Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes zinātnieki izstrādā kompleksu atlikumu pārstrādes tehnoloģiju, kas no kafija biezumiem ļauj izgatavot dažādus produktus, tajā skaitā granulas notekūdeņu attīrīšanai.

Ik gadu tirdzniecībā Latvijā nonāk vairāk nekā seši miljoni kilogramu kafijas. «No kafija biezumiem varam iegūt ēteriskās eļļas, dažādas organiskās vielas, kafijas atlikumus varam gan granulēt, gan pirolizēt, gan iestrādāt polimērkompozītos,» norāda RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētnieks Andrejs Šiškins, uzsverot, ka kafijas biezumi ir izejvielas, nevis atkritumi.

Turklāt tos izmantojot lietderīgi, nevis noglabājot atkritumu poligonā kopā ar citiem organiskajiem atkritumiem, samazinās kaitējums videi. Sadarbībā ar kompāniju «Koffeco» jau radītas kafijas briketes apkurei, par kurām interesi izrādījis degvielas uzpildes staciju tīkls «Cirkle K Latvia».

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirknī saņemti iesniegumi no personām, kuras, vēloties iegādāties kokskaidu briketes vai granulas, kļuvušas par krāpnieku upuriem.

Valsts policija aicina iedzīvotājus rūpīgāk pārbaudīt sludinājumu portālos ievietoto informāciju un neveikt avansa maksājumus par preci, kuru nav redzējuši.

Ņemot vērā, ka pieaug koksnes kurināmā cena, ir saprotama vēlme pēc iespējas laicīgāk un lētāk iegādāties kokskaidu briketes vai granulas nākamajai apkures sezonai. Diemžēl, šo situāciju izmanto krāpnieki, kuri internetā izvieto sludinājumus un par izdevīgu cenu piedāvā iegādāties kokskaidu briketes vai granulas. Savstarpējā komunikācija notiek līdz brīdim, kad potenciālais klients veic avansa maksājumu par preces saņemšanu.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Dobeles iecirknī jūnijā sākts viens kriminālprocess par gadījumu, kad, atsaucoties sludinājumam interneta vietnē reklama.bb.lv, vīrietis veica 1240,36 eiro pārskaitījumu kādam uzņēmumam par kokskaidu granulu piegādi, tomēr līdz šim nav saņēmis ne pasūtīto preci, ne arī viņam atgriezta jau iemaksātā nauda.

Šovasar Sitas un Pededzes palienē ievākto zālāju biomasu sāks pārstrādāt granulās – startēs Latvijas Dabas fonda un partneru īstenotais projekts LIFE UpcyclingGrass, kurā ar inovatīvām tehnoloģijām ražos produktus no mazvērtīgā siena, salmiem, niedrēm.

Jaunie produkti – substrāts koku stādu audzēšanai, pakaiši dzīvniekiem, mēslojums dārziem - būs ar mazāku ietekmi uz klimatu nekā pašreiz tirgū esošie, turklāt biomasas ievākšana sekmēs dabisko zālāju atjaunošanu. Projekts LIFE UpcyclingGrass norisināsies līdz 2028. gadam un šajā laikā plānots jaunos produktus pilnvērtīgi laist tirgū.

“Apsaimniekojot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, rodas daudz mazvērtīgā siena, jo, ievērojot visas dabas saglabāšanas prasības, notiek vēlā pļaušana, lai putni varētu mierīgi pavadīt ligzdošanas periodu. Tomēr siens tad jau ir kļuvis mazvērtīgs un nav izmatojams kā lopbarība. Par to, kā likt lietā šo biomasu, kura ir vērtīgs, bet neizmantots resurss, domāju jau vairākus gadus, un tagad kopā ar Latvijas Dabas fondu un partneriem sāksim granulu ražošanu, kas būs pamatā jauniem produktiem,” stāsta viens no projekta iniciatoriem Jurijs Prokofjevs, SIA Sita Nature Park īpašnieks.

