ASV prezidenta Donalda Trampa haotiskā tarifu politika ir radījusi papildu nenoteiktību pasaules ekonomikā un svārstīgumu finanšu tirgos.

Pēc sākotnējās atlikšanas uz mēnesi, šonedēļ papildu importa tarifi 25 % apmērā tika uzlikti ASV lielākajiem tirdzniecības partneriem – Kanādai un Meksikai, uz mēnesi atbrīvojot no tiem automašīnu importu, kas veido vidēji piektdaļu no abu valstu importa uz ASV.

Nav izslēgti arī citi atvieglojumi. Arī tarifi Ķīnas importam tika pacelti vēl par 10 %, un kopējais pieaugums kopš D. Trampa stāšanas amatā jau sasniedza 20 %. Tam sekoja mērenie atbildes soļi no Ķīnas un Kanādas puses.

Importa tarifu ieviešana un valstu atbilde uz tiem var vājināt globālās ekonomikas izaugsmi un kāpināt cenu līmeni, sevišķi pašiem ASV patērētājiem. Taču visvairāk izaugsmei traucē nenoteiktība. Ražotāju noskaņojums ASV kopš gada sākuma saglabājas mēreni pozitīvs, kaut arī uzņēmējus arvien vairāk uztrauc neskaidrība par jaunās Trampa administrācijas tarifu politiku. Pēdējā Piegādes vadības institūta (ISM) uzņēmumu aptaujā arvien vairāk ASV menedžeru atzina, ka klienti sāk atlikt pasūtījumu veikšanu, kamēr nav skaidrākas izpratnes par ASV importa tarifiem. Februārī tas izraisīja pirmo ASV ražošanas pasūtījumu samazinājumu kopš Trampa ievēlēšanas novembrī.

Ne bez pāris pārsteigumiem janvāra beigās – pasaules akciju tirgi mēnesi noslēdza ar solīdu, pozitīvu atdevi, Eiropas indeksiem pārspējot savus Amerikas sāncenšus, gūstot labumu no bažu mazināšanās par jauniem ASV tarifiem un investoru novirzes no dārgām ASV tehnoloģiju akcijām. S&P 500 janvārī pieauga par 2,7%, Russell 2000 par 2,5%, Nasdaq-100 pakāpās par 2,2% un Dow Jones uzrādīja 5,0% pieaugumu.

Kā jau minēts, Eiropas akcijām klājās labāk – STOXX 600 pieauga par 6,3%, sasniedzot labāko mēneša rezultātu salīdzinājumā ar S&P 500 desmit gadu laikā.

Janvāra FOMC sanāksmē bija nolemts saglabāt dolāra procentu likmes 4,25-4,5% līmenī. FOMC komentāri pašlaik neliecina par likmju samazināšanu tuvākajā nākotnē, norādot uz jauno/veco tarifu negatīvo ietekmi, bezdarba līmeņa stabilizēšanos, ekonomiskās aktivitātes paplašināšanos un stabilu darba tirgu, turklāt, ASV inflācijai joprojām esot augstā līmenī. ECB savukārt samazināja savas galvenās likmes par 25 bāzes punktiem – no 3,15% līdz 2,90%, baņķieriem vērtējot, ka inflācija stabilizēsies vidējā mērķa līmenī – tuvu 2%. Gaidāms, ka ECB turpinās pakāpeniski samazināt likmes, rūpīgi sekojot līdzi sliktām ES ekonomisko datu tendencēm.

ASV elektroauto ražotājs "Tesla" un Vācijas autobūves uzņēmums BMW vērsušies Eiropas Savienības (ES) augstākajā tiesā ar mēģinājumu apstrīdēt bloka lēmumu piemērot papildu muitas nodevas Ķīnā ražotajiem elektriskajiem automobiļiem, pirmdien paziņoja Eiropas Komisija (EK).

"Tesla" un BMW vērsušies ES Tiesā, jo automobiļus ražo arī Ķīnā.

