Foto

Pēc 163 gadu pastāvēšanas miris Indijas telegrammu dienests

Gunta Kursiša, 17.07.2013

Galvenā telegrammu centrāle, kas atradās Mumbajā. Attēls uzņemts 14. jūlijā - telegrammu pakalpojuma Indijā pēdējā pastāvēšanas dienā

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Pēc 163 darbības gadiem slēgts Indijas telegrammu pakalpojumu sniedzējs, kas bija nozīmīga daļa no valsts komunikāciju sistēmas, pārraidot informāciju gan vietējo uzņēmēju starpā, gan steidzamas ziņas par kāzām vai bērēm, ziņo Reuters.

Indijā vēsturiski nozīmīgais telegrammu pakalpojums pēdējos gados nav spējis konkurēt ar mobilajiem tālruņiem un internetu, tādēļ valstij piederošais telekomunikāciju operators Bharat Sanchar Nigam Ltd (BSNL) lēmis par telegrammu nodaļas slēgšanu.

Indijā pirmā telegramma tika pārraidīta 1850. gadā, pārraidot signālus starp Kolkatu (līdz 2001. gadam - Kalkuta) un Dimantu līci, kas atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā. Plašākai sabiedrībai telegrammu pakalpojums kļuva pieejams 1855. gadā, raksta The Hindu. Gadiem ritot, BSNL telegrammu sūtīšanā ieviesa vairākus jauninājumus, piemēram, 2010. gadā tika laista klajā tiešsaistē bāzēta ziņojumu sistēma, taču arī tā neglāba šīs nozares arvien straujāku lejupslīdi.

Kopumā Indijā darbojās 182 telegrammu centrāles.

2008./2009. gadā BSNL peļņa veidoja 5,75 miljardus rūpiju (aptuveni 70 milj. eiro), bet 2012./2013. gadā kompānija jau cieta zaudējumus 81,98 miljardu rūpiju (aptuveni vienu miljardu eiro) apjomā.

Telegrammu dienests nedarbojas kopš 15. jūlija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Šokolāde iedvesmo jaunos uzņēmējus Alberta koledžā

, 02.11.2015

Pure Chocolate īpašnieks Pēteris Žimants ar izstādē Čikāgā iegūto balvu Most Innovative New Product Awards.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alberta koledžā ar vieslekciju viesojās Pure Chocolate īpašnieks Pēteris Žimants. Viņa atbildes uz Alberta koledžas studentu jautājumiem.

  • Kā sākāt savu biznesu?

    Pūrē atrodas dažādi ogu un augļu dārzi, izaudzēto vajadzēja realizēt, tādēļ 1995. gadā radījām ģimenes uzņēmumu Pure Food. Vācijā iegādājāmies pirmo 50 litru tilpuma katlu, kur vārīt ievārījumu. Saražojām vienu, tad trīs, piecas tonnas produkcijas mēnesī, līdz 2006. gadā Pūrē uzbūvējām jaunu ražotni. Pure Food ieguldījām smagu darbu un tas vainagojās panākumiem - pēc desmit gadiem uzņēmuma apgrozījums sasniedza 15 miljonus eiro mēnesī. Eksportējām produkciju uz daudzām pasaules valstīm.

  • Kādēļ izvēlējāties pārdot veiksmīgu un labi pelnošu biznesu?

    Tas bija pareizs lēmums. Bijām izveidojuši labu biznesu, kuru varēja veiksmīgi pārdot. Tikāmies ar vairākiem pircējiem, jo vēlējāmies atrast industriālu kompāniju. Izvēlējāmies Pure Food pārdot beļģu kompānijai Puratos. Jaunie īpašnieki saglabāja visas darba vietas, investēja uzņēmumā vēl divus miljonus. Jums – jaunajiem uzņēmējiem Alberta koledžā – iesaku nebaidīties pārdot uzņēmumu, jo tā ir lieliska iespēja nopelnīt. Protams, var pelnīt no dividendēm, peļņas, bet veiksmīgi pārdodot labu uzņēmumu, var iegūt kapitālu jaunam biznesam.

  • Nopelnīto naudu investējāt jaunā uzņēmumā?

    Paralēli darbam Pure Food 2007. gadā nodibinājām uzņēmumu Pure Chocolate. Bija telpas, kur izvietot pārtikas ražotni. Es uzskatu, ka katram jādara tas, ko viņš prot. Mēs zinājām, kā ražot pārtiku. Piesaistot Eiropas Savienības fondu naudu, attīstījām šokolādes biznesu. Tā ir vienreizēja iespēja, kas mūsu paaudzes uzņēmējiem tiek sniegta vienreiz – iegūt naudu un to neatdot. Šaubos, vai tāda iespēja būs arī mūsu bērniem, tādēļ iesaku izmantot ES fondu līdzekļus, kamēr tas vien iespējams.

