Pamatojoties uz to, ka dzīvnieku aizstāvju organizācijas mērķtiecīgi cenšas iznīcināt kažokzvēru nozari Latvijā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka vairāk uzmanības jāpievērš nozares attīstībai, akcentējot, ka tiks ievērotas jaunākās tendences un atziņas dzīvnieku labturībā.

Kā skaidroja padomē, ņemot vērā nozarē nodarbināto cilvēku (aptuveni 500) skaitu, investīciju apjomu un strauji augošo nozares ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, būtu absurdi uz nepamatotu un emocijām balstītu apgalvojumu pamata likt šķēršļus tālākai nozares attīstībai.

Kā norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, ja tiek apgalvots, ka viena nozare ir jāslēdz tikai tāpēc, ka tā nodarbojas ar dzīvnieku turēšanu, tad tikpat labi kādam var ienākt prātā arī aizliegt pārējās lauksaimniecības nozares, kas saistītas ar dzīvniekiem. Latvijā kažokzvēru audzēšana vēsturiski esot bijusi būtiska lauksaimniecības nozares sastāvdaļa, un, rūpējoties par galaprodukta kvalitāti, esot absurdi apgalvot, ka kažokzvēru audzēšanas procesā netiek ievērotas dzīvnieku labturības prasības.

Kopš pagājušās nedēļas beigām veikals Capital pārdod savus ražotos Gauja un Neo datorus, kas aprīkoti ar Microsoft jaunāko operētājsistēmu Windows 8. Lētākais Latvijā ražotais galda dators Neo, kas aprīkots ar Windows 8, maksā 227 Ls, bet lētākais portatīvais Gauja dators ar Windows 8 sistēmu ir 14 collu modelis, ko tirgo par 319 Ls.

Pašlaik ar Windows 8 operētājsistēmu ir aprīkoti «ejošākie» Captial portatīvie datori - 14 collu Gauja E14 W8 un 15 collu Gauja G2 WIN8, kā arī galda dators Neo M PLUS.

Kopumā tiek tirgoti septiņi zīmola Gauja datoru modeļi. Kā norādīja A. Litaunieks, ar Windows 8 pašlaik aprīkotais «ejošākais» Gauja modelis G2 WIN8 maksā 389 Ls, savukārt Neo mājas dators M PLUS – 289 Ls. Gauja G2 WIN8 piezīmjdators aprīkots ar Intel® Core® i3-2350 procesoru, tā operatīvā atmiņa ir četri gigabaiti (GB), disks – 500 GB, 1,3 megapikseļu (MP) web kamera. Neo M PLUS WIN8 galda dators darbojas ar Intel® Core® i3 3.3GHz procesoru, tam ir četru GB atmiņa un 500 GB disks.

Šodien pie Brīvības pieminekļa biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāvji ar informatīviem plakātiem un bukletiem aicina sabiedrību būt aktīvai un parakstīties par kažokzvēru audzēšanas izbeigšanu.

Kā norāda biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāve Anna Suhovejeva, šodien ar skrejlapu, bukletu un plakātu palīdzību tiek uzrunāti cilvēki, aicinot gan portālā manabalss.lv parakstīties par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, gan arī aizdomāties par dzīvniekiem, kuru miesa vēlāk kalpo kādam par kažoku vai pūkainu apkakli.

Suhovejeva minēja, ka pilsētā ir redzamas daudzas sievietes ar kažokādas izstrādājumiem, taču ne visas zina, kā šīs kažokādas tiek iegūtas, tādēļ tiek rīkota kampaņa «Kažokādas otra puse», kuras mērķis ir likt aizdomāties cilvēkiem par tām mocībām, kuras dzīvnieki piedzīvo kažokzvēru audzētavās.

Piecu gadu laikā zvērsaimniecība Grobiņa no padomjlaiku stila lapsu fermas, kas strādā ar milzu zaudējumiem, pārtapusi plašā, modernā zvērsaimniecībā.

