Latvijā reģistrētās sabiedrības ar ierobežotu atbildību var saviem valdes locekļiem un darbiniekiem piešķirt kapitāldaļas, un viņi pēc 12 mēnešiem varēs saņemt dividendes, kas netiks apliktas ar nodokļiem.

Kopš 2021. gada 12. janvāra pastāv iespēja dalīties ar saviem darbiniekiem, to paredz grozījumi Komerclikumā un likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. “Uzņēmumam vajadzīgo speciālistu un vadītāju piesaistei un arī motivācijai Latvijā varēs izmantot tādu pašu ieinteresētības mehānismu SIA darbības rādītājos, kāds ir arī kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā,” uzsver auditorkompānijas EY (SIA Ernst&Young Baltic) nodokļu eksperte Ilona Butāne.

Viņa savu sacīto pamato ar to, ka līdz šim Komerclikums paredzēja iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai darbiniekiem akciju sabiedrībās, tomēr attiecībā uz SIA, jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA, šādas iespējas nebija. Savulaik, līdz Komerclikums 2000. gadā aizstāja likumu Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, ne vienas vien SIA valdes locekļiem bija paredzēta kapitāldaļu opcija. Tādējādi pēc vairāk nekā 20 gadiem SIA īpašniekiem tiek dotas iespējas saviem darbiniekiem, vadītājiem piešķirt kapitāldaļas, tādējādi paaugstinot to lojalitāti savam darba devējam, vienlaikus dodot iespēju samaksāt pēc padarītā darba rezultātiem ar atbilstoša apmēra dividendēm, kuras netiek apliktas nedz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, nedz arī ar valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām.

No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu, liecina Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes Likumi.lv apkopotā informācija.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

Darba likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

Uzņēmumu valdei par pieņemtajiem un arī par nepieņemtajiem lēmumiem (bezdarbību) var nākties atbildēt ar savu personīgo maku gan par kompānijas akcionāriem, gan par valstij, gan arī trešo (pievilto, piekrāpto) personu uzņēmuma darījuma partneriem nodarītajiem zaudējumiem.

To atzīst gan vairāki aptaujātie uzņēmumu vadītāji, gan arī SIA ZAB Vilgerts partneris Aivars Lošmanis. Vienlaikus katra cilvēka (valdes locekļa) un ne tikai viņa atbildības līmeni konkrētā epizodē nosaka tiesa. “Ir divi atbildības virzieni – civiltiesiskais un krimināltiesiskais, kur katrā ir savas nianses un arī atbildības līmenis,” uzsver A. Lošmanis.

Viņš vērš uzmanību, ka jebkurā gadījumā ir jābūt pierādītam zaudējumu (kaitējuma) faktam, ja tāda nav, tad arī jebkāda vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdes locekļiem esot jāuzskata par lieku laika un resursu izšķērdēšanu.

Smalkas nianses

Komerclikums nosaka, ka valdes un padomes loceklim (ja tāds uzņēmumā ir) savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam un valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Vienlaikus likums pasaka, ka valdes un padomes loceklis neatbild par minēto, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tāpat valdes un padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces lēmuma ietvaros. Vienlaikus tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības priekšā. Jāņem vērā, ka prasījumi pret valdes un padomes locekli noilgst piecu gadu laikā no zaudējuma nodarīšanas dienas.

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Lietuvas Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) izskata nodokļu krāpniecības shēmu, kurā uzņēmēji lielos apjomos iepirkuši cukuru no Polijas un dārgas elektroniskās ierīces no Latvijas, nesamaksājot valstij pievienotās vērtības nodokli (PVN) vairāk nekā 360 000 eiro apmērā.

Kā norāda FNTT Klaipēdas apriņķa Noziedzīgas darbības izmeklēšanas nodaļas priekšnieks Daiņus Rimkus, šāda veida noziegumi tirdzniecībā ar cukuru, eļļu un citām pieprasītām pārtikas precēm, elektroniku un degvielu kļūst aizvien biežāki.

«Darījumu ķēdē tiek iekļauti fiktīvi uzņēmumi, kas reālu darbību neveic, tiem tiek deleģēts pienākums maksāt PVN, taču šis nodoklis tiek atcelts, kad fiktīvie uzņēmumi it kā iegādājas dažādas preces par lielu summu. Tas tiek darīts, jo PVN nodokļa robežās var samazināt preces cenu, taču tas izkropļo konkurenci,» viņš skaidrojis.

