Rotu dizainere Ginta Sičeva jau 20 gadus dzīvo Londonā, 2000. gadā tur ir izveidojusi savu uzņēmumu, bet pirms pāris gadiem viņa savu darbnīcu pārcēla uz Rīgu

Biju domājusi, ka jūs lielākoties dzīvojat Londonā, bet, kad sarakstījāmies LinkedIn, pieminējāt, ka šobrīd dzīvojat starp Londonu, Tokiju, Minheni un Rīgu. Ko tas nozīmē?

Londonā esmu nodzīvojusi 20 gadus, bet pirms trim gadiem sāku veidot darbnīcu un izstāžu telpu (showroom) Rīgā. Tajā laikā paralēli izveidojās sadarbība ar Japānu, un tagad diezgan bieži jālido turp. Dzīvoju tur vienu vai vairākas nedēļas, tāpēc reizēm man šķiet, ka Japānā esmu biežāk nekā Londonā. Savukārt Minhenē daļēji dzīvo mana ģimene. Rīgā strādāju, te ir mana darbavieta, bet Londonā ir mana kompānija, grāmatveži, menedžeris, papīru darbi un mājas.

Mārupes kafejnīca un vīna veikals «Friends» gatavojas logo maiņai, lai izvairītos no iespējamām problēmām saistībā ar autortiesību likuma pārkāpšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja veikala vīnzinis Edgars Karelis.

E. Karelis ir Latvijas Vīnziņu Asociācijas biedrs, kuram vīni par nopietnu un profesionālu aizraušanos esot kļuvuši pirms desmit gadiem. Publiski pieejamā informācija liecina, ka E. Karelis iepriekš darbojies kā maksātnespējas administrators.

Tiekoties saistībā ar kafejnīcu «Friends», viņš biznesa portālam db.lv stāstīja, ka savulaik izlēmis atvērt vīnu veikalu, sākusies telpu meklēšana Mārupē, kur dzīvo gan pats, gan pazīstams bijis potenciālais klientu loks. Jau sākotnēji ir bijis skaidrs, ka vīnu piedāvājums netiks veidots tik plašs kā lielveikalā, tādēļ klāt nākusi E.Kareļa dēla Brendona Kareļa doma par kafejnīcas izveidi, nodrošinot pilnīgu telpu izmantojumu, jo noskatītās telpas bijušas gana plašas - ar iespēju nākotnē attīstīties.

#Skonto Plan galvenais eksporta tirgus jau piecus gadus ir Lielbritānija, galvenokārt Londona.

SIA Skonto Plan Ltd eksporta apjoms sasniedzis 100% atzīmi; nule tas kļuvis par Baltijā modernākās iekārtas īpašnieku un līdztekus Lielbritānijas tirgum cer nostiprināties Skandināvijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Skonto Plan direktors Raimonds Freimanis stāsta: «Mēs Latvijas tirgu esam pārauguši, šeit īstenotie projekti ir ar pārāk mazu vērienu un pārāk vienkārši. Mūsu specializācija ir sarežģītas, liela apjoma fasādes, ar plašu produktu paketi, kas Latvijā nemaz nav tik daudz pieprasītas. Tas gan nenozīmē, ka vietējais tirgus būtu slikts, vienkārši tas ir pārāk mazs mūsu mērogiem.»

Skonto Plan galvenais eksporta tirgus jau piecus gadus ir Lielbritānija, galvenokārt Londona. Līdztekus tam jau divus gadus uzņēmums darbojas arī Zviedrijā. Provizoriski uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā būs sasniedzis 32 miljonus eiro, un salīdzinājumā ar 2016. gadu tas ir pieaudzis par 60%. Skonto Plan rūpnīcā Latvijā strādā 250 darbinieki, un vēl 120 cilvēki ir nodarbināti Londonā, tiesa, starp tiem ir ne tikai Latvijas strādnieki, bet arī Apvienotās Karalistes iedzīvotāji. «Londonā mums ir meitas uzņēmums, bet rūpnīcas gan tur nav. Ražošana notiek Latvijā, bet Londonā mūsu darbinieki ir tie, kas uzstāda un montē fasādes. Klienti ir lielās būvkompānijas, kas strādā kā ģenerāluzņēmēji, savukārt mēs strādājam kā apakšuzņēmēji,» stāsta R. Freimanis.

