Apgrūtinoša gaļas legāla realizācija bremzē truškopības nozari Latvijā, taču rietumvalstīs seniori audzē trušus tieši parocīgā izmēra dēļ – viens trusis vienai maltītei, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gadumijā līdz pareizticīgo Ziemassvētkiem un Lieldienās ir lielākais truša gaļas pieprasījums, bieži legāli no saimniecībām šai laikā iegādāties gaļu nevar, tad uzvirst pārdošana bez čeka. Tā ir lielākā nozares kaite, un būtu jācīnās ar tās cēloņiem, nevis ar sekām, kā tas ir pašlaik, kad nozares mugurkauls – nelielie audzētāji – dzīvo bailēs par kontrolpirkumiem un pārbaudēm. Nozari bremzē ne tikai sadrumstalotā trušu audzēšana mazās saimniecībās un bieži neatbilstošas tehnoloģijas, bet arī sarežģīta legāla gaļas realizācija kaušanas prasību dēļ. Truša gaļa iespiedusies pelēkajā zonā, tāpēc nav statistikas par gaļas vai trušādas pārdošanas apjomiem, jo liels saražotās produkcijas apjoms tiek patērēts savām vajadzībām vai pārdots nelegāli, daudzi audzētāji saimniecības nereģistrē. Vēl vienu pliķi nozarei iesit truša gaļas pagaidām nelielā popularitāte mūsu valstī – citu dzīvnieku un putnu gaļa galdā tiek celta ievērojami biežāk.

Darius ir pasaulē lielākais trusis - apmēram tik liels, cik piecus gadus vecs bērns, vēsta ārvalstu mediji.

Piecus gadus vecais trusis, kurš mitinās Anglijā, sver 22,5 kilogramus un ir 1,22 metrus garš, ja mēra no degungala līdz astes galam.

Milzu mājdzīvnieks gada laikā apēdot 4000 burkānus, 120 kāpostus un 730 suņu bļodas ar trušu barību. Viņa īpašniecei Annettei tas izmaksā apmēram 2500 Lielbritānijas sterliņu mārciņas (apmēram 3000 eiro). Taču viņa esot tik laimīga, ka jau samierinājusies ar truša neremdināmo apetīti.

«Nav noslēpuma, kā izaudzēt pasaulē lielāko trusi. Es pret Darius izturos tā it kā viņš būtu suns,» stāstījusi saimniece.

Sliekas aizlīdušas otrā plānā, teic uzņēmuma SL ECO īpašnieks Linards Lepse. Galveno vietu saimniecībā nu ieņēmušas lielākas radības – gaļas truši.

Patlaban uzņēmuma slieku humusa ražotnē esot sakrājies krietni daudz nerealizētas produkcijas. To Linards pārdod tieši pasūtītājam, piegādājot vajadzīgo daudzumu. Fasēt mazos maisiņos un tirgot veikalā neatmaksājoties, spriež slieku audzētājs. Konkurence ir liela un cenas visdažādākās. Citi pamanoties savu preci realizēt par dempinga cenu, ar kuru nevarot konkurēt. Linards daļēji tajā vaino arī situāciju, ka ir audzētavas, kas saņem Eiropas atbalstu, tas ļauj preci padarīt lētāku. Latvijas tirgū ir slieku humusa pārprodukcija, vērtē uzņēmējs, bet ārzemju tirgum saražotā apjoma būtu par maz, pat kooperējoties. Turklāt sliekas nevar savairot strauji, ja pēkšņi radies liels gadījuma rakstura pasūtījums, jo jādomā, kur likt un ar ko barot darbinieces pēc tam, ja jauna pasūtījuma nav.

Riska kapitāla fonds «ZGI-3», kuru pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks «ZGI Capital», pārdevis savus 28% izstāžu pakalpojumu sniedzēja «Art Fairs Service» kapitāldaļu. Uzņēmums ir attīstījies pēc biznesa plāna un dibinātājs Bruno Mellis izmanto savas tiesības nopirkt fondam piederošās kapitāla daļas, vēsta fonda investīciju direktors Rūdolfs Krese.

Uzņēmums tika reģistrēts 2014. gada pavasarī un vērsās pie investīciju fonda pēc finansējuma aprīkojuma iegādei. «ZGI Capital» novērtēja uzņēmēja biznesa plānu, komandu un klientus un piešķīra nepieciešamās investīcijas 280 tūkstošu eiro apjomā. Uzņēmums sekmīgi atrada savu nišu, kuru izdevās apgūt, pateicoties gan inovatīviem tehniskiem risinājumiem, gan jauninājumiem loģistikā un darbu organizācijā. Tas pavēra iespēju Latvijas uzņēmumam izkonkurēt vietējās kompānijas, kas attiecīgajos tirgos darbojās jau gadiem.

