A/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) sāksies jauna ēra – tuvāko gadu laikā tiks izstrādāts un tirgū piedāvāts piepilsētas pasažieru vilciens, kā arī zemās grīdas tramvajs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes loceklis Eduards Boze. Viņa vadītais uzņēmums izsolē no likvidējamās a/s Latvijas krājbanka par 4,5 milj. eiro iegādājās ne tikai šajā bankā ieķīlātās a/s RVR 100% akcijas, bet arī prasījuma tiesības vairāk nekā 13,7 milj. eiro apmērā. Jaunais īpašnieks iecerējis RVR izveidot mašīnbūves un metālapstrādes klasteri, cenšoties reanimēt ne tikai pasažieru vilcienu ražošanu, bet arī to projektēšanu. Pašlaik svarīgākais būs ar metālapstrādes pasūtījumiem nodrošināt darbu vairākiem RVR iecirkņiem.

Trešdien Rīgā atklāta gaisa kondicionēšanas sistēmu ražotne Felzer, kurā izveidotas 55 darbavietas inženierzinātņu un ražošanas speciālistiem. Tiek plānots, ka līdz 2013. gada beigām uzņēmumā tiks investēti 2,5 miljoni eiro.

Felzer patlaban ir izstrādājis pirmos gaisa kondicionēšanas iekārtu modeļus, un paredzēts, ka gadā tiks saražotas 500 iekārtas. Laika posmā no 2014. līdz 2015. gadam Felzer plāno būvēt otru ražošanas cehu un testēšanas centru, kura kopējā platība būs vairāk nekā 10 tūkst. kvadrātmetru.

Visi galvenie iekārtu komponenti tiek ražoti ES. Iekārtas aprīkotas ar automatizētu vadības sistēmu, un tajās tiek izmantoti alumīnija mikrokanālu kondensatori.

Galvenais Felzer produktu noieta tirgus ir Ziemeļeiropas, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kā arī NVS valstis. Plānots, ka eksportam tiks saražoti 90% no produkcijas.

Industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs NP Properties noslēdzis sadarbības līgumu par ražošanas telpu nomu ar SIA Felzer, kas jau šī gada novembrī plāno uzsākt aukstumiekārtu un kondicionēšanas sistēmu ražošanu Nordic Technology Park.

Felzer vairāk nekā 90% Latvijā saražotās produkcijas eksportēs uz Krievijas un Eiropas Savienības tirgiem. Pirmo divu gadu laikā uzņēmuma attīstībā Latvijā tas plāno ieguldīt 3 miljonu eiro lielas investīcijas, savukārt četru gadu laikā tās sasniegšot līdz pat 10 miljoniem eiro.

Šis esot viens no šā gada lielākajiem NP Properties noslēgtajiem darījumiem, kas paredz ražošanas telpu nomu 1721 kv.m platībā Nordic Technology Park.

SIA Felzer ir nesen izveidots uzņēmums Latvijā, kura darbības joma ir aukstumiekārtu un kondicionēšanas sistēmu ražošana iekštelpām.

Kā priekšrocības Latvijai Felzer pārstāvji min to, ka salīdzinājumā ar Igauniju Latvijā ir zemākas uzņēmumu reģistrēšanas izmaksas un nav svarīga uzņēmuma vadītāja nacionalitāte. Savukārt atšķirībā no Lietuvas mūsu biznesa vide ir mazāk sadrumstalota. Vēl būtiska priekšrocība izvēlei par labu Rīgai esot lielais iedzīvotāju īpatsvars Rīgā un ap to, kas būtiski atvieglo darbaspēka piesaisti. Lietuvā un Igaunijā nav nevienas pilsētas ar tik lielu iedzīvotāju skaitu kā Rīgā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Izsludināta maksātnespējīgās AS «Rīgas vagonbūves rūpnīca» (RVR) mantas izsole, savukārt divus uzņēmumam piederošus zemesgabalus pārdos bez izsoles, liecina paziņojumi oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

RVR maksātnespējas procesa administratore Maija Stumbre izsludinājusi RVR piederošās kustamās mantas (pamatlīdzekļu un krājumu) pirmo izsoli ar augšupejošu soli. Kustamās mantas kopības novērtējums un izsoles sākumcena ir 1 368 500 eiro. Izsoles cena ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā.

