Valsts policijas (VP) darbinieki aprīlī aizturējuši septiņu cilvēku organizētu narkotisko vielu izplatīšanas grupu, no kuras izņemti vairāk nekā desmit kilogrami ar īpaši bīstamo narkotisko vielu karfentanilu, infomēja VP.

Policijā skaidroja, ka atsavināti arī desmit kilogramu zeltlietu, ievērojams daudzums naudas, luksusa klases automašīna un motocikls. Visas šīs lietas, visticamāk, iegūtas, tirgojot narkotikas.

VP norādīja, ka šī gada 4.aprīlī tika īstenota vērienīga aizturēšanas operācija. Tās laikā tika piesaistīta arī VP pretterorisma vienība «Omega», citi Rīgas reģiona pārvaldes biroji, Speciālo uzdevumu bataljona, Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja un ceļu policijas amatpersonas, kā arī Valsts robežsardzes specvienības «Sigma» darbinieki, Valsts ieņēmuma dienesta kinologi un Rīgas pašvaldības policija. Īsā laika posmā tika aizturētas visas septiņas aizdomās turētās personas - 1965., 1956., 1993., 1987. un 1993 gadā dzimuši vīrieši un 1971. un 2000.gadā dzimušas sievietes.

Izstādē Motocikls 2015 līdzās jaunākajiem motociklu modeļiem slavas saulītē gozēsies skaistais un pamanāmais, pašmāju meistaru darinātais baltais gulbis – Harley Davidson motocikls vārdā Vaira, kam tagad mīļi pieglaužas skaists blakusvāģis Imants, informē BT1 pārstāve Inese Libere.

Spoži baltais dzelzs rumaks, kas viens no pirmajiem rotāts ar latvju rakstiem – Lielvārdes jostas elementiem, Rīgas panorāmu un nosaukts bijušās Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vārdā, pirmoreiz tika prezentēts 2012. gadā. Tagad to ir papildinājis blakusvāģis, kas nodēvēts eksprezidentes dzīvesbiedra vārdā. Mocīti ir iemīļojuši ne tikai motobraucēji, šis skaistulis vienaldzīgu neatstāj nevienu.

«Kāds tur Raimonds, skaidrs, ka šeit jābūt Imantam, neviens cits te neiederas,» gardi nosmej motobraucējs un instruktors Uģis Spēlmanis, kura vadītā uzņēmuma Tanders paspārnē veikta spēkrata pārbūve. «Doma par blakusvāģi bija skaidra, tiklīdz dzima ideja par Vairu, taču tā realizācija ieilga, jo, kā vienmēr, uzradās neatliekami darbi,» teic motobraucējs.

Vespa spējusi vienā ripojošā priekšmetā apvienot visu, ar ko slavena Mikelandželo dzimtene

Aaah un aiziet! Odrija Hepberna, mazliet pārbiedētu seju un, knapi kontrolējot stūri, jau ļaujas Vespai sevi nest pa Romas ielām. Pa ielas nepareizo pusi, iztramdot gleznu pārdevējus un laiskus kafijas dzērājus, radot visapkārt vienu vienīgu haosu, kam galu var darīt tikai uzticīgi, kārtībai kalpojoši policisti. Šī ikoniskā aina ir no tikpat ikoniskās filmas Romas brīvdienas. Un tāpat kā šī filma ieskaitīta kino klasikas zelta fondā, tāpat arī Vespa – gan ne kino, bet dizaina klasikas zelta fondā.

Bezgala simpātiskā un varen itāliskā «lapsenīte». Cute! – teiktu amerikāņi.

Kaut skūteris nav sācies ar Vespa, tomēr tas noteikti ir slavenākais skūteris. Pēc dažādiem avotiem, kaut ko skūteriem līdzīgu ražoja jau kopš XX gadsimta sākuma, bet pēc skata tie vairāk atgādināja mazspēcīgus motociklus vai jaudīgus riteņus.

Latvijā radīts ekskluzīva dizaina motocikls Night Nomad, informē rīkotājsabiedrības BT1 pārstāve Inese Libere.