Papildu tarifu piemērošanu bloka augstākajā tiesā centušies apstrīdēt arī Ķīnas autoražotāji BYD, "Geely" un "SAIC".

ES oktobra beigās ieviesa papildu muitas nodevas Ķīnā ražotajiem elektriskajiem automobiļiem.

EK veiktajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka Ķīnas valsts subsīdijas rada negodīgu konkurenci Eiropas autoražotājiem.

Jaunie tarifi būs spēkā piecus gadus.

Dažādu ražotāju produkcijai likmes atšķiras.

Jaunie tarifi attiecas arī uz ārvalstu koncernu Ķīnā ražotajiem elektroauto, Piemēram, "Tesla" Ķīnā ražotajiem elektriskajiem transportlīdzekļiem tiks piemērots 7,8% tarifs.

Ķīnas autobūves gigantam "Geely", kas ir viens no valsts lielākajiem elektrisko transportlīdzekļu ražotājiem, tiks piemērots papildu tarifs 18,8% apmērā.

Akciju cenas otrdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt pasaules naftas cenas saruka, Ķīnai atliekot paziņojumu par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Volstrītas indeksu kāpumu veicināja optimisms par ASV ekonomikas labo stāvokli.

Eiropas biržu indeksi kritās pēc akciju cenu samazināšanās Āzijas biržās un sagrautām cerībām uz lielāku pieprasījumu Ķīnā.

Saasinoties Pekinas un ES tirdzniecības strīdam, Ķīna otrdien paziņoja, ka ieviesīs papildi nodevas brendijam un konjakam, kas importēts no ES. Pēc ES izmeklēšanas par Pekinas subsīdijām Ķīnas elektromobiļu ražotājiem šogad Ķīna sāka izmeklēšanu par ES brendija nozari.

"Remy Cointreau" akcijas cena kritās par vairāk nekā 6%, "Pernod Ricard" akcijas cena - par apmēram 4%, LVMH akcijas cena - par vairāk nekā 3%, un "Kering" akcijas cena - par vairāk nekā 4%.

Šā gada norises globālajā ekonomikā un finanšu tirgos turpina nolikt ieguldītājus krustcelēs – kādu investīciju stratēģiju turpmāk īstenot? To veicinājuši centrālo banku lēmumi, tāpat investorus satrauc iespējamais tehnoloģiju burbulis un ģeopolitiskās nesaskaņas, ASV un citu valstu parādi, kā arī citi riski.

Turklāt būtiski notikumi šogad mēdz visai strauji mainīties un attīstīties. Kādi ir galvenie pašreizējie riski un ko darīt investoram

Ģeopolitika: konfliktu scenāriju eskalācija

Jau vairākus gadus ģeopolitika kļuvusi par vienu no būtiskākajiem ekonomikas un finanšu tirgu risku avotiem. Ukrainas karš ilgst trešo gadu, konflikts Tuvajos Austrumos draud saasināties, Taivānas statuss joprojām ir ASV un Ķīnas spriedzes avots, kā arī globālā sacensība par to, kas dominēs tehnoloģiju nākotnē, licis pasaulei kļūt kareivīgākai. Līdz ar to ģeopolitiskā riska rādītāji ir pieauguši. Tomēr plašākā vēsturiskā kontekstā tie joprojām izskatās ierobežoti. Tāpat arī finanšu tirgus baiļu rādītājs, ko mēra ar VIX indeksu, joprojām ir salīdzinoši zems (atskaitot augusta sākuma akciju izpārdošanu). Sākoties karam Ukrainā, tas pāris mēnešus pakāpās virs 33 punktiem, pēc tam atkal noslīdot uz leju. Turklāt šis indekss ne tuvu nav tam līmenim, kāds bija 2008. gada lielās finanšu krīzes laikā – 59 punkti, vai 2020. gada kovida pandēmijas laikā – pie 53 punktiem.

