Ja pirms dažiem gadiem juvelierizstrādājumu pirkšana internetā un saņemšana pakomātā vai ar kurjeru būtu bijis pārsteigums daudziem, tad tagad to iegāde ir viegla un ērta pat neizejot no mājām. Mūsdienu e-komercijas dalībnieki nodrošina saviem klientiem iespējami labāko, patīkamāko un drošāko pieredzi, tāpēc juvelierizstrādājumi internetā ir pieejami vien ar dažiem klikšķiem no jebkuras vietas pasaulē, kur pieejams interneta savienojums. Kā iegādāties rotaslietas droši, lasi turpinājumā!

Kā pārbaudīt, vai juvelierizstrādājumu internetveikals ir drošs?

Lai iepirktos internetā, ir jābūt uzmanīgam un, pirms veikt tajā pasūtījumu, jāizdara priekšizpēte par konkrēto internetveikalu. Pārbaudi šīs lietas, lai pārliecinātos par drošību un izvairītos no nepatīkamām situācijām:

● SSL sertifikāts – tas ir digitāls drošības sertifikāts, kas ir nepieciešams droša, šifrēta savienojuma nodibināšanai, nodrošinot, ka apmeklētāja datus nevar pārtvert un nolasīt kāds cits. Sertifikāta esamība ir jāpārbauda pirms veikt reģistrēšanos vai iepirkšanos jebkurā internetveikalā. To var izdarīt apskatot, vai mājaslapas adreses sākumdaļa ir mainījusies no http:// uz https://. Par to, ka mājaslapa ir droša un šifrēta, liecina arī atslēgas slēdzenes simbols mājaslapas rīkjoslā pirms adreses nosaukuma;

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Baltu rotas ražotnē, kur meistari gatavo rotas!

Šoreiz tiek gatavota rokassprādze ar koku motīvu, no uzņēmuma labdarības rotu kolekcijas Zaļais – jaunais sarkanais. 15% no kolekcijas ieņēmumiem tiek ziedoti Zvannieku māju bērniem. Kopumā uzņēmumam ir jau 4 labdarības kolekcijas, pirmā tapa pirms 8 gadiem, un šo gadu gaitā ziedoti vairāk nekā 10 tūkstoši eiro.

SIA Baltu rotas dibināta 1994.gadā un uzņēmumu izveidojuši rotkaļi Inita un Vitauts Straupes. Sākotnēji uzņēmumā izgatavoja seno rotu kopijas – pamazām katrai senās rotas kopijai tika veidoti komplekti tā, lai tās varētu nēsāt ikdienā, seno motīvu iekļaujot mūsdienīgos kulonos, auskaros, aprocēs, gredzenos, piespraudēs un aproču pogās, stāsta Baltu rotas direktore Ieva Straupe-Lūse. Radītas arī vairākas dabas iedvesmotas rotu kolekcijas – ar rožu un koku motīviem, Jūrmalas akmeņiem, magonēm.

Lai gan patriotisms ir katra indivīda sirds stāvoklis, siltās jūtas pret valsti ir iespējams pastiprināt, uzvelkot īpašu apģērbu vai rotas, kas to padara redzamu arī citiem

Apģērbu zīmols The Words Of Latvian popularizē mūsu valodu ar apģērbu, kas apdrukāts ar vārdiem latviski un to paskaidrojumiem angliski. «Viss mūsu stāsts veidots ap ideju, ka latviešu valoda (un attiecīgi arī latvieši) ir ļoti reti sastopama pasaulē, tikai aptuveni 0,1% pasaules iedzīvotāju runā latviski. Mūsu produkti kalpo kā ziņneši pasaulei par mūsu valsti, cilvēkiem un kultūru. Iespējams, mēs ar saviem apģērbiem kādam arī palīdzam vairot patriotisma jūtas, bet to atstājam katra paša ziņā,» teic zīmola The Words Of Latvian projektu vadītāja Klinta Kočāne. Pieprasījums pēc šī zīmola produktiem šomēnes ir palielinājies par aptuveni 20%, lielākoties pateicoties cilvēkiem, kas iegādājas dāvanas ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. Pārsvarā The Words Of Latvian klienti ir vietējie, bet uzmanību pievērš arī tūristi, kuri runā angliski, jo viņiem zīmola koncepcija ir saprotama. «Latvija ir neliela valsts ar maz iedzīvotājiem, par kuru pasaulē neko daudz nezina, līdz ar to viss latviskais pasaules mērogā ir retums. Tieši tāpēc, uzsverot produkta latvisko izcelsmi, ir viegli parādīt, ka tas ir atšķirīgs, rets un īpašs,» teic K. Kočāne.