Pirmajā gadā «Art Fairs Service» sasniedza 336 tūkstošu eiro apgrozījumu, 2015. gadā to dubultoja un 2016. gadā nonāca līdz 825 tūkstošu eiro apgrozījumam. Gadu no gada uzņēmums turpina gan ģeogrāfisko ekspansiju, gan jaunu tirgu iekarošanu. 2016. gadā aprīkotas izstādes Beļģijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Vācijā, Itālijā, Anglijā, Dānijā, Lielbritānijā, Spānijā un Latvijā. 99% no apgrozījuma veido eksports. Uzņēmums plāno turpmāku izaugsmi Eiropas tirgū un paplašinājumu uz Tuvo Austrumu tirgu, pielietojot jaunus biznesa modeļus.

Tomsoni brīvu nišu saskata gaļas un tās izstrādājumu ražošanā

Kalvenes Trušu muiža ir viena no saimniecībām, kas nedēļas nogalē piedalījās starptautiskajā mājdzīvnieku un zooindustrijas izstādē PetExpo 2019 Ķīpsalā. Septiņu gadu laikā tā kļuvusi par vērā ņemamu tirgus spēlētāju, piedāvājot ne tikai gaļu un tās izstrādājumus, šķirnes dzīvniekus, bet arī tūrisma pakalpojumus un suvenīrus. Šogad plānots atvērt kautuvi.

Garša atkarīga no barības

Truškopība ir lauksaimniecības nozare, kurā izaicinājumu netrūkst. Sabiedrībā valda stereotips, ka šī dzīvnieka gaļa, lai arī ļoti veselīga, ir sausa, cieta un negaršīga. «Taču tā nav. Daudz kas ir atkarīgs no šķirnes un izvēlētās barības. Taču, lai panāktu, ka gaļa ir skaista un veselīga, darbs nav vienkāršs,» saka Trušu muižas saimniece Signe Tomsone. Viņa uzsver, ka saimniecības vadmotīvs ir kvalitāte visās jomās, tādēļ neatbalsta rūpniecisko dzīvnieku audzēšanu, izmantojot vien kombinēto barību. Papildus baro ar sienu, graudiem un dārzeņiem. Lai arī citi truškopji uzskata, ka gana labs kombinētās barības piedāvājums ir Dobeles dzirnavniekam, kalvenieki iecienījuši Lietuvā ražoto. «Kamēr trusis dzīvo pie mums, tam ir jānodrošina karaliski dzīves apstākļi. Tas ir mīlestības darbs. Lai arī man vakarā ir jāapkopj teju simts vaislas mātes, katru pazīstu, zinu, ko darīs, kura ko ēdīs,» teic saimniece. Savi truši uzticēti katram ģimenes loceklim – vīram Laurim, kuram darbs Trušu muižā ir pamatnodarbe, kā arī dēliem Robertam un Patrikam. L. Tomsons piebilst, ka svešiniekam uzticēt trušu kopšanu nevar nevienā posmā. Dzirdēti stāsti par algotiem strādniekiem, kas pret dzīvniekiem izturas vardarbīgi. Taču stress trusītim var būt pat nāvējošs, tāpat tam viegli gūt traumas, jo ir trausls mugurkauls.

Mākslinieka Džefa Kūnsa radītā truša skulptūra izsolē pārdota par 91 miljonu dolāru, kas ir rekordaugsta cena mūsdienu māksliniekam, raksta CNN.

ASV mākslinieka “Trusis” - tērauda skulptūra, kuras augstums ir nepilns metrs, trešdienas vakarā pārdots Christie’s izsoļu namā, cenai pārspējot visas prognozes.

Iepriekšējais mūsdienu mākslinieka rekords piederēja Deividam Hoknijam, kura “Portrait of an Artist (Pool with Two Figures)” pērnā gada novembrī tika pārdots par 90,3 miljoniem dolāru – arī Christie’s izsoļu namā.

Christie’s iepriekš prognozēja, ka truša skulptūra tiks pārdota par 50-70 miljoniem dolāru.

