Pasaulē pirmais un vienīgais masīvkoka šūnmateriāla ražotājs

SIA Dendrolight Latvija ir pasaulē pirmais un vienīgais unikāla un augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājuma – masīvkoka šūnu materiāla ražotājs.

Izmantojot inovatīvas un šobrīd visā pasaulē unikālas kokapstrādes tehnoloģijas, rūpnīca Ventspilī kļuvusi par vietu, kur zāģmateriāli pārtop masīvkoka šūnmateriālā - DendroLight®. Ražošanas procesā, vairākos slāņos perpendikulāri salīmējot kopā egles, priedes vai apses koka profilus, tiek radīts šūnmateriāls, kura koksnes galeniskās šķiedras piešķir tam unikālas īpašības. DendroLight® ir viegls, izturīgs, siltumu izolējošs un reizē ekoloģisks izejmateriāls, kuram ir ļoti plašas izmantošanas iespējas - sākot no mēbeļu, durvju, kāpņu ražošanas, aizstājot ar to masīvkoku, līdz pat māju būvniecībai no DendroLight®.

DendroLight® jau nodēvēts par nākotnes materiālu. No tā iespējams izgatavot to pašu, ko no masīvkoka, tikai nepieciešamais koksnes daudzums ir ievērojami mazāks. Tas nozīmē, ka no katra Latvijas koka tiek iegūta lielāka pievienotā vērtība nekā līdz šim un mūsu zaļais zelts tiek izmantots efektīvāk. Turklāt materiāls ir kvalitatīvs, cilvēkiem un videi draudzīgs, reizē viegls, bet ļoti izturīgs.

Pirmā DendroLight® ražotne pasaulē, kas nenoliedzami sniedz milzīgas priekšrocības, bet reizē nozīmē arī uzdrošināšanos, Latvijā tapusi, pateicoties uzņēmēja Jāņa Vašuka iniciatīvai, uzņēmībai un neatlaidībai. «Projekta īstenošana Latvijā bija iespējama pateicoties Ventspils brīvostas pārvaldes, Latvijas Hipotēku uz zemes bankas un ES struktūrfondu līdzfinansējumam. Protams, nevar nepieminēt DendroLight® idejas autoru – austriešu inženieri J. Bergeru,» par unikālās ražotnes izveides pamatu stāsta SIA Dendrolight valdes priekšsēdētājs Jānis Vašuks. Viņš uzsver, ka zinātniskā attīstība neapstājas un no koksnes, kas ir ekoloģisks un cilvēkam draudzīgs, atjaunojams dabas resurss, tiek izgatavoti aizvien jauni materiāli, un attīstības iespējas šajā jomā aizvien ir neierobežotas. Arī DendroLight® nepārtraukti tiek pilnveidots un kā jauns materiāls arī pētīts, rodot tam aizvien jaunu pielietojumu.

DendroLight® ražotnē ir uzstādītas tādas kokapstrādes tehnoloģijas, kādām pasaulē nav analogu. «Protams, ir iekārtas, ar kurām nevienu pārsteigt nevar, bet ir arī tādas, kurām līdzīgu nav. Šūnmateriāla ražošanai, piemēram, izgatavota speciāla frēzmašīna, kas zāģmateriālu pārvērš industriālā materiālā, un šajā procesā dēļa svars tiek samazināts pat līdz 50 %. Vērts pieminēt arī speciālo šūnmateriāla preses līniju, kura vienlaikus līmē četras industriālo dēļu kārtas 45 grādu leņķos, kā arī lentzāģmašīnu, ar kuruiespējams sazāģēt šūnmateriāla bloku plātnēs klientiem nepieciešamajā izmērā,» par ražotnē esošajām iekārtām stāsta J. Vašuks. Viņš uzsver, ka kokapstrādes tehnoloģiju industrijā pazīstamais vācu uzņēmums Weinig šīs iekārtas izgatavojis tieši DendroLight® ražotnei Ventspilī. Tomēr, tā kā produkts ir jauns un unikāls, iekārtu uzstādīšanas laiks rūpnīcā izvērties par radošu sadarbības procesu starp iekārtu ražotājiem, šūnmateriāla izgudrotāju un Dendrolight Latvija speciālistiem.

Ventspilī šobrīd top vairāki produkti – šūnmateriāls, trīskāršā plātne, durvju plātne un būvbloks. «Katrs no šiem produktiem pielietojams daudzos veidos. Nepārtraukti rodas aizvien jaunas idejas, kur tie izmantojami. Ražošanas tehnoloģija un materiāla īpašības ļauj izgatavot arī liektas formas, kas no masīvkoka ir sarežģītāk. Tas rada iespēju jauniem, interesantiem dizaina risinājumiem gan mēbeļu būvniecībā, gan arhitektūrā,» skaidro J. Vašuks. Viņš norāda, ka šie produkti ir ar augstu pievienoto vērtību, kuru vēl vairāk var palielināt, veicot to apdari ar dažādiem materiāliem. Starp paraugiem redzami tādi, kur šūnmateriāls ietērpts betona un metālu imitējošā apdarē. «Turklāt šūnu materiālam ir ļoti augsta izturība un, veicot to dekoratīvo apdari ar jebkuru cēlkoku, var iegūt augstas izturības materiālu, kurš ārēji izskatās, piemēram, pēc riekstkoka, kaut arī tā vidū ir šūnu materiāls, un tā cena ir zemāka nekā gadījumā, ja izstrādājums ir 100% no konkrētā cēlkoka,» DendroLight® būtiskās priekšrocības min J. Vašuks. Šūnmateriāls ir pat par 40% vieglāks nekā masīvkoka dēļi un izstrādājumi, tādēļ to viegli var transportēt gan ar konteineriem, gan kravas auto, samazinot transportēšanas izmaksas. Pie šodienas transporta izmaksām šūnmateriāla vieglums ir viens no svarīgākajiem ieguvumiem, kas atsver inovatīvā materiāla cenu.