Tikko uzbūvēta jauna ferma Pāvilostas novadā, kas papildina veco fermu Grobiņas novadā. Top arī barības virtuve Liepājā. Aptuveni astoņus miljonus eiro lielās investīcijas uzņēmums cer atpelnīt dažu gadu laikā. Paralēli ūdeļādām tiks tirgoti arī vaislas dzīvnieki un speciāla barība. Pērn akciju sabiedrības apgrozījums audzis par 19%, salīdzinot ar 2012.gadu, realizācija cena izsoļu namā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaugusi par 40%.

Izvēlas labāko

Pāvilostas novada Vērgales pagasta Ceļmalniekos jaunbūvētā ferma ir viena no modernākajām Baltijas reģionā, apgalvo a/s Grobiņa valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis. Šim nolūkam pērn decembrī no Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrība par 43,7 tūkst. latu iegādājās 24,7 ha zemes. Būvniecību veica Polijas firma Pro-Fur Farm Equipment.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome, izvērtējot strīdu starp SIA Gauja Trade un AS Latvijas Gāze, nolēma noraidīt SIA Gauja Trade prasību uzlikt pienākumu AS Latvijas Gāze grozīt noslēgtā līguma nosacījumus, informē SPRK.

Regulators 22.oktobrī pieņēma lēmumu par strīda ierosināšanu starp SIA Gauja Trade un AS Latvijas Gāze. Lēmums pieņemts sakarā ar SIA Gauja Trade prasību atzīt par prettiesisku AS Latvijas Gāze atteikumu noslēgt līgumu ar SIA Gauja Trade par dabasgāzes piegādi SIA Gauja Trade objektam, kā arī prasību uzlikt pienākumu AS Latvijas Gāze noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar SIA Gauja Trade.

Lai gan 2015.gada 3.novembrī strīdā iesaistītās puses vienojās un noslēdza līgumu par dabasgāzes piegādi, SIA Gauja Trade 2015.gada 9.novembrī lūdza turpināt strīda izskatīšanu un uzlikt AS Latvijas Gāze pienākumu grozīt līgumā noteiktos nosacījumus samaksai par dabasgāzi.

Latvijas veikalu plauktos ir samērā maz kažoku ar zīmīti «Ražots Latvijā». Lielākie mūsu valsts kažokzvēru audzētāji gandrīz visu produkciju realizē ārzemēs, bet pašu zemē palikušās ādas oriģinālos kažokos pārvērš pavisam nedaudz ražotāju, raksta laikraksts Diena.

Mūsu valstī kažoku tapšanas daudzpakāpju process norit SIA Gauja AB, kas nodarbojas ar kažokzvēru audzēšanu, kažokādu vairumtirdzniecību un kažokādu izstrādājumu šūšanu. Tur audzē kažokzvērus - ūdeles un sudrablapsas un veic ādu pirmapstrādi, respektīvi, tās tiek izkaltētas. No pilna cikla iztrūkst tikai viens posms - ģērēšana. Tā tiek veikta Itālijā, Polijā, Francijā. Pēc tam uzņēmums ādas saņem atpakaļ. Bet tie ir tikai 10% no saražotās produkcijas, ko Latvijā pārvērš dažādos kažokādu izstrādājumos.

90% kažokādu tiek eksportētas, un iespējams, ka tās mūsu valsts tirgū atgriežas, piemēram, Spānijā, Itālijā, Turcijā uzšūta kažoka veidā.

Rīgā stacijas laukumā sestdien bija pulcējušies vairāki desmiti cilvēku, protestējot pret dzīvnieku nogalināšanu kažokādām.

Protestētāji bija tērpušies baltos aizsargtērpus un uz sejas bija gāzmaskas. Protesta akcijas dalībniekiem bija arī plakāts ar uzrakstu: «Latvijas zvēraudzētavu gāzes kamerās mirst tūkstošiem nevainīgu dzīvnieku». Viņi tādējādi pauda savu nostāju pret tā saukto kažokzvēru audzēšanu un nogalināšanu peļņas un modes vārdā.