Ja ASV iegādāsies daļu "TikTok" akciju, videoplatforma būs ievērojams konkurents "Facebook" un "Amazon", tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis Sandis Šrāders.

Eksperts atgādināja ASV prezidenta Donalda Trampa sacīto pirms inaugurācijas - viņš nāca klajā ar priekšlikumu par to, lai ASV iegādātos 50% "TikTok" akciju, savukārt Ķīnas uzņēmumam "ByteDance", kam pieder "TikTok", piederētu atlikušās akcijas 50% apmērā. Šrāders sacīja, ka šāds sadalījums ir nepieciešams, lai Tramps ļautu videoplatformai "TikTok" darboties ASV un tā būtu pieejama ASV patērētājiem un tirgum.

"Šeit gan jāskatās arī uz to, kādas rekcijas un kādas būs to miljardieru intereses, kas apmeklēja Trampa inaugurāciju, piemēram, "Meta" vadītājs Marks Zakerbergs un "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss. Platformai "Facebook" viens no lielākajiem un svarīgākajiem konkurentiem ir tieši "TikTok", sacīja eksperts.

Ogļu patēriņš pasaulē šogad veidos 8,77 miljardus tonnu, un tas būs visu laiku augstākais līmenis, trešdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Neskatoties uz aicinājumiem apturēt visnetīrākā fosilā kurināmā dedzināšanu, kas izraisa klimata pārmaiņas, IEA paredz, ka pieprasījums pēc oglēm pasaulē šogad jau trešo gadu pēc kārtas sasniegs rekordaugstu līmeni.

Vienlaikus aģentūra prognozē, ka ogļu patēriņš pasaulē savu maksimālo līmeni sasniegs 2027.gadā, taču tas būs atkarīgs no Ķīnas, kas pēdējos 25 gados patērējusi par 30% vairāk ogļu nekā pārējās pasaules valstis kopā.

Turklāt arī šī gada ogļu patēriņa kāpumu galvenokārt veicinājusi Ķīna un tās aizvien pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas, jo šīs valsts spēkstacijās izmantota vairāk nekā trešdaļa no kopējā pasaulē patērētā ogļu apjoma, vēstī IEA.

Taivānas valdība palīdzēs salas uzņēmumiem pārcelt to Ķīnā bāzētās ražotnes, ja Donalds Tramps pēc stāšanās ASV prezidenta amatā īstenos savus draudus noteikt 60% muitas tarifus Ķīnā ražotu preču importam, ceturtdien paziņoja salas Ekonomikas ministrija.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps solīja stingrāku nostāju pret Ķīnu un ieviet 60% tarifus visām ASV importētām Ķīnas precēm.

"Mēs pavisam drīz izstrādāsim atbalsta mehānismus mūsu Taivānas uzņēmējiem, kā pārvietot savas ražotnes, lai viņi netiktu pakļauti 60% tarifiem," norāda Taivānas Ekonomikas ministrija, taču sīkāka informācija šobrīd netiek sniegta.

Liela daļa Taivanas uzņēmumu pēdējos 40 gados atvēruši ražotnes Ķīnā, Pekinai atverot savu ekonomiku ārvalstu uzņēmējiem, taču investīcijas pēdējos gados būtiski samazinājušās, ņemot vērā nesaskaņas reģionā tehnoloģiju dēļ.

Jau laika periodā no 2019.gada līdz 2021.gadam, kad starp Pekinu un Vašingtonu norisinājās tirdzniecības karš, Taibeija piedāvāja Taivānas uzņēmumiem Ķīnā atbalsta mehānismus, lai tie spētu pārvietot savu darbību uz salas. Starp šiem mehānismiem bija divus gadus bezmaksas īre Ekonomikas ministrijas industriālajās zonās, nodarbinātības subsīdijas un lētāki aizdevumi.