Smagā metāla piesārņojums ūdenī ir problēma, ar ko cīnās daudzviet pasaulē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes pētniece Inga Jurgelāne pēcdoktorantūras pētījumā attīsta granulas no kokskaidām, māliem un biomateriāla, ko izmanto arī mākslīgo kaulu izgatavošanā.

Pētījumi apliecina, ka granulām ir labas smago metālu absorbcijas īpašības; sadarbībā ar studentiem plānots turpināt tās pilnveidot.

Piekļuve tīram dzeramam ūdenim ir cilvēktiesības, atzīst ANO. Ūdens piesārņojums ir globāla problēma – industrializācija, klimata pārmaiņas, sabiedrības veselība, migrācija, iedzīvotāju skaita izmaiņas ietekmē tā kvalitāti, radot riskus cilvēku veselībai un videi. Ūdens attīrīšanai no smagajiem metāliem, piemēram, svina, kadmija un arsēna, izmanto vairākas metodes, absorbcijas process ir viens no efektīvākajiem un ekonomiski izdevīgākajiem, pauž RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Inga Jurgelāne.

Siltumapgādes uzņēmumiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, ir jāspēj pierādīt biomasas izcelsme, ilgtspēja, tās izsekojamība, pretējā gadījumā jāmaksā CO2 izmešu kvota.

Jau kopš 2023. gada 1. janvāra visai biomasai (šķelda, granulas, u.tml.), kas tiek izmantota siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā un arī visā Eiropā, jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā un tas jāspēj dokumentāri apliecināt.

„Baltie plankumi sistēmā joprojām ir, un tie var radīt riskus tiem siltumenerģijas ražotājiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, jo dokumentāri jāpierāda biomasas izcelsme, ilgtspēja gadījumā, kad auditori skrupulozi prasa ES direktīvas (RED II) nosacījumu izpildi,” situāciju skaidro Latvijas Biomasas asociācijas vadītājs Didzis Palejs.

Viņš norāda, ka Latvijai un lielai daļai ES valstu šīs ES direktīvas ieviešana 2022. gada nogalē bija nosacīts jaunums, kamēr daļai vadošo Rietumeiropas valstu biomasas ilgtspējas pierādīšanas princips nav nekas jauns, jo tas eksistē jau aptuveni 10 gadus. „Tie, kuri Latvijā iegūto kurināmo koksni (šķeldu, granulas, briketes un malku) piegādā patērētājiem Lielbritānijā, Dānijā, Nīderlandē, šādas direktīvas prasības jau iepriekš bija izpildījuši, jo šo valstu pircēji pieprasa norādīt piegādājamās biomasas izcelsmi, izsekojamību un ilgtspēju, kā arī tās ieguves procesā radīto CO2 izmešu apjomus,” tā D. Palejs.

Kurināmās koksnes cenām krītot, 2023.gada pirmajā ceturksnī varētu pieaugt cenas zāģmateriāliem, informē kokapstrādes uzņēmumā "Kronus".

"Kronus" pārstāvji norāda, ka zāģmateriālu cenas seko vispārējai tirgus tendencei un joprojām ir pakļautas spiedienam no klientu puses.

"Lai gan pieprasījums pēc zāģmateriāliem ir diezgan zems, Eiropā ir liels pieprasījums pēc šķiedras un kurināmās koksnes, ko izraisa ārkārtīgi augstās enerģijas izmaksas," atzīmē uzņēmumā, norādot, ka augstās cenas kurināmajai koksnei, īpaši kokskaidu granulām, palīdz kokzāģētavām veikt sortimentu aprēķinu par kopējo sortimentu, kā rezultātā kokzāģētavas, kas ražo apkures granulas, joprojām var veikt ienesīgu ražošanu.

