„Auto Asociācija” prezidents Andris Kulbergs:

Labās lietas auto nozarē:

• Panāktas izmaiņas likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli reprezentatīvā auto definīcijā – par reprezentācijas auto no 2014.gada 1.janvāra tiks uzskatīts automobilis, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 euro, likumdevējam radot loģiskus samērotus apstākļus, lai ikdienas vadības un biznesa līmeņa auto netiktu uzskatīti par reprezentatīviem auto;

• Pirmo reizi kopš lielās finanšu krīzes, līzingā reģistrētās automašīnas šogad sasniedza 60% atzīmi, kas liecina par lielāku finansējuma pieejamību un pieaugošo klientu stabilitātes sajūtu.

3 negatīvās lietas auto nozarē:

• Neskatoties uz ļoti pozitīviem ekonomikas un eksporta rādītājiem, jaunu auto tirgus piedzīvo pārsteidzošu lejupslīdi attiecībā pret 2012.gadu;

• Privātpersonu aktivitāte saglabājas ļoti zema, kas norāda uz neesošu vidusslāņa esamību Latvijā;

• Lejupslīdošo jaunu auto pirmreizējo reģistrāciju skaits vēl tālu neatkopušajā auto tirgū nozīmē to, ka lielai daļai jaunu auto tirgotāju nākas strādāt ar zaudējumiem vai labākajā gadījumā „pa nullēm”, kas neļauj veikt uzkrājumus iespējamiem nākotnes neparedzamiem satricinājumiem.

3. Ar kādām domām un sajūtām raugāties uz nākamo – 2014. gadu? Kādas pārmaiņas sagaidāt?

Neskatoties uz Latvijas iedzīvotāju samērā piesardzīgo eiro ieviešanas vērtējumu, prognozējam, ka 2014.gadā jaunu auto tirdzniecība pieaugs, salīdzinot ar 2013.gadu, t.i., līdz 13 100 pirmreizēji reģistrētām vienībām. 2015.gada pirmā puse Latvijā paies zem ES prezidentūras zīmes, kas nozīmē daudzas starptautiskās vizītes un delegācijas, tādēļ prognozējam un ceram, ka Latvijā tiks pārdotas 13 700 vieglās automašīnas jeb par +4,6% vairāk nekā 2014.gadā.

Biedrība „Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija” (LEEA)

Atbild valdes priekšsēdētājs: Vilnis Krēsliņš :

1. Kādi pozitīvi pavērsieni nozarē kopumā bija vērojami aizvadītā gada laikā? Lūdzu, miniet 3 veiksminiekus un/vai 3 pozitīvus notikumus.

a) izveidots 330 kV Rīgas loks, kuru noslēdza darbā ieviestais 330 kV kabelis zem Daugavas, kas ievērojami paaugstina Rīgas reģiona elektroapgādes drošumu.

b) Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas nobeigšana ar 2. energobloku nodošanu ekspluatācijā.

c) Ministru kabineta noteikumu par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības, stāšanos spēkā.

2. Kādi negatīvi pavērsieni nozarē kopumā bija vērojami aizvadītā gada laikā? Lūdzu, miniet 3 neveiksminiekus un/vai 3 negatīvus notikumus.

a) garās diskusijas par AER attīstību, obligātā iepirkuma kompenentu (OIK) pieauguma apturēšanu, subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) ieviešana.

b) Valsts, konkrēti – Ekonomikas ministrijas, nespēju atrast finansu līdzekļus elektroenerģētiķu nozares obligāti pielietojamo noteikumu (standartu) izstrādei.

c) Konkurences padomes nepamatots lēmums par energobūvnieku ‘karteļa’ izveidošanu.

3. Ar kādām domām un sajūtām raugāties uz nākamo – 2014. gadu? Kādas pārmaiņas sagaidāt?

a) uz nākamo un tālākiem gadiem skatāmies ar cerībām, ka brīvais elektroenerģijas tirgus Latvijas uzņēmējiem, iestādēm un iedzīvotājiem dos iespēju iegādāties relatīvi lētāku elektroenerģiju.

b) Gaidām 330 kV elektroapgādes līnijas Grobiņa-Ventspils ieviešanu darbā, kas ievērojami paaugstinās Ventspils pilsētas un Latvijas rietumu daļas elektroapgādes drošumu.

c) Valsts iestāžu ieklausīšanos nozares sabiedrisko organizāciju viedokļos vispār un konkrēti par Būvniecības likuma stāšanās spēkā termiņa pārnešanu uz laiku, kad būs izstrādāti visi ar likumu saistošie dokumenti.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins

1. Kādi pozitīvi pavērsieni nozarē kopumā bija vērojami aizvadītā gada laikā? Lūdzu, miniet 3 veiksminiekus un/vai 3 pozitīvus notikumus.

