Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB 15.jūlijā sākts kriminālprocess par to, ka Dobeles novada iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Šereiko, iespējams, laikā no 2019.gada janvāra līdz jūlijam pieņēmusi kukuļus no SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»'» par sniegto atbalstu Dobeles novada iepirkumu procedūrās, kā arī veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB rīcībā esošie audioieraksti, liecības, dokumenti un priekšmeti dodot pamatu pieņēmumam, ka Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Šereiko, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, esot pieņēmusi kukuļus no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» dažādu materiālu labumu veidā.

Birojam ir aizdomas par ne mazāk kā 2000 eiro vērtu tirdzniecības centra «Rīga Plaza» dāvanu karšu pieņemšanu no Šereiko puses. Tāpat KNAB ir aizdomas, ka šonedēļ Jelgavā automašīnā amatpersona no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un «Igate Būve» valdes locekļa Radžeļa pieņēma kukuli 2500 eiro apmērā, lai neliktu šķēršļus un atbalstītu abus uzņēmumus iepirkumos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par iespējamu korupciju Dobeles novada pašvaldībā veicis kratīšanu uzņēmumā «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un nopratinājis uzņēmuma darbiniekus.

«Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un uzņēmuma «Igate Būve» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūru informēja, ka uzņēmuma kolektīvam joprojām nav zināms, cik un kādi darbinieki nopratināti, jo procesā iesaistītie precīzi pilda likuma prasības par pirmstiesas informācijas neizpaušanu.

Par kratīšanām uzņēmuma kolektīvam pagājušajā nedēļā neesot bijusi ne jausma, jo tās veiktas ārpus darba laika un pat naktī.

KNAB radītā publicitāte uzņēmumam sagādājusi pārsteigumus ar pilnīgi negaidītu informāciju un daudz apjukuma, taču plašāku informāciju uzņēmums nevarot izpaust.

Būvfirmas īpašnieks Madaris Radželis neatzīst kukuļdošanu un cer, ka izmeklēšanas gaitā tiešām atklāsies un noskaidrosies fakti, nevis tikai aizdomas. «Šim nolūkam visi sadarbojas ar izmeklēšanas iestādi, respektējot tās pienākumus un uzdevumus,» norādīja Stundiņš, gan nekomentējot, vai Radželim piemērots aizdomās turētā statuss.

Administratīvā rajona tiesa pagājušajā nedēļā par prettiesisku atzinusi Jelgavas pašvaldības lēmumu par Loka maģistrāles būvnieka izvēli, līdz ar to pilsētai var nākties atmaksāt daļu projektam izmantotā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma, kura kopējais apmērs sasniedz 12 795 946 eiro.

Būvdarbus Loka maģistrālē personu apvienība "ReRe vide - Hidrostatyba" sāka 2018.gada rudenī, un 2020.gada beigās par teju 22 miljoniem eiro izbūvētā iela nodota ekspluatācijā. Tiesā par būvdarbu iepirkuma konkursa iznākumu vērsās cits tā dalībnieks - piegādātāju apvienība "Igate KT".

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 2018.gada vasarā divreiz vērtējis "Igate KT" sūdzības saistībā ar Jelgavas pašvaldības iepirkumu par Loka maģistrāles pārbūvi. Pirmajā reizē līgumu ar iepirkuma uzvarētāju IUB aizliedza slēgt, un pašvaldībai piedāvājumi bija jāizvērtē atkārtoti. Pēc atkārtotas piegādātāju apvienības sūdzības IUB pieņēma lēmumu lietvedību izbeigt.

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate vadība saņēmusi vairākus dažādā laikā klāto jauno ceļu segumu paraugu izpētes rezultātus no VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC), kas apliecina, ka būvnieka darbs bijis atbilstošs normām.

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate valdes loceklis Madars Radželis aģentūru LETA informēja, ka uzņēmums apkopojis visus LVC testus un tajos secināts, ka ceļu būvnieka veiktais darbs atbilst ceļu specifikāciju prasībām, tāpat Igates darbu nevienā objektā neesot apšaubījis būvuzraugs un LVC pārstāvis, un tas visur īstenots saskaņā ar pasūtījumu un tā tehnisko projektu.