Eiropas Komisija (EK) otrdien paziņoja, ka plāno uz pieciem gadiem Ķīnas elektromobiļu importam noteikt nodevas līdz pat 36% apmērā, ja vien Pekina nespēs piedāvāt alternatīvu risinājumu nesakaņām negodīgu valsts subsīdiju jautājumā.

Eiropas Savienība (ES) jau jūlijā Ķīnas elektromobiļu importam noteica papildu pagaidu nodevas, jo EK izmeklēšanā secināts, ka Ķīnā ražotie elektromobiļi iegūst no negodīgām subsīdijām, kas var ekonomiski kaitēt automobiļu ar elektriskajiem dzinējiem ražotājiem Eiropā.

Otrdien EK nāca klajā ar plāna projektu, lai šīs nodevas padarītu par pastāvīgām, nosakot prasību ieinteresētajām pusēm līdz augusta beigām sniegt nepieciešamo informāciju situācijas izvērtēšanai.

Komisija paredzējusi pastāvīgās importa nodevas piemērot lielākajiem Ķīnas ražotājiem. Tirgus līderim BYD tiktu noteikta 17% papildu nodeva, "Geely" tā būtu 19,3% un SAIC - 36,3%. Šīs nodevas gan tiktu samazinātas salīdzinājumā ar jūlijā ieviestajām pagaidu nodevām.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Ķīnas amatpersonas izskata iespēju pārdot videoplatformu "TikTok" miljardierim Īlonam Maskam, pirmdien vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg".

Aģentūra, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņo, ka viens no Pekinā apspriestajiem scenārijiem paredz, ka Maskam piederošais uzņēmums "X" iegādāsies "TikTok" no Ķīnas uzņēmuma "ByteDance", kam pieder "TikTok", un apvienos to ar "X".

"Bloomberg" aplēsis "TikTok" vērtību uz 40 līdz 50 miljardiem ASV dolāru.

Lai gan Masks šobrīd tiek uzskatīts par pasaules bagātāko cilvēku, ziņu aģentūra norāda, ka nav skaidrs, kā Masks varētu veikt šo darījumu un vai viņam būtu jāpārdod citi aktīvi.

ASV valdība pagājušajā gadā pieņēma likumu, kas spiež "ByteDance" vai nu pārdot ārkārtīgi populāro platformu, vai arī to slēgt. Likums stājas spēkā svētdien - dienu pirms jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas.

Starptautisks naftas embargo pret Krieviju nav praktiski iespējams, jo tam nevar gūt atbalstu pasaulē, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.

O'Salivans uzsvēra, ka naftas un gāzes importu no Krievijas ES jau ir samazinājusi milzu apmēros un tagad tas ir maznozīmīgs, kaut arī atsevišķas Eiropas valstis turpina importu no Krievijas un joprojām nav spējušas atrast alternatīvus enerģijas piegāžu avotus. "Mēs pie tā strādājam un mūsu mērķis ir izskaust jebkādas enerģētiskās atkarības atliekas no Krievijas," norādīja ES īpašais sūtnis.

"Problēmu nerada mūsu imports. Problēmu rada tas, ka Krievija spēj turpināt tirgoties ar pārējo pasauli. Šajā ziņā mums ir jābūt godīgiem pret sevi un jāatgādina, ka šīs nav sankcijas ar ANO mandātu, tāpēc nekāda starptautiska naftas embargo pret Krieviju nebūs, tādam mēs atbalstu negūsim," skaidroja O’Salivans un piebilda, ka diemžēl daudzas valstis tā sauktajos globālajos dienvidos ir atkarīgas no Krievijas enerģijas importa.

Pekina stingri atbildēs uz ASV spiedienu, ko rada ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums paaugstināt ievedmuitas tarifus Ķīnas precēm un saasināt tirdzniecības karu starp abām pasaulē lielākajām ekonomikām, piektdien paziņoja Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji.

Vans preses konferencē brīdināja, ka pasauli varētu pārņemt "džungļu likumi", ja valstis cīnīsies tikai par savām interesēm.