3 veiksminieki šogad:

- Nozare kopumā, jo tirgus aug, piemēram, dzīvības apdrošināšana par 13%, risku apdrošināšana - par 11%;

- Jauni spēlētāji aktīvi ienāk tirgū - šogad sektorā pievienojušies PZU, Compensa;

- Latvijas kompānijas (īpaši BTA) aktīvi aug ārpus Latvijas.

3 pozitīvi notikumi:

- Mūža pensijas produkts ieraudzīja dienas gaismu;

- Dzīvības apdrošināšanā lielas izmaksas unit-linked produktā (beidzās 5 gadu līgumi; produkts strādā un c ilvēku uzticība aug);

- Farmaceitiem ieviesa obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.

Negatīvi pavērsieni 2013.gadā

3 neveiksminieki:

- Balva - gada pirmajā pusē tika apturēta tās darbība;

- OCTA produkts (negatīvi rezultāti);

- Apdrošinātāju izmaksu līmenis vēl relatīvi augsts, tātad apdrošinātāji vēl relatīvi neefektīvi.

3 negatīvi notikumi:

- Rīgas Pils samudžinātā apdrošināšana;

- Zolitūdes traģēdijas sekas;

- Ārstniecības riska fonds (ārstu civiltiesiskā atbildība) zem Veselības ministrijas monopola nevis brīvajā tirgū.

Domas/sajūtas par 2014.gadu:

Turpinās augt gan dzīvības gan risku apdrošināšanas tirgi, nopietna konkurence gaidāma visos segmentos.

Kādas pārmaiņas sagaidām 2014.gadā?

- Mūža pensijas produkta atspēriens;

- Veselības aprūpes finansēšanas likums;

- Fotoradaru atgriešanos;

- Nebūs lielu kataklizmu (kā Rīgas Pils, Zolitūde, plūdi);

- Brokeru uzraudzības sakārtošanās (FKTK un brokeri vēl mācās);

- E-Veselības ieviešana;

- Pastāv jautājums, vai Balvas likvidācija skars garantijas fondus?

- Jauni Ugunsdrošības noteikumi;

- LAA ietvaros paplašinās Ombuda darbība, jo palielināti izskatāmo lietu limiti;

- LAA tuvināšanās ar LTAB;

- Jauns likums Par apdrošināšanas līgumu;

- Tiks ieviesta Būvspeciālistu obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana;

Valsts nozīmes lietas, ko sagaidām 2014.gadā:

- Dzimstības pieaugums;

- Ekonomisko bēgļu atgriešanās pieaugums;

- Tiesu sistēmas sakārtošanās;

- Reformas izglītības sistēmā (augstskolu apvienošanās un specializācija, vairāk eksakto zinātņu skolās);

- Domāšanas maiņa no - ko valsts man dod? uz -ko esmu devis valstij?;

- Jauni inovatīvi uzņēmumi un produkti;

- Investīcijas ražošanā.

