Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Valsts kontroles (VK) pabeigtajā SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) revīzijas ziņojumā kā būtiska problēmsituācija, kas skar visus pārvaldniekus, iezīmēta dzīvojamo māju remontdarbu finansēšana no pārvaldnieka puses, norāda RNP Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma

Viņa skaidro, ka atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam dzīvojamo māju pārvaldniekam jānodrošina pamatpakalpojumu (apkure, ūdens un elektrība) sniegšana, kā arī jānovērš avārijas situācijas neatkarīgi no tā, vai konkrētai dzīvojamai mājai ir tam nepieciešamais finansējums. RNP informēja VK, ka uzņēmums priekšfinansē atsevišķu dzīvojamo māju remontus, kā arī nodrošina visām dzīvojamām mājām pamatpakalpojumus no saviem līdzekļiem un nevis citu dzīvojamo māju remontdarbiem uzkrātajiem līdzekļiem.

RNP norāda, ka maziem apsaimniekotājiem brīvu finanšu līdzekļu nodrošināšana likuma prasību izpildei varētu būt nozīmīga problēma, kas var novest pie dzīvojamo māju uzkrāto līdzekļu izmantošanas citu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanai.

Mūsdienās inovācijas un ilgtspēja ir vieni no galvenajiem priekšnosacījumiem, kas veido uzņēmuma veiksmes stāstu. Sadarbības ar Latvijas zinātni sniedz priekšrocības uzņēmumam ne tikai jaunu inovāciju radīšanai un zinātnes progresam, bet ir arī būtiskas uzņēmumu izaugsmei un sabiedrības kopējai labklājībai.

Latvija ar savu bagāto zinātnisko mantojumu un nenovērtējamo Baltijas jūras resursu nodrošina unikālas iespēju jēgpilnām un jaunām sadarbībām, taču Baltijas jūru piesārņo ievērojams daudzums spoku tīklu – visi pazaudētie zvejas rīki –, kas apdraud jūru un tās ekosistēmu. Tas ir izaicinājums, ko mēs šobrīd uzņēmumā Neste risinām kopā ar Latvijas zinātniekiem.

Zinātniekiem un jaunuzņēmumiem ne vienmēr ir pietiekami resursi jaunu un dzīvotspējīgu inovāciju ieviešanai reālajā dzīvē. Sadarbība ar jau esošiem uzņēmumiem ir instruments, kas var nodrošināt, piemēram, nepieciešamo finansējumu, palīdzot inovatīvas idejas pārvērst praktiskos risinājumos. Tādā veidā uzņēmumiem ir vairākas priekšrocības, tai skaitā arī piekļuve progresīvām tehnoloģijām un inovācijām, kas var uzlabot konkurētspēju un veicināt izaugsmi.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Jelgavas novada pašvaldības piesaistītajam uzņēmumam nojaucot nelikumīgi izbūvēto māju Kalnciemā, mediķu palīdzība bija nepieciešama trim cilvēkiem, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.

NMPD brigāde dežūrēja notikuma vietā, un uz vietas sniegta palīdzība trim cilvēkiem, kuriem bija stresa reakcija. Nevienai personai hospitalizācija nebija nepieciešama.

Šodien nojauc patvaļīgi uzbūvētu dzīvojamo ēku Kalnciemā

Lai arī sabiedrisko kārtību Kalnciemā nodrošināja arī Valsts policija (VP), Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece komentārus par situāciju mājas nojaukšanas laikā nesniedza, aicinot vērsties pašvaldībā.

Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone skaidroja, ka šodien objektā nojaukta gan māja, gan saimniecības ēka, bet ēku pamatu nojaukšana turpināsies rīt. Teritorijā atrodas būvmateriāli, un to sargāšanai nakts stundās norīkota apsardze.