Rotu uzņēmums SIA Baltu Rotas tuvākajos piecos gados plāno paplašināties un būvēt savu ražotni

«Šobrīd strādājam nomātās telpās, kur ir ierobežotas iespējas attīstīties. Lai ietu uz priekšu, fiziski vajag vairāk vietas. Tas ir mūsu piecgades plāns,» saka Ieva Straupe-Lūse, SIA Baltu Rotas direktore. Pēdējie četri gadi uzņēmumā iezīmē pozitīvu apgrozījuma pieaugumu. Kompānijas biznesa attīstības vadītāja Laura Geistarde-Šube spriež, ka pērn, pat neskatoties uz Latvijas simtgadi, apgrozījuma pieaugums būtu bijis, tomēr ne tik straujš. Šogad saglabājas līdzīga tendence. Palīdzīgu roku sniedz arī tūristi. «Visvairāk to ir no Vācijas, Krievijas, Skandināvijas, kā arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Pēdējā laikā pieaug somu tūristu interese. Liela nozīme ir arī konferencēm, kas notiek Rīgā,» viņa teic.

Bruņotas laupīšanas laikā no viesnīcas Kannās, Franču Rivjērā, nozagti juvelierizstrādājumi aptuveni 40 miljonu eiro vērtībā.

Francijas policija atklājusi, ka zādzība notikusi svētdienas rītā Karltonas viesnīcā, kur norisinās juvelierizstrādājumu izstāde. Pagaidām nav skaidrs, kam nozagtie juvelierizstrādājumi piederējuši, bet izstādi organizēja Krievijas izcelsmes Izraēlas miljardierim, ar Vladimiru Putinu saistītajam Ļevam Levievam piederošā juvelierdarbnīca Leviev. Policija uzsākusi izmeklēšanu.

Bruņotās zādzības laikā neviens nav cietis. Noziedznieks iegājis viesnīcā un, piedraudot ar šaujamieroci, juvelierizstrādājumus salicis portfelī un neviena netraucēts devies projām, sacījuši aculiecinieki.

Šā gada maijā Kannās jau notika divas vērienīgas juvelierizstrādājumu zādzības. Kannu Kinofestivālu apmeklējošo slavenību ballītes laikā tika nozagta kaklarota 1,9 miljonu eiro vērtībā, bet nedēļu pirms tam tika nozagtas aktieriem paredzētās dārglietas vairāk nekā viena miljona ASV dolāru apmērā.

Foto: GIVEN

Kurš ir viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem pāra attiecībās? Daudzi piekritīs, ka runa ir par gredzena izvēli laulībām, jo tas ir lēmums, kur jāsasniedz vienprātība neskatoties uz stila, modes un citām gaumes atšķirībām. Galu galā – laulību gredzens tiek izvēlēts visam kopdzīves laikam, tāpēc tam ir jābūt tādam, kas, ikreiz to ieraugot, priecē acis un sirdi. Reizēm pāra laulības gredzeni un to izvēle kļūst par interesantu tematu ne tikai pašam pārim, bet arī tuviniekiem, padarot izvēles procesu vēl sarežģītāku. Lai izvēli atvieglotu, jau laikus ir jāzina, tieši ko mēs vēlamies. Vai zini, kāds ir Tavs perfektais laulību gredzens? Ja ne – lasi tālāk un uzzini, kādi tie mēdz būt un izvērtē kuri no tiem ir tuvāki Tavai sirdij.

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

Neskatoties uz cenu pieaugumu, Latvijas tirgū juvelierizstrādājumi tiek pieprasīti vairāk, turklāt, salīdzinot ar dažiem gadiem iepriekš, augušas summas, kādas patērētāji ir gatavi tērēt par rotaslietām.

Tāpat aizvien vairāk juvelierizstrādājumi tiek iegādāti kā investīcija. Paredzams, ka pieprasījums pēc rotaslietām šajā gadā turpinās stabili pieaugt, tomēr arī pasaulē augošo dārgmetālu cenu ietekme, visticamāk, neies secen juvelierizstrādājumu cenām.

«Palielinoties iedzīvotāju pirktspējai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, ir atgriezušās iepriekšējās rotu pirkšanas tradīcijas un apjomi,» uzsver Grenardi Group uzņēmuma vadītāja Solveiga Karele, piebilstot, ka pieaugusi vidējā juvelierizstrādājumu iegādei iztērētā summa.

Protams, daļēji tas ir saistīts arī ar dārgmetālu cenu kāpumu, tomēr šis pieaugums ir straujāks, atzīst Grenardi pārstāve, atzīmējot, ka vidējā summa pieaugusi par 10 – 12%. Viņa novērojusi, ka cilvēki rūpīgāk pārdomā pirkumu, bet, ja izlemj iegādāties rotaslietu, tad ir gatavi maksāt vairāk, pirkumu bieži vērtējot arī kā investīciju, tādēļ daudz biežāk tiek uzdoti jautājumi par zelta daudzumu, gramiem, dārgakmeņu kvalitāti, izcelsmes valsti un atbilstošu apliecinājumu pieejamību.

Smiltenē tirdzniecības centrā "Centrs", Baznīcas laukumā 2, durvis vēris juvelierizstrādājumu zīmola "Given by Grenardi" veikals, kas piedāvā augstvērtīgu un izteiksmīgu rotaslietu sortimentu par pieejamām cenām. Jaunatklātajā veikalā radītas trīs darbavietas pilsētas iedzīvotājiem.

Smiltenes "Given by Grenardi" veikalā pieejams plašs pakalpojumu klāsts – juvelierizstrādājumi sievietēm, vīriešiem un bērniem, rotaslietu bezprocentu nomaksa, zelta maiņa, "Goldwork" juvelieru serviss un gravēšanas pakalpojumi.

"Given by Grenardi" ir Latvijas uzņēmums ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecībā. Šobrīd "Given" tīklā jau ir 35 veikali visā Latvijā un interneta veikals, darbinieku skaits sasniedz 106. "Given" vērtība ir profesionāla klientu apkalpošana, īpašu uzmanību pievēršot darbinieku apmācībai. Lai nodrošinātu augstu klientu servisa kvalitāti, visi "Given" darbinieki ir apguvuši pārdošanas apmācību programmu "Given akadēmijā".

Nākamnedēļ, 23. aprīlī notiks mākslas un antikvāro priekšmetu izsole, ko ik pavasari rīko izsoļu nams Artembassy sadarbībā ar Rietumu Banku, informē bankas pārstāvji.

«Nevienam nav noslēpums, ka daudzi mākslas priekšmeti regulāri parādās te šeit, te tur, gadiem pāriet no rokas rokā, meklējot īsto saimnieku un kolekciju. Toties kolekcionāri alkst iegūt līdz šim nezināmus artefaktus, kas spēs papildināt viņu krājumus. Tādējādi viens no izsoļu nama galvenajiem uzdevumiem ir piedāvāt tirgū līdz šim nebijušus priekšmetus. Kāds labi pazīstams izsoļu nama Christie’s darbinieks par šo tēmu ir teicis: «Mans darbs ir meklēt tās kolekcijas, par kurām visi ir aizmirsuši!»,» stāsta uzņēmuma Artembassy īpašnieks un vadītājs Aigars Grīnbergs.

Īpašuma zādzības Rīgā un Rīgas reģionā zagļi veic aizvien profesionālāk, līdz ar to viņu guvums ir krietni lielāks

Kaut arī par īpašumu apzagšanas gadījumiem dzirdams vai ik dienas, Valsts policijas statistika liecina, ka kopumā šādu zādzību skaits Rīgā un Rīgas reģionā sarucis par teju 30%. «Domāju, ka zagļi kļūst arvien profesionālāki, jo gadu laikā ir pieaudzis zaudējuma apmērs. Zagļi vairāk koncentrē savu uzmanību uz finansiāli vērtīgākajām un vieglāk realizējamajām lietām, tāpēc veiksmīgas zādzības gadījumā mantas īpašniekam tiek nodarīti ievērojami zaudējumi. Lielākie zaudējumi kādam privātmājas īpašniekam bijuši 300 tūkstošu eiro apmērā,» pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 2.nodaļas priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Līdz ar Ziemeļu piestātnes atklāšanu būs pieejami jauni veikali un pakalpojumi

To sarunā ar DB norāda VAS Starptautiskā lidosta Rīga pagaidu valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

Fragments no intervijas:

Kādus infrastruktūras projektus tuvākajā laikā paredzēts pabeigt?

Vasarā renovējam manevrēšanas ceļus, līdz ar to līdz 20. augustam naktīs (plkst. 01.00–06.00) lidojumi nenotiks. Savukārt līdz ar ziemas sezonu paredzēts atklāt Ziemeļu piestātni ar 19 jauniem iekāpšanas sektoriem un trīs gaisa kuģu tiltiem. Tas mums ļaus apkalpot līdz pat 10 milj. pasažieru, taču tikai ar nosacījumu, ja izbūvēsim automatizētu bagāžas šķirošanu. Līdz šim to nav bijis iespējams izdarīt vietas trūkuma dēļ. To paredzēts paveikt termināļa attīstības 6. kārtā līdz ar reģistrācijas zāles paplašināšanu līdz 2022. gadam. Īstenojot lidostas infrastruktūras attīstības 2. kārtu, plānots realizēt vairākus projektus 21,94 milj. eiro vērtībā, tostarp otras ātrās nobrauktuves izbūvi, helikopteru laukuma izbūvi, publiskās teritorijas lietus ūdens atvades sistēmas rekonstrukciju.

Dažas dienas pēc bruņotas laupīšanas Kannās, kuras laikā bruņotiem laupītājiem izdevās nozagt juvelierizstrādājumus 103 miljonu eiro vērtībā, bruņots uzbrukums noticis luksusa pulksteņu veikalam.

Diviem noziedzniekiem, kas Kronometry veikala darbiniekiem draudējuši ar šaujamieroci un granātām, izdevies nozagt 40 dārgus luksusa klases pulksteņus. Pagaidām nav zināma nozagto priekšmetu vērtība.

Cietušais veikals jau šogad tika vienu reizi apzagts. Gada sākumā noziedzniekiem izdevās no tā nozagt pulksteņus viena miljona eiro vērtībā. Policija uzsākusi izmeklēšanu.

Kannu policijas arodbiedrības pārstāvis Frederiks Fonkels (Frederic Foncel) norādīja, ka pulksteņu zādzībā piedalījušies divi vīrieši, kuriem izdevies iegūt savā īpašumā ievērojamu skaitu luksusa priekšmetu. Abiem diviem laupītājiem izdevies aizbēgt, tāpēc F. Fonkels kritizēja Kannu varasiestāžu attieksmi pret drošības situāciju, norādot, ka pilsēta kļuvusi par iecienītu noziedznieku mērķi, vēsta AP.

Senākais lombards Latvijā - Rīgas pilsētas lombards -, kas strādā kopš 1802. gada, pārcēlies uz jaunām telpām Audēju ielā, informē DelfinGroup.

"Rīgas pilsētas lombardam ir vairāk nekā 200 gadu sena vēsture un esam gandarīti, ka varam būt lombardu vēstures un tradīciju turētāji Latvijā. Daudzus gadus Rīgas pilsētas lombards atradies Kalēju ielā, taču turpinot Banknote filiāļu tīkla attīstību, ir sperts nākamais solis šī lombarda vēsturē. Esam atklājuši jaunas telpas Audēju ielā 6, lai piedāvātu saviem klientiem vēl lielāku, īpaši atlasītu preču sortimentu. Saglabājot senākā lombarda vēstures šarmu, jaunajās telpās plašā klāstā būs pieejamas senlietas un unikāli priekšmeti, kas nav pieejami nekur citviet. Te glabājas vēstures liecības, kas īpaši interesē senlietu entuziastus un ārvalstu tūristus," skaidro DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Strādājusi par dizaineri citiem zīmoliem, lietuviete Jūlija Janus (Julia Janus) saskatīja iespēju izveidot savējo. Lai gan uzņēmums nosaukts viņas vārdā, šodien tas ir pārtapis platformā, kurā apvienojušies vairāki Baltijas dizaineri. Šogad Jūlija atvēra veikalu arī Latvijā, kas ir pirmais ķēdes veikals ārpus Lietuvas.

Pati Jūlija ar zīmolu Julia Janus rada apģērbu cilvēkiem, kurus pati raksturo kā laimīgā vidējā izmēra valkātājus, kuri nesmādējot ne glāzi vīna, ne garšīgu ēdienu.

Kā izlēmāt strādāt kopā ar citiem dizaineriem, nevis viena pati?