Ķīnas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Pekina ir sadarbojusies ASV cīņā pret fentanila epidēmiju, tādēļ Vašingtonai nevajadzētu "uz laipnību atbildēt ar noraidījumu, kur nu vēl ar tarifu ieviešanu bez iemesla".

"Pasaulē ir apmēram 190 valstu," klāstīja Vans, piebilstot, ka, ja katra no tām uzsvērtu tikai savas prioritātes un uzskatītu, ka nozīme ir spēkam un statusam, "pasaule atkal ieslīgtu džungļu likumos".

Vašingtonas pašreizējā politika "nav veids, kā uzvedas atbildīga lielvalsts", teica Ķīnas ārlietu ministrs.

"Ķīnas un ASV ekonomikas un tirdzniecības saites ir abpusējas," atgādināja pieredzējušais diplomāts, paskaidrojot, ka sadarbība var būt abpusēji izdevīga, taču, ja "izvēlies izmantot tikai spiedienu, Ķīnas atbilde būs stingra".

Šoruden uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nekā ekonomikā notiekošais. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un sliktākajā gadījumā ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo politikas nozīme ekonomikā nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu, kā arī spēju risināt problēmas un pielāgoties, liecina jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozes.

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026. gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms COVID-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos, mēs paaugstinām IKP pieauguma prognozi ASV 2024. un 2025. gadam attiecīgi līdz 2,7% un 2%, vienlaikus pazeminot 2026. gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis, – ar tā pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi uz ekonomikas attīstību var radīt lielāku netiešu efektu, radot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp paaugstinot procentu likmes. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025.gada janvārī, salīdzinot ar 2024.gada decembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,6%. Precēm tas pieauga par 0,9%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,2%, informē Ekonomikas ministrija.

Tradicionāli janvārī ir vērojams cenu pieaugums. Šogad janvārī vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu likmju un tarifu izmaiņas, kas tradicionāli ir noteikušas cenu kāpumu gada sākumā, kā arī cenu kāpums pārtikai, degvielai un cenu kritums apģērbiem un apaviem.

Lielākā palielinoša ietekme janvārī bija cenu pieaugumam ar mājokli saistītiem energoresursiem, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai par 12,1% un dabasgāzei par 3,9%. Cenu kāpumu elektroenerģijai noteica faktiskās maksas par jaudas uzturēšanu pieaugums mājsaimniecībām ar "Pamata" tarifu plānu un pieslēguma jaudu līdz 25 ampēriem, samazinoties valsts atbalsta apjomam atbilstoši noteikumiem par tarifu maksimālo atļauto pieaugumu mājsaimniecībām. Savukārt cenu pieaugumu dabasgāzei noteica no 1.janvāra palielinātā akcīzes nodokļa likme par dabasgāzi. Cenas praktiski nemainījās siltumenerģijai - kāpums par 0,1%, bet samazinājās cietajam kurināmajam - par 1,3%.

Jūlija ASV tirdzniecības dati snieguši kārtējo apliecinājumu par ASV mājsaimniecību pieprasījuma noturību. ASV mazumtirdzniecības apgrozījums nominālajā izteiksmē (bez auto un degvielas) ir pieaudzis trešo mēnesi pēc kārtas, šī mēneša laikā izaugot par 0,4 %.

ASV tirdzniecības dati 3. ceturkšņa sākumā izrādījās spēcīgāki, nekā gaidīts, un tas palīdzēja mazināt dažu pēdējo nedēļu laikā radušos investoru satraukumu par ASV ekonomikas tuvošanos recesijai.

Tikmēr ASV rūpniecības izlaide jūlijā samazinājās straujāk nekā gaidīts – par 0,6 % mēneša griezumā. Atbilstoši Federālo rezervju sistēmas (FRS) aplēsēm pusi no šī krituma nodrošināja nesenās viesuļvētras negatīvā ietekme. ASV ražošanas izlaide nokrita par 0,3 % mēneša griezumā, ko lielākoties noteica nepilnu 8 % kritums autorūpniecībā. Atskaitot šo kritumu, sektors būtu reģistrējis 0,3 % produkcijas pieaugumu. Gada griezumā ražošanas sektors turpināja stagnēt, un izlaide jūlijā bija tikai par 0,1 % augstāka nekā pirms gada.