Lai Rīgas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji varētu vidēji par 50% samazināt siltumenerģijas patēriņu un vienlaikus palielināt sava īpašuma vērtību, Attīstības finanšu institūcija ALTUM aicina pieteikties dalībai daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes valsts atbalsta programmā, informē ALTUM sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Tās ietvaros līdz 2022.gadam pusi no summas, kas nepieciešama māju atjaunošanai, iespējams saņemt kā grantu jeb dāvinājumu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš norāda, ka raugoties pēc jau iesniegto pieteikumu skaita, šobrīd Rīga ir otrā aktīvākā pilsēta Latvijā – kopumā no galvaspilsētas dalībai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes palielināšanas programmā saņemti jau 19 pieteikumi. «Šāda aktivitāte ir apsveicama, tomēr aicinu rīdziniekus būt vēl izlēmīgākiem saistībā ar savu māju atjaunošanu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir jūsu iespēja uzlabot savus dzīves apstākļus, padarot tos daudz komfortablākus. Otrkārt - ES fondu līdzekļi, ar kuru palīdzību var nosegt pusi no būvniecības izdevumiem, šim nolūkam, iespējams, būs pieejami vēl tikai nepilnus piecus gadus, tāpēc ir vērts pasteigties,» uzsver I. Salmiņš.

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Salaspilī uzsākta līdz šim Latvijā vērienīgākā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācija. Mājas atjaunošana notiek ALTUM īstenotās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes (DME) programmas ietvaros, un mājas remontdarbiem ALTUM ir piešķīrusi līdz šim brīdim lielāko grantu – vairāk nekā 700 tūkstošus eiro.

Daudzdzīvokļu mājā Salaspilī, Daugavas ielā 2, ir 120 dzīvokļi. Tās renovācijā kopumā tiks ieguldīti virs 1,5 miljoniem eiro, no kuriem 722 tūkstoši ir ALTUM grants jeb dāvinājums no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Programmas līdzfinansējumu aizdevuma veidā nodrošina banka Swedbank, izmantojot ALTUM garantiju 578 tūkstošu eiro apmērā. Ēkas renovācija ir līdz šim apjomīgākais projekts ALTUM daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā, jo tiks veikti ne tikai energoefektivitāti uzlabojoši darbi, bet, ņemot vērā mājas kritisko tehnisko stāvokli, arī kompleksa ēkas renovācija, tai skaitā ēkas ārsienu nostiprināšana, pārvelkot tās ar metāla stiepli.

Pēdējos divos gados procesi Latvijas komercbankās notiek pareizajā virzienā un nerezidentu noguldījumu īpatsvars turpinās samazināties, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka būtu nepieciešams, lai bez FKTK banku sektora sakārtošanā aktīvāk iesaistītos arī citas tiesībsargājošās institūcijas, kuras ir par to atbildīgas.

«Ja mēs tikai runātu, maz kas notiktu. No FKTK puses tiek ieguldīts liels darbs, reizēm bankas nākas arī sodīt. Bankas jūt pieaugušo kontroli, arī pats kontroles veids pēdējos divos gados ir radikāli mainījies. Tagadējais nerezidentu noguldījumu apjoma samazinājums līdz astoņu miljardu eiro apjomam jeb 40% no visiem noguldījumiem, ir solis ļoti pareizā virzienā. Vēl neesam galapunktā, neviens arī nevar pateikt, kur ir optimālā robeža. Šī robeža pati sevi parādīs,» skaidroja Putniņš.

Objekti pirms pagājušā gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm tika uzcelti bez plānošanas un pašlaik ir "baltie ziloņi", tiesas sēdē paudis federālais prokurors Leandru Mitidieri.

"Tur nebija plānošanas, kad viņi pretendēja uz rīkošanu. Nebija plānošanas," paudis prokurors. "Šodien tie ir baltie ziloņi. Tagad mums jācenšas saprast kā to padarīt par kaut ko lietojamu."

Riodežaneiro iztērēja aptuveni 12 miljardus dolāru (10,5 miljardus eiro), lai sarīkotu olimpiskās spēles, kuras iespaidoja izdevumu samazināšana, slikts apmeklējums, kā arī ziņojumi par kukuļiem un korupciju objektu būvniecības procesā.