Izsole notiks šogad 26.martā plkst.15 Stumbres prakses vietā Blaumaņa ielā 36-4, Rīgā.

Tāpat kompānijas administratore bez izsoles piedāvā pretendentam ar augstāko finanšu piedāvājumu iegādāties RVR piederošo nekustamo īpašumu kopumu, kas sastāv no 937/1000 domājamajām daļām no nekustamā īpašuma - zemesgabala un apbūves, Rīgā, Brīvības gatvē 201, un nekustamā īpašuma - zemesgabala un apbūves, Rīgā, Brīvības gatvē 201. Pretendenti piedāvājumus aicināti iesniegt līdz 16.aprīlim plkst.12.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas vakar pieņemto lēmumu ir sākts AS «Rīgas vagonbūves rūpnīca» (RVR) maksātnespējas process.

Par procesa administratori iecelta Maija Stumbre.

RVR maksātnespējas process tika sākts jau šī gada aprīlī, taču RVR to apstrīdēja un augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma pārtraukt maksātnespējas procesu, jo RVR bija sedzis parādsaistības pret tās bijušo valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu.

Kamarūts šo tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kas savā spriedumā norādīja, ka pirmās instances tiesa nepilnīgi bija interpretējusi Maksātnespējas likumu, jo, lai gan Kamarūts bija saņēmis neizmaksāto darba algu, par viņu nebija veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Tiesa savā lēmumā arī uzsvēra, ka fakts, ka sākotnējās parādsaistības pret Kamarūtu sedza trešā persona - SIA «Felzer», kura ietilpst vienā koncernā ar RVR, liecina par to, ka uzņēmums ir praktiski maksātnespējīgs, jo pats nespēj segt savas parādsaistības. Tāpat tiesa atsaucās uz pirmās instances 16.augusta tiesas sēdi, kurā RVR pārstāvis tiesai norādīja, ka uzņēmumam ir vairāk nekā miljonu eiro liels nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī to, ka RVR saņēmis vairākas kreditoru pretenzijas un brīdinājumus. Apgabaltiesas ieskatā, šie fakti liecināja, ka uzņēmumam ir ilgstošas maksātspējas grūtības un acīmredzami trūkst apgrozāmo līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai.

Eiropas klimata mērķi nav pretnostatījums uzņēmumu peļņai vai izdzīvošanai. Var saprast uzņēmumu bažas, Eiropai stingrāk uzstājot uz klimata mērķu sasniegšanu, taču ir jāapzinās, ka energoefektivitātes paaugstināšana ir uzņēmumu pašu interesēs – tā vairos konkurētspēju un ļaus samazinās preču un pakalpojumu pašizmaksu.

Eiropas Komisijas šogad pieņēma tiesību aktu paketi “Fit for 55” (“Gatavi mērķrādītājam 55%”), lai ar klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politikas pielāgošanu līdz 2030. gadam samazinātu siltumnīcefektu gāzu emisijas vismaz par 55%. Bez šāda emisiju samazinājuma Eiropai neizdosies izpildīt pašas apņemšanos līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai.

Lai veicinātu klimatnoturību atbilstoši Eiropas Zaļajam kursam, Latvijā sākta normatīvo aktu izstrāde. Un arī arvien uzstājīgāk dzirdamas dažādu uzņēmumu un uzņēmumu organizāciju paustas bažas un pretestība, nesen tādas varēja uzklausīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veidotā apaļā galda diskusijā, kas tika rīkota, lai uzklausītu dažādu nozaru un nevalstisko organizāciju redzējumu par Eiropas Zaļā kursa un klimata politikas mērķu sasniegšanai izvēlētajiem risinājumiem.

SIA Alūksnes putnu ferma, kas ir AS APF Holdings uzņēmumu grupas uzņēmums, ir parakstījusi līgumu ar lauksaimniecības iekārtu ražotāju Big Dutchman un investēs 4 miljonus eiro divu jaunu dējējvistu novietņu aprīkošanā ar modernu un automatizētu putnu turēšanas iekārtu.

Big Dutchman, kas sākotnēji tika dibināts ASV, šobrīd ir Vācijas uzņēmums ar gandrīz 100 gadu pieredzi lauksaimniecības iekārtu ražošanā ar specializāciju putnkopībā un cūkkopībā.

Jaunās iekārtas tiks uzstādītas līdztekus divu jaunu dējējvistu novietņu būvniecībai par kuru izveidi pavisam nesen, 22. maijā, tika noslēgts līgums ar būvniecības uzņēmumu SIA Aimasa. Big Dutchman APF piegādās vistu ārpus sprostu turēšanas iekārtas (aviary), kūtsmēslu savākšanas iekārtas, automātisku olu skaitīšanas risinājumu un automātisku klimata kontroles tehnoloģiju dējējvistu labturībai. Tāpat APF būs pirmie Baltijā, kas aprīkos savas dējējvistu novietnes ar izplūdes emisiju samazinošu risinājumu, kas būtiski samazinās ietekmi uz apkārtējo vidi.

Eksperti un uzņēmēji šā gada 12.jūnijā Liepājā piedalīsies plašā diskusijā par finansēšanas iespējām un tā sauktās zaļās enerģijas patieso efektivitāti.

Semināru par finansējuma piesaistes iespējām no Klimata pārmaiņas finanšu instrumenta (KPFI) programmas Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. III kārta rīko Zaļo tehnoloģiju klasteris.

Programma paredz finansēt ieguldījumus vides aizsardzībā, kas ļauj ietaupīt enerģiju. Tostarp ēku energoefektivitāte, ieguldījumi ražošanas iekārtās, iekārtas un siltuma otrreizējai izmantošanai, energoefektīva apgaismojuma uzstādīšana iekštelpās, ēku automatizētās vadības un kontroles sistēmu uzstādīšana, tehnoloģijas, kas atrodas uzņēmuma teritorijā un ir nepieciešamas tā darbībai, bet nav tieši piesaistītas ēkai. Tāpat tiek atbalstīti ieguldījumi atjaunojamo energoresursu izmantošanai jeb papildu ieguldījumi pārejai no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus.

Būvniecības valsts kontroles birojs ir pieņēmis ekspluatācijā pirmo sausās fermentācijas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes kompleksu Latvijā, kas ir lielākais šāda veida pārstrādes komplekss Baltijā.

7.aprīlī uzsākts jaunā kompleksa testēšanas periods un plānots, ka pirmie bioloģiski noārdāmie atkritumi tuneļos tiks ievietoti šā gada maijā. Komplekss atrodas poligona "Getliņi" teritorijā, un tas uzbūvēts Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Kompleksa testēšanas un ieregulēšanas periods kopumā norisināsies 9 mēnešus, aprīlī tiks veikta reaktoru piepildīšana ar ūdeni, uzsildīšana un baktēriju ieaudzēšana, bet maijā tiks uzsākta secīga tuneļu aizpildīšana - vienā tunelī vienlaicīgi izvietojot aptuveni 500 tonnas bioloģiskos jeb pārtikas un dārza atkritumus.

Maijā tiks pabeigta ražošanas telpu un biroju kompleksa «Lidostas Parks» būvniecība, kurā vairāk nekā 4000 m2 platībā atradīsies Printful Eiropas ražotne 80 darba vietām, informē Draugiem Group.

«Tik apjomīgas ražotnes ieviešana apliecina, ka Eiropas ražotne apkalpos mūsu Eiropas klientus ilgtermiņā. Mēs turpināsim veicināt pieprasījuma pieaugumu Eiropas tirgū. Lai to realizētu, mums ir vajadzīgas plašākas un mūsdienīgākas telpas,» saka Printful izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Sākotnēji Printful ražotne atradīsies 4331 m2 plašās telpās, kas ir vairāk nekā divas reizes lielākas par līdzšinējām. Tuvāko gadu laikā ražotnes telpu lielums pieaugs līdz pat 7500 m2.