«Saulkrasti atdzīvojas,» saka uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar pludmali un atpūtniekiem

Tādā vasaras laiciņā kā nule aizvadītais jūlijs šķiet, ka pludmales un atpūtnieku bizness tik varētu augt un zelt. Ziemā Saulkrastos ir ap pieci tūkstoši iedzīvotāju, vasarā skaits sasniedzot pat 50 tūkstošus.

Pilsēta vistuvāk saulei – tā dižojas Saulkrasti. Gandrīz pirms 200 gadiem uz Bīriņu muižas zemes, uz dienvidiem no Ķīšupes tika dibināta Neibāde – kā Vidzemes muižniecības peldvieta. Pērnā gadsimta 30. gados vāciskā Neibāde tika pie latviskā vārda Saulkrasti. Vēlākos laikos tiem pievienoja Pēterupes apdzīvoto vietu Pabažus. Tā Saulkrasti pamazām stiepušies garumā, līdz sasnieguši pašreizējos 17 km.

Londona cer uz Latvijas un mūsu Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenta kandidāta sapratni par Sitijas raizēm .

Atšķirības Eiropas valstu banku regulējumos sadārdzina banku biznesu, un tas atsaucas uz pakalpojumu cenām, intervijā laikrakstam Dienas Bizness skaidro Londonas Sitijas Korporācijas lordmēre Fiona Vulfa.

Kāda interese Sitijai ir par Latviju? Mūsu bankas ir fokusējušās uz reālo ekonomiku un ne tik daudz uz finanšu tirgiem, kā tas ir Londonā, Parīzē un citur.

Galvenais manas vizītes iemesls ir tas, ka Latvijai no jaunā gada būs vissvarīgākā Eiropas Savienības (ES) prezidentūra nākamo piecu gadu laikā, jo faktiski Latvija noteiks jaunās EK un Parlamenta dienas kārtības galvenos virzienus. Šis ir fantastisks brīdis, lai pievērstu uzmanību tam, kas Eiropai ir visvairāk nepieciešams – izaugsme, darbavietas un konkurētspēja. Mēs, Sitija, gribētu, lai arī jaunajai EK būtu šīs trīs prioritātes, nevis jauni regulējumi.

Rīgā, Pārdaugavā atvērta pirmā kaķu kafejnīca Latvijā Minka Cat Cafe, informēja SIA Draudzīgie kaķi līdzīpašniece Laura Pūce.

Tiesa, cik lielas investīcijas ieguldītas kafejnīcas izveidē, kā arī to, cik liela ir tās platība, uzņēmuma pārstāve neatklāja.

Kafejnīcā Rīgā uz vietas būs pieci kaķi, kurus Minka Cat Cafe saimnieces adoptējušas dzīvnieku aizsardzības biedrībā Ķepu-Ķepā.

Minka Cat Cafe īpašnieču Pūces un Zanes Kurmes mērķis ir ne tikai sniegt iespēju baudīt relaksējošo mieru, ko rada kaķi, bet arī veicināt dzīvnieku adopciju un cilvēku rūpes par pamestajiem kaķiem.

Tāpat kafejnīcā būs iespēja iegūt izglītojošu informāciju par patversmju darbu Latvijā un to, kā katrs no mums var palīdzēt tiem dzīvniekiem, kuri palikuši bez mājām.

Jaunnedēļ Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca Café M.

Kafejnīcas izveidotāji ir latviete Ulla Milbreta un viņas vīrs francūzis Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Db.lv jau rakstīja, ka bezatkritumu ideja kafejnīcas koncepcijā izpaudīsies dažādi. Ir paredzēts kompostēt radītos organiskos atkritumus, izmantojot industriālā komposta mašīnu – tie tiek iestrādāti augsnē diennakts laikā. Cilvēki kafejnīcu varēs apmeklēt ar savu krūzīti, bet, ja viņiem savas krūzītes nebūs, tad par vienreizlietojamo krūzīti būs jāmaksā papildus. Tādā veidā cilvēkiem būs izvēle – maksāt par produktu vai maksāt papildus arī par iepakojumu, kas tiek lietots dažas minūtes. Tāpat uzņēmēji vēlas ieviest depozīta sistēmu krūzītēm.