Saskaņā ar FNTT datiem kādas Viļņas tirdzniecības firmas direktors un akcionārs tiek turēti aizdomās, ka lielā daudzumā iegādājušies cukuru no Polijas uzņēmumiem un fiktīvu kompāniju aizsegā ieveduši to Lietuvā, nemaksājot PVN. Šo fiktīvo uzņēmumu vadītāji bieži nomainīti; viņi piekrituši par aptuveni 50 eiro parakstīt grāmatvedības dokumentus.

Savulaik gaidījām, ka valdības līmenī tiks izstrādāts vērā ņemams ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, bet tā vietā tika izstrādāts dokuments, kurā ir paredzēts, ka to darīs, apliekot avansa norēķinu atlikumus ar iedzīvotāju ienākumu nodokli un sociālo nodokli, tādējādi gadā iekasējot vienu miljonu latu.

Ieviešot attiecīgās izmaiņas, minēto vienu miljonu latu no pelēkās ekonomikas, visticamāk, neizdosies atgūt. Mazie uzņēmumi pārskatīs savas darbības specifiku, ja būs nepieciešams, tērējot vairāk naudas par grāmatvedības pakalpojumiem. Un šī uzņēmēju kategorija no nodokļu samaksas izvairīties nevarēs. Savukārt tie, kas varēs izvairīties, vienkārši vairs neveiks avansa norēķinus, un tādējādi arī nekādi nodokļi netiks maksāti. Ir taču skaidrs, ka fiktīvie uzņēmumi neaizraujas ne ar kādiem avansa maksājumiem - tur nav darbinieku štatu, komandējumos neviens nebrauc, uz tirgu neviens neskrien un restorāniem produktus nepērk... Tas viss vienkārši nenotiek. Parasti šādas darbības notiek normālos uzņēmumos.

Automātisku padomes locekļu amatu atstāšanu vai padomes darbības apturēšanu, ko izsauc viena padomes locekļa amata atstāšana, Komerclikums neparedz.

«Mums ir zināms Komerclikuma 296. panta 9. daļas regulējums, taču saskaņā ar 268. pantu tikai akcionāru sapulce var ievēlēt un atsaukt padomi,» norādīts a/s Liepājas metalurgs (LM)juridiskā dienesta izplatītajā paziņojumā.

Līdz ar to akciju sabiedrības Liepājas metalurgs padome turpina darbu līdz nākamajai akcionāru sapulcei, kuras dienas kārtībā būs jaunas padomes vēlēšanas. Padome strādās piecu cilvēku sastāvā: Guntis Vilnītis, Ainars Kreics, Benita Imbovica, Egīls Kupšis, Genadijs Atujevs, norāda LM.

Db.lv rakstīja, ka šā gada 29. jūlijā akciju sabiedrības Liepājas metalurgs akcionāru sapulcē ar balsu vairākumu tika ievēlēts jauns padomes sastāvs: G.Vilnītis, K. Lipmans, A.Kreics, B.Imbovica, E.Kupšis un G.Atujevs.

1. Tēzes

• Latvijas tiesību aktos ir paredzēta atbildība par komercnoslēpumu saturošās informācijas neatļautu iegūšanu vai izpaušanu. Tomēr, lai varētu runāt par pārkāpumu, pašam uzņēmumam ir jāizdara mājas darbs - iepriekš jānosaka kas ir tā komercnoslēpums.

• Praksē problēmas mēdz sagādāt pieradījumu iegūšana, ka noticis komercnoslēpuma neatļauts izpaušanas gadījums. Šīs grūtības minimizēt uzņēmumam var palīdzēt juristi un speciālisti no citām jomām, piemēram, IT jomas. Tomēr pamatu pamats – uzņēmumā ir jābūt noteiktam, kas ir tā komercnoslēpums.

• Jautājums par komercnoslēpuma aizsardzību tiek risināts arī Eiropas Savienības līmenī. Vienotas kārtības ieviešana Eiropas Savienības valstīs radīs drošāku vidi pārrobežu uzņēmējdarbībai.