Ražotne atradīsies blakus starptautiskajai lidostai «Rīga», kā arī Latvijas Pasta, DHL, Fedex un citu lielu uzņēmumu loģistikas centriem, kas nodrošinās e-komercijas tirgum tik nozīmīgo piegādes ātrumu. Ražošanas telpās tiks iekārtots arī birojs Printful dizaineriem, fotogrāfiem, grafiku apstrādes speciālistiem un citiem ar ražošanu tieši nesaistītiem darbiniekiem.

Uzņēmums Istabai izstrādājis telemetrijas ierīci D-Box, kas pēc skaņas nosaka, vai ārējais automātiskais elektroniskais sirds defibrilators nav sabojājies , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

DB jau iepriekš rakstīja par Draugiem.lv grupas uzņēmumu Istabai, kas izstrādā mājokļu apkures un klimata kontroles sistēmu. Tagad tā komanda ķērusies pie nākamā izaicinājuma un ir izstrādājusi telemetrijas ierīci D-Box Nīderlandes dzelzceļam, kura pēc skaņas nosaka, vai ārējais automātiskais elektroniskais sirds defibrilators (AED) strādā vai nestrādā. AED ir medicīnas iekārta, ar ko atdzīvina cilvēku, kam apstājusies sirdsdarbība. Vairākās valstīs, piemēram, Vācijā, Norvēģijā, Nīderlandē, tos mēdz izvietot un izmantot dažādās vietās: dzelzceļa stacijās, lidostās, tirdzniecības centros. Līdzīgas iekārtas ir arī glābšanas helikopteros, ātrās palīdzības mašīnās. «Šobrīd Latvijā ir obligāta prasība pēc ugunsdzēšamā aparāta un aptieciņām, bet pirms kādiem 15 gadiem tas nebija obligāti, līdzīgi kā agrāk mašīnās nebija drošības jostas. Viss attīstās. Iespējams, pēc laika arī Latvijā publiskās vietās būs AED aparāti,» spriež Jānis Lindermanis, SIA Istabai vadītājs.

DB sadarbībā ar Latvijas Siltumuzņēmumu asociāciju, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federāciju un Rīgas BioEnerģiju šā gada 24. septembrī rīko konferenci Kur slēpjas iespējami lētākais un ilgtspējīgākais siltums. Ieskicējam dažus no konferencē apspriežamajiem tematiem un aktualitātēm.

Saruna ar Guntaru Kokoreviču, Enerģijas risinājumu īpašnieku:

Kas siltumenerģijas nozarē pašlaik ir vissvarīgākais, par ko šajā konferencē noteikti būtu jārunā?

Pirmkārt, man ir prieks, ka centralizētā siltumapgāde beidzot tiek apskatīta atsevišķā konferencē, jo līdz šim siltuma ražotāji un piegādātāji palika lielo enerģētikas grandu – elektrības un gāzes uzņēmumu – ēnā. Taču, ja mēs paskatāmies kopējo ģimenes izdevumu grozu mūsu platuma grādos, tad siltums noteikti ir lielākā izdevumu pozīcija. Otrkārt, šī nozare ir ļoti lielu pārmaiņu priekšā, ko cilvēki ne vienmēr apzinās. Pārmaiņas ir saistītas gan ar klimata kontroles prasībām, ko aktīvi promotē ES, gan ar energoefektivitātes direktīvu, kas ir jāievieš arī Latvijā, gan arī tendencēm kā tādām, piemēram, attiecībā uz ēku siltināšanu. Tāpat aktualitāte ir arī energoresursu cena – gāze, biomasa utt. Priekšā ir vēl viena Eiropas struktūrfondu kārta, tāpēc ir ļoti svarīgi šo nosacīto dāvanu investēt pareizi, atbildīgi un tālredzīgi, nevis vienkārši apgūt naudu. Jāinvestē ir pareizos risinājumos, jo sevišķi tāpēc, ka vairāk šādas dāvanas mums nepienāksies.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.