Uzņēmēja Līva Jaunozola dara vairākas lietas vienlaikus – vada moderno Latvijas preču veikaliņu Popup Store Vecrīgā, ik pa laikam ļauj satikties pāris tūkstošiem meiteņu Andelē mandelē, kuras grib tikt vaļā no savām vecajām drēbēm un iegūt jaunas, bet nesen viņa ir atvērusi kafejnīcu Rasols, kur Cēzara salātu vietā centrālo vietu ieņem šis ēdiens. Visam pa vidu auklē astoņus mēnešus mazo meitiņu.

Kad tikāmies pirmoreiz pirms septiņiem gadiem, tu strādāji par mākleri un bija tāds fikso randiņu projekts. Ko dari tagad?

Cik tas bija sen! Tagad esmu pievērsusies kafejnīcu biznesam, precīzāk – hobijam. Sen jau gribējās to izmēģināt un, manuprāt, labākā lieta, kā kaut ko piedzīvot, ir reāli to izdarīt. Rasols ir maza telpa, skaidrs koncepts un tādējādi tas ir paceļams projekts, nevis 400 m2 plašs restorāns. Tad tas būtu skarbs bizness, bet te mazā formātā var ielikt savu dvēselīti iekšā. Iepriekš te bija vinotēka ar savām ieražām, interjeru un sajūtām, tāpēc bija grūti šajā vietā izveidot kaut ko jaunu. Pusgadu nesapratu, kurā virzienā skriet, jo it kā varējām atvērt durvis un kafejnīca strādātu, taču tajā pašā laikā man nepatika vairākas lietas, un beigās ilgi visu pārveidojām, lai būtu tā, kā tagad.

Šogad apritēs pieci gadi, kopš Kristīne Baranovska kļuva par Kalvenes kafejnīcas un viesnīcas «Spāres» īpašnieci. Viņas vadītā kafejnīca ne tikai kļuvusi populāra vietējo iedzīvotāju, garāmbraucēju un tūristu vidū, ēdināšanas pakalpojumi pieprasīti arī izbraukumos, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

K. Baranovska par kalvenieci sevi sauc 18 gadus, kad uz Kalveni pārcēlās no Gramzdas. «Nebiju vietējā, bet te ātri visus pieņem,» dzīvesvietu raksturo K. Baranovska. Pēc Kalvenes pamatskolas beigšanas mācījusies par reklāmas speciālisti, tad apguvusi transporta loģistikas zinības, vēl pēc tam izmācījusies par ekonomisti. Pilnīgi ar ēdināšanu nesaistītas jomas, taču tas viss noder uzņēmuma sadzīves organizēšanā. «Pa vasarām Kalvenē vienmēr atradu darbu, lai nopelnītu. Vienu gadu vasarā tiku pastrādāt šajā pašā kafejnīcā, kura tolaik piederēja Ilzei Jansonei, ar ko man bija labi kontakti saglabājušies vēl ilgi pēc tam. Kad mācījos, gāju praksē, man bija Liepājas posms. Arī pēc tās vasaras atgriezos pilsētā, kur pēc mācībām strādāju algotu darbu. Taču, kad mana meitiņa paaugās, sapratu, ka negribu vairs kādam citam naudu pelnīt, bet pati būt sev noteicēja. Atcerējos, ka Ilze jau agrāk man piedāvāja, vai negribu palikt šeit uz vietas par galveno, jo viņai lielākā daļa kolektīva brauca no Liepājas. Pēc gadiem sazinājāmies, un tā arī pārņēmu, vienojoties par sadarbību ilgtermiņā,» nonākšanu uzņēmējdarbības vidē atminas K. Baranovska, kurai tobrīd bija 23 gadi.

Lielākā daļa darbinieku – vairāk nekā 600 – strādā Tallinā, bet centrālais birojs ir Londonā, kur strādā 200 cilvēki.