Radželis pauda, ka attiecībā uz ceļu posmu rekonstrukcijas objektiem Dobeles šosejā Jelgavā un Jelgavas šosejā pie Rīgas medijos iepriekš īstenotā Igates darba apšaubīšana vairāk atgādinot nomelnošanas kampaņu, par ko esot izbrīnīti daudzi. Daudzu komentētāju apgalvojumi bijuši vai nu nepamatoti, vai arī, iespējams, izrauti no citāda konteksta.

Piecus kilometrus garā šosejas Rīga – Jelgava posmā tiek labots pērn rekonstruēts ceļš, vēsta laikraksts Diena.

Pagājušā gada pavasarī valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) izsludinātajā publiskajā iepirkumā par šīs ceļa daļas atjaunošanu deviņu kilometru garumā uzvarēja SIA CBS Igate, kas rekonstrukciju apņēmās veikt vairāk nekā par 4,5 milj. Ls – šī summa no visiem piedāvājumiem bija viszemākā.

Tā kā līdz pirmajam sniegam jeb ceļu būvnieku valodā dēvētajām tehnoloģiskajam pārtraukumam asfaltbetona virsējo kārtu uzņēmējs nepaguva uzliet, ziemas sezonā daļēji rekonstruētais ceļš tika atvērts satiksmei. LVC pārstāve Ieva Niedra skaidro, ka šajā laikā jaunajā segumā radās plaisas, ko SIA CBS Igate apņēmās salabot par saviem līdzekļiem. Darbu veikšanai Igate nolīga apakšuzņēmēju SIA AC Sega, kas pašlaik labo savu pasūtītāju pieļautās kļūdas.

Lai modernizētu studiju programmas un praksē ieviestu zinātniskas izstrādnes, sadarbības līgumus parakstījusi SIA "Igate Būve", SIA "IKTK" un Latvijas Lauksaimniecības universitāte, informē uzņēmumā.

Universitātes vadības un mācībspēku grupa 19. decembrī apmeklēja ražošanas korpusus, lai klātienē iepazītos ar ražošanas procesu.

"LLU jau vēsturiski devusi ieguldījumu mūsu nozarēs, jo daudzi mūsu vadītāji, dizaineri un speciālisti ir šīs augstskolas absolventi. Ceru, ka mums kopā izdosies veidot jaunu posmu būvniecības tehnoloģiju attīstībā un LLU izmantos iespēju kļūt par līderi šādas izglītības iegūšanā. Priecājos, ka Vides un būvzinātņu fakultātes mācībspēki ir atvērti jaunām koka būvkonstrukciju tehnoloģijām un pašām modernākajām pasaules tendencēm," uzvēra SIA "Igate Būve" un SIA "IKTK" valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Sadarbības ietvaros plānotas nozares ekspertu vieslekcijas augstskolā un studentu mācību ekskursijas uz uzņēmumu ražotnēm; atbalsts labākajiem studentiem, kas izstrādā studiju projektus saistībā ar koka izmantošanu būvniecībā; tāpat studentiem būs iespēja iziet praksi SIA "Igate Būve" un SIA "IKTK" ražotnēs.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien vērtē, vai piemērot apcietinājumu SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» («Igate») valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Mārim Peilānam.

Apcietinājuma sankciju pieteicis Iekšējās drošības birojs (IDB).

«Firmas.lv» informācija liecina, ka «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» pieder uzņēmumam «Igate-M», kurā 50% kapitāla daļu pieder Madaram Radželim, 40% - Mārim Peilānam, bet 10% - Evai Peilānei. Kompānijas apgrozījums 2018.gadā bija 43,047 miljoni eiro, kas ir par 74,6% vairāk nekā 2017.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga 4,9 reizes, sasniedzot 2,925 miljonus eiro.

Jau ziņots, ka IDB otrdien līdz ar bijušo Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieku Normundu Garbaru aizturējuši divus SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» («Igate») darbiniekus.

2015.gadā VRS noslēdza ar SIA «Ceļu būvniecības sabiedrību «Igate»» vienošanos par valsts robežas joslas infrastruktūras izbūvi gar robežu. Valdība 2017.gada oktobrī atļāva Iekšlietu ministrijai (IeM) uzņemties ilgtermiņa saistības, lai laika posmā no 2017.gada līdz 2020.gadam varētu novirzīt vairāk nekā 31 miljonu eiro Latvijas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju stiprināšanai.