Zīmols sākās kā viena dizainera apģērbu līnija, bet sešu gadu laikā uzņēmums ir attīstījies par modes un kultūras platformu, kur sadarbojas dažādi mākslinieki un kompānijas – keramika top sadarbībā ar mākslinieku Roku Dovidenu (Rokas Dovydenas) un NUC keramikas darbnīcu Viļņā, bet mūsu veikalu mūzikas skaņu celiņš ir radīts kopā ar komponistu un skaņu mākslinieku Vilius Gerai Gerai, savukārt juvelierizstrādājumi tiks gatavoti kopā ar lietuviešu mākslinieci Ausru Bankauskaiti (Ausra Bankauskaite) no Ņujorkas,

Uzņēmums SIA Megafort Latvia ir ieguldījis apmēram vienu miljonu eiro, lai atvērtu Latvijā pirmo Goldtime juvelierizstrādājumu un pulksteņu veikalu tirdzniecības centrā Domina Shopping, Rīgā, pastāstīja kompānijā.

Kompānijas pārstāvji atzīmēja, ka veikals veidots pēc jaunākās tīkla koncepcijas un tajā pieejami dažādu ārvalstu un vietējo zīmolu juvelierizstrādājumi un pulksteņi. Veikals oficiāli tika atklāts vakar, 14.jūnijā.

Kompānijas pārstāvji, komentējot LETA jautājumu par turpmākajiem plāniem Latvijā, norādīja, ka Megafort Latvia ir mērķis sadarboties ar visiem lielākajiem Rīgas tirdzniecības centriem, lai tuvākajos gados īstenotu ieceri atvērt vēl 3-4 veikalus Latvijā.

Megafort Latvia pārstāvji arī atzina, ka Latvijas tirgū ir ļoti spēcīgi un labi veikalu tīkli pulksteņu un juvelierizstrādājumu segmentā, ar labu tirdzniecības pieredzi un sekmīgiem pārdošanas rezultātiem. Megafort Latvia ar veikala konceptu Goldtime plāno sniegt tirgum papildu jaunus zīmolus, kas līdz šim vēl nebija pieejami citu Latvijas tīklu piedāvājumos.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 8,9%, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Vienlaikus 2023.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,8%, bet gada laikā - 2023.gada decembrī salīdzinājumā ar 2022.gada decembri - patēriņa cenas pieauga par 0,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), kā arī apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas saglabājās nemainīgas.

Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+4%) un svaigiem dārzeņiem (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+2,9%), maizei (+1%), saldumiem (+6,2%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (+2%). Dārgāka bija arī olīveļļa (+4,4%).

Pagājušajā gadā zelta pienesums pasaules ekonomikā bija 210 miljardi ASV dolāru, liecina jaunākais Pasaules Zelta padomes apskats.

Pasaulē pērn kopējais saražotā zelta apjoms sasniedza 4477 tonnas, no kurām aptuveni divas trešdaļas veidoja atradnēs iegūtais zelts, savukārt viena trešdaļa tika radīta no zelta pārstrādes (aptuveni 23,4-27,6 miljardi ASV dolāru).

Kā liecina padomes apskats, 15 lielākās zelta ražotājvalstis pērn nodarbināja aptuveni 529 tūkstošus cilvēku, savukārt to radītie ieguvumi ekonomikai bija 78,4 miljardi ASV dolāru.

Dati rāda, ka 13 lielāko zelta patērētājvalstu pieprasījums veidoja 75% no rūpniecībā izmantojamā zelta un 81% no galapatēriņam saražotā zelta.

Kopumā 43% no zelta pieprasījuma pērn veidoja juvelierizstrādājumi, 35% - zelta stieņi, monētas un zelta biržās tirgotie fondi, 12% veidoja centrālo banku iepirkumi, bet 10% - ražošanai nepieciešamais zelts.

Lielbritānijā izsolē tiks pārdota apjomīga dārgakmeņu kolekcija, kuru tās īpašnieks veidojis aptuveni 40 gadus.

Kā ziņoja pārdošanas organizētājs, izsoļu nams John Pye Auctions, kolekcijas sākumcena noteikta astoņu miljonu mārciņu (11 miljonu eiro) apmērā.

Kolekcijā ir vairāk nekā 680 dārgakmeņi - rubīni, smaragdi, tanzanīti un safīri, kas iegūti ētiskā ceļā, veido Lielbritānijā lielāko dārgakmeņu kolekciju.

Ņemot vērā dārgakmeņu vērtības celšanos, to anonīmais īpašnieks cer gūt peļņu.

«Izsoļu nami visā pasaulē piedzīvo rekordlielu pārdošanu,» teica izsoļu nama John Pye Auctions direktors Šeldons Millers, kas septembrī pārdos pirmo daļu dārgakmeņu.

«Mēs sagaidām lielu interesi no starptautiskiem pircējiem. Dārgakmeņu tirgū reti kad nonāk tik liels daudzums labu dārgakmeņu».