«TransferWise» 2011. gadā izveidoja igauņi Kristo Kārmans (Kristo Kaarman) un Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus). Šobrīd uzņēmumā ir 1000 darbinieki, kas strādā deviņos birojos dažādās vietās visā pasaulē – Londonā, Ņujorkā, Singapūrā, Sidnejā, Tokijā, Tampā, Tallinā, Budapeštā un Čerkasi. Saistībā ar «The Tea Building», kur atrodas «TransferWise» Londonas birojs, kompānijai ir īpašs stāsts. Kad tā tikko sāka darbu, tajā atradās uzņēmuma pirmais birojs. Tolaik tie bija tikai desmit galdi kopstrādes telpā, bet tagad kompānija ir 50 reizes lielāka. «Mums ir plašas telpas sestajā stāvā un sajūtu līmeni šī ir kā atgriešanās mājās. Birojs atrodas ideālā vietā – Šordičas apkārtnes sirdī, kas ir Londonas tehnoloģiju kopienas epicentrs,» stāsta Reičela Loida (Rachel Lloyd), «TransferWise» cilvēku un vides vadītāja. Viņa «TransferWise» strādā četrus gadus, vadot un pārveidojot kompānijas Londonas un Singapūras birojus. Viņa cieši sadarbojas ar cilvēkresursu komandu, koncentrējoties uz darbinieku labsajūtas un vides projektiem.

Panākumus iespējams gūt, risinot globālas un nozīmīgas problēmas, padarot tradicionālos pakalpojumus vienkāršākus un lētākus

Šobrīd igauņu puišu Kristo Kērmana (Kristo Käärmann) un Tāveta Hinrikusa (Taavet Hinrikus) izveidotajā TransferWise klienti sūta vairāk nekā 500 miljonus mārciņu katru mēnesi un kopā ietaupa vairāk nekā 22 miljonus mārciņu, nekā tad, ja to būtu darījuši ar tradicionālo banku pakalpojumu starpniecību. Starptautiskā naudas pārskaitījumu platforma TransferWise ir atzīta par vienu no Pasaules ekonomikas foruma «tehnoloģiju pionieriem» – vienu no pasaules inovatīvākajām kompānijām.

Līdz šim TransferWise piecos raundos no deviņiem investoriem piesaistījis 90,4 miljonus dolāru. Pēdējā investīcija notika šī gada janvārī un tās apmērs bija 58 miljoni dolāru, liecina CrunchBase. Tomēr K. Kērmans uzskata, ka kompāniju veiksmīgu padara nevis piesaistītās investīcijas, bet gan tas, ka ir izdevies radīt jēgpilnas izmaiņas naudas pārskaitīšanā no vienas valsts uz otru. «Dzirdēts, ka idejām nav vērtības un vienīgais, kam ir nozīme, ir izpildījums. Es sliecos piekrist tam, ka idejai nav tik lielas nozīmes, kā vīzijai. Mums ir vīzija un metode, kā ievērojami risināt lielu problēmu. Mēs varam izmērīt, ka esam desmit reizes lētāki nekā bankas un četras reizes ātrāki. Esmu lepns, ka mēs risinām ne tikai cenas problēmu, bet arī ātrumu,» viņš norāda.

Latvijas sporta klubu tīkls «People Fitness» nākamgad plāno atvērt klubus Somijas galvaspilsētā Helsinkos, Itālijas pilsētā Milānā un Apvienotās karalistes galvaspilsētā Londonā, pastāstīja «People Fitness» mārketinga direktore Aleksandra Dembo.

Viņa norādīja, ka uzņēmuma ieskatā minētie tirgi ir ļoti perspektīvi «People Fitness» sporta klubiem, jo Helsinkos, Milānā un Londonā ir ļoti augsts pakalpojuma pārklājuma rādītājs, kas, savukārt, nozīmē, ka tur ir lielāks potenciālo klientu skaits. «Mēs uzskatām, ka divi klubi katrā Baltijas valstu galvaspilsētā ir pietiekami. Šobrīd mums ir 10 000 aktīvo klientu un pakalpojuma pārklājuma līmenis Baltijas valstu tirgū šodien neļauj atvērt lielāku mūsu formāta fitnesa klubu skaitu. Turklāt mēs testējām modeli divus gadus un novērojām veiksmīgus rādītājus, tāpēc ticam šim modelim,» sacīja Dembo.