Vienlaikus "Kronus" norāda, ka lielākā daļa klientu jau ir veikuši granulu iegādi turpmākajām nedēļām un mēnešiem, tāpēc ražotāji un tirgotāji ir spiesti būtiski samazināt granulu cenas.

Nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem kompensēs pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma, otrdien, izskatot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, vienojās valdība.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai un cietajam kurināmajam kopā 2022.gadā cenas Latvijā varētu pieaugt par aptuveni 39%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmēs par 3,8 procentpunktiem, savukārt degvielas cenu kāpums kopumā 2022.gadā varētu būt 40%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni ietekmētu par 2,7 procentpunktiem.

LM skaidro, ka tām mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, piemēram, lieto siltumsūkņus, valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro par kilovatstundu, bet ne vairāk kā 0,10 eiro par kilovatstundu (kWh). Jebkurai mājsaimniecībai pirmās 500 kilovatstundu būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja tarifam, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni.

2022. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 3 880 090,05 tonnas dažādu kravu, kas ir līdz šim lielākais kravu apgrozījums pusgadā Liepājas ostas vēsturē( līdzīgs kravu apgrozījums - 3 868 648,38 tonnas bija 2018. gadā).

Galvenās kravu grupas ir labības produkti, RO-RO kravas, celtniecības materiāli, koksnes šķelda, koksnes granulas, kokmateriāli u.c. Tas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā apkalpoti 847, kuģi, pārkrautas 43 235 ro-ro vienības un 9 572 konteineri, savukārt iebraukuši un izbraukuši 36 429 pasažieri.

2022. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostas stividorkompānijas strādājušas stabili, palielinot kravu apgrozījumu un veiksmīgi izmantojas lielo pieredzi un spēju pielāgoties ģeopolitiskajai situācijai, tirgus situācijai un aktīvi kopā ar Liepājas SEZ pārvaldi strādā, lai piesaistītu jaunas kravas.

Liela nozīme ir arī pēdējos gados veiktajiem nozīmīgajiem finanšu ieguldījumiem Liepājas ostas infrastruktūras attīstībā, atbilstoši uzņēmēju vajadzībām, kas arī ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem kravu apgrozījuma stabilai plūsmai.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, mežsaimniecības un kokrūpniecības kravas arī pērn bijusi lielākā kravu grupa Rīgas ostā, ko krauj 15 stividorkompāniju termināļos. 2022. gadā pārkrautie 5,5 miljoni tonnu koksnes produktu veidoja 23% no kopējā ostas kravu apgrozījuma.

2022. gads bijis izaicinājumu pilns visās nozarēs, bet Latvijas mežsaimniecības un kokapstrādes sektorā tas bija force majore gads, uzskata Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss.

“Visas pārmaiņas nozares tirgos 2022. gadā viennozīmīgi izraisījis Krievijas karš Ukrainā. Pirms kara Krievija, Baltkrievija un Ukraina nodrošināja Eiropai aptuveni 60 % no bērza saplākšņa patēriņa, 10 % no skujkoku dēļu patēriņa un vienu trešdaļu no granulu tirgus apjoma. Sākoties karam, sankcijām un kokmateriālu piegāžu pārtraukšanai no šīm valstīm, tirgus ažiotāža pacēla koksnes produktu cenas neiedomājamā augstumā. Savukārt gada beigās piedzīvojām tikpat strauju cenu kritumu, ko izraisīja recesija pasaules ekonomikā, būvniecības tirgus sagruvums un kokmateriālu pārprodukcija”, tā K.Klauss.

Plastmasas pārstrādes rūpnīca, kas pirms gada tika atklāta Ķekavas novadā, šogad sāks strādāt ar pilnu jaudu, intervijā aģentūrai LETA sacīja vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "CleanR" valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

"Jāsaka, ka ražošanā, rūpniecībā pirmais gads vienmēr ir tas sarežģītākais," viņš teica, atzīstot, ka rūpnīcas darbības pirmajā gadā cerētais rezultāts netika sasniegts tādā tempā, kā gribētos.