Tāpat tika atskaņoti audio ieraksti ar mērķi informēt sabiedrību par kažokādu ieguves aizkulisēm.

Kā iepriekš informēja Dzīvnieku brīvības" pārstāvji, pēc akcijas daļa aktīvistu turpinās protestu citviet galvaspilsētas centrā, apmeklējot vairākas kažokādu izstrādājumu tirdzniecības vietas.

Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Neraugoties uz to, ka kažokzvēru audzēšanu Latvijā apdraud sabiedrības daļas iniciatīva aizliegt šo biznesu, patlaban strauji pieaug interese par kažokzvēru, īpaši ūdeļu, audzēšanu, atzīst Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas vadītājs Andris Upenieks.

«Iezīmējusies tendence, ka interesi par ūdeļu audzēšanu sāk izrādīt zemnieku saimniecības, kas šo biznesu izvēlas kā papildu ienākumu avotu. Šo interesi nosaka tas, ka atrisināsies pilnvērtīgas dzīvnieku barības nodrošināšana. Patlaban zvēraudzētavā Grobiņa tiek būvēta barības virtuve, kurā nākamgad tiks gatavota barība arī pasūtījumiem. Pieprasījums jau pieaug - Kurzemē vien ir sešas zemnieku saimniecības, kas jau nokārtojušas sertifikātus par ūdeļu fermu izveidi, vēl divas saimniecības kārto dokumentus,» sacīja Upenieks.

Jautāts, cik izmaksā ūdeļu audzēšanas sākšana, viņš norādīja, ka tie ir visai lieli kapitālieguldījumi, tomēr arī rentabilitāte ir laba.

A/s Grobiņa izsludinājusi iepirkumu kažokzvēru audzētavas (novietnes) būvniecībai. Projektu plānots īstenot Pāvilostas novadā, Vērgales pagasta Ceļmalniekos.

Projektam apstiprināts ES finansiāls atbalsts, db.lv informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis. 2012.gada rudenī Lauku atbalsta dienests apstiprināja līdzfinansējumu jaunas kažokzvēru novietnes būvniecībai. Kopējās lēstās izmaksas ir 2,8 milj.Ls, no tām 1,68 milj.Ls ir LAD finansējums.

Db.lv rakstīja, ka zvērsaimniecība a/s Grobiņa noslēgusi vairāk nekā 2,258 miljonus eiro apjomīgu iepirkumu konkursu par kažokzvēru barības sagatavošanas iekārtu kompleksa iegādi.

Zvērsaimniecība dibināta 1969. gadā un valsts saimniecības Liepāja kažokzvēru firmas bāzes. 1997. gadā zvērsaimniecība tika pārveidota par akciju sabiedrību.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu uzlikt soda naudu 1500 eiro apmērā SIA Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība, informē FKTK.

Sods piemērots, jo uzņēmums laicīgi neiesniedza FKTK obligātā AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija (Kurzemes CMAS) akciju atpirkšanas piedāvājuma iesniegumu un paziņojumu par veiktajiem darījumiem ar Kurzemes CMAS akcijām, tādā veidā pārkāpjot Finanšu instrumentu tirgus likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 596/2014.

Finanšu instrumentu tirgus likums nosaka, ka obligātās akciju atpirkšanas piedāvājums jāiesniedz 10 darba dienu laikā, ja akcionāra balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 30% no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju skaita. Papildus FITL pārejas noteikumi paredz, ja personai līdz 2016.gada 29.jūnijam jau bija iegūta līdzdalība 30% apmērā (nepārsniedzot 50 %) obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas pienākums iestājas ar dienu, kad attiecīgā persona palielina savu līdzdalības apjomu virs tā līdzdalības apjoma, kāds bija iegūts līdz šim datumam.