#1/4

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#2/4

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#3/4

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

#4/4

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Mazo dzīvnieku dārzā «Dobuļi» Iecavas novada Dzimtmisā veidojas paralēls biznesa virziens – vērtīgas dzijas ieguve, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Saimniece Agita Ķelpe stāsta, ka vilnu cērp no Angoras trušiem un kazām, eksotiskajām lamām un alpakām.

Pūkainais trusis no liekā kažoka jāatbrīvo reizi trijos mēnešos, kazas – divreiz gadā, alpakas – reizi gadā, lamas – reizi divos gados. Nocirpto A. Ķelpe nodod apstrādāt Sunākstes vilnas namam, kur pieņem, ar modernām iekārtām izmazgā un izkārš jēldzijā jebkuru produkta daudzumu. Pašiem to darīt būtu pārāk smags darbs.

«Sarežģītākais bija atrast piemērotu vērpjamo ratiņu un apgūt vērpšanas prasmi,» smaidot atklāj A. Ķelpe.

Ķelpes iespaidojis kādas vācu mediķu ģimenes piemērs, kurā alpakas turētas kā hobija dzīvnieki, bet tagad nodarbe paplašināta līdz patstāvīgam biznesam, no vairāk nekā 2000 fermas iemītniekiem iegūstot vērtīgo vilnu, ražojot segas un spilvenus.

Siguldas pils kvartālā un Livonijas ordeņa Siguldas pilī jeb pilsdrupās no 4. februāra līdz 13. martam būs skatāms lielo laternu gaismas festivāls “Brīnumzemē”.

Sigulda būs pirmā un vienīgā vieta Latvijā, kur būs iespēja redzēt ar rokām darinātās lielformāta zīda skulptūras.

Izgaismots gaismu festivāls būs aplūkojams nedēļas nogalēs no plkst. 18 līdz 22 un plašajā teritorijā būs skatāmi vairāk nekā 300 dažādu krāsu un izmēru gaismas objekti, kas aizgūti no Luisa Kerola pasakas “Alise Brīnumzemē” – trusis, Češīras kaķis, milzīgas, kvēlojošas sēnes, maģisks ziedu mežs un daudzas citas pasaku radības un būtnes.

Skulptūru izgatavošanā izmantoti tūkstošiem metru zīda auduma un miljoniem spuldžu. Noskaņu radīs īpaši šim festivālam komponētā mūzika, kuras autors ir elektroniskās mūzikas komponists un izpildītājs Leons Somovs.

Apgrūtinoša gaļas legāla realizācija bremzē truškopības nozari Latvijā, taču rietumvalstīs seniori audzē trušus tieši parocīgā izmēra dēļ – viens trusis vienai maltītei.

Turcijas uzņēmums Cakes and Bakes pieņēmis lēmumu veikt nopietnas investīcijas Rīgas lidostā, tādējādi veicot būtisku ieguldījumu lidostas Rīga komerczonas attīstībā, informēja TAV Latvia pārstāvis Girajs Čolpans. Viņš skaidroja, ka Cakes and Bakes darbu sāks īsi pirms vasaras sezonas un piedāvās jaunus restorānus un kafejnīcas, kur pasažieri varēs izbaudīt «visaugstāko servisu».

Par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Konkurences padome (KP) sodījusi valsts a/s Latvijas pasts (LP), uzliekot 12 tūkst. eiro soda naudu. Uzņēmums nepiekrīt ne KP secinājumiem, ne lēmumam, tādēļ to noteikti pārsūdzēs.

Aģentūra Reuters fotogrāfijās iemūžinājusi Bagramas gaisa spēku bāzes paliekas. Bāze tiek sašaurināta, ASV vadītajai kaujas misijai tuvojoties noslēgumam.

Nīderlandē no dažu neveselīgu pārtikas produktu iesaiņojuma drīz tiks aizvākti populāru bērnu varoņu attēli, lai neveicinātu neveselīgas ēšanas paradumus, ceturtdien paziņoja pārtikas rūpniecības pārstāvji.

Šāds lēmums ir pieņemts pēc «publiskām debatēm par reklāmas ietekmi uz bērniem», jo «aptaukošanās ir problēma, par kuru pārtikas rūpniecība ir ļoti nobažījusies», paziņoja Nīderlandes Pārtikas rūpniecības federācija (FNLI).

Pirmoreiz Eiropā veicot šādu pasākumu, populāri multeņu personāži, tostarp trusis Mifijs, pazudīs no produktiem, kas tiek uzskatīti par neveselīgiem, bet piesaista bērnus ar iesaiņojumu.