Stankevičs skaidroja, ka apstākļi, kas kavēja sasniegt iecerēto, pērn bija fakts, ka 2022.gada nogalē un 2023.gada pirmajā pusē otrreizējo polimēru tirgus piedzīvoja strauju cenu kritumu, arī pieprasījums samazinājās, kas pamatā bija saistīts ar ekonomiskās izaugsmes sabremzēšanos Eiropā un vēl strauju energoresursu cenu kāpumu, kas bija sekas karadarbībai Ukrainā.

Vienlaikus Stankevičs uzsvēra, ka, neskatoties uz šo situāciju, patlaban rūpnīcas darbība ir "ieskrējusies", kā arī ir atrasts klientu loks, lai jau šogad rūpnīca sāktu strādāt ar pilnu jaudu.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Mūsdienās arvien populārāka paliek ortomolekulārā medicīna, kuras pieeja veselības uzlabošanā un slimību ārstēšanā ir izmantot optimālu uzturvielu daudzumu, kas ir nepieciešams katram indivīdam atsevišķi. Šī medicīnas nozare balstās uz uzskatu, ka pareizi izvēlēts uzturvielu daudzums var atjaunot ķermeņa optimālo funkcionalitāti un līdzsvaru. Orthomol GmbH ražotā produkcija tiek ražota pamatojoties tieši uz šo pieeju.

Kas ir Orthomol?

Orthomol GmbH ir viens no lielākajiem ortomolekulāro uzturvielu kombināciju ražotājiem Eiropā. Kompleksās uzņēmuma produktu līnijas nodrošina nepieciešamos vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus, lai veicinātu vispārēju veselību un labklājību. Produktu sortiments tiek izmantots dažādu veselības jomu uzlabošanā, sākot no imunitātes stiprināšanas līdz enerģijas līmeņa palielināšanai.

Latvijā Orthomol oficiālais pārstāvis ir SIA “M. A. Sales & Marketing”. Kopš dibināšanas Latvijā 2005. gadā, uzņēmums ir sekojis savai sākotnējai vīzijai - veidot partnerattiecības ar ražotājiem, kas specializējas augstas kvalitātes produktu izstrādē, tostarp uztura bagātinātāju un medicīnas preču ražošanā. Šī pieeja ir ļāvusi iepazīstināt Latvijas tirgu ar Orthomol produktiem un tie jau ir iecienīti šeit jau vairāk kā 15 gadus. Pašlaik Orthomol produkti ir pieejami vadošajās aptiekās un specializētajos interneta veikalos, kā arī InternetAptieka.lv vietnē. No 2021. gada uzņēmums ir paplašinājis savu darbību, piedāvājot plašu produktu klāstu arī Igaunijā.

Koksnes granulu cena pašreiz ir neilgtspējīgi augsta un turpmākajos gados tā nebūs "jaunais normālais", pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš skaidroja, ka koksnes kurināmais joprojām ir un būs lētākais kurināmais šajā apkures sezonā, turklāt granulu pieejamības deficīts nedraud.

Klauss uzsvēra, ka mājsaimniecību granulas ir nopērkamas, bet par vēsturiski visaugstāko cenu. "Diemžēl nepiepildījās manas cerīgās prognozes, ka vasarā "premium" granulu cenas stabilizēsies, tādēļ nebūtu atbildīgi man izteikt jaunas prognozes," norādīja Klauss, piebilstot, ka šī cena ir neilgtspējīgi augsta un tā turpmākajos gados nebūs "jaunais normālais".

Viņš atzīmēja, ka cenu augšanai ir objektīvi iemesli, jo augušas ir gan koksnes izejvielas, gan elektrības cenas. Kā piemēru Klauss minēja, ka nesenajās uzņēmuma "Latvijas valsts meži" izsolēs alkšņa apaļkoks, kas domāts skaldītas malkas ražošanai, sasniedza 130 eiro par kubikmetru, bet šāds pats bērza apaļkoks pat 150 eiro par kubikmetru.