Motocikla pārveide veikta Latvijā motociklu dizaina meistardarbnīcā Metalhammers ar tā idejisko virzītāju un dizaineri Juhanu Losop jeb Aleksandru Blūmentālu priekšgalā.

Dizaina motocikla pamatā izmantots 2012. gada Harley Davidson motocikla modelis Road Glide. Tiesa, no tā teju nekas vairs nav palicis.

Lai izjustu atšķirību, vajag aplūkot sākotnējo motociklu, un tad saskatīsiet dizainera darbu. Motocikls ir kļuvis garāks, tam ir speciāli pielāgoti spārni, somas, bāka, un lielākoties viss ir roku darbs, stāsta Juhans.

Motociklu rotā 26 collu liels priekšējais ritenis, īpaši veidota stūre, pašu taisīts metāla kāju balsts čūskas veidolā, kā arī speciāli darināts ādas sēdeklis ar gladiatora tēlu un latīņu uzrakstu Aut vincere, aut mori (Uzvarēt vai mirt). Sēdekli gatavojis motobraucējiem zināmais ādas meistars Hotabičs, bet motociklu krāsojis Vilnis Krilovskis. Braucamais papildināts ar sešiem skaļruņiem, kuru kopējā jauda ir 660 W. Turklāt audioierakstu atskaņošanai ir ierīkots bluetooth.

No 23. līdz 25. martam Ķīpsalā norisināsies aktīvās atpūtas izstādes. Klātienē būs iespējams redzēt motociklus, jahtas un laivas, iegādāties velosipēdus, preces sportam, tūrismam, makšķerēšanai un medībām.

Ķīpsalā notiks izstādes «Atpūta un sports», «Medības un makšķerēšana», «Motocikls» un «Baltic Boat Show».

Tā, piemēram, būs apskatāms Latvijas simtgadei veltīts tricikls, kas tikko izripojis no motodarbnīcas «Tanders». Spēkrats veidots uz 1987. gada «Harley-Davidson» motocikla bāzes, pilnībā atjaunots un pārveidots par triciklu. Dzelzs rumakam ir veikta pārbūves reģistrācija, un tas ir pilnībā gatavs braukšanai.

Tāpat izstādē būs apskatāma pašdarināta koka kanoe laiva. Tā ir izgatavota no 6 mm bieziem, 2 cm platiem un 6 m gariem dēļiem. Kanoe garums ir 5,3 m, platums – 1 m, svars – 28 kg, bet kravnesība – 320 kg. Laivu savam priekam ir izgatavojis jūrnieks Jurijs Ņečiporenko, kurš strādā par glābēju uz kuģa Ziemeļu jūrā.

Pirmo reizi Jelgavas ceļu policisti saņēmuši četrus jaudīgus motociklus, ko tie izmantos satiksmes uzraudzībā, masu pasākumos, kā arī citiem uzdevumiem. Pieredze rāda, ka satiksmes dalībnieku respekts pret policistu uz motocikla ir lielāks, vēsta reģionālais portāls zz.diena.lv.

Policists Uldis Lācis, viens no četriem jelgavniekiem, kam uzticēti no Rīgas saņemtie motocikli, ar atslēgas puspagriezienu iedarbinājis vācu BMW 850, atceras jaunību, kad jau 16 gadu vecumā braucis ar čehu «Jawa».

«Šis motocikls, salīdzinot ar «javiņu», ir kā diena pret nakti,» secina policists. Dienesta motocikls ir gan ātrāks, gan ērtāks, tas arī vairāk tērē degvielu. Braucamais ir labi kopts, tādēļ nevar manīt, ka tas ražots 1997. gadā.

«Pamēģināju izbraukt uz ceļa – tūlīt jūt respektu no visiem braucējiem,» apmierināti saka U.Lācis. Viņam ir gadījies, ka nekaunīgi baikeri, pārsniedzot atļauto ātrumu, apdzen policijas auto. Turpretī, ieraugot policijas motociklu, ātrums tiekot samazināts.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Drošas braukšanas skola vadītājs Jānis Vanks. «Uzņēmumu ir radījuši entuziasti, kam patīk strādāt gan ar auto, gan cilvēkiem. Bieži iesaistāmies un arī paši īstenojam satiksmes drošībai veltītus sociālos projektus,» par savu darbavietu stāsta J. Vanks.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Viss, kas saistīts ar automašīnām un braukšanu, ir mana sirds lieta. Šajā nozarē vēl ir daudz darāmā. Jāstrādā, lai valstī mazinātu ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaitu. Tas ir izaicinājums, un man patīk izaicinājumi.

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Ilggadējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs nolēmis atkāpties no amata, pastāstīja ostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis.

Viņš norādīja, ka šodien ostas valdes sēdē tika saņemts Loginova iesniegums ar lūgumu no šā gada 10.marta viņu atbrīvot no amata.

Rīgas brīvostas valde pieņēma iesniegumu un uzdeva ostas pārvaldei līdz nākamajai valdes sēdei 22.februārī izstrādāt kārtību, kādā tiks izraudzīts jaunais Rīgas brīvostas pārvaldnieks.

Plašāku komentāru par šāda Loginova lēmuma iemesliem Gailītis gan nesniedza. Ar Loginovu pagaidām nav izdevies sazināties.

Atbilstoši Rīgas brīvostas likumam ostas pārvaldnieku amatā ieceļ un no amata atbrīvo ostas valde pēc saskaņošanas ar satiksmes ministru. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) norādīja, ka patlaban atrodas darba vizītē Baltkrievijā. Komentārus viņš sniegšot pēc atgriešanās Rīga un apstākļu noskaidrošanas.

Bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima («Mūsu partija») aizturēšana un Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess saistīts ar 4 miljonus vērtiem divu izglītības iestāžu pārbūves iepirkumiem, kuros par uzvarētāju atzīta SIA «Modus būve», apstiprināja avoti domē.

Minētais būvnieks pēdējos gados ir uzvarējis vairākos domes iepirkumos - ieguvis tiesības veikt Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas sporta zāles korpusa atjaunošanu un šajā objektā veicis papildu būvdarbus. Šo darbu izmaksas pārsniegušas 1,2 miljonus eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vēl lielāka summa figurē iepirkumā par citas izglītības iestādes ēkas pārbūvi - 2,2 miljoni eiro bez PVN.

2,2 miljonus vērtā iepirkuma dokumentācija liecina, ka konkursā startējuši četri pretendenti, un pilnsabiedrība «Vanpro un Nordserviss» iesniegusi par uzvarētāju dažus desmitus tūkstošus lētāku piedāvājumu, taču šis pretendents iepirkumu komisijai neesot iesūtījis visus nepieciešamos dokumentus un apliecinājumus.

Šā gada pirmajā pusē komerctransporta ar pilnu masu virs 3,5 tonnām segmentā novērojams jaunu transportlīdzekļu reģistrācijas skaita pieaugums par 8% pret iepriekšējā gada pirmo pusgadu un sasniedz 701 jaunu reģistrētu vienību skaitu, liecina Auto asociācijas dati.

Latvijā tradicionāli būtiskākais segments ir kravas auto virs 16 tonnām, kas veido lielāko daļu visa komerctransporta virs 3,5 tonnām, un sasniedz 94% no visām pirmoreiz reģistrētajām vienībām.

2015. gadā turpinājās iepriekšējā gada otrās puses tendence ar pieticīgiem reģistrācijas datiem. Šī gada 1.ceturksnis iezīmējās ar ievērojamu reģistrāciju skaita samazināšanos pret 2014. gada pirmo ceturksni un sasniedza 32% samazinājumu.

Aprīlis iesākās ar aktīvu lielāko loģistikas kompāniju autoparka atjaunošanu, kas otrajā ceturksnī rezultējās ar vidēji 85% reģistrāciju skaita pieaugumu. Segmentā virs 16 tonnām ievērojami tirgus daļu pieaudzējis Mercedes-Benz no 13% 2014. gada pirmajā pusē līdz 29,8% 2015. gada pirmajā pusē un ierindojās topa otrajā vietā, kas skaidrojams ar piegādēm SIA Kreiss, kas šogad savu autoparku atjauno gan ar Volvo, gan Mercedes-Benz marku vilcējiem.

Bijušā Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova uzkrājumi aprīļa beigās veidoja kopumā 279 820 eiro, bet viņa vietnieks Aigars Pečaks pērnā gada nogalē bija uzkrājis kopumā 352 132 eiro, liecina pēdējās amatpersonu iesniegtās deklarācijas.

Tiesa liek Loginovam un Pečakam atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus vairāk nekā 850 000 eiro apmērā

Loginova deklarācija, pārtraucot pildīt Rīgas brīvostas pārvaldes uzņēmuma Rīgas brīvostas flote valdes locekļa pienākumus šogad 24.aprīlī, liecina, ka bezskaidrā naudā viņš bija uzkrājis 243 872 eiro un 17 237 ASV dolārus (14 398 eiro) bankās Latvijā un Spānijā, savukārt skaidrā naudā - 21 550 eiro.

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, kopējie Loginova uzkrājumi izteikti eiro valūtā 24.aprīlī veidoja 279 820 eiro.

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Saeimas deputāts Jānis Dūklavs (ZZS) pagājušajā gadā par savu daļu pārdošanu uzņēmumā "Piebalgas alus" saņēmis 170 000 eiro, liecina viņa amatpersonas deklarācija par 2021.gadu.

Pagājušā gada vasarā noslēdzās darījums, ar kuru par vienīgo alus darītāja SIA "Piebalgas alus" īpašnieci kļuva AS "Cēsu alus". "Piebalgas alus" kapitālā iepriekš 49% piederēja SIA "SD Invest", kuras vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Igors Šeheļevs, bet 51% piederēja politiķa Dūklava ģimenei.

Kopumā Dūklava ienākumi pērn sasnieguši teju 231 000 eiro. Politiķis pērn algā Saeimā saņēmis ap 39 000 eiro, bet pensijā - ap 18 000 eiro, kā arī guvis citus mazākus ienākumus no saimnieciskās darbības un procentu maksājumiem bankās.

Deklarācijā par pagājušo gadu Dūklavs norādījis parādsaistības vairāk nekā 50 000 eiro apmērā, kas bija ievērojami mazāk nekā 2020.gadā, kad politiķa parādsaistību kopējā vērtība sasniedza teju 400 000 eiro.

Bruņoti laupītāji trešdien Parīzē slavenajā viesnīcā «Ritz» nolaupījuši dārglietas četru miljonu eiro vērtībā.

Piecu vīriešu banda Vendoma laukumā esošās viesnīcas pirmajā stāvā ar cirvjiem izsita skatlogus un devās prom ar dārglietām.

Trīs bandas locekļus izdevās notvert, kad tie bēga no nozieguma vietas. Aģentūras AFP žurnālists pavēstīja, ka pēc incidenta varasiestādes slēgušas vairākus ceļus ap viesnīcu. Divi aizdomās turamie joprojām tiek meklēti.

«Mēs dzirdējām skaļu troksni un lielu kņadu ielā,» viens viesnīcas darbinieks pavēstīja aģentūrai AFP. «Garāmgājēji meklēja glābiņu viesnīcā. Mēs nezinājām, kas notiek, līdz kāds mums pateica, ka notikusi laupīšana.»

Cits viesnīcas darbinieks redzējis, kā viesnīcai lielā ātrumā garām pabrauc motocikls.

Vairāki luksusa zīmoli izrāda savas dārglietas «Ritz» skatlogā, kas redzams no ielas.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Arhitektu biroja "Outofbox" arhitekts Pēteris Bajārs īstenojis savu bērnības sapni - iegādājies senu BMW, atjauno vēl divas vabolītes un cer iegādāties vēl kādu sapņu auto.

"Otrdienas, ceturtdienas un sestdienas ir manas dienas, kad es te plosos," saka P. Bajārs, kurš vairākās garāžās Rīgā izvietojis savus antīkos auto. Viņa īpašumā ir 1971. gada BMW, 1956. gada "Volkswagen Beetle" kabriolets un vēl viena 1967. gada "Volkswagen Beetle", bet tad, kad nav auksti, tad galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls, ar kuru šogad bija plānots paceļot gar Adrijas jūru. Tomēr tie nav vienīgie automobiļi, kuru saimnieks bijis P. Bajārs.

Viņa īpašumā pirms vairākiem gadiem bijis arī 1958. gada "Volkswagen" T1 un 80. gadu "Volvo". Pārsvarā automašīnas līdz Latvijai atceļo no Kalifornijas - gan busiņš, gan kabriolets, gan BMW. "Man kaut kā Kalifornija ir ļoti iepatikusies, jo mašīnas no turienes ir mazāk rūsējušas," stāsta arhitekts.

Pagājušajā gadā AS Rīgas siltums valdes priekšsēdētāja Normunda Talča alga bijusi 99 590 eiro, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2015.gadu.

2014.gadā Talča alga bija 69 747 eiro.

Talcis algu Rīgas siltumā norādījis kā vienīgo ienākumu avotu.

Talcis deklarācijā minējis, ka pērn bija valdes loceklis Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālajā komitejā, valdes loceklis uzņēmumā Ozola trase, kā arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Brīvības 118 valdes loceklis.

Rīgas siltuma valdes priekšsēdētājs deklarējis 100 835 eiro lielus bezskaidrās naudas uzkrājumus. Savukārt Talča parādsaistības ir 29 550 eiro apmērā.

Talča īpašumā ir 2007.gada izlaiduma automašīna Volvo XC90, 2011.gada izlaiduma motociklu BMW K1600GT un pērn reģistrēts 2012.gada izlaiduma motocikls KTM 500EXC.

Ekspedīcija mežā ar nakšņošanu zaru būdā, skijorings aiz zirga vai pastaiga ar lamām – šādas un citas atpūtas iespējas baudāmas ziemā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ziema Latvijā vēl nav iestājusies, tomēr uzņēmumi, kas piedāvā izklaides un aktīvās atpūtas iespējas gada aukstajos mēnešos, jau ir gatavi uzņemt viesus, piedāvājot gan iepriekšējos gados pārbaudītas izklaides iespējas, gan jaunumus. Konkurences apstākļos ir jāspēj būt interesantiem katru gadu no jauna. DB uzrunātie uzņēmumu pārstāvji teic, ka ziema nav klusais periods, taču šis gada posms nav tik ienesīgs kā pavasaris, vasara un rudens sākums.

Ādažu novadā, Alderu ciemā, Adventure Ride zirgu stallis ziemas sezonā piedāvā zirgu skijoringu, izbraucienus kamanās, kā arī izjādes un jāšanas apmācību. Tā ir pieprasīta visu gadu, jo turpat atrodas manēža. Protams, ziemā cilvēki priekšroku dodot izjādēm sniegotā mežā. «Zirgu skijorings jeb braukšana aiz skrienoša zirga ar slēpēm kā disciplīna bija iekļauta jau 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Tā ir populāra izklaide ziemeļvalstīs, bet Latvijā mēs to aizsākām 2011. gadā. Ar zirgu skijoringu radījām pieprasījumu iepriekš tirgū nepiedāvātam produktam,» stāsta SIA Adventure Ride valdes loceklis Ričards Fomrats. Šī izklaide aizraujot tos, kuriem tīk ātrums un neliela adrenalīna deva. Skijorings šī sporta veida tradicionālajā izpratnē, kad slēpotāju velk motocikls vai motorkamanas, Latvijā ir pazīstams jau vairākus gadu desmitus. Vēl aizvien ik gadu ziemā tiek organizētas sacensības, Latvijas čempionāts, netrūkst arī entuziastu, kas traukšanos uz slēpēm aiz motocikla organizē paši.

Uzņēmējs Arvīds Apfelbaums biznesu pielāgo Latvijas laikapstākļiem - vasaras periodā Daugavā piedāvā izbraucienus ar laivām un diviem vikingu kuģiem, bet ziemā - vizina ar sniega motocikla vilktām ragavām.

«Kopš studiju gadiem esmu aktīvs ūdens tūrisma piekritējs, bet mans pamata bizness ir celtniecība. Vasarās kolēģiem organizēju ūdenstūrisma pārgājienus. Sapratu, ka laivu īrei aiziet liela nauda, tāpēc laivas iegādājos pats un tā tas sākās,» biznesa pirmsākumus atceras SIA A.A. Mežmalas valdes loceklis A.Apfelbaums. Lai smailītes un kanoe laivas nestāvētu dīkā, sācis tās piedāvāt arī citiem cilvēkiem.

Uzņēmums SIA «A.A. Mežmalas» savu darbību uzsāka 2006. gada martā un nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu. 2008.gadā tika izveidota ūdenstūrisma struktūrvienība «Mežmalas laivas», bet 2009.gadā darbību uzsāka struktūrvienība «Mežmalas vikings» un «Mežmalas kamanas».

Starptautiskās lidostas Rīga oktobra beigās darbu sākušais valdes priekšsēdētājs Armands Jurjevs atkāpjas no amata, pavēstīja uzņēmumā.

Jurjevs šodien iesniedzis paziņojumu par atkāpšanos no amata.

Pārējie lidostas valdes locekļi turpina pildīt pienākumus, nodrošinot lidostas Rīga darbības nepārtrauktību.

Lidostas Rīga padomes priekšsēdētājs Juris Kanels aģentūrai LETA pauda, ka viņam šāds Jurjeva solis bija pārsteigums un nav zināmi iemesli, kāpēc lidostas vadītājs nolēmis tā rīkoties. Rītdien, 13.janvārī, plkst.13 notiks lidostas Rīga padomes ārkārtas sēdē, kurā paredzēts lemt par uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju, kā arī par tālāko darbību un jauna konkursa izsludināšanu.

Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece un lidostas kapitāldaļu turētāja Džineta Innusa bija pārsteigti par šādu lēmumu, vienlaikus nezinot tā iemeslus.

Pieaugot pieprasījumam pēc pasākumiem, kas vērsti uz klimata pārmaiņu mazināšanu, Austrumāfrikas transporta nozare ir nonākusi pārmaiņu priekšā. Reģionā, kurā motocikli ir būtiska ikdienas sastāvdaļa, Eleving Group ir uzņēmusies vienu no vadošajām lomām, lai veicinātu pāreju uz zaļo mobilitāti, kas samazina vides piesārņojumu, rada nepārprotamus finansiālus ieguvumus motobraucējiem un arī stiprina vietējo ekonomiku.

Videi draudzīgāks veids, kā nodrošināt ekonomisko izaugsmi

Kenijā un Ugandā, kas ir Eleving Group Austrumāfrikas tirgi un kur motocikls ir nozīmīgs pārvietošanās un ienākumu gūšanas līdzeklis, ko primāri izmanto pašnodarbinātie un mazie uzņēmēji taksometru un piegādes jomā, esam nodrošinājuši finansējumu jau aptuveni 2000 elektriskajiem motocikliem ar vidējo aizdevuma apmēru aptuveni 1000 eiro.

Tā ir videi krietni draudzīgāka alternatīva, kas turklāt kļūst par arvien pieprasītāku un populārāku izvēli vietējo motobraucēju vidū. Kopš produkta ieviešanas 2022. gadā mūsu klienti ir nobraukuši jau vairāk nekā 10 miljonus kilometru, izmantojot tīru elektroenerģiju un tādējādi ietaupot CO₂ emisijas par vairāk nekā 300 tonnām. Tas ir apjoms, ko cilvēki būtu radījuši, pārvietojoties ar tradicionālajiem iekšdedzes motocikliem.

Drīz tiks atklāta motosezona, taču liela daļa autobraucēju ar bažām gaida Brīvo vanagu uzlidojumu galvenokārt nekorektas motociklistu braukšanas kultūras dēļ.

Latvijas Motoklubu asociācijas valdes loceklis, motociklu būvētājs un braukšanas instruktors Uģis Spēlmanis atzīst, ka pēdējā laikā tā ir krietni vien uzlabojusies. Turklāt statistikas dati liecina, ka pērn no 148 bojā gājušajiem ceļu satiksmes dalībniekiem tikai trīs ir bijuši motociklisti, kas atspēko sabiedrības aizspriedumus. Motobraukšana ir dzīvesveids, taču arvien vairāk cilvēki motociklu uzskata par transporta līdzekli, tā nav tikai spēļmantiņa, kas domāta izklaidēm, teic U. Spēlmanis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8.marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kurā vecumā pirmo reizi uzkāpāt uz motocikla? Kā sākās jūsu aizraušanās ar šo spēkratu?