«Uzņēmums ir saņēmis FSC sertifikātu. Līdz ar to varam savus izstrādājumus ražot no FSC sertificētās koksnes un gala produktam pievienot FSC logo, kas garantē videi draudzīgu, sociāli taisnīgu un ekonomiski pamatotu koksnes ieguvi un pārstrādi,» vēl vienu tirgus priekšrocību min J.Vašuks. Viņš arī norāda, ka nākotnē uzņēmuma produktu klāstu plānots palielināt, aicinot Latvijas arhitektus un dizainerus sadarboties DendroLight materiāla tālāka pielietojuma ideju izstrādāšanā.

Uzņēmums tika izveidots 2008. g., un pirmos divus gadus notika darbs pie ražošanas līnijas izveides. Tā kā ražošanas līnija tika radīta pilnīgi no jauna, uzsākot ražošanu atklājās vairāki trūkumi, kuru novēršanai bija nepieciešams laiks. Materiālu padeves iekārtu nācās konstruēt no jauna. Bija jāpasūta un pēc tam kļūdaini izgatavotā padeves iekārta jāaizstāj ar jauno. Tomēr nu jau pirmais puds sāls, pirmajiem pasaulē ieviešot ražošanā DendroLight®, izēsts, un produkcija jau tiek eksportēta uz tādām valstīm kā Izraēla, Šveice, Austrija, Vācija, Krievija, Beļģija, Nīderlande, Taizeme. Savukārt interese par produktiem ir gandrīz visā pasaulē, tostarp Amerikā un Austrālijā. Tomēr ne vienmēr tā nozīmē sadarbības turpināšanu ar piegādes līgumiem. Lai gan uzņēmumam ir tirdzniecības pārstāvji vairāk nekā 20 pasaules valstīs, tomēr tirgū produkts vēl ir maz pazīstams. Produkta tehnisko īpašību kopums ļauj attīstīt pilnībā jauna veida produktus, apgāžot līdzšinējos priekšstatus par lietu kārtību koksnes produktu ražošanā. Tādēļ šobrīd jāstrādā divos virzienos. Pirmkārt, svarīgs ir mārketings un DendroLight® popularizēšana visdažādākajos veidos — sākot ar dažādām izstādēm un beidzot ar potenciālo klientu uzņemšanu ražotnē Ventspilī un informācijas ievietošanu pasaules specializētajos izdevumos. Otrkārt - produkta testēšana un sertifikācija, kas pat ES iekšienē ir ar būtiski atšķirīgām prasībām attiecībā uz gala produktu. DendroLight® idejas autoram J. Bergeram bija iecere šo produktu realizēt tikai Eiropā, bet uzņēmuma speciālisti uzskatīja, ka darboties tikai vienā tirgū nozīmē būt pilnībā atkarīgam no tā tendencēm. Tāpēc šobrīd tiek apgūti Tuvo Austrumu un Āzijas tirgi. Intensīvi tiek strādāts tieši ar Āzijas biznesa partneriem, taču jārēķinās, ka, piemēram, Japānas uzņēmējiem interesē līgums par 35 000 DendroLight® materiāla mājām, bet Latvijas uzņēmuma jaudas kapacitāte varētu būt vien 5000 šādu māju. Tas pēc uzņēmuma vadītāja sacītā, ir par maz. Turklāt Uzlecošās saules zemē ir pietiekami augstas prasības, piemēram, sertifikācijā un to izpildē, līdz ar to Japānas uzņēmumi vēlas būtisku produkta apjomu.

Uzņēmuma vadītājs norāda, ka SIA Dendrolight Latvija kā pasaulē pirmais šūnu materiāla ražotājs ir piesaistījis ievērojamu tūristu skaitu gan Ventspilij, gan visai Latvijai. «Ir daudz tādu potenciālo sadarbības partneru, kuri īsti negribēja ticēt, ka Latvijā patiešām ir izveidota pasaules mērogā unikāla ražotne, kādas vismaz pagaidām vēl nekur nav. Viņš zina teikt, ka ar sava veida skaudību uz šo ražotni noraudzījušies arī tie, kuri savās valstīs vēlējušies pirmo inovatīvā šūnmateriāla rūpnīcu, taču dažādu iemeslu dēļ projektus nav izdevies realizēt. Uzsākot DendroLight® projektu, tika lēsts, ka SIA Dendrolight Latvija būs labākajā gadījumā otrais, sliktākajā gadījumā trešais vai ceturtais šāda produkta ražotājs pasaulē, bet realitātē izrādījās pirmais un pagaidām vienīgais. «Vienam pašam ir grūti tirgū virzīt pilnīgi jaunu projektu, it īpaši, ja Eiropas tirgū būvniecība ir būtiski sarukusi salīdzinājumā ar 2006., 2007. gadu,» tā konkurentu parādīšanās iespēju vērtē J.Vašuks. Vienlaikus uzņēmējs pauž viedokli, ka šobrīd tieši laikā būtu valsts atbalsts; «Brīvajā tirgū dominē viedoklis, ka valdībai uzņēmējdarbībā nevajag iejaukties, tomēr arī šodien bez protekcionisma jeb valsts atbalsta neviena valsts ekonomiskajā attīstībā neko nav sasniegusi.»