2022. gada maija beigās pieprasījums pēc skujkoku koksnes normalizējās un skujkoka zāģbaļķa cenas piedzīvoja nelielu kritumu, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Tikmēr enerģētiskās koksnes cenas sasniedz maijam netipiskus augstumus, tāpat arī aug pieprasījums pēc visu veidu cirsmām Latvijā. Gaidāmās sankcionēto reģionu – Krievijas un Baltkrievijas – pilnīgas iziešanas no Eiropas tirgus dēļ, kā arī loģistikas problēmu un kopumā neskaidrās situācijas dēļ, zāģbaļķu tirgus būs grūti prognozējams.

Karš Ukrainā ir izraisījis transporta traucējumus gan kuģiem, gan kravas automašīnām, līdz ar to novērojams loģistikas izmaksu pieaugums kopumā. Pieprasījums pēc skujkoku koksnes maijā ir samazinājies, un koksne ir pieejama. Pārstrādātāju noliktavās ir izveidojušies lieli uzkrājumi, jo gala pircējs neiepērk liekus koksnes apjomus, bet gan tikai tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam šobrīd. Problēmas būvniecības apjomu palielināšanā rada metāla, izolācijas un citu saistīto materiālu pieejamība, loģistikas problēmu dēļ, tas apgrūtina būvniecības projektu savlaicīgu realizāciju.

Mazie ražotāji jau ikdienā strādā taupīgi, tāpēc, reaģējot uz energoresursu cenu kāpumu, nav iespējams vēl samazināt energoresursu patēriņu, neapdraudot dzīvnieku labturību, stāstīja aptaujātie mazie putnkopības nozares pārstāvji.

Bioloģisko vistu saimniecības Z/S "Karotītes" pārstāve Liene Kalnciema skaidroja, ka, tā kā saimniecība ir vēl maza un tirgū aktīvi darbojas tikai dažus gadus, ikdienas darbs, neatkarīgi no globāliem apstākļiem, ir vērsts uz taupīgumu un izmaksu samazināšanu, un pie esošās situācijas nav pozīciju, kurās uzņēmums varētu veikt taupības pasākumus.

Pēc saimniecības "Karotītes" sniegtās informācijas izmaksas uz bioloģiskajiem kviešiem, salīdzinot ar 2021.gada vasaru, uzņēmumam palielinājušās vairāk nekā divas reizes, bet bioloģiskajiem zirņiem - par 86% un bioloģiskajai sojai - par 36%. Tāpat saimniecībā elektrības rēķins par septembri sasniedzis 4000 eiro.

Rīgas brīvostā šogad deviņos mēnešos pārkrauti 14,105 miljoni tonnu kravu, kas ir par 18,5% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2023.gada deviņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 7,701 miljons tonnu, kas ir par 26% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 5,699 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 1,1%, bet lejamkravas - 705 000 tonnu apmērā, kas ir kritums par 38,2%.

Konteinerizētās kravas šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,637 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 25,8% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2022.gada deviņos mēnešos - 20,3%).

Labība un labības produkti šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 2,054 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 14,6% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 10,6%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,844 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,5% mazāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 13,1% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,2%).

Rīgas brīvostā šogad astoņos mēnešos pārkrauti 11,505 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2024.gada astoņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 5,537 miljoni tonnu, kas ir par 17,4% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Savukārt ģenerālkravas ostā pārkrautas 5,395 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 6,8%, bet lejamkravas - 573 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 8,2%.

Konteinerizētās kravas šogad astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,251 miljona tonnu apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 28,3% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2023.gada astoņos mēnešos - 25,9%).

Kokmateriāli šogad astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 2,026 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 23% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 17,6% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 13,3%), savukārt lauksaimniecības beramkravas pārkrautas 2,016 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 16,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, veidojot 17,5% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 14%).

