Izkarināta veļa, piekarināti satelītu škīvji, kādam patīk zaļais tonis, kādam rozā vai dzeltens, - staigājot pa Rīgas mikrorajoniem, cilvēku gaumes un vajadzību fantāziju var vienīgi apbrīnot. Lai iegūtu papildu dzīvojamo platību un būtu siltāks, daudzi iedzīvotāji lodžijas iestiklojuši, bet arī šeit katrs rīkojies, kā māk. Rāmji brūni, rāmji balti. Rīgas pilsētas atbildīgās iestādes atzīst, ka ar šo «eklektiku» šobrīd īsti iesākt neko nevar, lai gan idejas ir, raksta laikraksts Diena.
«Daudzdzīvokļu māju lodžijas tāpat kā dzīvokļi Latvijā ir privātīpašums, attiecīgi to vienota apsaimniekošana vai izskata korekcijas nav iespējamas,» kategoriska bijusi arhitekte un žurnāliste Ieva Zībārte.
Viņa uzskata, ka «aizkrāmētās lodžijas un balkoni» ir tipiska postsociālisma pilsētu aina. «Lai arī skats ir briesmīgs, nedomāju, ka notiks izmaiņas. Vieniem tās joprojām būs noliktavas, citiem veļas žāvētavas un mazdārziņš. Arī jaunajos projektos vērojama krāmu glabāšanas tradīcija uz lodžijām. Tas mūsu reģionam ir tipiski,» viņa norādījusi.
Žurnāla Latvijas Architektūra galvenais redaktors Jānis Lejnieks tik kritisks neesot bijis. Viņaprāt, situācija tomēr ir jāregulē, taču esot nepieciešama prasmīga pieeja. «Jāskatās, kādā mērā juridiskie, birokrātiskie šķēršļi šim jautājumam ir uzlikti,» viņš skaidrojis, uzskatot, ka lodžiju problēmu risināšana lielā mērā ir pilsētu arhitektu darbs un viņiem šim jautājumam «vajag pieiet iejūtīgi». Šis jautājums arī neesot aplūkojams tikai un vienīgi no estētikas kategorijām - lodžiju stiklojums lielā mērā ietekmējot nesiltināto ēku energoefektivitātes rādītājus.
Patlaban pilsētā nepastāv gandrīz nekādi ierobežojumi attiecībā uz lodžiju estētisko izskatu, savukārt aizstiklotās lodžijas, lai arī tehniskā līmenī ir jāsaskaņo ar būvvaldi, visbiežāk ir tapušas patvaļīgi, secinājis laikraksts.
«Visizplatītākais pārkāpums saistībā ar lodžiju izmantošanu Rīgas pilsētā ir lodžijas aizstiklošana, nesaskaņojot to Rīgas pilsētas būvvaldē,» Dienai teicis Jānis Belkovskis, Rīgas pilsētas būvvaldes Būvatļauju nodaļas vadītājs. Lai arī sods par to var sasniegt pat 500 latu, pagūt izkontrolēt visus rīdzniekus nav iespējams, tapēc būvvalde apņēmusies lodžijas iestiklošanas saskaņošanas procedūru vienkāršot, cerot, ka tas šos darbus «legalizēs» un patvaļība ies mazumā. Tiesa, kad tas varētu stāsties spēkā, un uz to, vai lodžiju aizstiklošanai būtu jānotiek vienā konkrētā veidā, būvvaldē atbildi nesniedz.