Jaunā pasākuma mērķis ir ierobežot iesaiņojumu ar «licencētiem mediju personāžiem», kuru mērķauditorija ir bērni līdz 13 gadu vecumam, paziņoja FNLI, kas pārstāv 450 pārtikas rūpniecības uzņēmumus un 19 organizācijas.

Māra Lapiņa un Rolands Aumeisters dzīvo Annas pagastā mājās ar nosaukumu Oši. Viņu piemājas saimniecībā ir 17 kazas, vairāki duči pīļu, kā arī vairākas vistas un deviņi truši. Saimnieki vēlas attīstīt savu saimniecību un plāno arī iegādāties zosis, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Oši ir M.Lapiņas dzimtas mājas. Pašreiz viņa ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un aktīvi darbojas savā piemājas saimniecībā. «Pabeidzu te skolu, pastrādāju, bet vēlāk devos uz dzīvi Rīgā. Nodzīvoju tur vairāk nekā desmit gadus, un nu jau kādus četrus gadus esam atgriezušies uz dzīvi šeit. Te dzīvoja mana mamma, kurai jau bija divas kaziņas. Tā arī tā lieta sākās,» stāsta M.Lapiņa.

Katrai kaziņai ir savs vārds, piemēram, divus mazākos kazlēnus sauc par Plusiņu un Mīnusiņu. «Kazām vārdus liek mūsu meitas Laura un Evelīna. Mums ir arī kaza, vārdā Asaka,» stāsta M.Lapiņa. Interesanti vārdi ir arī saimniecības trušiem, un vienu no tiem sauc par Knapsieri. «Kad atbraucām šeit dzīvot, manai mammai jau bija truši un viens no viņiem kļuva vārgs. Mamma teica, ka tas būs jākauj nost, bet es teicu, ka neļaušu viņu nokaut, jo man viņš patīk. Sāku lasīt, kas jādara, lai trusis atkoptos, un tā pamazām tas kļuva aizvien veselīgāks. Tagad Knapsieris ir vaislas tēvs. Vārds Knapsieris radās no tā, ka viņš sākumā bija izvārdzis un kaulains,» stāsta M.Lapiņa.

Būvuzņēmēji kā izmēģinājuma trusīši, kas parāda, ar ko jārēķinās, paliekot bez Eiropas pienīgās krūts

DB šonedēļ publicētais Būvnieku TOP 30 iezīmē aprises visai skaudrai nozares nākotnei. Pērn aizvadīts gads ar treknu mīnusa zīmi – nozare sarāvusies mazāka gan naudas (teju simt miljonu mazāks apgrozījums), gan uzņēmumu un to darbinieku skaita ziņā. Savukārt šis gads vairs netiek dēvēts par sliktu vai vienu no sliktajiem, bet gan par nozares izdzīvošanas gadu. Līdzīgi kā cūkkopjus skar cūku mēris, būvniekiem jāsadzīvo ar citu slimību, kas plaši izplatījusies mūsu valstī. Sērgu varētu ārstēt ES struktūrfondu nauda, bet līdz ar tās kavēšanos, būv- uzņēmēju bizness nīkst žēlabās. Diemžēl uz šīs atkarības adatas celtnieki ir jau ilgāku laiku, bet paģiras ir visai smagas un šogad draud ar kārtējo apgrozījuma daudzmiljonu sarukumu. Skurbuma alku neprātā par salīdzinoši sīkiem projektiem ir gatavi cīnīties citkārt solīdi uzņēmumi, kuri tagad rāda zobus kā hiēnas pēc saules rieta. Pie kumosa paģiru lāpīšanai tiek izveicīgākie. Un tie arī izdzīvo.

Normandijas govis barojot ar Normandijas ābolu sidru, kāds francūzis cer iegūt augstākās klases gaļu, vēsta thelocal.fr.

Par «izmēģinājuma trusīšiem» kļuvusi neliela viņa ganāmpulka daļa. Govīm tiek atskaņota mierīga klasiskā mūzika, sāni tiek masēti ar elektriskajām birstēm un papildu šīm ekstrām maltītēs viņām padzerties dod organisko ābolu sidru, kas tapis šajā pašā saimniecībā.

«Es dotu tām 150 litrus sidra četrus mēnešus, un tad tās dodas uz kautuvi,» stāstījis saimnieks, kurš ar sidra palīdzību plāno iegūt mīkstāku gaļu un uzlabot vēl citas ēdiena īpašības.

