«Tā kā S.G.S. viens pats visus pasūtījumus nespēj izpildīt, to realizācijā tiek piesaistītas citas nelielās kokzāģētavas,» norāda SIA S.G.S. direktors un līdzīpašnieks Einārs Šmits. Viņš arī atzīst, ka produkcijas noņēmējiem ir savas kaltes, ēvelēšanas un līmēšanas jaudas, tāpēc tie nav ieinteresēti pirkt žāvētus zāģmateriālus, gatavas mēbeļu detaļas. Tiesa, ir bijuši gadījumi, kad pieprasīti arī žāvēti zāģmateriāli, tad tiek izmantoti koksnes žāvētavu pakalpojumi Latvijā. Ārzemnieki nevēlas sev konkurentus, tāpēc S.G.S. nav izvirzījis par mērķi dziļākas pārstrādes produkcijas ražošanu un eksportu. Lai mazinātu konkurenci bērza zāģbaļķu iegādē, S.G.S. ražo arī apses un melnalkšņa zāģmateriālus, kā arī plāno pievērsties oša zāģēšanai. Kontakti ar ārvalstu pircējiem — pārsvarā Eiropas mēbeļu ražotājiem — ir rasti. «Mēs strādājam pēc cita principa nekā lielās kokzāģētavas, kuras ražo maksimāli lielu apjomu, bet pelna minimāli, kamēr S.G.S. princips ir mazi apjomi, liels ienākums,» norāda E. Šmits. Tādējādi mēnesī vidēji tiek sazāģēti 600 - 1000 m3 apaļkoksnes un atkarībā no nepieciešamības nodarbināti 20 līdz 30 strādājošo. Līdz šim uzņēmumā investīti ap 30 000 Ls. Tāpat ik gadu tiek eksportēti apmēram 300 — 1000 m3 A klases apaļkoksnes.