veicinās viņu darbību Baltijas reģionā, kā arī pārējā Ziemeļeiropā: “Pieņemot 34 jaunus kolēģus un paplašinot mūsu piekļuvi mežiem un Baltijas ostām, visi mūsu klienti gūs labumu no ilgtermiņa iepirkumu drošības.”

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.