Ceremonijā VEF Kultūras pilī 3.septembra vakarā 12 būvniecības nozares profesionāļi saņēmuši Būvindustrijas lielo balvu – «Pamatakmeni».

Simboliskās balvas darinājuši māksliniece Katrīna Vasiļevska un arhitekts Andris Vītols. «Te viss ir īsts. Latvijas laukakmeņi, kurus palīdz lasīt mazie talcinieki, egles pamatne, uz kuras stiprināts akmens. Tikpat īsts un pamatīgs kā balvu saņēmēji – gan seniori, gan gada titula ieguvēji,» saka Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Kategorijā «Mūža ieguldījums būvindustrijā» «Pamatakmeni», diplomu un nozīmīti saņēma: Jānis Krastiņš, Dr. habil. arch, RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors; Andris Krēsliņš, RTU Būvniecības un inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras vadošais pētnieks; Ija Niedole, „IMINK» un „IMINK1» valdes locekle; Juris Tervits, «LBS – konsultants» izpilddirektors, prokūrists; Sergejs Gridņevs, «TILTS» valdes priekšsēdētājs; Andrejs Magaznieks, «Būvalts R» valdes priekšsēdētājs.

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate ceļu un ielu būvdarbu veikšanai saņēmusi jaunu veltni Hamm GRW 280i, kurš aprīkots ar Jelgavā, SIA AKG Thermotechnik Lettland ražotu siltummaiņu moduli jeb tā dēvēto radiatoru, kurš tādā ceļā nonācis no viena Jelgavas uzņēmuma pie otra, informē SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate.

«Igate» jau iepriekš iegādājusies tehniku, ko ražojis Vācijas koncerns «Wirtgen Group» vai tā meitasuzņēmums «Hamm AG». Gumijas riteņu veltnis «Hamm GRW 280i» grunts un asfalta sablīvēšanai ir aprīkots nevis ar metāla cilindriem, bet gan ar gumijas riteņiem, tāpat ar modernu, elektronisku vadīšanas aprīkojumu.

Tāpat piegādes gaitā noskaidrots, ka uzņēmums «Hamm AG» ir klients SIA «AKG Thermotechnik Lettland», kas ražo detaļas «Hamm» tehnikai, un tādā veidā ar Jelgavā ražotu siltummaiņu moduli Vācijā tika aprīkots veltnis, kurš tika nogādāts Jelgavā.

«Mēs ļoti priecājamies, ka mūsu Jelgavā ražotais siltummaiņu modulis iebūvēts mūsu klienta «Hamm» modernākajā un jaudīgākajā asfalta blietētājā atgriezies mājās Jelgavā un mēs ceram, ka tas gludinās Latvijas ceļus daudzu kilometru un gadu garumā. Vācijas ceļu būves tehnikas ražošanas uzņēmums «Hamm» ir viens no mūsu Jelgavas ražotnes lielākajiem ilggadējiem klientiem un mēs pateicamies «Igate» par atsaucību demonstrēt mūsu uzņēmuma darbiniekiem savu augsto tehnoloģiju jaunieguvumu, kas tikai pirms dažām dienām Jelgavā ieradies no «Hamm» rūpnīcas Vācijā,» atzina ražotnes direktors, SIA «AKG Thermotechnik Lettland» valdes loceklis Dr. Gerhards Ritcmans (DrGerhard Ritzmann).

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktajā kriminālprocesā aizturētais SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» ("Igate") valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Māris Peilāns, kuram procesa virzītājs bija lūdzis piemērot apcietinājumu, šodien tiesas sēžu zāli atstāja uz brīvām kājām, novēroja aģentūra LETA.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm vērtēja, vai Peilānam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu. Kā novēroja LETA, uz tiesas sēžu zāli uzņēmējs tika atvests, saslēgts rokudzelžos, taču dažas stundas vēlāk viņš no tiesas sēžu zāles izgāja bez rokudzelžiem un devās prom advokāta pavadībā. Ne pats Peilāns, ne viņa advokāts Āris Bočs aģentūrai LETA uz jautājumiem neatbildēja, tostarp arī nekomentēja tiesas nolemto.