2024. gada pirmajā pusē patērētāju uzvedības maiņa, pirmo reizi būtiski ietekmēja luksusa tirgu, kas iepriekš bijis noturīgs pret ekonomiskajām grūtībām, izraisot tirgus lejupslīdi.

Luksusa ražotāji saskārās ar nopietniem izaicinājumiem. Āzijā, it īpaši Ķīnā, ekonomikas lēnā attīstība un patērētāju piesardzība ievērojami ietekmēja pārdošanas apjomus pasaulē lielākajā luksusa tirgū. Tomēr aizvadītā gada otrajā pusē situācija uzlabojās – pārdošanas apjomi tradicionālajos tirgos pieauga, un pieprasījums pēc vēsturiski vispopulārākajiem luksusa produktiem sasniedza jaunus rekordu līmeņus, ļaujot daudziem zīmoliem veiksmīgi kompensēt iepriekšējo ceturkšņu vājos rezultātus.

Pērnā gada otrajā pusē Hermes izcēlās kā vadošais luksusa preču ražotājs. Uzņēmums 4. ceturksnī ziņoja par stabilu pārdošanas pieaugumu visos reģionos – pat Āzijā, kur, neskatoties uz vājo pieprasījumu Ķīnā, pārdošanas apjomi pieauga par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Hermes ir spējis saglabāt savu produktu ekskluzivitāti un augsto vērtību patērētāju acīs, ko apliecināja arī ādas izstrādājumu nodaļas 21,5% apgrozījuma kāpums. To lielā mērā veicināja tādu ikonisku produktu kā Birkin un Kelly somu augstais pieprasījums. Pozitīvie rādītāji veicināja arī uzņēmuma akciju cenas kāpumu par 20,4% gada laikā.

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien parakstījis rīkojumu, ar kuru noteicis muitas tarifus Kanādai, Meksikai un Ķīnai.

Tramps paziņoja, ka ASV no otrdienas piemēros 25% tarifus importam no Kanādas un Meksikas, kā arī 10% tarifus precēm no Ķīnas. Energoresursiem no Kanādas tiks piemērots zemāks 10% tarifs.

"Prezidents Tramps rīkojas drosmīgi, lai panāktu, ka Meksika, Kanāda un Ķīna pilda savus solījumus apturēt nelegālo imigrāciju un apturēt indīgā fentanila un citu narkotiku ieplūšanu mūsu valstī," paziņoja Baltais nams.

Trampa parakstītajā rīkojumā norādīts, ka gadījumā, ja trīs valstis veiks pretpasākumus, tarifi var tikt palielināti vai paplašināti.

Pēc Trampa paziņojuma Kanādas premjerministrs Džastins Trudo platformā "X" pavēstīja, ka apspriedis šo situāciju ar Meksikas prezidenti Klaudiju Šeinbaumu. "Mēs to negribējām, bet Kanāda ir gatava," paziņoja Trudo.

Pasaules naftas cenas pirmdien pieauga pēc Ķīnas soļiem savas ekonomikas stimulēšanai, kamēr tirgus dalībnieki sekoja Sīrijas un Tuvo Austrumu neskaidrajai nākotnei.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, investoriem reaģējot uz politiskajām krīzēm Dienvidkorejā un Francijā un sekojot procentlikmju samazināšanas perspektīvām.

Volstrītā naftas cenas samazinājās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu šonedēļ.

Zelta kā droša investīciju subjekta cena pieauga.