Neskatoties uz protestiem, pieprasījums pēc kažokādām saglabājas; Latvijas kažokzvēru audzētāji eksportē 95% no saražotās produkcijas

Tā DB norāda Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa. «Nozarei klājas salīdzinoši labi, pieprasījums ir. Par to liecina arī izsoļu rezultāti, jo visa produkcija, kas tiek izstādīta, tiek arī pārdota. Protams, vienmēr var vēlēties ādām augstākas cenas. Izdzīvot varam un esam stabili,» Latvijas zvēraudzēšanas nozari raksturo asociācijas vadītāja. Viņa piebilst, ka vēlētos, lai Latvijā būtu vairāk fermu, kā tas ir Lietuvā, kur pēdējos desmit gados no aptuveni desmit fermām attīstījušās 140. «Domāju, ka tas ir saistīts ar to, ka lietuvieši vienmēr labāk saskatījuši šajā nozarē biznesa iespēju,» norāda S. Vilciņa. Raizes nozarei rada dzīvnieku organizāciju aktīvisti, tāpēc pastiprināta uzmanība tiek veltīta sabiedrības informēšanai par nozari arī no zvēraudzētāju skatpunkta.

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Pēc ārkārtīgi straujā kažokādu cenu krituma 2013.gadā, tā saucamā Ķīnas faktora ietekmē, 2014.gada sākumā produkcijas realizācijas cenu līmenis nedaudz kāpa, tomēr šis kāpums nostabilizējās nemainīgi zemā līmenī, nesasniedzot produkcijas pašizmaksas līmeni.

Tādējādi visa gada laikā produkcijas cenas bija zemas un tikai decembrī kažokādu izsolēs tās atkal turpināja kāpt, liecina Lursoft dati.

Kopumā, kā savā iesniegtajā pārskatā norāda SIA Gauja AB vadība, aizvadītajā pārskata periodā lapsādu cenu līmenis sasniedza 60% no 2013.gada cenu līmeņa, bet ūdeļādu – 44% no iepriekšējā gada cenu līmeņa.

Pērn SIA Gauja AB apgrozījums veidojis 2,666 miljonus eiro, kas ir par 35,38% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt zaudējumi pēc nodokļu nomaksas, pretstatā 2013.gada 112,644 tūkstošu eiro peļņai, aizvadītajā gadā veidojuši 223,319 tūkstošus eiro.

Līdz ar straujo ieņēmumu samazinājumu SIA Gauja AB meklējusi iespējas, kā palielināt kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumus, sniedzot pakalpojumus citām kažokzvēru audzēšanas saimniecībām un, salīdzinot ar 2013.gadu, tie pieauga par 73,8 tūkstošiem eiro, galvenokārt, veicot citu fermu kažokādu pirmapstrādes pakalpojumus.

Plānots, ka šodien Latvijas Republikas Saeima 2. lasījumā pieņems likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurā paredzēts aizliegt Latvijā audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Latvijas Zvēraudzētāju asociācija un lielākais kažokādu ražotājs Latvijā Baltic Devon Mink iebilst pret likumprojektu šādā redakcijā, ņemot vērā tā nesamērīgumu, jo tas neparedz slēdzamo uzņēmumu vērtības kompensāciju un pārejas periods paredzēts ļoti īss.

Abu ieskatā šī ir nozares iznīcināšana, kas liecina par Latviju kā ieguldījumiem nelabvēlīgu valsti un kas novedīs pie starptautiskām tiesvedībām.

"Kad ieradāmies Latvijā un atjaunojām bankrotējušu, bankas īpašumā esošu fermu, mēs nedomājām, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem tas beigsies tik bēdīgi. Ja Latvijai nepatīk kažokzvēru audzēšanas nozare, to es saprotu. Tas ko es nesaprotu, ir dialoga neesamība ar nozari un nekādu kompensāciju neparedzēšana par biznesa aizliegšanu. Baltic Devon Mink gadījumā tas būs darba zaudējums vairāk nekā 100 cilvēkiem un 40 miljonu EUR ieguldījumu zaudējums mums kā ieguldītājiem. Tieši šī attieksme nevis domas par nozari parāda, ka Latvija ir ieguldījumiem nelabvēlīga zeme. Kura nozare sekos nākamā? Azartspēles vai cūkkopība? Protams, ka mēs savas intereses aizstāvēsim,” komentē Baltic Devon Mink īpašnieku Van Ansem ģimenes pārstāvis Twan Van Ansem.