Vita Jermoloviča, Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes locekle:
1. Kādi pozitīvi pavērsieni nozarē kopumā bija vērojami aizvadītā gada laikā? Lūdzu, miniet 3 veiksminiekus un/vai 3 pozitīvus notikumus.
- Tūristu skaita pieaugums Rīgā
Šī gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērno gadu, tūristu skaits Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs ir pieaudzis par 16%.
- Tūristu gidu sertificēšanas saistošo noteikumu izstrāde
2014.gadā, Rīgai kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu, ir nepieciešams sakārtot tūristu gidu darbību pilsētā. Tāpēc RTAB sadarbībā ar tūrisma nozares speciālistiem ir sagatavojuši saistošos noteikumus tūristu gidiem. Plānots, ka sertificēšana sāksies nākamā gada janvārī.
- Rīgas Restorānu nedēļa
Lai popularizētu Rīgu kā gastronomijas galvaspilsētu ne vien ārvalstu tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem, tiek organizētas Rīgas Restorānu nedeļas. Šogad tās bija četras – pa vienai katrā sezonā. Iespēju apmeklēt kādu no labākajiem Rīgas restorāniem un baudīt maltīti par īpaši pievilcīgu cenu izmantoja vairāki tūkstoši cilvēku, un pasniegtas vairāk nekā 10 000 maltīšu.
2. Kādi negatīvi pavērsieni nozarē kopumā bija vērojami aizvadītā gada laikā? Lūdzu, miniet 3 neveiksminiekus un/vai 3 negatīvus notikumus.
- Velorikšas
Kā Rīgas mērs, tā RTAB ir saņēmuši vairākas sūdzības par velorikšu darbību Rīgā – tā ir haotiska un nepārdomāta. Tāpec būtu nepieciešams noteikt to ētikas kodeksu, tāpat būtu nepieciešams noteikt vienotu tarifu šim pakalpojumam, iespējams pat noteikt konkrētus maršrutus.
- Ierobežotas iespējas kontrolēt ar tūrismu saistītus neprofesionālus pakalpojumus un stimulēt būt godprātīgiem pakalpojumu sniedzējiem
Kā piemēru varētu minēt piedāvātās apskates ekskurijas pilsētā ar autobusiem, kuros pasažieriem tiek atskaņota nepatiesa informācija par Rīgu, tās vēsturi, ievērojamākajām vietām un notikumiem. Diemžēl RTAB nav pilnvartos šīs nepilnības un neprofesionālos pakalpojumu sniedzējus kontrolēt vai sodīt.
3. Ar kādām domām un sajūtām raugāties uz nākamo – 2014. gadu? Kādas pārmaiņas sagaidāt?
Nākamgad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, un tā laikā Rīgā notiks daudz un dažādi interesanti un ievērojami pasākumi – Pasaules koru olimpiāde, Eiropas kino balva, solo koncerti “Dzimuši Rīgā” u.c. pasākumi. Tas noteikti pievērsīs vēl lielāku tūristu interesi – ceram, ka nākamgad tūristu skaits Rīgā varētu sansniegt 2 miljonus.
Tāpat pozitīvas pārmaiņas nesīs gidu serificēšana, to plānojam uzsākt nākamā gada sākumā, tiks atvērtas jaunas viesnīcas un nevaram aizmirst arī Latvijas Nacionālo bibliotēku - iegūsim jaunu konferenču zāli, koncertzāli, izstāžu zāles utt. Ja tā sāks funkcionēt kā ieplānots un iecerēts, tas būtiski atvieglos darbu kultūras, konferenču tūrisma un citu nozaru darbiniekiem.

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode.

1. Kādi pozitīvi pavērsieni nozarē kopumā bija vērojami aizvadītā gada laikā? Lūdzu, miniet 3 veiksminiekus un/vai 3 pozitīvus notikumus.

- Saeimas atbalsts fizisko personu maksātnespējas procesa atvieglošanai. Tā ir vēsturiska politiķu izšķiršanās, kas nākotnē pozitīvi ietekmēs daudzu Latvijas iedzīvotāju dzīves, un, kā uzsver politiķi, ļaus tiem atgriezties ekonomiskajā apritē.

- Saeimas atbalsts uzņēmumu valdes locekļu atbildības noteikšanai par parādniekam radītiem zaudējumiem nesavlaicīgas maksātnespējas procesa pieteikšanas gadījumā un gadījumā, ja maksātnespēja iestājusies valdes ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ. Šobrīd spēkā esošā Maksātnespējas likuma piemērošanas laikā un, iespējams, arī krīzes smago seku ietekmē pēdējos gados strauji pieauga un padziļinājās negodprātīgu uzņēmēju rīcības negatīvās sekas, kas kritiski samazinājušas kreditoru interešu aizstāvības iespējas maksātnespējas procesu ietvaros. Tādēļ Saeimas šobrīd atbalstītie grozījumi varētu būt efektīvs līdzeklis cīņā pret savu uzņēmumu izzadzējiem – mantas nobēdzinātājiem, kuri tādējādi mēģina apkrāpt kreditorus.

- Sekmīgi noritējusi maksātnespējas procesa jauno administratoru sertifikācija atbilstoši jauniem augstākiem standartiem, tādējādi ļaujot profesijā ienākt jauniem un zinošiem profesionāļiem. 2013.gadā pirmo reizi eksāmenā pretendentiem bija jāapliecina ne tikai plašas teorētiskās zināšanas par tiesisko regulējumu, kas attiecas maksātnespējas procesa norisi, bet arī praktiskās iemaņas, risinot sarežģītus maksātnespējas kāzusus un grāmatvedības uzdevumus. Izvērtējot eksāmena norisi un Administratoru asociācijas Sertifikācijas centra darbu, Sertifikācijas centrs ir atkārtoti akreditēts Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā. No kopumā 77 pretendentiem, kuri kārtoja visas eksāmena daļas, maksātnespējas procesa administratora sertifikātus ieguva 23 personas.

2. Kādi negatīvi pavērsieni nozarē kopumā bija vērojami aizvadītā gada laikā? Lūdzu, miniet 3 neveiksminiekus un/vai 3 negatīvus notikumus.