Jēkabpils novada Salas pagasta kokapstrādes uzņēmums “Kontekss”, turpinot sadarbību ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, šovasar noslēdzis energoefektivitātes uzlabošanas projekta otro kārtu. Esošais 223 kW saules paneļu parks ir papildināts ar 170 kW, sasniedzot kopējo jaudu 393 kW.

3000m2 platībā uzstādītie saules paneļi gada laikā saražos ap 340 000 kWh elektroenerģijas, tādējādi nosedzot vairāk nekā 15% no uzņēmuma kopējā gada elektroenerģijas patēriņa.

Latvijas kokapstrādes uzņēmums SIA “Kontekss” nodarbojas ar līmētu koka logu un durvju sagatavju, kā arī plātņu materiālu izstrādi. Ražošanas procesā tiek veikts pilns kokmateriālu pārstrādes cikls – sākot ar baļķu sazāģēšanu, beidzot ar ražošanas procesa atlikumu pārstrādi apkures granulās.

“Saules elektrostacijas pirmo kārtu realizējām 2022. gadā tieši pirms energokrīzes iestāšanās, tā palīdzot uzņēmumam pārdzīvot 2022. gada rudens/ziemas izaicinošo periodu. Novērtējot pirmajā kārtā uzstādīto saules paneļu ieguvumu, pieņēmām lēmumu jaudu palielināt. Ikmēneša elektrības rēķini ir viens no galvenajiem apliecinājumiem tam, ka investīcijas saules parka izveidē bija pareizs lēmums,” komentē SIA “Kontekss” līdzīpašnieks Mārtiņš Gailis.

Ar mērķi palielināt šķeldas ieguvi valdība otrdien vienojās par grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā, kas pieļaus jaunāku mežu izciršanu.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka lēmums pieņemts, izvērtējot normatīvo regulējumu par galvenās cirtes caurmēru Latvijā, Igaunijā un citās Baltijas jūras valstīs un zinātnieku pētījumus par meža gatavības modeļiem Latvijā, kuros konstatēts, ka nepieciešams mainīt galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības, lai nodrošinātu zemes resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu mežaudžu ražību, kā arī palielinātu meža kapitālvērtību, ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu meža nozarē un meža nozares konkurētspēju.

Vienlaikus, mainot galvenās cirtes caurmēru, paredzēts arī palielināt prasības saistībā ar galvenās cirtes izpildi un meža atjaunošanu pēc kailcirtes, kad mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Lai nodrošinātu veiksmīgu investīciju projekta īstenošanu, Luminor banka piešķīrusi 950 000 eiro finansējumu kokapstrādes uzņēmumam SIA Latvāņi. Projekta kopējais finansējums ir 6,99 miljoni eiro, un tā laikā paredzēts uzsākt jauna līmētās koksnes produkta — konstrukciju brusas no radiāliem piemizas dēļiem — ražošanu.

Projektu jaunu produktu ieviešanai ražošanā SIA Latvāņi uzsāka jau 2018. gadā, un tas tiek realizēts vairākās kārtās. To plānots pabeigt šī gada beigās. Projekta ietvaros notiek divu eksperimentālu ražošanas līniju izstrāde, ražošana un uzstādīšana ar mērķi padarīt ražošanu ātrāku un sākt ražot jaunu līmētās koksnes produktu ar uzlabotām lietošanas īpašībām — konstrukciju brusas no radiāliem piemizas dēļiem. Iegūtais finansējums ļaus uzņēmumam paaugstināt produktivitāti un integrēt ražošanas līnijā tādas eksperimentālas tehnoloģijas, kuru tehniskie parametri atbilst jaunākajiem zinātniskajiem sasniegumiem.