«People Fitness» pārstāve skaidroja, ka, domājot par darbības paplašināšanu, vērā tika ņemts arī tas, ka, piemēram, «People Fitness Riga Center» sporta klubā jau sasniegta maksimālā zāļu noslodze, turklāt visi ekonomiskie uzņēmējdarbības rādītāji apliecina tā sekmīgu darbību.

Londonā plašums un darījuma vērtības aizrauj, bet arī Latvijā var veikt ļoti interesantu darbu

Tā uzsver Kristīne Jarve, kura pirms diviem gadiem izlēma pamest dinamisko Londonas darba vidi. Tur viņa četrus gadus strādāja Ernst & Young LLP, ieņemot globālā un EMEIA nodokļu politikas un nodokļu strīdu pakalpojuma tīkla direktores amatu. «Ar ģimeni bijām nolēmuši, ka Londonā paliksim, jo bijām tur iedzīvojušies, bērni mācījās vietējā skolā. Deloitte mani uzrunāja īstajā brīdī, jo pēc četriem gadiem vienā amatā biju sākusi domāt par nākamo karjeras attīstības soli, turklāt secināju, ka manas trīs atvases savā starpā sākušas sarunāties angliski, nevis latviski. Sapratu, ka ir jāatgriežas tagad vai nekad,» atminas Deloitte Baltijas Nodokļu konsultatīvās nodaļas partnere Kristīne Jarve.

Atgriezos, jo ir sajūta, ka Latvijā var dot daudz lielāku pievienoto vērtību, ka šeit ir plašas iespējas sākt kaut ko jaunu.

Tā DB pauž sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Lazdāne.

Vilināja jau sen

Pirms pusotra gada viņa atbrauca no Londonas, kur strādāja vienā no pasaules lielākajām sabiedrisko attiecību aģentūrām – Weber Shandwick. Pirms tam viņas darbs Latvijā bija saistīts ar starptautiskām attiecībām un ar sabiedriskām attiecībām. Par došanos iegūt plašāku pieredzi viņa bija domājusi jau iepriekš – darbs sabiedrisko attiecību nozarē Lielbritānijā viņu vilinājis ar to, ka šī valsts ir viens no lielākajiem sabiedrisko attiecību pakalpojumu tirgiem pasaulē, gribējies arī labāk saprast, kā darbojas starptautiskie mediji.

Divdesmit gadus kaldinājusi karjeru izglītības biznesā Londonā, Sandra Zīrāpe ar entuziasmu nu darbojas ēdināšanas jomā Valmierā

Trīs kafejnīcas – Ceturtais cēliens Valmieras Drāmas teātrī, Jauna saule pašā pilsētas centrā un sporta bārs Vidzemes olimpiskajā centrā – un pazīstamais naktsklubs Multiklubs – tas ir Sandras Zīrāpes bizness Valmierā, pilsētā, ko viņa par savām mājām sauc vien divus gadus. Bizness aug, un viņa ar entuziasmu stāsta par dažādiem uzlabojumiem, kas gaidāmi, un plāniem, ar ko viņai pilna galva. «Kaifs biznesā ir izskaitļot, kas varētu izdoties, un pie tā strādāt,» tā Sandra. Vienlaikus viņas pieeja biznesam ir samērā atbrīvota – visu pasaules naudu nenopelnīsi, viņa saka. Galvenais, lai no darbošanās rastos prieks klientiem, pašiem un arī ilgtermiņā būtu redzams, ka bizness ir rentabls. Viņa ir ļoti aktīva, daudz un ātri runā, papildinot teikto ar žestiem, un ir daudz vairāk atvērta nekā citi uzņēmēju, kas dzīves un biznesa mācības guvuši tepat. Vēlāk sarunā arī viņa pati atzīs – tā kā pieredzi guvusi Londonā, nevis pēcpadomju Latvijā, viņas saskarsme gan ar darbiniekiem, gan klientiem ir balstīta citās vērtībās.

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Paplašinot savu darbību, pašmāju uzņēmums "Brain Games" Rīgā atvēris galda spēļu kafejnīcu "Brain Games Cafe", kas ir pirmā šāda koncepta pulcēšanās vieta Latvijā un visā Baltijā, informē uzņēmums.