- „Doing business” rādītāja „Maksātnespējas procesā atgūto līdzekļu apjoms” kritums. Pasaules Banka secinājusi, ka, neskatoties uz panākto maksātnespējas procesa norises ātrumu (no 3 gadiem iepriekš uz 1,5 gadiem šobrīd), strauji krities atgūto kreditoru līdzekļu apjoms (tikai 48,4 centi no ASV dolāra iepriekšējo 59,8 centu vietā, kas ir samazinājums par 20%). Šī ir ļoti negatīva tendence, kas būtu jāņem vērā maksātnespējas politikas veidotājiem. Jāatgādina, ka maksātnespējas procesa būtība ir uzņēmuma maksātnespējas gadījumā nodrošināt kreditoru prasījumu apmierināšanu pēc iespējas lielākā apjomā, kas ne vienmēr ir iespējama 2010.gadā pieņemtā Maksātnespējas likuma dēļ, kurā galvenais uzsvars likts uz procesa ātru pabeigšanu, tādējādi maksātnespējas procesu faktiski padarījis par bankrota procesu.

- Maksātnespējas likuma grozījumu virzība bez risinājumiem daudzām maksātnespējas problēmām. Neskatoties uz likuma grozījumiem, kuri risinās atsevišķas maksātnespēja procesa problēmas, Saeimā 2.lasījumā atbalstītie grozījumi Maksātnespējas likumā neparedz būtiskas izmaiņas un sistēmiskus uzlabojumus uzņēmumu maksātnespējas procesu norises efektivitātes uzlabošanai. Saeimā 2.lasījumā atbalstītajā likuma redakcijā netiek risināti tādi būtiski jautājumi, piemēram, par novēlotiem maksātnespējas pieteikumiem, fiktīviem kreditoriem, uzņēmumu mantas izzagšanu pirms maksātnespējas procesu uzsākšanas, kā arī jautājums par izsoļu „reiderismu”, tādējādi paredzams Latvijas rādītāju kritums „Doing Business” reitingā arī nākamajos gados.

- Maksātnespējas jomas politizēšana bremzē sistēmisku un sabalansētu reformu ieviešanu, tā vietā veicinot tādu ideju parādīšanos, kuras balstītas uz mītiem un subjektīviem priekšstatiem nevis nozares problēmu analīzi un izpratni.

3. Ar kādām domām un sajūtām raugāties uz nākamo – 2014. gadu? Kādas pārmaiņas sagaidāt?

- Sagaidām jaunu valdību un tieslietu ministru, kurš vēlētos iedziļināties maksātnespējas jomas problēmās un rastu profesionālus risinājumus.

- Gribētu cerēt uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanos, izskaužot negodprātīgu uzņēmējdarbības praksi.

- Lai izvairītos no maldīgu priekšstatu izplatīšanās, esam apņēmušies sekmēt pēc iespējas atklātāku maksātnespējas procesu norisi, procesu naudas plūsmas un administratoru pieņemto lēmumu caurskatāmību.

Drošības Nozares Kompāniju Asociācijas valdes priekšsēdētāja Arņa Marcinkēviča atbildes:
1. Kādi pozitīvi pavērsieni nozarē kopumā bija vērojami aizvadītā gada laikā? Lūdzu, miniet 3 veiksminiekus un/vai 3 pozitīvus notikumus.
Tā kā nozare kopumā ir salīdzinoši noslēgta un publiski pieejamo datu ir maz, ir grūti identificēt konkrēti 3 veiksminiekus. Tomēr kā pozitīvās lietas var minēt to, ka vadošie nozares uzņēmumi beidzot ir apvienojušies vienā nozares organizācijā un ka kopumā ir uzlabojies dialogs starp nozari, Valsts policiju un citām iesaistītajām pusēm. Tāpat jāatzīmē, ka klienti pēdējā laikā kļūst arvien prasīgāki un gudrāki – proti, sāk izvērtēt pakalpojumus pēc būtības un kvalitātes, nevis tikai pēc zemākās cenas. Tas ir svarīgs tam, lai arvien vairāk nozares uzņēmumu sāktu strādāt legāli.
2. Kādi negatīvi pavērsieni nozarē kopumā bija vērojami aizvadītā gada laikā? Lūdzu, miniet 3 neveiksminiekus un/vai 3 negatīvus notikumus.
Kā negatīvo vēlētos atzīmēt to, ka nozarē aizvien ir ļoti augsts nelegālās nodarbinātības īpatsvars. Ir jānorāda, ka publiskais sektors daļēji pat sekmē tās pastāvēšanu, organizējot iepirkumus, kur par uzvarētājiem tiek atzīti tie komersanti, kas piedāvā zemāko cenu, kas bieži vien ir zemāka nekā teorētiski iespējamā. Tāpat ir jūtams visai liels darbinieku trūkums, kas arī ietekmē visus nozares uzņēmums.
3. Ar kādām domām un sajūtām raugāties uz nākamo – 2014. gadu? Kādas pārmaiņas sagaidāt?
Nākotnē, kā jau katru gadu, lūkojamies pozitīvi. Pirmkārt, lai arī lēni, bet uzlabojas dialogs starp valsti un nozari, kas noteikti jāturpina arī turpmāk. Tāpat ir sajūta, ka līdz ar eiro ieviešanu pamazām varētu celties arī darbinieku atalgojums – jo vairāk uzņēmumu “iznāks” no “pelēkā sektora”, jo lielākas algas saņems nozarē strādājošie. Vienlaikus mēs turpināsim strādāt pie tā, lai apsardzes nozare kļūtu caurspīdīgāka un jau esam uzsākuši diskusijas ar atbildīgajām valsts iestādēm par nozares komersantu reģistra izveidi, kā arī par virkni citu izmaiņu nozari reglamentējošajā normatīvajā regulējumā, kuru mērķis ir sekmēt pilnvērtīgu nozares komersantu uzraudzību un kontroli.