  • Ir kāds bizness, kas Jums nav aizgājis?

    Ir uzņēmumi, kuru attīstība nav bijusi viegla. Pūres Šokolādes muzejā šobrīd bijuši vairāk nekā 70 000 apmeklētāji, bet to izveidot bija grūtāk nekā uzcelt šokolādes ražotni. Izlasīju ļoti daudz grāmatu, uzzināju visu par šokolādi. Mans konsultants bija četru šokolādes muzeju izveidotājs no Beļģijas. Šokolādes muzejs šobrīd ir pelnošs uzņēmums, kas izveidots muižas laika ēkā, turpat, kur savulaik tapa pirmais brūkleņu ievārījums. Aicinu ciemos arī Alberta koledžas studentus! Blakus muzejam Sabiles puiši no īsta ozolkoka uzcēla ēku, kur izveidojām restorānu Terase. Tagad nezinu, vai būtu riskējis atvērt savu restorānu, jo tas ir ļoti sarežģīts bizness. Ļoti ilgi meklējām labu pavāru, tagad restorāna piedāvājums ir ļoti labā līmenī! No Pure Food pārdošanas esam ieguvuši vairākus uzņēmumus, kas tagad ir jāpārvalda. Bet viss veidojas ap šokolādi – šokolādi tirgojam, šokolādi pie mums var nogaršot, šokolāde ir muzejā, kur pats to var arī izgatavot.

  • Kādi ir Jūsu pārdot prasmes noslēpumi?

    Mauprāt, pārdot var visu, tikai jāzina, kā to izdarīt, jāiegulda neatlaidīgs darbs. Un jāzina viss par savu produktu. Uzskatu, ka neviens mūsu produkciju nepārdos tik labi, kā mūsu darbinieki, tādēļ izveidojām savu distribūcijas uzņēmumu, kas šobrīd izplata jau 15 Latvijas zīmolus. Šokolādi eksportējam uz 25 valstīm, komunikācijai izmantojot visas jaunākās tehnoloģijas, jo viens e-pasts mūsdienās neko nenozīmē. Jāizmanto tās tehnoloģijas, kas ir populārākās katrā valstī. Piemēram, mans biznesa partneris no Kazahstānas izmanto i-telegrammas, bet ar partneri Korejā sazinos, izmantojot Kakao talk.

  • Kādas tirgus izpētes metodes izmantojat?

    Man visvairāk informāciju par konkrētās valsts šokolādes tirgu sniedz lielveikali. Izvērtēju, cik procentuāli daudz veikalu plauktos atrodas šokolādes konfektes kastēs. Visu pārējo informāciju mūsdienās var atrast internetā. Ja vēlaties uz kādu valsti eksportēt, tur noteikti jāaizbrauc un pašam jāapskatās, kādi ir cilvēku ēšanas paradumi, kas viņiem patīk. Saviem klientiem vienmēr uzjautāju, kas ir tas, ko viņi vēlas. Katrā valstī jāatrod viens liels klients, kas mūsu produktu aiznes līdz patērētājiem.

  • Ko vēl svarīgi atcerēties jaunajiem uzņēmējiem, kuri patlaban vēl studē Alberta koledžā, bet drīz uzsāks savu biznesu?

    Ieteiktu lepoties ar saviem panākumiem. Pieteicāmies konkursam uz balvu izstādē Čikāgā un ieguvām Most Innovative New Product Awards. Mans Libānas partneris vienmēr uzsver, ka jālielās ar iegūtajām balvām. Reizēm mēs esam pārāk kautrīgi, bet ir jālepojas ar saviem panākumiem. Savs bizness ir garš ceļš, bet es uzskatu, ka tas ir to vērts!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar viesnīcas Hotel Roma vadītāju Lindu Abu-Meri

Lelde Petrāne, 11.12.2015

Ar Lilitu un Valdi Zatleriem, kurus ļoti cienu un kas kļuvuši par maniem draugiem

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild viesnīcas Hotel Roma vadītāja Linda Abu-Meri. «Viesnīca, kuru vadu, jau pagājušā gadsimta sākumā bijusi viena no populārākajām Rīgā,» viņa stāsta. Uzņēmums šobrīd nodarbina vidēji 45 darbiniekus.

«Gada laikā vairāk nekā pusmiljonu eiro samaksājam nodokļos,» atklāj viesnīcas vadītāja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru