Apakšuzņēmēju kari - tā līdz šim valdošo situāciju Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas būvlaukumā raksturojis kāda tur strādājoša uzņēmuma darbu vadītājs. «Katra palīgdarbu veicēja firma gribēja, lai tai iedala lielāku teritoriju, jo tā var vairāk nopelnīt, tāpēc cīņā ar konkurentiem lietā tiek liktas arī viltīgas metodes, piemēram, dažādu inspektoru uzrīdīšana. Savukārt to būvlaukumā netrūkst - uzraudzīts tiek katrs solis,» laikrakstam Diena atklājis apakšuzņēmuma darbinieks, kurš gan vēlējies palikt anonīms.
Viņš arī esot novērojis, ka tur uz vienu strādnieku esot vairāki priekšnieki, kas, viņaprāt, radot lieku birokrātiju, tādējādi palielinot projekta izmaksas.
Objekta galvenā būvuzņēmēja - SIA Skonto būve, SIA Re&Re un a/s RBSSKALS veidotās pilnsabiedrības Nacionālo būvkompāniju apvienība (NBA) - pārstāve Ilga Sokolova skaidrojusi, ka sūdzības par minētajām situācijām būvuzņēmēja speciālisti saņemot reti. Viņa atklājusi, ka biežāk konstatētie strādnieku pārkāpumi saistāmi ar ķiveru vai aizsargbriļļu nelietošanu, kā arī tehnisko ierīču neatbilstību drošības prasībām.
Kāds apakšuzņēmēja celtnieks Dienai stāstījis: «Citos objektos mūsu firmas strādnieki varēja strādāt neoficiāli, bet tikko dabūjām šo pasūtījumu, - uzreiz visus pieņēma darbā.» Viņš oficiāli saņemot minimālo algu, pārējo - aploksnē. Vēl kāds sastaptais strādnieks stāstījis, ka viņam trīs reizes nācies pārbūvēt ventilācijas sistēmu.
Finanšu ministrijas aprēķini liecinot, ka līdz šim projekts valstij izmaksājis jau 135,69 miljonus latu, bet šogad tam atvēlēti vēl 24,5 miljoni, turklāt ministrijas pārstāve Ieva Pužule atklājusi, ka šajā summā neietilpst infrastruktūras otrās kārtas būvdarbi un pārcelšanās izdevumi. Tas nozīmē, ka Gaismas pils kopējās izmaksas sniegsies pāri 180 miljoniem latu.