1968. gadā kolhoza Nākotne priekšsēdētājs Artūrs Čikste ar vienu no Maskavas augstākajām amatpersonām saderēja, ka gada laikā uzbūvēs kažokzvēru fermu. Ja viņš to neizdarīs, apēdīs savu cepuri, solījis apņēmīgais latvietis.

Ar resursiem, kādi padomju laikā bija kolhozam Nākotne, kas tolaik uz citu fona bija gana turīgs, nebija neiespējami uzbūvēt fermu, bet sarežģījumus radīja izvēlētā vieta. «Šai vietai cauri stiepās vecā Auces upītes gultne, te bija visīstākais purvs. Būtībā saimniecība uzbūvēta uz purva. Bet Čikste bija ļoti ambiciozs cilvēks, un nepagāja ne gads, kad ferma bija gatava,» vēsturi reģionālajam medijam Zemgales Ziņas atstāstījis tagadējās ūdeļaudzētavas pārstāvis Kristaps Kubliņš.

Nākotnes kažokzvēru audzētavā SIA Onyx International saimniekošanu Kristapa ģimene esot pārņēmusi no sievas vecākiem. K. Kubliņš Zemgales Ziņām stāstījis, ka sievastēvs kolhozu gados strādājis ūdeļu audzētavā un, sākoties privatizācijas ērai, sapratis - nozarei ir perspektīva, tāpēc ņēmis šo jomu savās rokās.

Dzīvnieku tiesību aizsardzības aktīvisti slepus iekļuvuši kažokzvēru audzētavās un tajās nofilmējuši, kadrus, kas liecina, ka dzīvnieki netiek pienācīgi aprūpēti un ir slimi, vēsta TV raidījums Nekā Personīga.

Raidījuma rīcībā nonākušajos video materiālos redzams, ka lielam dzīvnieku skaitam ir saslimšanas, kuru iemesls varētu būt hroniskas slimības, iespējams, gaļēdāju mēris, komentēja veterinārārsts Normunds Fjodorovs. Daudziem dzīvniekiem ir arī neiroloģiskas problēmas, tāpat ir tipiskas pazīmes, kas liecina par augšējo elpošanas ceļu iekaisumiem, izdalījumiem no acīm, ādas bojājumiem. Veterinārsts norādīja, ka, spriežot pēc uzfilmētā, kažokzvēru audzētavās dzīvnieki nav ārstēti un nav bijuši apkopti.

Attēli filmēti slepeni un liecina, ka autori pabijuši sešās no astoņām lapsu un ūdeļu audzētavām, kas darbojas Latvijā. Izskanējusi versija, ka filmētāji bijuši no kādas starptautiskas dzīvnieku aizsardzības organizācijas, kas esot ļoti labi aprīkota ar tehniskām iespējām. Filmētāji varējuši būt pat militāri speciālisti, kas protot nepamanīti iekļūt zvēraudzētavās, neitralizējot pat modernu signalizāciju. Līdzīgus materiālus viņi nesen iesūtījuši arī žurnālistiem Norvēģijā un Beļģijā. Beļģijā pēc konstatētajiem pārkāpumiem pat nolemts fermas slēgt.

Pārtikas un veterinārais dienestam (PVD) ir aizdomas, ka arī Latvijā bijuši gadījumi, kad zirag gaļa pārdota kā liellopa gaļa, sacīja dienesta vadītājs Māris Balodis.