Eiropas direktīva par patiesā labuma guvēju reģistrāciju būtiskas izmaiņas uz Latvijas jau 2011. gadā ieviesto kārtību neradīšot, izmaiņas varot piedzīvot šī reģistra pieejamība; ir skepse par iegūstamā rezultāta atdevi

Šā gada 9. jūnijā spēkā stājās Eiropas parlamenta un padomes direktīva, kas vērsta uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai teroristu finansēšanai, un paredz izveidot patiesā labuma guvēju reģistrāciju visā Eiropas Savienībā (ES). Tā kā Latvijā patiesā labuma guvēju reģistrācija ir ieviesta jau 2011. gadā, faktiski direktīvas prasība ir izpildīta. Tomēr nav skaidrs, vai Latvijas normatīvajos aktos šīs jaunās ES direktīvas ieviešanai ir vajadzīgas kādas izmaiņas. «Šobrīd Finanšu ministrija un kompetentas institūcijas strādā ar direktīvas tekstu un tiek veikta analīze, vai ir nepieciešamas papildu izmaiņas,» tā pašreizējo situāciju skaidroja Finanšu ministrijā. Tāpat tiek norādīts, ka šobrīd nevar spriest, vai saistībā ar direktīvu nāksies veikt izmaiņas Latvijas likumdošanā, jo pašlaik notiek gan tiesību normās esošo prasību, gan lietotās terminoloģijas salīdzinājums. «Tikai pēc šīs analīzes veikšanas būs skaidrs, vai nepieciešamas papildu izmaiņas,» tā teikts Finanšu ministrijas skaidrojumā.

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina meita Nika Saviļjeva un Maligina meitas Annas Emīlijas Maliginas aizbildne Signe Baldere-Sildedze nevar pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulci, kamēr nav vienošanās par mantojuma sadali starp visiem mantiniekiem. Taču tas nav iemesls, lai drīkstētu ignorēt daļas mantinieku intereses, norāda Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs Jānis Kārkliņš.

Viņš teica, ka «Olainfarm» akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, tāpēc, atbilstoši Komerclikuma regulējumam, no šādām akcijām izrietošās tiesības piemīt personai, kuras finanšu instrumentu kontā akcijas ir iegrāmatotas. «Ja mantinieces ir saņēmušas mantojuma apliecības, bet nav vienojušās par mantojuma sadali, tad nav iespējama situācija, kad konkrētās akcijas ir tikušas iegrāmatotas katras mantinieces individuālajā finanšu instrumentu kontā. No minētā izriet, ka šādā gadījumā katra no mantiniecēm nav tiesīga patstāvīgi realizēt no «Olainfarm» akcijām izrietošās tiesības, tajā skaitā tiesības pieprasīt ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanu vai tiesības balsot akcionāru sapulcē,» skaidroja Kārkliņš.

Valērija Maligina meitas Irina Maligina un Nika Saveļjeva, kā arī «Olainfarm» lielākā akcionāra «Olmafarm» valdes loceklis Pēteris Rubenis ir vērsušies Rīgas apgabaltiesā ar sūdzību par zvērinātas notāres Līgas Eglītes rīcību, prettiesiski sagatavojot apliecinājumus līdzmantinieku parakstītiem dokumentiem, kas iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

«Zvērināta notāre Līga Eglīte šajā gadījumā ir rīkojusies vai nu neprofesionāli, nepārbaudot informāciju, ko apstiprina, vai arī apzināti radījusi prettiesiskus apliecinājumus. Pirmkārt, nekad nav ticis iecelts «Olmafarm» dalībnieku kopīgais pārstāvis, jo attiecīgu lēmumu ir parakstījuši nevis visi līdzmantinieki, kā to pieprasa Komerclikums, bet gan tikai divi no tiem. Turklāt apliecinājumos ir nepatiesi norādīta informācija, ka 2018. gada nogalē zvērinātas notāres Līgas Eglītes klātbūtnē tika pieņemts «Olmafarm» kopīpašnieku lēmums,» skaidro «Olainfarm» lielākā akcionāra «Olmafarm» valdes loceklis Pēteris Rubenis.