Specializētais galda spēļu veikals-kafejnīca atrodas Aspazijas bulvārī, un darbs pie tā izveides tika uzsākts jau pērn rudenī, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kafejnīcas atklāšana tikusi pārcelta uz vēlāku laiku. "Brain Games Cafe" pieejams plašs spēļu klāsts ar vairāk nekā 400 galda spēlēm.

Tāpat uz vietas kafejnīcā ik dienu ir sastopams arī pieredzējis galda spēļu guru, kurš katram apmeklētājam palīdz piemeklēt atbilstošāko spēli, kā arī izskaidro tās noteikumus un atbild uz visiem jautājumiem, kas varētu rasties spēles gaitā.

Papildus tam kafejnīcā darbojas arī bārs, kurā var iegādāties dažādus alkoholiskus un bezalkoholiskus dzērienus - gan kvalitatīvu kafiju, gan arī tematiskos kokteiļus un citus atspirdzinošus dzērienus. Jebkurš piedāvātais dzēriens ir pieejams arī vegāniskā versijā, un to iespējams pasūtīt līdzņemšanai. Rūpējoties par apkārtējo vidi, "Brain Games Cafe" dzērieniem tiek izmantoti tikai atkārtoti lietojamie salmiņi.

Ja šeit nebūtu Valmieras drāmas teātra, droši vien nebūtu arī kafejnīcas

Tā DB atzīst Sandra Zīrāpe, kas saimnieko teātra pirmajā stāvā esošajā kafejnīcā Ceturtais cēliens. Arī teātra mājā esošā skaistumkopšanas salona īpašniece Simona Laure piekrīt – bizness cieši vijas ap teātri, lai gan šobrīd jau cilvēki nāk pie konkrēta meistara un vairs nav tik būtiski, kur salons izveidots. Savukārt pretim teātrim esošajā restorānā Rātes vārti šopavasar izveidots īpašs leģendārā režisora Oļģerta Krodera piemiņas stūrītis. Viņš restorānu sauca par savām otrajām mājām, par pirmajām ilgus gadus viņam kalpoja Valmieras teātris, kur viņš dzīvoja ne vien garīgi, bet arī fiziski.

Saskatot potenciālu Pārdaugavā, Santa un Ingūna Kausiņas atver otru kafejnīcu Mierā.

Šobrīd ir divas kafejnīcas Mierā – pa vienai katrā Rīgas pusē, un nav izslēgts, ka pēc kāda laika būs vēl kāda, stāsta uzņēmējas. Kad viņas bija atvērušas pirmo kafejnīcu Mierā Miera ielā, klienti vaicājuši, kāpēc tādas kafejnīcas nav Pārdaugavā. «Nodomājām, ka būtu forši,» saka Ingūna. Tomēr nolēmušas nesteigties, taču paralēli visu laiku sekojušas līdzi nekustamā īpašuma sludinājumiem. Viņas bija noskatījušas telpas, kur šobrīd atrodas otra kafejnīca Meža ielā, bet tās tobrīd bija aizņemtas. Taču, kad tās atkal bija pieejamas, Ingūna un Santa nolēma tās tikai apskatīties – gribējās atvērt vēl vienu kafejnīcu, bet tajā pašā laikā viņas nebija līdz galam pārliecinātas par šo soli. Santa atminas, ka tētis teicis – šīs telpas obligāti «jāņem», jo perspektīva ir, rajons attīstās un ir rosība. Savā ziņā tas ir līdzīgs Miera ielas republikai.

Baznīcas ielu posmā no Ģertrūdes līdz Stabu ielai vislabāk raksturo tās uzņēmumu teiktais – līdzīga Miera ielai, zaļa, mierīga, klusa, nostāk no centrālajām galvaspilsētas ielām, bet ar attīstības iespējām.

Baznīcas ielā labi sadzīvo dažādi uzņēmumi – gan šī rajona ilgdzīvotāji, piemēram, vīna veikals Berno vīni, apakšveļas veikals Triumph un krodziņš Muklājs, gan jauni un moderni veikaliņi, kas pievienojušies samērā nesen.