Runājot LNT raidījumā 900 sekundes, M. Balodis norādīja, ka lai gan līdz Latvijai to ražotāju produkti, kas Eiropā pārdevuši zirga gaļas produktus liellopu gaļas vietā, nav atnākuši, PVD ir aizdomas, ka arī Latvijā notikusi šāda veida krāpniecība. No plašākiem komentāriem PVD vadītājs atturējās, norādot, ka pārbaužu rezultāti tiks apkopoti un sabiedrība tiks informēta.

Tāpat PVD veiks pārbaudes kažokzvēru audzētavās, tādējādi reaģējot uz izskanējušajām ziņām, ka dzīvnieku tiesību aizstāvji kažokzvēru fermās atklājuši pārkāpumus.

TV raidījums Nekā Personīga iepriekš vēstīja, ka dzīvnieku tiesību aizstāvji slepus nofilmējuši uzņēmumos notiekošo. Aktīvistu uzņemtajos kadros redzami kažokzvēru turēšanas pārkāpumi – dzīvniekiem ir hroniskas saslimšanas un neiroloģiskas problēmas.

Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Ķīnas austrumos, Džedzjanas provincē Čongfu pilsētā atrodas valsts lielākais dzīvnieku ādu apstrādes, ražošanas un eksporta centrs.

Pilsētā dzīvo aptuveni 100 tūkstoši cilvēku un tajā reģistrēti 1,496 tūkstoši ādu apstrādes kompāniju. Ķīnas dzīvnieku ādu ieguves nozare saņēmusi asu kritiku no dzīvnieku aizsardzības organizācijām.

Pirms aptuveni astoņiem gadiem – 2005. gadā – vienā no dzīvnieku audzētavām bija iekļuvuši PETA biedri, kas ar slēpto kameru uzņēma tajā notiekošo. Audzētavas strādnieki ādas novilkuši vēl dzīviem dzīvniekiem. Savukārt kažokzvēru būri tikuši turēti ārpusē, kur bijuši pakļauti gan aukstumam, gan lietusgāzēm. PETA norāda, ka Ķīnā nepastāv noteikumi, kas regulētu kažokzvēru audzēšanu.

Latvijas kažokādu nozares uzņēmums SIA Gauja AB, kurš pats audzē ūdeles un ražo gala produkciju, Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas atvērto durvju dienās izrādīja ūdeļu fermu.

Piedāvājam Gauja AB ūdeļu audzētavu Inčukalna pagastā aplūkot arī Jums – fotogalerijā augstāk!

Db.lv jau rakstīja, ka 2013. gadu Gauja AB noslēdza ar peļņu 112 tūkstošu eiro apmērā, kas ir teju deviņas reizes mazāka nekā 2012. gadā. Kompānijas vadība uzsver, ka peļņa investēta jaunās fermas attīstībā, tādēļ vērojams arī kritums. Uzņēmums norāda, ka vietējā tirgū pagājušajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bijis vērojams kritums. To uzņēmuma vadība skaidro ar laikapstākļiem – pagājušā ziema bija krietni siltāka nekā iepriekšējās. Tāpat 2013. gada pavasarī nozarē parādījās pirmās pazīmes, kas gada laikā pārvērtās tendencē – gada laikā strauji kritās kažokādu realizācijas cenas. To izraisīja pieprasījuma samazināšanās Ķīnā, kas starptautiskos kažokādu izsoļu namos pēdējos gados bijusi pārliecinoši lielākā iepircēja.

Aizvadītajā gadā kažokādu nozares uzņēmuma Gauja AB apgrozījums samazinājies par 13,35% līdz 4,1 milj. eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas sarukusi teju deviņas reizes līdz 112,6 tūkst. eiro. Uzņēmuma vadība uzsver, ka peļņas kritumu ietekmējušas vērienīgās investīcijas zvēraudzētavā.

Pēdējo divu gadu laikā Gauja AB investējusi 2,2 miljonus eiro fermas attīstībā un uzlabošanā. Vairāk nekā 1,6 miljoni eiro investēti fermas rekonstrukcijā un pusmiljons eiro ieguldīti, uzlabojot zvēru barošanas tehnoloģijas un uzlabojot ganāmpulka kvalitāti.