L. Eglīte šā gada 13. jūnijā ir apliecinājusi parakstus nedalītā mantojuma pārvaldnieka / kopīgā pārstāvja lēmumam, «Olmafarm» statūtiem, kas izteikti jaunā redakcijā, un «Olmafarm» dalībnieku jaunā reģistra nodalījumam. Sūdzības iesniedzēji norāda, ka, šādi rīkojoties, notāre ir pārkāpusi Notariāta likumu, jo, apliecinot parakstu īstumu uz dokumentiem, nav pienācīgā un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pārliecinājusies par parakstītājpersonu tiesībām parakstīt dokumentus «Olmafarm» dalībnieku vārdā. Turklāt visi minētie dokumenti ar attiecīgajiem notāres apliecinājumiem tajā pašā dienā tikuši iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

Šaubas par lēmuma pamatotību un aizdomas par tā pieņemšanas apstākļiem.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns otrdien sabiedriskās televīzijas raidījumā Rīta Panorāma medijiem pārmeta "informācijas sagrozīšanu", ziņojot par Ģenerālprokuratūras (ĢP) 8. oktobra lēmumu izbeigt daļu no apjomīgā "būvnieku lietas" kriminālprocesa, kurā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas apsūdzēts politiķiem pietuvinātais, tāpēc ietekmīgais uzņēmējs Māris Martinsons. Dienai izdevās neoficiāli iepazīties ar šī lēmuma argumentiem, kas rada tikai jaunas šaubas par tā pamatotību un aizdomas par šī lēmuma pieņemšanas apstākļiem.

Katra M. Martinsona juristu piedāvātā aizstāvības juridiskā argumenta norīšana, pat ja tie disonē ar likumu normām, un acīmredzamu aizdomīgu pretrunu ignorēšana politiķiem pietuvinātā uzņēmēja labā ir tas, kas krīt acīs, iepazīstoties ar prokurores Andas Liepiņas pieņemto un ģenerālprokurora J. Stukāna publiski aizstāvēto lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret krimināli jau sodīto M. Martinsonu.

Privatizācijas aģentūras valde ir apstiprinājusi a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumus. Sākotnēji, kā to nosaka Komerclikums un uzņēmuma statūti, akcijas tiks piedāvātas esošajiem akcionāriem, ja viņi attiecīgi neizmantos pirmpirkuma tiesības, akciju pakete tiks pārdota izsolē. Uzņēmuma lielākie akcionāri ir Jelgavas Dome (71,61%) un Latvijas valsts (23,85%).

Valstij piederošo akciju paketi veido 4 142 500 akcijas jeb 23,85% no pamatkapitāla. Saskaņā ar pārdošanas noteikumiem akciju paketes pārdošanas cena ir noteikta 289,98 tūkst. Ls jeb 0,07 Ls par akciju, informēja Privatizācijas aģentūras pārstāvis Guntis Kārkliņš.

A/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums galvenie darbības virzieni ir elektroenerģijas ražošana, apgāde un sadale, tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana, ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde, inženierbūvniecība u.c.

Saskaņā ar uzņēmuma gada pārskatu apgrozījums pagājušajā gadā bija 40,75 tūkst. Ls, ko veido SIA Fortum Jelgava iznomāto aktīvu nomas maksas ieņēmumi. Saskaņā ar 2004. gada 14.oktobrī noslēgto nomas līgumu starp a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums un SIA Fortum Jelgava visi sabiedrības aktīvi ir nodoti nomā SIA Fortum Jelgava. Līguma darbības beigu termiņš ir 2034.gada 1.decembris.

Otrdien Ministru kabinetā (MK) atbalstīti grozījumi likumā par grāmatvedību, nosakot komersanta pienākumus gadījumos, kad viņš Komerclikumā paredzētajā kārtībā pieņēmis lēmumu apturēt vai atjaunot savu komersanta darbību.

Likumprojekts nosaka komersantam pienākumu veikt inventarizāciju, ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, tiek apturēta vai atjaunota komersanta darbība. Tas nepieciešams, lai varētu konstatēt, vai nav radušies zaudējumi no aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ.

Ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, tiek apturēta komersanta darbība, grozījumi nosaka, ka saimnieciskās darbības pārskats sagatavojams saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas noteikumiem. Papildus tiem šajā pārskatā sniedzama informācija par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ. Grozījumi nosaka arī to, ka komersanta darbības apturēšana, pamatojoties uz komersanta lēmumu, neatbrīvo šo komersantu no gada pārskata sastādīšanas.