SIA Latvāņi valdes locekle Linda Grīnberga stāsta: “Šobrīd uzņēmuma galvenais izaicinājums ir kāpināt ražošanas efektivitāti, gan ieviešot inovācijas ražošanas procesā, gan investējot rītdienas tehnoloģijās. Rūpnīcā jau šodien tiek izmantoti augstas izšķirtspējas skeneri un ciparvadības darbgaldi, bet šis projekts ļaus vēl vairāk attīstīt rūpnīcas tehnoloģijas, lai mēs varētu strādāt efektīvāk un ražot mūsdienīgākus produktus, izmantojot mākslīgo intelektu.”

Olainē atklāta AS “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca – viena no lielākajām Ziemeļeiropā ar plānoto pārstrādes jaudu 80 000 tonnu gadā jeb par aptuveni 30% vairāk, nekā bija iespējams nodrošināt uzņēmuma iepriekšējā ražotnē Jelgavā.

Jaunās rūpnīcas izveidē “ITERUM” investējis vairāk nekā 10 miljonus eiro, savukārt kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā 35 miljonus eiro.

Jaunatklātā rūpnīca būs viena no lielākajām un modernākajām PET pārstrādes ražotnēm Ziemeļeiropā un viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā, kuras kopējā iekštelpu platība sasniegs aptuveni 30 000 kvadrātmetru, bet āra platība – aptuveni 40 000 kvadrātmetru.

“Jaunās “ITERUM” rūpnīcas izveide ir viens no “Eco Baltia” pēdējo gadu vērienīgākajiem attīstības projektiem, kura galvenais mērķis ir kāpināt PET granulu ražošanas jaudas un nodrošināt nepieciešamos apstākļus turpmākai attīstībai, nostiprinot mūsu tirgus daļu Eiropas tirgū. Pēdējos gados esam īstenojuši strauju “Eco Baltia” uzņēmumu attīstības kursu Baltijā un ārpus tās, kā arī līdztekus organiskai izaugsmei esam iegādājušies vairākus uzņēmumus, lai paplašinātu savu pakalpojumu klāstu. “ITERUM” jaunā rūpnīca būs būtisks solis uz priekšu grupas izaugsmē, nodrošinot trīsreiz lielāku ražošanas jaudu nekā pirms desmit gadiem un par 30% vairāk, nekā tas bija iespējams ražotnē Jelgavā. Tas ļaus mums ievērojami kāpināt ES noteikto mērķu izpildi,” teic AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Mainoties apstākļiem, arī gala produktu cenas mēdz pieaugt, kā tas šobrīd ir ar dažāda veida kurināmajiem. Viens no tiem ir briketes, kas pēdējā gada laikā ievērojami kāpinājušas cenas (tāpat kā malka, gāze, elektroenerģija u.c. apkures izejmateriāli). Kas jāzina par briketēm un kādi ir cenu pieauguma iemesli? Par visu svarīgāko lasi un uzzini šajā rakstā!

Kas ir briketes?

Briketes ir biomasas degvielas veids, kas izgatavots no saspiestiem, pārstrādātiem koksnes atkritumiem un ir piemērots sadedzināšanai lielākajā daļā apkures ierīču. Līdzīgi kā kokskaidu granulas, briketes tiek izgatavotas no zāģu skaidām vai neapstrādātas koksnes šķiedrām, kas citādi tiktu izmestas kokrūpniecībā, tādējādi padarot to par efektīvu bioenerģijas veidu, kas samazina atkritumu daudzumu. Šīs koksnes šķiedras lielākoties ir no skujkokiem, bet dažreiz tās tiek apvienotas ar cietkoksni.

Brikešu veidi

Ejot pa veikalu, nereti pamanām briketes. Bet kas tās atšķir? Kopumā izšķir trīs brikešu veidus:

1. koksnes briketes. Tās iedalās zāģu skaidu briketēs, mizu briketēs un siltuma baļķos jeb nakts briketēs un ir populārākais brikešu veids. Skaidu briketes cena ir draudzīgāka, tādējādi tās padarot pievilcīgas iegādei;