Olimpiskajā parkā, kur ir lielākā objektu koncentrācija, tagad stāv daudzas tukšas arēnas un kopš olimpisko spēļu noslēguma joprojām valda liela nekārtība. Tikmēr Deodoru rajons, kur risinājās 11 dažādas sacensības, ieskaitot BMX riteņbraukšanu, tagad ir slēgts, kaut bija plāns radīt publisku parku ar iespējām peldēt vietējiem iedzīvotājiem, kas pārsvarā ir ļoti nabadzīgi.

Stambula, kas tradicionāli piesaista tūristu tūkstošus, pēc pēdējā asiņainā terorakta tās starptautiskajā lidostā pārvērtusies teju par spoku pilsētu.

Cilvēkiem, kas strādā vēl nesen plaukstošajā tūrisma biznesā, otrdienas terorakti ir kas vairāk par naglu tūrisma industrijas zārkā, kurai grūti laiki bija iestājušies jau iepriekšējo šogad notikušo teroraktu dēļ.

Tūristu iecienītajā Sultanahmetas rajonā restorāni ir tukši, numuriņi pieczvaigžņu viesnīcās pieejami par nepieredzēti lētu cenu.

Rindās pie Sofijas katedrāles laimīgākās dienās šajā gadalaikā bija jāpavada stunda vai pat ilgāk, bet šodien katedrālē var iekļūt bez liekas kavēšanās un apskatīt seno celtni vien pāris citu interesentu sabiedrībā.

Spoku pilsētas noskaņu pastiprina arī tas, ka daudzi stambulieši uz deviņas dienas ilgajām valsts brīvdienām, kas sākās sestdien, devušies uz Bairamu.

#Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats.

No 9. līdz 25.februārim Phjončhanā, Dienvidkorejā norisināsies 2018.gada ziemas Olimpiskās spēles, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Olimpiskās spēles - dārgs prieks

Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats - pamests un aizmirsts savulaik populārs slēpošanas kūrorts. Tas atgādina faktu, ka ziemas Olimpiskajām spēlēm uzbuvēto ēku izmantošana nākotnē joprojām ir neskaidra.

Bijušais slēpošanas kūrorts, kas atrodas netālu no Ziemeļkorejas robežas, durvis slēdza 2006. gadā, esot pieredzes bagātākais visā Dienvidkorejā. Tā noriets saistāms ar slēpošanas popularitātes kritumu valstī un šis fenomens nekur nav zudis.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) 25. augusta valdes sēdē izskatīti un pieņemti 16 lēmumi gan par ilgtermiņa nomas slēgšanu, kas saistīti ar bijušās Tosmares kuģu remonta rūpnīcas maksātnespējas procesa noslēgšanos, gan par ieguldījuma slēgšanu, gan par grozījumu izdarīšanu rezervācijas un apbūves tiesību līgumos.

Liepājas SEZ valde nolēma slēgt arī pārjaunojuma līgumu ar SIA “Liepāja Steel”.

Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā 2021. gada 4. augustā reģistrētas Liepājas SEZ pārvaldei piederošās tiesības uz nekustamo īpašumu Brīvības ielā 94, Liepājā.

Liepājas SEZ valde 2021. gada 5. jūlijā lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz nekustamo bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā. Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" maijā plāno sākt komerciālos pasažieru pārvadājumus reģionālās nozīmes maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils, aģentūrai LETA apstiprināja "Lux Express" Baltijas biznesa attīstības vadītājs Aldis Ķibēns.

Viņš norāda, ka Sabiedriskā transporta padome ir paudusi atbalstu reģionālās nozīmes maršruta Rīga-Liepāja atklāšanai pasažieru komercpārvadājumiem.

"Patlaban gaidām Autotransporta direkcijas (ATD) paziņojumu par šī maršruta atvēršanu komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem un atbildi uz uzņēmuma pieteikumu izsniegt atļauju, lai varētu nodrošināt pasažieru pārvadājumus maršrutos Rīga-Liepāja un Liepāja-Daugavpils," pauž Ķibēns.

Viņš papildina, ka patlaban būtiskākais solis transporta nozares attīstībai būtu šo un citu maršrutu atvēršana komerciālajiem pasažieru pārvadājumiem, kas ne vien veicinātu konkurenci tirgū, bet arī pasažieriem dotu iespēju izvēlēties pakalpojuma kvalitāti.

26 gadus pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveidošanas pilsētā ir tapušas desmitiem jaunas rūpnīcas, izveidoti moderni industriāli parki, izbūvētas ielas un inženierkomunikācijas. Ja vēro šo procesu laika skalā, attīstība notiek sprādzienveidīgi.

No šodienas viedokļa skatoties, šķiet, ka pirmsākumiem nav nozīmes, bet nozīme ir un ļoti liela. Par to arī Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums jautājām Liepājas SEZ pārvaldniekam Uldim Hmieļevskim.

Fragments no intervijas

1997. gadā izveidoja Liepājas SEZ. Kāds bija mērķis, uzdevums? Sakopt pilsētu vai izveidot rūpniecību?

Īsā atbilde – radīt darbavietas, papildināt pilsētas budžetu un attīstīt pilsētu un reģionu. Industrija Liepājā bija absolūti sabrukusi. Līdzšinējā darbība uz plašo PSRS valstu saimes pieprasījumu vairs nebija aktuāla, bet vietējais tirgus bija nepietiekams izdzīvošanai, par attīstību pat nerunājot. Rūpnīcas bankrotēja cita pēc citas un Tosmares mikrorajonos pat 35-38%.

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.

Moduļu māju ražotājs “MyCabin” nākamgad plāno izstrādāt 40 brīvdienu māju projektus, kas ir divas reizes vairāk nekā 2021.gadā, kā arī, investējot 500 000 eiro, uzsākt māju ciemata būvniecību Rīgas rajonā, informē uzņēmumā.

MyCabin savu darbību uzsāka 2020.gadā, piedāvājot brīvdienu māju modeļus trīs dažādos izmēros. Pirmais darbības gads apstiprinājis lielo interesi par ilgtspējīgu moduļu māju produktiem, un šogad uzņēmums plāno sasniegt pusmiljona apgrozījumu.

Palielinot ražošanas jaudu, “MyCabin” nākamgad paplašinās piedāvājumu ar moduļu dzīvojamajām mājām - 60 m2 un 100 m2 platībā.

Kā norāda uzņēmuma vadītājs Ģirts Draugs, pieprasījums pēc ilgtspējīgiem moduļu māju produktiem ir liels un sasniedzis šī brīža ražošanas jaudas kapacitāti. Uzņēmums plāno nākamgad palielināt ražošanas jaudu un nodrošināt arī dzīvojamās mājas, kas kalpotu kā alternatīva dzīvokļa iegādei.

Sapnis par savu māju, savu dārzu un pagalmu uztur stabilu pieprasījumu privātmāju tirgū – interesi par privātmājas iegādi vai būvniecību nav “nokāvis” ne Euribor kāpums, ne būvniecības izmaksu pieaugums. Vērtējot finansējuma pieprasījumu skaitu, var secināt, ka cilvēki, kuri ir pieņēmuši lēmumu par labu privātmājai, pie tā arī pieturas.

Galvenās šā brīža tendences: cilvēki izvēlas kompaktas mājas un pasūta jau gatavus risinājumus (moduļu mājas, koka karkasa mājas), lai nofiksētu izmaksas un nebūtu jāmeklē celtnieki. Pozitīva tendence – finansējuma pieprasījumi liecina, ka privātmājas būvē ne tikai Pierīgā, bet gandrīz visā Latvijā.