No 2015. gada valdes locekļiem var nākties pašiem segt vadītā uzņēmuma nodokļu parādus, ja tie pārsniegs 18 tūkst. eiro; eksperti brīdina – sāksies šo amatpersonu imports .

Šāda situācija var rasties, ja jaunā Saeima akceptēs grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas paredz jaunu pantu par kapitālsabiedrību nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu. Faktiski šīs izmaiņas valdes locekļus kapitālsabiedrībās, kuru īpašnieki riskē ar nodalītu mantu, padarīs par personīgi atbildīgiem – nodokļu nomaksas jautājumā, kas paaugstinās šo amatpersonu risku iekrist, īpaši tad, kad darījumu partneris nesamaksās par piegādāto preci vai sniegtajiem pakalpojumiem. Vienlaikus tiks dots stimuls valdes locekļu amatos apstiprināt ārzemniekus gan no tuvākajām, gan no eksotiskām valstīm.

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Pāri valdes locekļu galvām ir pacelts personīgās atbildības Damokla zobens; tiesu precedenti šīm amatpersonām nav labvēlīgi

Lai arī bieži vien sabiedrībā pret uzņēmumu valdes locekļiem valda greizs priekšstats kā par cilvēkiem, kuri saņem lielu algu, tiek piemirsts, ka šie ļaudis būtībā riskē ar savu personīgo mantu. Tā kā bizness ir riskanta nodarbe, tad nebūt nepārsteidz vēlme apdrošināt valdes locekļu civiltiesisko atbildību un arī laulību līgumu slēgšana. Abi pieminētie instrumenti var minimizēt risku valdes loceklim atrasties «zem tilta ar tukšam kabatām un vilka pasi».

DB jau rakstīja, ka 2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos. Tomēr valdes locekļu personīgās atbildības pieaugums ir veicinājis atbildīgu cilvēku atteikšanos pildīt šos pienākumus, kā arī to, ka, pirms uzņemties valdes locekļa amatu, nereti tiek noslēgti laulības līgumi un slēgti civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumi. Lai valdes locekļi nekļūtu par «importa» preci, savulaik, 2014. gada nogalē, tika piedāvāti grozījumi, kuri paredzēja, ka vismaz Latvijā reģistrēto uzņēmumu valdes loceklim obligāti būs jābūt no ES, Šveices, Norvēģijas, Islandes vai Lihtenšteinas, taču tie netika akceptēti.

Komercreģistrā reģistrētas 20 929 sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kurām nav aktīvu amatpersonu, tas nozīmē, ka teju katra septītā asotā SIA pašlaik «dzīvo» bez valdes.

To rāda SIA Lursoft dati, kas liecina, ka no visām SIA, kuru valdes patlaban pastāv bez aktīvām amatpersonām, 21,18% gadījumu nav zināma komersanta darbības joma, bet 13,49% darbība saistīta ar vairumtirdzniecību. Turpat arī seko mazumtirdzniecība ar 11,59%. Pēc vairāku aptaujāto sacītā, var būt situācijas, kad uzņēmums kādu brīdi eksistē bez valdes ar pārstāvības tiesībām, tomēr tas nevar būt ilgstoši, jo šajā laikā uzņēmuma darbība ir ierobežota.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Iemesli, kāpēc uzņēmumi palikuši bez valdes, var būt dažādi. Piemēram, Komerclikums paredz valdes loceklim tiesības jebkurā brīdī atstāt amatu (akciju sabiedrībā), tāpat ir situācijas, kad uzņēmuma vienīgais dalībnieks un valdes loceklis nomirst vai arī tiek īstenotas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā minētās iespējamās sankcijas, nosakot aizliegumu personai ieņemt valdes locekļa amatu uzņēmumā.

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Komerclikums stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī un šogad svin savu pirmo desmitgadi. Lai novērtētu Komerclikuma stiprās puses un apzinātu vājos un pilnveidojamos punktus, Tieslietu ministrija aicina komersantus un citus interesantus piedalīties aptaujā Komerclikumam – 10.