Latvijas un Baltijas kosmētikas tirgus ir ar ievērojamu dabisko izaugsmes potenciālu, laikrakstam Dienas Bizness saka L’Oréal Baltic ģenerāldirektors Johans Bergs.

Fragments no intervijas:

Kosmētikas patēriņš man ir vien tik, cik no bučošanās, un attiecīgi arī daudz par to nedomāju. Tomēr ko nozīmē L’Oréal interese par audu inženieriju un 3D druku – ka mūsu nākotne ir kiberkosmētika vai kas tamlīdzīgs?

Nē, es nedomāju, ka tā būs kiberkosmētika. Bet vispār kompānijas pētniecības kapacitāte ir nopietna. Tās budžets ir 700 miljoni eiro, pētniecības personāls, kas nodarbojas tieši ar R&D, no 3800 cilvēkiem ir pieaudzis apmēram līdz 5000, un tas pieaug aizvien. Viņi tiešām sadarbojas ar kompānijām, kas ir iesaistītas medicīnas biznesā. Viens no tādiem projektiem ir arī saistībā ar mākslīgās ādas audzēšanu no šūnām. Tā ir īsta, dzīva āda, medicīnā tā tiek lietota, piemēram, kosmētiskām vajadzībām, lai novērstu vēža saslimšanas vai apdegumu sekas. Bet mēs to lietojam tikai pētnieciskos nolūkos, lai laboratorijās pētītu, kā viena vai otra viela iedarbojas uz ādu.

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Pēdējā laikā biznesa mediju ziņu virsrakstos dominē ziņas par arvien jauniem akciju rekordiem. Tāpat šā gada beigu finanšu optimismu un gluži vai “visa pirkšanas” trakumu izceļ virtuālā veidojuma - bitkoina – mēģinājumi aizsniegties līdz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmei.

Šogad gan uzvarētāji meklējami ne tikai finanšu aktīvu pasaulē. Pandēmija audzējusi interesi par četrkājaino mīluļu iegādi, kas plaukt un zelt ļāvis šim biznesam. Attiecīgi debesīs traukusies dažādu šķirnes dzīvnieku cena.

“Bloomberg” izceļ “Pets4Homes” apkopotos datus, kas liecina, ka vidēji, par bāzi ņemot dažādu sugu kucēnu cenu Apvienotajā Karalistē, to cena šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājusies par 131%. Cenu pieauguma topa augšgalā atrodas kokerspanieli, kuru vērtība gada laikā pieaugusi par 207%! Tāpat, piemēram, Džeka Rasela terjera kucēnu cena augusi par 195% un borderkolliju kucēnu – par 191%.

Latvijā panīkusī truškopība drīz atdzims, uzskata Grobiņas novada Medzes pagasta Elčuku saimnieks Edmunds Rubenis. Pašlaik trušu saimniekam ir maz, pieprasīti ir paipalu un vistu cāļi un olas. Pienesumu saimniecībā dod savvaļas zirgi un govis, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Šobrīd man ir tikai kādas desmit apsēklotas trušu mātes. Bija laiki, kad mājās bija ap 250 trušu. Tad cilvēki sāka tirgot trušu gaļu par ceturtdaļu cenas un panīka visa nozare. Pamazām truši izzuda no saimniecībām. Cilvēki blēdījās, pārdodot krustojumus kā šķirnes trušus un iegūstot gaļu no ceturtās un piektās paaudzes krustojumiem, kas nebija kvalitatīva. Arī audzēšanā diletanti izcēlās. Mēģināja trusi barot ilgāk, lai smagāks,» par nejēdzībām truškopībā spriež saimnieks.

E. Rubenis nolēmis, ka ir pienācis laiks palielināt trušu skaitu.

«Jebkura pasākuma veiksmes atslēga ir kvalitātē, nevis cenu dempingā. Dempingot var tikai ar brāķi,» tā E. Rubenis. Trušu gaļas kilograma cena ir augsta – aptuveni 10 eiro.

Atpūtas vietai «Rakši» šis ir eksperimenta gads, kad tās saimnieki Elija Krauze un Kristaps Blaus cenšas nopelnīt, viesiem piedāvājot tikai zooloģisko dārzu un ar to saistītos pakalpojumus. «Rakšos» viesu nami izīrēšanai vairs netiek piedāvāti, jo tajos izvietotas «Rakšu» struktūrvienības – suvenīru veikals un kafejnīca, kā arī aktīvi tiek strādāts, lai attīstītu kamieļu, lamu un alpaku kūtsmēslu granulu ražošanu.