Māju plānojums – kompakti un efektīvi

Lielu uzmanību cilvēki pievērš būvējamās vai jau gatavās mājas plānojumam – no vienas puses, lai ģimenei būtu ērti un visiem pietiktu vietas, no otras, – lai mājā nebūtu lieku kvadrātmetru. Pieprasītākais mājas dzīvojamās platības “izmērs” ir no 100 līdz 120 kvadrātmetriem. Retos gadījumos tie ir 150 un vairāk kvadrātmetri, taču ir arī ļoti kompakti projekti, jo ģimenes no 50 kvadrātmetru liela dzīvokļa labprāt pārvācas uz 80 kvadrātmetru lielu privātmāju. Liels ieguvums šādos gadījumos ir sava zeme pie mājas, kas vienmēr paplašina ikdienas dzīves telpu un rada iepriekš nepieejamas ērtības.

Pēdējo gadu laikā par aptuveni 25 % palielinājies izsniegto aizdevumu skaits koka māju būvniecībai.

Tā liecina Luminor bankas apkopotā informācija. Visbiežāk šādas mājas izvēlas būvēt Rīgā un Pierīgā, tomēr interese pieaug arī citos Latvijas reģionos.

Luminor izsniegto hipotekāro kredītu skaits pandēmijas laikā audzis par trešdaļu, un līdz ar kopējo tirgus palielināšanos pieaudzis pieprasījums arī pēc aizdevumiem koka karkasa māju būvniecībai.

Pēdējo mēnešu laikā piešķirtais finansējums koka māju būvniecībai sasniedzis līdz pat 45 % no visiem bankas finansētajiem būvniecības darījumiem privātpersonām. Tendence ir pieaugoša, jo vēl pirms pāris gadiem tikai katrs piektais aizdevums tika piešķirts koka māju būvniecībai.

“Visbiežāk, domājot par mājas būvniecību, tiek apsvērta mūra ēkas celtniecība, tomēr arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas arī koka ēkas, kas ir mūsdienīgs risinājums. Pieaugošā interese par koka karkasa mājām skaidrojama ar to, ka to būvniecības izmaksas ir prognozējamākas, arī uzstādīšana notiek īsākā laikā, ja salīdzina ar klasisko būvniecības procesu. Luminor dati rāda, ka klienti priekšroku dod uzņēmumiem, kuriem ir ilggadīga pieredze šajā jomā un kas strādā pēc augstākās kvalitātes standartiem – un arī tādu Latvijā parādās arvien vairāk,” norāda Luminor bankas mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)¹. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas valsts atbalsta programmā visā Latvijā līdz šim ir iesniegti 403 projektu pieteikumi, kuros kopējā grantos piešķiramā summa sasniedz jau 72 miljonus eiro, informē Altum sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Līdz ar to, iesniegtajiem projektiem jau ir rezervēta aptuveni puse no kopējā grantiem pieejamā apjoma. Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas (DME) valsts atbalsta programmu īsteno Attīstības finanšu institūcija Altum ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu. Līdz šim visaktīvāk šajā programmā projektus savu mājokļu siltināšanai ir iesnieguši Rīgas un pierīgas iedzīvotāji (160), kam seko daudzdzīvokļu namu iemītnieki Kurzemē (107), Vidzemē (66), Zemgalē (54) un Latgalē (16).

Līdz šim granti piešķirti 152 māju projektiem, būvniecības procesā ir 98 māju renovācija, savukārt būvdarbi sekmīgi noslēgušies 24 mājās – Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Salaspilī, Olainē, Mundigciemā, Tukumā, Valmierā, Jelgavā, Valkā u.c. Pabeigtie renovācijas un siltināšanas projekti uzrāda būtisku enerģijas patēriņa samazinājumu – ja pirms mājas siltināšanas vidējais enerģijas patēriņš ir 165 kWh gadā, tad pēc renovācijas darbiem tas ir plānots vidēji par 67% zemāks jeb 54 kWh gadā.