"Nedēļa ir sākusies uz lielākoties optimistiskas nots pēc vēlamā paziņojuma, ka Ķīnas varas iestādes plāno īstenot tālākus ekonomikas stimulus nākamajā gadā," atzīmēja "Scope Markets" analītiķis Džošua Mahonijs.

Naftas cenas pieauga par aptuveni 1,5%, tirgus dalībniekiem sekojot notikumu attīstībai Sīrijā pēc prezidenta Bašara al Asada gāšanas.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržās kritās, ASV dolāra vērtība palielinājās un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu maksimumu, pasaulei gatavojoties jaunai Donalda Trampa prezidentūrai ASV.

Republikāņu kandidāts Tramps otrdien sakāva demokrātu kandidāti viceprezidenti Kamalu Herisu un atgriezīsies Baltajā namā četrus gadus pēc tam, kad to atstāja pēc zaudējuma Džo Baidenam.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

"ASV akciju tirgus kāpuma pamatojums ir tāds, ka Tramps tiek uzskatīts par uzņēmējdarbībai draudzīgu un varēs viegli pieņemt nodokļu samazinājumus bez lielas pretestības no demokrātu puses, kuri ir zaudējuši kontroli pār Senātu," sacīja "City Index" un "'FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

"Reakciju šodien nosaka fakts, ka [republikāņiem] tā bija pilnīga uzvara (..) uzvarot vēlēšanās, elektoru balsojumā, tautas balsojumā, Senāta vēlēšanās, un izskatās, ka viņi arī saglabās arī kontroli pār Pārstāvju palātu. Ir skaidrs, ka tirgus ir eiforijā," sacīja "GW&K Investment Management" akciju portfeļa pārzinis Ārons Klārks.

Akciju cenas Eiropas biržās un Volstrītā pirmdien pieauga, tirgiem gaidot ASV mazumtirdzniecības uzņēmumu peļņas rādītājus un ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) komentārus.

ASV mazumtirgotāju "Target", "Lowe's" un TJX peļņas rādītāji šonedēļ sniegs papildu datus par ASV ekonomikas stāvokli pēc labvēlīgiem mazumtirdzniecības apgrozījuma datiem, kas tika publiskoti pagājušajā nedēļā.

"Šķiet, ka šodien turpinās pozitīvā tendence", kas bija vērojama pagājušajā nedēļā, sacīja "B. Riley Wealth" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

Pagājušās nedēļas pozitīvie dati mazināja bažas par ASV ekonomikas veselīgumu pēc tam, kad tirgus šomēnes bija negatīvi ietekmējušas bažas par recesiju un Japānas procentlikmju paaugstināšana.

Zelta cena pirmdien atkal sasniedza jaunu rekordu, jo investori, ņemot vērā arvien ticamāku ASV procentulikmju samazinājumu septembrī un paaugstinātus ģeopolitiskos riskus, izvēlējās zeltu kā drošu ieguldījuma veidu.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, naftas cenām pieaugot un tirgu dalībniekiem izvērtējot Ķīnas centrālās bankas lēmumu par jaunu procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas Volstrītā pagājušonedēļ bija pieaugušas sesto nedēļu pēc kārtas, bet pirmdien šis kāpums neturpinājās un nepamudināja uz kāpumu akciju cenas citās pasaules biržās.

"Varbūt tirgus reaģē uz augstāku [ASV] obligāciju ienesīgumu un augstākām naftas cenām," sacīja "Cresset Capital Management" galvenais investīciju pārzinis Džeks Ablins.

Viņš atzina, ka daudzi investori arī ir nevēlas riskēt pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.

Investori arī gaidīja jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Otrdien par savu trešā ceturkšņa peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet", bet trešdien to darīs IBM un "Tesla".

Šonedēļ par savu peļņu ziņos arī "Boeing", "Coca-Cola", "General Motors" un "L'Oreal".

ASV valdības kuģiem būs atļauts šķērsot Panamas kanālu bez maksas, trešdien paziņoja ASV Valsts departaments.

"ASV valdības kuģi tagad var šķērsot Panamas kanālu bez nodevu maksāšanas, ietaupot ASV valdībai miljoniem dolāru gadā," teikts Valsts departamenta paziņojumā sociālo mediju platformā "X".

Tas bija pirmais publiskais paziņojums par Panamas piekāpšanos, uz kuru bija norādījis ASV valsts sekretārs Marko Rubio. Saskaņā ar viņa teikto Panama piedāvāja piekāpšanos sarunās ar Rubio svētdien.

Rubio bija pateicis Panamai, ka nav godīgi ASV būt tādā pozīcijā, kurā tā aizsargā šo vitāli svarīgo ūdensceļu, bet arī maksā par tā izmantošanu.

Kopš savas uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās novembrī Donalds Tramps atteicās izslēgt spēka lietošanu Panamas kanāla atgūšanai, kuru šķērso 40% no ASV konteineru kuģu satiksmes.

“Man visa pasaule ir vaļā. Protams, loģistika ir mainīga, bet, ja nav kaut kādas kataklizmas, tad ir pilnīgi vienalga, vai tā ir Eiropa vai Āzija. Ja būtu jāorientējas tikai uz Eiropu, tad es teiktu, ka bizness būtu jāslēdz ciet,” intervijā Dienas Biznesam saka palešu sagatavju un taras dēlīšu ražotāja SIA Palleteries īpašnieks, Dienas Biznesa izdotā žurnāla Miljonārs bagātnieku sarakstā iekļautais Edijs Ošs.

Viņa uzņēmuma plānos ir ne vien palielināt eksporta daļu uz Āziju un mēģināt iekarot ASV tirgu, bet arī attīstīt 40 miljonu eiro vērtu ražotni Limbažu pusē.

Fragments no intervijas

Kāds uzņēmumam SIA Palleteries bijis 2024.gads?

Izaicinošs, jo 2022.gada vidū ģeopolitiskās situācijas dēļ ekonomikā nāca ļoti lielas pārmaiņas. 2020., 2021.gads bija Covid-19 laiks un arī izaicinājumu laiks, bet pēc ekonomiskajiem rādītājiem uzņēmumam tas bija pozitīvs. Sākot ar 2022.gadu, visu laiku ir lejupslīde, un pagaidām pat nerādās kaut kāda gaisma tuneļa galā. Es teiktu, ka 2024.gads, tā nogale ir diezgan kritiska. 2020.-2021.gadā uzaudzējām nosacītus tauciņus biznesam un šobrīd tos visu laiku ēdam nost. Attīstībā nespējam ieguldīt, līdz ar to var teikt, ka šis ir grūts laiks.

Tirgi turpināja cerēt uz FRS procentlikmju pazemināšanu septembrī pēc FRS sanāksmes protokola publiskošanas, kurā vairākums FRS politikas noteicēju pauda atbalstu procentlikmju pazemināšanai, ja ekonomikas dati būs labvēlīgi.

FRS sanāksmes protokolā "debates ir nevis par to, vai [ASV] centrālā banka samazinās procentlikmi gaidāmajā septembra sanāksmē, bet par to, cik agresīva būtu šī normalizācijas cikla sākuma fāze," bija teikts "Oxford Economics" piezīmē klientiem.

Analītiķi ir minējuši vājāku ASV darba tirgu kā dzinuli procentlikmju samazināšanai, lai gan vēl ir cerības uz tā saukto ASV ekonomikas "mīksto piezemēšanos", kas novērstu ASV ekonomikas recesiju.

Citas centrālās bankas, tai skaitā Eiropas Centrālā banka un Anglijas Banka, jau ir sākušas aizņemšanās izmaksu samazināšanu.

ASV naftas cenas sasniedza sešu mēnešu zemāko līmeni. Analītiķi kā iemeslus minēja vāju naftas pieprasījumu Ķīnā un prognozes par naftas ieguves palielināšanos OPEC+ valstīs.