Tāpat 2013. gads kažokādu biznesa nozarē globālajos tirgos, kas vistiešākajā veidā nosaka arī situāciju Latvijā, raksturojams kā pārmaiņu gads, kas licis nozarē strādājošajiem mainīt savu ražošanas un investīciju politiku, teikts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Kopš 2010. gada pakāpeniski galvenokārt Ķīnas ekonomikas ekspansijas ietekmē samērā strauji palielinājušās kažokādu realizācijas cenas, kas ražotājiem nodrošināja lielus ieņēmumus. Tiesa gan, līdz ar šīm cenām strauji pieaugušas arī barības izejvielu cenas, vēsta Klientu Portfelis. Tiesa gan, 2013. gada pavasarī nozarē parādījušās pirmās pazīmes, kas gada laikā pārvērtās tendencē – kažokādu realizācijas cenas strauji kritās. Cenu kritumu izraisīja pieprasījuma samazināšanās Ķīnā, kas starptautiskos kažokādu izsoļu namos pēdējos gados bijusi pārliecinoši lielākā iepircēja.

Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas startēt Ķīnas tirgū, ir jābūt atvērtiem kooperācijai, jāspēj izstrādāt savs piedāvājums tieši Ķīnas tirgum un jāorientējas uz ekskluzīviem un nišas produktiem. Savukārt, lai spētu piesaistīt Ķīnas investīcijas.

Latvijai jāspēj piedāvāt integrētus projektus un loģistikas risinājumus, kas būtu izdevīgi kravu plūsmas nodrošināšanai starp Ķīnu un Eiropas valstīm, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG un LIAA veiktais pētījums par Latvijas un Ķīnas biznesa partnerības potenciālu (Latvija kā Ķīnas biznesa partneris).

Edgars Voļskis, direktors KPMG konsultāciju pakalpojumu nodaļā Baltijas valstīs un Baltkrievijā: “Ķīna ir ļoti liels tirgus, tāpēc Latvijas uzņēmumiem, kas pārsvarā ir mazi vai vidēji, nav jācenšas startēt uzreiz visas Ķīnas mērogā. Ir jāatrod uzticams sadarbības partneris uz vietas, sava niša, kurā startēt, un jāizveido savs piedāvājums tieši ķīniešu mērķauditorijai. Ķīnas iedzīvotāju labklājība palielinās, un pieaug arī pieprasījums pēc ekskluzīviem izstrādājumiem un luksusa precēm, kā arī eko produktiem. Savukārt mūsu uzņēmējiem ir jāiemācas kooperēties gan loģistikas, gan produkcijas daudzuma nodrošināšanas jomā, lai spētu piedāvāt apjomus, kas apmierinātu Ķīnas mazpilsētas ar vienu līdz trim miljoniem iedzīvotāju.”

A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” ražotā produkta “Relaxols Stress Support” ražošanas apjoms šogad ir divkāršojies

Pēc A/S “Rīgas Farmaceitiskā fabrika” valdes priekšsēdētājas Diānas Stepiņas–Gaujas domām, pēdējā pusotra gada laikā vērojamais pieprasījuma pieaugums saistāms ar mūsdienu saspringto dzīves ritmu.

Uzņēmums šo produktu ražo jau kopš 2013. gada, bet šogad “Dr. Pakalns” zīmols piedzīvojis būtiskas izmaiņas. “Iepriekš tas izskatījās kā tradicionālais “Rīgas Farmaceitiskās fabrikas” produkts, par ko vairāk zināja vecāka gadagājuma auditorija. Līdz ar vizuālajām pārmaiņām esam ieinteresējuši plašāku sabiedrību. Pārdošanas rezultāti rāda, ka jaunā zīmola stratēģija ir veiksmīga, turklāt līdz ar to esam pamanīti arī eksporta tirgos. Uz Kipru jau ir aizsūtītas pirmās partijas un šobrīd notiek pārrunas ar Poliju un Austriju,” norāda D. Stepiņa–Gauja.