Pirms gandrīz trim gadiem Baznīcas ielas puspagrabiņā sāka strādāt gaismas virteņu veikaliņš Cherry Picking. «Baznīcas iela ir nostāk no centrālās – Brīvības – ielas, bet tas mums patīk pat labāk, jo šeit ir kur atstāt mašīnu, cilvēki ir nesteidzīgi. Te ir tāda kā miera osta. Cilvēks, kurš te nāk, atbilst mūsu klienta profilam – viņam patīk interesantas lietas, vēlas nesteidzīgi iepirkties,» spriež Egija Taube, Cherry Picking līdzīpašniece. Viņas biznesa partnere Līva Vīgante uzskata, ka arī apkārt esošie uzņēmumi ir pluss, jo pamazām iela attīstās. «Arī man liekas, ka šī iela attīstās, te ir daudz interesantu veikalu,» saka Mišela Šehurina, filca apavu izgatavotāja Woolings mārketinga vadītāja. Uzņēmuma īpašniece Marija Vlasova piekrīt, ka šai ielai ir liels potenciāls. Viņai šī vieta patīk un viņas skatījumā te jūtama hipsterīgi intelektuāla enerģija.

Medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "CastPrint", kas ražo 3D fiksācijas līdzekļus, sāk sadarbību ar ārstiem Londonā, lai pacienti šajā metropolē varētu ārstēties tikpat moderni kā Latvijā

"Līdzīgi kā Latvijā, sadarbību uzsākam ar privātajām klīnikām un medicīnas speciālistiem, piedāvājot "CastPrint" risinājumu saviem pacientiem. Process ir identisks kā Latvijā: pacients vēršas pie iestādes, kur ir pieejams "CastPrint" skeneris, viņš tiek noskenēts un vienas līdz trīs dienu laikā tiek pie sava individuāli izstrādātā fiksatora," saka Jānis Oliņš, SIA "CastPrint" līdzīpašnieks.

Vaicāts, kāpēc izvēlēta tieši Londona, viņš teic, ka tur uzņēmums nonācis, pateicoties vietējo ārstu izteiktajai vēlmei piedāvāt "CastPrint" savās praksēs un klīnikās. "Londona ir viena no ekonomiski attīstītākajām pilsētām pasaulē un pēc tirgus izpētes secinājām, ka ir liels iedzīvotāju skaits, kam būtu nepieciešams tāds risinājums," saka J. Oliņš.

Basketbola kluba Kauņas "Žalgiris" līdzīpašnieks - Lietuvas tehnoloģiju uzņēmums "Tesonet" - ir iegādājies Anglijas basketbola klubu Londonas "Lions", kas startē Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) Eirokausā, bet nonācis uz bankrota sliekšņa.

Darījums paredz, ka holdinga uzņēmums "Žalgiris Group", kam pieder Kauņas klubs, nodrošinās Londonas klubam trīs mēnešu aizdevumu pamata izdevumu segšanai. Aizdevumu grupai atmaksās "Tesonet", tādējādi kļūstot par "Lions" īpašnieku. Darījumu pabeigt plānots apmēram mēneša laikā.

"Žalgiris Group" prezidents Daiņus Ļulis uzsvēra, ka darījums ļaus "Žalgiris" uzlabot savu reputāciju Eiropas basketbola tirgū, atrasties tuvu jaunajiem talantiem Londonā un nodrošināt kluba atbalsta piramīdas izaugsmi ilgtermiņā.

Arī kluba "Žalgiris" prezidents Pauļus Jankūns uzsvēra, ka darījums ļaus Kauņas klubam piesaistīt vairāk jauniešu no "dažādām basketbola skolām".

Kino kompānijas «Walt Disney Pictures» filmas «Kristofers Robins» pirmizrādēm, kuras norisinājās Losandželosā un Londonā, Latvijas bērnu apģērbu zīmols «Lazy Francis» radījis divas kleitas. Latvijas zīmola kleitās pirmizrādi apmeklējusi Kristofera Robina meitas lomas tēlotāja, jaunā aktrise – Bronte Kārmaikla (Bronte Carmichael).

Jaunās aktrises kleitas tika radītas īsā laikā - to izveide prasīja nedēļu, informē ražotājs.