Savukārt «Igates» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūrai LETA norādīja, ka Peilānam nav piemērots nekāds drošības līdzeklis. Tiesa trešdien arī vērtēja, vai piemērot apcietinājumu vēl vienam «Igates» darbiniekam. Arī viņam tiesa nolēma apcietinājumu nepiemērot. Stundiņš atturējās aģentūrai LETA atklāt otras personas uzvārdu un ieņemamo amatu, tomēr sacīja, ka viņam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Likums paredz tiesības IDB tiesas lēmumus pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Jelgavas pilsētas dome noslēgusi iepirkuma konkursu par Pasta salas labiekārtošanu Jelgavā, par konkursa uzvarētāju pasludinot uzņēmumu Igate, kas piedāvājis vairāk nekā par miljonu dārgāku līgumcenu, nekā iepriekš paredzējusi Jelgavas pašvaldība. Tomēr līgums tiks slēgts par budžetā paredzēto summu – 939 tūkst Ls bez pievienotās vērtības nodokļa.

Iepirkuma summa sadārdzinājusies līdz 2,9 milj. Ls, jo konkursā iekļauts viss tehniskā projekta apjoms – divas kārtas, kas paredz kompleksu salas attīstību, «veidojot Jelgavas iedzīvotājiem un videi draudzīgu un sakārtotu pilsētvides struktūru ar relaksācijai un publiskām aktivitātēm paredzētiem telpiskiem un labiekārtojuma elementiem» skaidro Jelgavas pilsētas domes administrācija.

«ERAF projekta «Pasta salas labiekārtošana un upju kā tūrisma un aktīvās atpūtas produkta veidošana Jelgavā» ietvaros tika plānots realizēt tikai vienu tehniskā projekta kārtu, līdz ar to konkursa nolikumā tika paredzēti izslēdzamie darbi, ja konkursā iesniegtie finanšu piedāvājumi pārsniegs projektā plānoto budžetu,» Db.lv norādīja Jelgavas pilsētas domes administrācijas pārstāve Egita Veinberga.

Trīs Latvijas uzņēmumi - "IKTK", "Rodentia" un "Igate Būve" īstenojuši inovatīvu "zaļo risinājumu", no līmētā koka ražojot un uzbūvējot elektroauto uzlādes staciju Dānijā.

Stacija būvēta pēc Dānijas elektroauto uzlādes staciju un mobilitātes risinājumu kompānijas "CLEVER" pasūtījuma un to projektējis Dānijas arhitektu birojs "Cobe". Projekts paredz pēc vienota "zaļā" dizaina koncepta uzbūvēt ātrās uzlādes staciju tīklu visā Skandināvijā.

Elektroauto uzlādes staciju Orhusas ostā pie pasažieru prāmju piestātnes izgatavoja un uzbūvēja trīs Latvijas uzņēmumi, kas specializējas līmētā koka konstrukciju projektēšanā, ražošanā un būvniecībā. Līmētā koka konstrukciju projektēšanas birojs "Rodentia" konsultēja dāņu pasūtītāju un izstrādāja detalizācijas un ražošanas rasējumus, ražotājs "IKTK" Ozolnieku novadā no egles koksnes ražoja galvenās konstrukcijas, bet līmētā koka būvniecībā specializētā būvkompānija "Igate Būve" veica pārējo ražošanu, piegādi un gandrīz piecu metru augstās konstrukcijas būvniecību Dānijā.

Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktajā kriminālprocesā par iespējamiem noziegumiem būvniecības procesos aizturētais bijušais Valsts robežsardzes (VRS) priekšnieks Normunds Garbars, kuram procesa virzītājs bija lūdzis piemērot apcietinājumu, trešdienas vakarā tiesu atstāja uz brīvām kājām.

Garbars nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza. Apcietinājuma sankciju bija pieteicis IDB.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien arī vērtēja, vai piemērot apcietinājumu arī diviem SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» (Igate) darbiniekiem, tostarp, valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Mārim Peilānam. Arī viņiem tiesa nolēma apcietinājumu nepiemērot. Likums gan paredz tiesības IDB tiesas lēmumu pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kā ziņots, IDB otrdien informēja, ka birojs aizturējis VRS Galvenās pārvaldes Bruņojuma, apgādes un tehnisko resursu pārvaldes priekšnieka vietnieku, bijušo VRS priekšnieku, kā arī divus ceļu būves uzņēmuma pārstāvjus aizdomās par noziegumiem būvniecības procesos, kas veikti robežsardzes un uzņēmuma noslēgto iepirkuma līgumu ietvaros par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu.