Aptaujas rezultāti kalpos par pamatu turpmākai komerctiesiskās vides uzlabošanai un Komerclikuma regulējuma pilnveidei.

Ar aptaujas rezultātiem būs iespējams iepazīties Tieslietu ministrijas mājaslapā www.tm.gov.lv, kā arī tie tiks prezentēti Tieslietu ministrijas un Latvijas Universitātes rīkotajā konferencē Komerclikumam – 10, kas notiks šā gada 20. un 21. septembrī Latvijas Universitātē.

Aptauju lūdzam aizpildīt šeit.

Taču, ja Tev ir jautājumi par šo likumu, raksti tos zemāk:

Komersantam būs pienākumu veikt inventarizāciju, ja, pamatojoties uz tā lēmumu, tiek apturēta vai atjaunota komersanta darbība, lai varētu konstatēt, vai nav radušies zaudējumi no aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ.

To paredz valdībā izskatītie un atbalstītie grozījumi likumā par grāmatvedību. Ja, pamatojoties uz komersanta lēmumu, tiek apturēta komersanta darbība, grozījumi nosaka, ka saimnieciskās darbības pārskats sagatavojams saskaņā ar normatīvajos aktos paredzētajiem gada pārskata sagatavošanas noteikumiem.

Papildu tiem šajā pārskatā sniedzama informācija par zaudējumiem, kurus radījusi aktīvu vērtības samazināšanās komersanta darbības apturēšanas dēļ. Grozījumi nosaka arī to, ka komersanta darbības apturēšana, pamatojoties uz komersanta lēmumu, neatbrīvo šo komersantu no gada pārskata sastādīšanas.

Komerclikums paredz, ka komersants var pieņemt lēmumu par darbības apturēšanu, ja tas ir iesniedzis gada pārskatu par pēdējo pārskata gadu un iesniedzis arī saimnieciskās darbības pārskatu par periodu pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, secināms, ka saimnieciskās darbības pārskats sastādāms par periodu, kas īsāks par 12 mēnešiem un ka šis saimnieciskās darbības pārskats neaizstāj gada pārskatu.

Pašlaik politiķi ir gatavi vēl un vēl palielināt atbildības nastu uzņēmumu vadītājiem, bet savus nodarījumus turpina attaisnot ar politisko atbildību vai drīzāk – bezatbildību

Ar aizejošā finanšu ministra Andra Vilka atbalstu 2015. gada valsts budžeta paketi plānots papildināt ar Latvijas uzņēmējdarbībai visai draudīgu normu. Ja vien jaunā Saeima nelems citādi, tad nākamgad no uzņēmumu valdes locekļiem personīgi varēs piedzīt uzņēmuma nodokļu parādus, kas būs lielāki par 50 minimālajām mēnešalgām, nemaz nerunājot par to, ka šāda norma ir pretrunā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību jau nosaukumā ietverto definīciju. Tā ir tikai vēl viens kavēklis tam, lai nākotnē uzņēmumu valdēs patiešām atrastos profesionāļi, nevis marionetes, bomži vai tik eksotisku valstu pilsoņi, kuriem Latvijas nodokļu administrācijas prasījumi varētu būt «pie lampiņas». Jāpiebilst, ka no šā gada jūlija pret uzņēmumu valdes locekļiem jau darbojas tā sauktais melnais saraksts, kas liedz viņiem ieņemt līdzvērtīgus amatus, ja viņu darbības laikā kādā uzņēmumā kavētie nodokļu maksājumi ir pārsnieguši 7000 eiro un nav iesniegta maksātnespēja.

Publiskajā telpā periodiski uzvirmo diskusijas par to, vai Latvijā uzņēmumu valdes locekļu atbildība ir samērīga. Viedokļi atšķiras diapazonā no «valdes locekļi ne par ko neatbild» līdz «valdes locekļu atbildība ir tik nesamērīgi augsta, ka mums drīz nebūs neviena, kas gribēs uzņemties risku strādāt valdē». Kā tad īsti ir?