Atbild Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Dr. oec
Kādi pozitīvi pavērsieni nozarē kopumā bija vērojami aizvadītā gada laikā? Lūdzu, miniet 3 veiksminiekus un/vai 3 pozitīvus notikumus?
Turpinās nozares izaugsme – palielinās tās apjomi, uzņēmumu un strādājošo skaits, eksportēto pakalpojumu nestie ieņēmumi. Pozitīvi vērtējams IKT pakalpojumu eksporta palielinājums gan datu centru pakalpojumu, gan lietojumprogrammu jomā. Iesākti infrastruktūras attīstības projekti, kas nodrošinās Latvijas IKT industrijas attīstību. Palielināts iedzīvotājiem pieejamā interneta ātrums, “Lattelecom” nodrošinot 1 Gbit/s standartu savā optiskajā tīklā. Šos panākumus ievērojuši arī starptautiskie eksperti – piemēram, “Akamai” ierindojis Latviju 5. vietā pasaulē interneta ātruma ziņā. Pieaug dažādu e-pakalpojumu apjoms un to lietošanas intensitāte.
ES kopējā ekonomiskajā politikā nozīmīgā digitālā vienotā tirgus ideja un Latvijas piemērs tika apspriests arī Ziemeļu nākotnes forumā 2013. gada februārī, kur pulcējās Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Lielbritānijas premjerministri un eksperti.
Notikumi:
 beidzot notika 800 MHz diapazona frekvenču jeb “digitālās dividendes” izsole, ļaujot attīstīt mūsdienu prasībām atbilstošu elektronisko sakaru infrastruktūru un operatoriem plānot savas investīcijas;
 izrāviens interneta pieejamības nodrošināšanā: VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" sācis praktiski īstenot lauku platjoslas projektu, “Lattelecom” ierīkoja visā Latvijā 2300 bezmaksas Wi-Fi pieslēgšanas punktus; tāpat beidzot ir uzsākts ceturtās paaudzes mobilo sakaru piedāvājums patērētājiem;
 “Lattelecom” atklāja drošāko datu centru Ziemeļeiropā “Dattum”, kas ieguvis starptautiski atzītu “Tier III” drošības sertifikātu.
Veiksminieki:
 LMT, pirmais 4G sakaru ieviesējs;
 datu vizualizācijas programma “Infogr.am”, IKT balvas “Platīna pele 2013” laureāts un patlaban “globālā seja” Latvijas nozares veiksmes stāstam;
 mašīntulkošanas tehnoloģija "LetsMT", ko Eiropas Komisija novērtēja kā vienu no nozīmīgākajām Eiropas inovācijām, aicinot "Tildi" to demonstrēt Eiropas inovatīvo informācijas un komunikāciju tehnoloģiju konferencē "ICT 2013".
Kādi negatīvi pavērsieni nozarē kopumā bija vērojami aizvadītā gada laikā? Lūdzu, miniet 3 neveiksminiekus un/vai 3 negatīvus notikumus?
Kā vienīgo negatīvo vai drīzāk izaugsmi bremzējošo notikumu LIKTA varētu minēt gada pirmajā pusē vērojamo “tarifu karu” starp mobilo sakaru operatoriem, taču tas jau šķiet mitējies. Cīņā par tirgus daļu, par klientu pārvilināšanu nemitīgi pazeminot pakalpojumu cenas, tiek ierobežotas uzņēmumu izaugsmes iespējas un rodas risks, ka var pazemināties piedāvāto pakalpojumu tehniskā kvalitāte un drošība. Datu pārraide ar laiku pārņems no balss sakariem vadošās pozīcijas apjoma un nozīmības ziņā, tomēr Eiropā daudzi operatori kavējās ar atbilstošu pakalpojumu un tarifikācijas ieviešanu, un “tarifu kari” ir viens no cēloņiem, kas bremzē izaugsmi.
Gada beigās LIKTA nācās diskutēt ar Finanšu ministriju, kas, ignorējot pat valdības apstiprinātos plānošanas dokumentus, vēlas par vairāk kā desmito daļu samazināt ES fondu investīcijas 2014.–2020. gada plānošanas perioda prioritārajam virzienam „IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi”. Tas bremzētu Latvijas kopējo attīstību, un tāpēc sagaidām, ka jaunā valdība nodrošinās valsts politikas prioritāru atbalstu un finansējumu informācijas sabiedrības veidošanai, tāpat e-pārvaldes attīstībai.
Nozares izaugsmi ierobežo jaunu IKT speciālistu pieejamība.
Inovācijas ir joma, kurā Latvijai nepieciešama kardināla izaugsme. Globālajā inovāciju indeksā Latvija ir tikai 33. vietā.
Ar kādām domām un sajūtām raugāties uz nākamo – 2014. gadu? Kādas pārmaiņas sagaidāt?
Jauno gadu gaidām apņēmības pilni un cerībās uz jauniem panākumiem. Tendences, kas iezīmējās šogad – mobilitāte, pakalpojumu eksporta pieaugums –, turpinās savu kāpumu. Aktuāla ir mākoņpakalpojumu sniegšana pāri valstu robežām. Esam pārliecināti, ka Latvijas IKT uzņēmumi turpinās attīstīties, audzēs eksporta apjomus un apgūs jaunus eksporta tirgus.
Aktuāla tēma komunikāciju nozarē joprojām būs darbs pie ES digitālā vienotā tirgus izveides un tā iespaidā iespējamā uzņēmumu pārgrupēšanās.
Asociācija plāno efektīvi sadarboties ar jauno Ministru kabinetu, lai rūpīgi sagatavotos Latvijas prezidentūrai 2015. gada pirmajā pusē, jo tajā tiks strādāts ar nozares attīstībai ļoti nozīmīgiem jautājumiem – ES digitālā vienotā tirgus izveidi, izmaiņām telekomunikāciju biznesa regulācijā, priekšnoteikumiem e-komercijas tālākai attīstībai. Latvijas prezidentūra – it īpaši, ja kopā ar valdību panāksim Digitālās programmas asamblejas, ikgadējais nozīmīgākais Digitālās programmas Eiropai pasākums rīkošanu Rīgā – dod iespēju mūsu IKT nozarei starptautiski uzrādīt savu potenciālu un valsts veiksmes stāstu informācijas sabiedrības veidošanā.

Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas vadītājs un Lindorff Oy Latvijas filiāles ģenerāldirektors Reinis Kučers

Šajā gadā notika ļoti būtiskas izmaiņas kredītmenedžmenta nozarē - pieņemts un ieviests dzīvē likums, kas regulē nozari.
Pats fakts, ka šogad tika ieviests likums, kas regulē ārpustiesas parādu piedziņu, ir ļoti apsveicams moments, un kopumā vērtējams pozitīvi. Tas pēc būtības padara nozari caurspīdīgāku, tajā pašā laikā skaidri ieskicējot iesaistīto pušu pienākumus un atbildību. Būtiska lieta, kas nebija līdz šim, ir arī licences ieviešana. Šobrīd, kā zināms, licenci ir ieguvuši 20 uzņēmumi, kas ir tiesīgi nodarboties ar ārpustiesas parādu atgūšanu. Tātad tirgus ir pavisam konkrēts ar noteiktiem dalībniekiem, kas padara dzīvi vieglāku arī kreditoriem, ja rodas nepieciešamība pēc piedziņas pakalpojumiem.
Taču šim likumam ir arī savas nepilnības. Runa galvenokārt ir par fiksētajiem parādu piedziņas izdevumiem, kas, pirmkārt, ir pārāk zemi, otrkārt, faktiski visu izmaksu slogu par pakalpojuma saņemšanu uzliek uz kreditora pleciem. Parādnieks zināmā mērā tiek pasargāts ar šī likuma palīdzību. Tas patiesībā nozīmē, ka par precēm un pakalpojumiem godprātīgie klienti maksā dārgāk, jo kreditoram izmaksas ir kaut kā jāsedz. Vienkāršs un efektīvs veids, kā to panākt ir pacelt cenu. Šī kopumā ir savdabīga tendence Latvijā - maksimāli aizsargāt parādnieku no skarbā un nežēlīgā kreditora, faktiski pirmo pielīdzinot godprātīgam sabiedrības loceklim. Šis arī ir viens no iemesliem, kāpēc pie mums kopumā maksāšanas kultūra ir diezgan zema. Tas ir pavisam normāli, ja tu nemaksā par to, ko esi iegādājies. Tas ir pavisam normāli un apsveicami, ja esi uzmetis kādu kreditoru. Taču, kā jau minēju, rūgtā patiesība diemžēl ir tā, ka šīs nesamaksātās summas jau nekur nepazūd - tās nosedz godprātīgie klienti.
Nozare kopumā ir nostabilizējusies. Nedomāju, ka nozares dalībnieku skaits būtiski pieaugs - drīzāk samazināsies, jo lietu apjoms, kas nonāks uz ārpustiesas parādu piedziņu 2014 gadā varētu samazināties.

Baiba Fromane, Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācjas vadītāja

Kādi pozitīvi pavērsieni nozarē kopumā bija vērojami aizvadītā gada laikā? Lūdzu, miniet 3 veiksminiekus un/vai 3 pozitīvus notikumus.

1. Vienota nozares attīstības vīzija: atbildīga kreditēšana un izglītots patērētājs

Nebanku kreditēšanas nozarē 2013. gads ir bijis nopietnu pārmaiņu laiks. Pirmo reizi – kopš īstermiņa kreditēšanas pakalpojumi ir pieejami iedzīvotājiem Latvijā – nozares uzņēmumi apsēdās pie viena galda, lai vienotos par darbības principiem, nozares attīstību un pakalpojuma nozīmi kā indivīdam, tā sabiedrībai kopumā. Nebanku kredītdevēji kā divus stratēģiskos virzienus izvirzīja atbildīgas kreditēšanas prakses īstenošanu un patērētāja izglītošanu finanšu pratības jautājumos. Strādājot pie izvirzītajiem mērķiem, šī gada laikā tika veikti daudzi nozīmīgi nozares pašregulācijas pasākumi, kas atstāja arī būtisku iespaidu uz kopējo tirgu. Ja skatās datus par šī gada pirmo pusgadu, tad, salīdzinot ar atbilstošu periodu pērn, var redzēt, ka nebanku kreditēšanas sektorā gandrīz par vienu piekto daļu jeb 18% samazinājās kopējais klientu skaits.

2. Informācijas pieejamība klientu maksātspējas vērtēšanai

Vēsturiski viena no lielākajām nozares problēmām bija tā, ka neliela daļa klientu aizņēmās vienlaicīgi pie vairākiem kredītdevējiem, bet vēlāk nespēja tika galā ar saistību izpildi. Lai risinātu šo problēmu, nozares uzņēmumi, kas ir asociācijas biedri, uzsāku datu apmaiņu. Tas nozīmē, ja iepriekš nebanku kredītdevējiem bija pieejama tikai negatīvā informācija jeb klientu parādi, tad šī gada sākumā asociācija izveidoja sistēmu, lai apmainītos ar pozitīvo informāciju jeb klientu aktīvajām saistībām. Šobrīd nebanku kredītdevēji redz arī to, vai klients nav aizņēmies pie cita nozares uzņēmuma, tādējādi būtiski pilnveidojot klientu maksātspējas vērtēšanu. Ieviešot jauno sistēmu, par 10% ir palielinājies atteikumu skaits – ja 2012. gada otrajā pusgadā vidēji tika atteikts katrs trešais kredīta pieprasījums jeb 33%, tad šā gada pirmajā pusgadā atteikumu skaits sasniedza 43% no kopējā pieteikumu skaita.

3. Iespēja pakāpeniskai parādu atmaksai

Domājot par grūtībās nonākušiem kredītdevējiem, asociācija izveidoja sistēmu pakāpeniskai parādu atmaksai, ievērojot katra kredītņēmēja individuālās iespējas segt saistības. Pakāpeniskas parādu atmaksas iespēju ir izmantojuši nedaudz vairāk nekā 250 kredītņēmēju. Šis ir vēl viens no nozares pašregulācijas pasākumiem, strādājot pie atbildīgas un ilgtspējīgas nozares attīstības.

Kādi negatīvi pavērsieni nozarē kopumā bija vērojami aizvadītā gada laikā? Lūdzu, miniet 3 neveiksminiekus un/vai 3 negatīvus notikumus.

1. Uzraugošo institūciju fragmentārs skatījums uz nozares attīstību

Jebkurai nozarei ir svarīgi, lai tā savu darbību varētu plānot vismaz vidējā termiņā. Savukārt, lai to īstenotu, ir nepieciešams skaidra valsts pozīcija par likumdošanas vidi. Gada sākumā asociācija aicināja Ekonomikas ministriju izstrādāt atsevišķu likumu nebanku kreditēšanas nozarei, lai jautājums par nozares tālāko attīstību tiktu skatīts kompleksi, aptverot visus problēmjautājumus. Darbs pie jaunā likuma netika uzsākts, tā vietā nozares aktuālie jautājumi tika skatīti fragmentāri, bez kopēja skatījuma uz nozares attīstību.

2. D. Pavļuts: ministrs, kurš gada laikā neatrod laiku sarunai ar nozari

Nozares uzņēmumi pauž sarūgtinājumu, ka gada laikā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts tā arī neatrada laiku, lai vismaz vienu reizi satiktos ar nozares pārstāvjiem. Lai gan Ekonomikas ministrija izveidoja darba grupu, kurai vajadzēja sagatavot priekšlikumus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, nozares uzņēmumu, LDDK, LTRK un citu iesaistīto pušu viedoklis netika ņemts vēra, un ministrija virzīja priekšlikumus, kurus ministrs D. Pavļuts prezentēja medijiem īpašā preses konferencē vēl pirms tika izveidota darba grupa. Nozares uzņēmumi pauž bažas, ka ar valsts iejaukšanos tiek veikta tirgus pārdale par labu citiem finanšu sektora dalībniekiem. Ņemot vērā, ka diskusija pēc būtības nenotika, tika lieki šķērdēts gan ierēdņu, gan iesaistīto pušu laiks, kā rezultātā diskusija no gala sāksies Saeimā. Turklāt asociācija uzskata, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātie priekšlikumi nesasniedz izvirzīto mērķi – patērētāju interešu aizsardzība.

3. Neiesākts darbs pie vienota valsts reģistra izveides nebanku kredītdevējiem

Asociācija šī gada laikā vairākkārt aicināja Ekonomikas ministriju risināt jautājumu par vienota valsts kredītreģistra izveidi nebanku kreditēšanas sektoram (līdzīgi kā tas ir komercbankām, ko uztur Latvijas Banka). Ministrijas virzītais likumprojekts par kredītbiroju neatrisina nozares problēmu, jo tur informācija par klientu parādiem tiks uzkrāta tikai tad, kad klients kavēs 60 dienas. Tāpat nebūs pieejama informācija par aktīvajām saistībām.

Ar kādām domām un sajūtām raugāties uz nākamo – 2014. gadu? Kādas pārmaiņas sagaidāt?

Pirmais būtiskais jautājums ir jaunā kārtība klientu maksātspējas vērtēšanai, kas stāsies spēkā ar nākamā gada 1. janvāri. Tā paredz, ka uz patērētāju sniegtajām ziņām varēs paļauties tikai tad, ja kredīta summa nepārsniegs 300 latus, vai arī, ja ikmēneša maksājums nepārsniedz 50 latus un atmaksas termiņš nav garāks par vienu gadu. Pārējos gadījumos nebanku kredīta devēji prasīs klientiem iesniegt VSAA vai VID izziņu, vai arī bankas konta izrakstu.

Asociācija prognozē, ka jaunā kārtība noteikti atstās iespaidu uz izsniegto kredītu apjomu, tomēr šobrīd ir grūti prognozēt konkrētus ciparus. Izsniegto kredītu apjoma pieaugums viennozīmīgi netiek plānots.

Pieaugot ekonomiskai aktivitātei, daļā sabiedrības parādās arī drošība par nākotni, kas vienlaikus nozīmē, ka cilvēki kredītus ņem drošāk, apzinoties, ka spēs tos arī atmaksāt.

Otrs būtiskais jautājums, kas var ietekmēt nozares attīstību ir Ekonomikas ministrijas virzītie priekšlikumi par saliktās gada procentu likmes noteikšanu 100% apmērā īstermiņa kreditēšanai. Ja tiks pieņemts ministrijas piedāvātais risinājums, tirgū vairs nevarēs aizņemties nelielas summas uz īsiem termiņiem, kā rezultātā klients būs spiests pārmaksāt, aizņemoties lielākas summas un uz garāku termiņu.