Iekšējās drošības birojs (IDB) bijušajam Valsts robežsardzes (VRS) priekšniekam Normundam Garbaram inkriminē krāpšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Garbara advokāts Mareks Halturins apliecināja, ka klientam sākotnēji esot inkriminēts Krimināllikuma pants par patvaļīgu koku izciršanu un bojāšanu. Tagad situācija ir mainījusies un atvaļinātajam ģenerālim inkriminē krāpšanu un dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Advokāts šādas situācijas maiņu skaidroja ar «IDB nespēju izprast notiekošo».

IDB preses pārstāve Diāna Petersa apliecināja, ka IDB ir pieņemti lēmumi par drošības līdzekļu, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu piemērošanu tām trim personām, kurām tiesa vakar atteica noteikt apcietinājumu. Halturins gan teica, ka patlaban vēl nav precīzi zināms, kāds drošības līdzeklis Garbaram tiks piemērots.

Ceļu būvniecības sabiedrība Igate ekspluatācijā nodevusi jaunu asfaltbetona ražotni Vilcē, Jelgavas novadā. Kopējās projekta investīcijas ir 1,65 miljoni eiro, no kurām daļu finansē pats uzņēmums, bet daļa ir bankas Citadele finansējums, Db.lv informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmumam līdz šim bija viena asfaltbetona rūpnīca Jelgavā, un tās ražošanas jauda ir 120 tonnas asfaltbetona stundā, kas nav pietiekami, lai nodrošinātu nepieciešamo asfaltbetona apjomu.

Iepriekš Vilcē Ceļu būvniecības sabiedrība Igate bija asfaltbetona rūpnīca, kas savu laiku bija nokalpojusi, stāsta uzņēmuma pārstāvji.

Jaunajā asfaltbetona rūpnīcā Vilcē iespējams saražot līdz 240 tonnām asfaltbetona stundā. Ceļu būvniecības sabiedrība Igate rūpnīcu iegādājās no Itālijas uzņēmuma Ammann. Rūpnīca izvietota uzņēmuma sturktūrvienībā Vilces pagastā, jo šeit atrodas izejmateriālu karjeras, kas ļauj samazināt izmaksas un optimizēt loģistiku, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Turpinot “Ceļu būvniecības sabiedrības “Igate”” pārvaldes optimizāciju, par uzņēmuma jaunajiem valdes locekļiem ir kļuvuši ražošanas un būvniecības direktors Jurģis Pučka un biznesa attīstības direktors Gusts Kaļiņins.

"Mani aktuālākie mērķi patlaban ir “Igates” projektu vadības struktūras un procedūru uzlabošana, uzņēmuma biznesa līniju ciešākas sadarbības nodrošināšana, kā arī plašākas un ciešākas sadarbības ar apakšuzņēmējiem izveidošana,” savu nākotnes redzējumu ieskicē J.Pučka.

““Igate” pašlaik arvien lielāku uzmanību pievērš jaunu klientu piesaistei un uzņēmuma klientu portfeļa dažādošanai. Blakus tradicionālajiem darbu pasūtītājiem - Latvijas valstij un pašvaldībām - tuvākajos gados plānojam plašāk un intensīvāk attīstīt sadarbību ar privātajiem uzņēmumiem, kas ļaus nodrošināt lielāku mūsu biznesa stabilitāti,” uzsver G.Kaļiņins.

Šogad ”Igate” veic ievērojamas investīcijas savas ražošanas bāzes attīstībā. Asfalta ražošanas rūpnīcā Vilcē ir uzstādīts moderns, augstražīgs asfalta žāvēšanas cilindrs, līdzīga iekārta tiks nodota ekspluatācijā arī rūpnīcā Jelgavā. Tāpat plānots iegādāties divus jaunus universālos traktorus, riteņu ekskavatoru un citu ceļu būves tehniku. Ieplānota arī laboratorijas pārvietošana uz jaunām telpām Satiksmes ielā Jelgavā.