Komerclikums lakoniski paredz, ka valdes locekļiem ir jārīkojas kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, pretējā gadījumā ir jāsedz zaudējumi, ja tādi ir radušies valdes rīcības rezultātā. Starptautiskajā praksē valdes locekļi parasti neatbild, ja zaudējumi ir iestājušies biznesa risku dēļ, ja vien valdes locekļi ir rīkojušies labā ticībā, ir rīkojušies ar rūpību, ko no viņiem attiecīgajā situācijā varēja saprātīgi sagaidīt un valdes locekļiem ir bijis pietiekams pamats uzskatīt, ka viņu rīcība ir uzņēmuma interesēs. Tas ir t.s. business judgement rule. Latvijas Komerclikumā šāds formulējums nav atrodams, taču nedz tiesību zinātnieku vidū, nedz tiesu praksē šis princips arī netiek apšaubīts. Vairāk neizpratnes ir jautājumā, vai valdes locekļiem ir jāatbild arī uzņēmuma kreditoru priekšā, t.i. par uzņēmuma nesegtajām saistībām. Latvijas likumos ir paredzēti divi izņēmumi no vispārējā principa, ka valde neatbild par uzņēmuma saistībām.

Zīmīgi, ka atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskais sākums meklējams trauksmainajās 1991. gada janvāra dienās: normatīvais akts, kas tolaik vēl neatkarību tikai deklarējušās Latvijas pilsoņiem deva iespēju sākt savu biznesu, lietu (angļu val. deal), tādējādi lielā mērā nostiprinot atmodas ideālus, — likums Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — stājās spēkā 1991. gada 23. janvārī.

2006. gada 19. maijā pilnīgi stājās spēkā Komerclikums, izbeidzot likuma Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību darbību. Tajā pašā dienā spēku zaudēja arī hronoloģiski agrāk pieņemtais un kopš 1991. gada 1. janvāra spēkā bijušais likums Par akciju sabiedrībām. Taču tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kā visdemokrātiskākā, finansiāli mazāk ietilpīgā uzņēmējdarbības forma ļāva sākt biznesu praktiski jebkuram, kas to vēlējās. Turklāt, lai radītu privātās komercijas bāzi, sākotnēji jaundibinātās SIA ieguva pamatīgas nodokļu atlaides.

Situācijai mainoties un privātajam biznesam nostabilizējoties, jaunie uzņēmumi pakāpeniski zaudēja lielu daļu nodokļu privilēģiju, tomēr arī pašlaik valsts ir izveidojusi mehānismu, kas stimulē pilsoņus iesaistīties uzņēmējdarbībā, izmēģināt savas spējas komercdarbībā un sava uzņēmuma vadīšanā. Jaunuzņēmums (start-up) arī šobrīd bauda virkni priekšrocību, kuras cilvēkam palīdz ienākt biznesā un pamazām uzkrāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Lai iesācējs šīs priekšrocības spētu racionāli izmantot, ir vērts sameklēt kādu, kas to visu jau ir piedzīvojis un pārzina zemūdens akmeņu karti.

AS “Olainfarm” valde ignorē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) norādījumus par nepieciešamību visiem akcionāriem nodrošināt vienlīdzīgas tiesības un ievērot citus korporatīvās pārvaldības principus, turpinot rupji pārkāpt gan akcionāru tiesības, gan likumu, uzskata AS “Olainfarm” akcionārs, bijušais SIA “Olmafarm” valdes loceklis Pēteris Rubenis.

“Komerclikums un biržas noteikumi paredz, ka jebkuram akcionāram ir tiesības iepazīties ar akcionāru sarakstu trīs dienas pirms sapulces. Taču AS “Olainfarm” valde ļoti rupji pārkāpusi šo principu un nav nodrošinājusi akcionāriem iespēju iepazīties ar šo sarakstu nedz trīs kalendārās, nedz trīs darba dienas pirms akcionāru sapulces, kas ir plānota rīt, 22. septembrī. Šāda rīcība var liecināt arī par vēlmi manipulēt ar saraksta datiem akcionāru sapulces dienā,” norāda P.Rubenis.

Viņš skaidro, ka gan AS “Olainfarm” valde, gan uzņēmuma pārstāvis Jānis Dubrovskis, atbildot akcionāriem, ir snieguši pretrunīgu informāciju, vieniem norādot, ka ar akcionāru sarakstu varēs iepazīties Olainē, uzņēmumā, sākot ar piektdienu, 18.septembri, bet citiem - ka to varēs darīt turpat Olainē, bet sākot ar sestdienu, 19.septembri.