«Pie mums vērsās aktrises māte ar lūgumu radīt divas kleitas viņas meitai. Ņemot vērā to, ka kleitas šuvām pēc individuālas piegrieztnes, laika mums bija katastrofāli maz. Turklāt uzdevumu vēl grūtāku padarīja tas, ka kleitām vajadzēja būt šūtām precīzi uz auguma, tāpēc nevarējām kļūdīties pat par centimetru. Tas ir ārkārtīgi sarežģīti, kad mērus ņem, sazinoties «Skype»», stāsta Olga Krūze, zīmola «Lazy Francis» dibinātāja un īpašniece.

Galvenais kleitu radīšanas iedvesmas avots bijusi pati filma – visiem pazīstamais Vinnijs Pūks, kas raisa asociācijas ar medu, noapaļotām formām, un Kristofers Robins, kurš ir slavens ar savu klasisko angļu svīteri. «Sarkanā un zelta krāsa ir dzīvi apliecinoši toņi, tāpēc mums nebija ne mazāko šaubu, ka tieši tie jāizvēlas, veidojot tērpus Brontei,» komentē O. Krūze. Abas kleitas tika radītas no dabīgā zīda un apakšsvārki katrai pašūti no 8 metriem tilla.

Uzņēmumu Uber šogad skāruši vairāki publiskās komunikācijas skandāli, ko acīmredzami izraisījusi savdabīga izpratne par uzņēmuma piedāvāto pakalpojumu un atbildību, kas ar to saistīta. Reputācijas problēmas publiski atzinis arī Uber kompānijas šī brīža vadītājs Dara Khosrowshahi. Medijos lasīts, ka Londona nav pirmā pilsēta, kurā Uber saskaras ar līdzīgām problēmām – nepienācīga pakalpojuma drošība, tehnoloģiju izmantošana, lai bloķētu uzraugošo institūciju pilnīgu pieeju aplikācijai, kas ir pakalpojuma organizēšanas pamatā – diskusija par šiem jautājumiem arvien nonāk Eiropas mediju dienaskārtībā.

Kopbraucēji veicina papildu nesakārtotību jau tā problemātiskā nozarē

Publiskā informācija par kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem atgādina kaut ko jau pieredzētu un ļoti pazīstamu – nesakārtotu taksometru pakalpojumu Rīgas pilsētā, kurā paralēli taksometriem identisku pakalpojumu sniedz Taxify, kas savā mājaslapā aicina katru interesentu ar privāto automašīnu «pelnīt labu naudu ar savu auto».

Šķiet, ka Uber, Taxify un līdzīgiem kopbraukšanas organizētājiem ir vēlme izmantot visas iespējas, ko dod pasažieru pārvadāšanas pakalpojums, bet ignorēt ar to saistīto atbildību pret pasažieriem, nodokļu nomaksu un pakalpojuma drošību.

Narciss tērpi nopērkami arvien plašākā areālā ārpus Latvijas, taču eksporta attīstība prasījusi vairāk laika, nekā sākotnēji plānots.

Taču kopš šīs vasaras modes nams Narciss ir vairāk pamanāms arī pašu mājās – Berga bazārā ir atvērts šā zīmola veikals un ateljē. Tas ir ar individuālu pieeju, stāsta Alise Trautmane, SIA Narciss īpašniece. Liels pluss esot iespēja turpat uz vietas apģērbu koriģēt, pielāgojot to figūrai. «Domāju, ka mūsu pārdošanas rezultāti būtu sliktāki, ja nebūtu šī pakalpojuma. Blakus ir citi Latvijas modes dizaineru salonveikali – Anna LED, Latvijas modes Klase, kas rada auru šim rajonam,» teic Alise.

Veikalam grūti atrast darbiniekus, viņa atklāj. «Latvijā ir tik maz apģērbu veikalu, kur man patīk apkalpošana. Pārdevējs veikalu var padarīt brīnišķīgu vai arī pilnībā sabojāt priekšstatu par zīmolu. Darbinieku meklējumi ir aktuāli, domāju, ne man vienai. Šai profesijai ir jāpatīk un jāmāk iemantot klientu cieņu un uzticību. Tā nav pierunāšana vai klanīšanās. Jābūt profesionālim, un tādu ir maz. Tas netiek uzskatīts par cienījamu darbu,» viņa spriež.