«Rakšiem» šogad apritēja vienpadsmitais darbības gads. Atpūtas vietas biznesa stāsts šo gadu laikā ir mainījies un pilnveidojies. Tās pimsākumi meklējami laikā, kad uz mantota, sešus hektārus plaša zemesgabala tika uzbūvēts pirmais viesu nams un, lai atšķirtos no citiem viesu namiem, tika ierīkots arī brīvdabas zooloģiskais dārzs ar dažām lamām un alpakām, pirmo kamieli un gvanako pāri.

Sākotnēji zooloģiskais dārzs tika veidots kā pievienotā vērtība viesu namam. Ļoti īsā laikā tika uzbūvēti vēl divi viesu nami, nodrošinot iespēju zem jumta izguldīt 150 cilvēkus, un tika piedāvātas aktīvās atpūtas iespējas. Pēc šādā veidā nostrādātiem vairākiem gadiem «Rakši» mērķtiecīgi būtiski palielināja dzīvnieku skaitu, vienlaikus saglabājot viesu namu biznesu. Tomēr uzsvars jau tika likts uz kamieļu parku. Savukārt, šogad biznesa modelis mainīts pilnībā, atsakoties no viesu namiem un visu uzmanību veltot zooloģiskajam dārzam – ir iegādāti jauni dzīvnieki – Poitou ēzeļi no Francijas, Valē melnkakla kazas no Austrijas, un papildināts pakalpojumu klāsts.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

«Izšķirties par neko vai investoru, kurš var nākt komplektā ar zināmu bagāžu, valdībai bija grūts uzdevums.»

Tā DB rīkotajā Uzņēmēju klubā sprieda bijušais satiksmes ministrs, pašlaik Saeimas deputāts Anrijs Matīss, kurš publiskajā telpā plaši izdiskutētajām AirBaltic aktualitātēm nolēma uzlikt uzsvarus pašā noslēgumā.

Aktualitātes tranzīta nozarē, Rail Baltica un AirBaltic bija trīs vaļi, uz kuriem savu uzrunu balstīja A. Matīss. Viņš norādīja, ka Latvijas tautsaimniecībā būtiskajai transporta nozarei ir bijis trauksmains gads.

Pārejot pie AirBaltic, A. Matīss uzsvēra, ka uzņēmums četru gadu laikā spējis uzlabot savu darbību, no 180 miljoniem eiro negatīva pašu kapitāla nonākot līdz 75 miljoniem eiro, kas, nenoliedzami, arī ir gana daudz. Divus gadus kompānija ir strādājusi ar peļņu. Ar to nav pietiekami, lai banka izsniegtu aizdevumu; ir nepieciešams ārējs finansējums investīcijām un flotes nomaiņai. Stratēģiskais investors pie šādiem finanšu rādītājiem nav viegli piesaistāms. «Ļoti daudz runāts par investora piesaisti un flotes nomaiņu. Skaidrs, ka tai agri vai vēlu jānotiek. Manuprāt, nav pareizi saistīt investora ienākšanu ar konkrētu flotes nomaiņu. It sevišķi, kad jau esam uzņēmušies saistības par Bombardier neesošām lidmašīnām. Uzņemties vēl kādas pret Krievijā ražotiem lidaparātiem nebūtu pareizi, ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par lidmašīnu tehniskajām īpašībām un rezerves daļu pieejamību. Mazai aviokompānijai noteikti vajadzētu turēties pie pārbaudītām vērtībām,» tā A. Matīss. Viņaprāt, valdība nebija vieglas izšķiršanās priekšā, garas stundas vētījot konkrēto finanšu investoru. Uz DB jautājumu, vai citāds redzējums attiecībā uz AirBaltic floti un investoru bija iemesls, kāpēc A. Matīsam bija jāaiziet no amata, bijušais satiksmes ministrs atzina, ka reizumis valdībai jāpieņem izšķiroši lēmumi un ne vienmēr tie ir viegli. Bet, runājot par floti, vēlreiz uzsvēra: «Maza aviokompānija nevar atļauties riskēt, piemēram, ar lidmašīnām, kam var atklāties kādas «slimības». Jāiet pakāpeniski uz viena tipa floti. AirBaltic nebūtu pareizi kļūt par izmēģinājuma trusīšiem, lai arī pārbaudīti lidaparāti varbūt izmaksātu nedaudz dārgāk.»