Jaunākās tehnoloģijas sākuši izmantot arī noziedznieki, tostarp zādzībās no īpašumiem tiek izmantoti droni, intervijā atzina apsardzes uzņēmuma "Forus Security" vadītājs Jānis Ābele.

"Īpaši pēdējā laikā ir redzams, ka no kaimiņvalstīm ierodas "viesstrādnieki", kuri apzog mājsaimniecības un mazos uzņēmumus, kuros nav fiziskās apsardzes. Viņi no sākuma ar droniem izpēta, vai konkrētajā mājsaimniecībā ir kaut kas interesants - vai pa teritoriju pārvietojas zāles pļāvējs robots, vai ārā ir kāds motocikls, velosipēds, kad saimnieki parasti nav mājās. Nākamā "brigāde" jau brauc ar busiņu, paņem visu noskatīto un brauc tālāk," stāstīja Ābele.

Vienlaikus viņš piebilda, ka nevar gan teikt, ka šī zagļu grupa izmantotu kādas citas advancētas tehnoloģijas, piemēram, lai atslēgtu signalizācijas sistēmas - pamatā mājokļu zagļi ir "iesprūduši deviņdesmitajos" un durvis mēģina atvērt ar lauzni vai izsist logu. Savukārt tie noziedznieki, kas ir advancētāki un strādā ar tehnoloģijām, parasti nodarbojas ar finanšu noziegumiem un krāpniecību.

Līdzīgi kā pagājušajā gadā, amatpersonu deklarācijas liecina, ka Jūrmalas domē visvairāk pelnījis Saskaņas deputāts Ņikita Ņikiforovs, aiz sevis krietni tālu atstājot ZZS mēru Gati Truksni un eksmēru ( arī ZZS) Ritu Sproģi.

Ņ. Ņikiforovs, būdams Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības politikas jautājumos, 2017. gadā algā un dividendēs nopelnījis 175.81 tūkst. eiro, (salīdzinoši 2016. g. viņš nopelnīja 149.28 tūkst. eiro) skaidrā naudā iekrājis 5500 eiro, bezskaidrā- 154.3 tūkst. eiro un 64.382 tūkst. USD, bet aizdevis desmit tūkst. eiro. Viņam pieder ūdensmotocikls un motocikls.

Jūrmalas domes priekššedētāja vietniece Rīta Sproģe ( ZZS), strādājot domē un pārdodot savus īpašumus, nopelnījusi 122.69 tūkst. eiro, viņai pieder nekustamais īpašums, kas sastāv no zemes un ēkas, Mārupē. R.Sproģe skaidrā naudā iekrājusi piecus tūkstošus eiro. Viņas parādsaistības sasniedz 75.52 tūkst. eiro, ( salīdzinoši 2016. g. tās sasniedza 137.11 tūkst. eiro) bet aizdevusi mēra vietniece ir 89.07 tūkst.eiro.

Svētdien, 26.aprīlī notiks motosezonas atklāšanas svētki un tradicionālā motociklistu parāde, informē pasākuma rīkotāji.

«Pagājušajā gadā motosezonā pulcējās ap 5000 motociklu un arī šogad sagaidām lielu motobraucēju atsaucību. Pasākums, kuram starts tiek dots pie t/c Mols, jau kļuvis par tradīciju, kas moto entuziastu aprindās tiek gaidīts ar ilgu un rūpīgu gatavošanos,» pauž Motoklubu asociācijas pārstāvis Arnis Blodons.

Svētdien jau no plkst.10 pie t/c Mols sāksies motobraucēju pulcēšanās, treniņbraucieni un gatavošanās lielajam parādes braucienam. Pulksten 13 motociklisti dosies sezonas atklāšanas parādē, izbraucot no t/c Mols un dodoties pa Salu tiltu, Mūkusalas ielu, Raņķa dambi, Vanšu tiltu un caur Pils laukumu nonākot 11. novembra krastmalā. Tur ar plašu izklaides un kultūras programmu līdz pulksten 18 turpināsies sezonas atklāšanas svētki.