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) saņēmis sūdzību konkursā par Liepājas lidostas rekonstrukcijas būvdarbiem, liecina paziņojums IUB.

Sūdzību iesniegusi SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate un tā tiks izskatīta 29. jūlijā.

Uzņēmuma pārstāvis - zvērināts advokāts Juris Beikmanis skaidro, ka pasūtītājs ir izslēdzis no turpmākās dalības iepirkumā trīs lielus un pieredzējuši pretendentus, atstājot vienu - SIA CBF Binders, kurš pasūtītājam varēs nosaukt jebkādu augstāko cenu par darbu veikšanu, kā to paredz slēgta konkursa noteikumi. Faktiski pasūtītājs ar savu lēmumu ir panācis, ka netiek nodrošināta konkurence un netiks nodrošināta efektīva finanšu līdzekļu izmantošana, saka Igate pārstāvis. Konkurences neesamības situācijā tirgus dalībnieks var manipulēt ar cenu, kas šajā gadījumā visticamāk nevis tiks samazināta, bet gan palielināta, norāda J. Beikmanis.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šovakar vērtēs, vai piemērot apcietinājumu bijušam Valsts robežsardzes (VRS) priekšniekam Normundam Garbaram.

Apcietinājuma sankciju pieteicis Iekšējās drošības birojs (IDB). Tiesa trešdien vērtēja, vai piemērot apcietinājumu arī diviem SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» (Igate) darbiniekiem, tostarp, valdes priekšsēdētājam un līdzīpašniekam Mārim Peilānam. Attiecībā uz viņiem tiesa nolēma apcietinājumu nepiemērot.

Likums gan paredz tiesības IDB tiesas lēmumu pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Kā ziņots, IDB otrdien informēja, ka birojs aizturējis VRS Galvenās pārvaldes Bruņojuma, apgādes un tehnisko resursu pārvaldes priekšnieka vietnieku, bijušo VRS priekšnieku, kā arī divus ceļu būves uzņēmuma pārstāvjus aizdomās par noziegumiem būvniecības procesos, kas veikti robežsardzes un uzņēmuma noslēgto iepirkuma līgumu ietvaros par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežu ierīkošanu.

Latvijā trešdaļa riepu ir ārpus riepu apsaimniekošanas sistēmas un kontroles, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdē 26.oktobrī aktualizēja "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ekonomikas ministrijas (EM) pausto par nolietotu riepu apsaimniekošanu un pārstrādi, viņš uzsvēra, ka katru gadu Latvijā ieved vairāk par 20 000 tonnu, lai gan VARAM norādīja, ka, piemēram, pērn riepu radītais atkritumu apjoms ir bijis 16 000 tonnu, bet pārstrādātais apjoms ir 10 582 tonnas.

"Riepu apjoms, kas Latvijā uzkrājas ir daudz lielāks. EM to redz savā reģistrā, kamēr VARAM to neredz, jo ministrijas savā starpā nesarunājas. Turklāt abas ministrijas vienojas, ka reģistru izveidot nevar, kaut arī Centrālās statistikas pārvaldes reģistrā uzņēmēji savu riepu importa apjomu piereģistrē un pēc tā var redzēt riepu apjomu. Tā ir tāda dīvaina situācija," atzina Aizbalts.

Šogad Latgalē ekspluatācijā nodots aptuveni tikpat daudz būvobjektu cik pērn, vairākus lielos projektus plānots pabeigt 2019. un 2020. gadā.

Būtiska aktivitāte būvniecības nozarē šogad novērojama Rēzeknē – ekspluatācijā nodots gan par teju četriem miljoniem eiro uzbūvētais rūpniecības komplekss, gan 2,5 miljonus vērtais graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas komplekss u.c.. Nozīmīgi projekti īstenoti arī citās Latgales pilsētās – 1,9 miljoni eiro investēti Līvānu 1. vidusskolas peldbaseina jaunbūvē un sporta zāles pārbūvē, 1,8 miljoni eiro – lauku grants ceļu pārbūvē Ludzas novadā, 1,17 miljoni eiro – Balvu pilsētas stadiona rekonstrukcijā, bet 700 tūkstoši eiro – pamatskolas nama pārbūvē par vieglās rūpniecības ražošanas ēku Kalkūnes pagastā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.