Paaugstinātā sāls pieprasījuma dēļ SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" (LSTK) veiktajās piegādēs iespējami īslaicīgi pārtraukumi, tomēr satraukumam par ilgstošu sāls trūkumu nav pamata, sacīja LSTK vadītājs Ilmārs Krivads.

LSTK spēj apgādāt veikalus iepriekš plānotajos apjomos, taču šī brīža ģeopolitiskās situācijas dēļ ir izveidojusies nepamatota ažiotāža, kam neviens sāls tirgotājs nav gatavs, sacīja Krivads.

Ukraina aizliedz vairāku pārtikas produktu eksportu 

Ukrainas valdība aizliegusi vairāku pārtikas produktu eksportu....

LSTK sāls uzkrājums veidots pēc standarta pieprasījuma februārī un martā. Uzkrājums tiek veidots diviem līdz trīs mēnešiem, taču šobrīd sāls tiek masveidā izpirkts.

"Ieraugot tukšos sāls plauktus veikalos, protams, rodas psiholoģisks satraukums, tāpēc cilvēki izpērk sāli, un mēs kā sāls piegādātāji un ražotāji neesam priecīgi par radušos situāciju," sacīja Krivads.

Līdz šim LSTK iepirka sāli no Ukrainas un Baltkrievijas tā lētās cenas dēļ, bet šobrīd kara dēļ nav iespējamas piegādes no Ukrainas, savukārt no Baltkrievijas nav iespējami sūtījumi politisko sankciju dēļ.

Turpmāk sāls tiks iepirkts no citām Eiropas valstīm, tostarp no Polijas, Vācijas, Turcijas, Nīderlandes un Dānijas.

LSTK ir veikusi sāls pasūtījumus, kas šobrīd jau ir ceļā, tomēr jārēķinās ar iespējamiem pārtraukumiem sāls apgādē, jo "sāls ir lēta, bet smaga prece, un nav iespējams ātri piegādāt vairākas tonnas sāls," norādīja Krivads.

Viņš arī sacīja, ka šīs krīzes rezultātā būs novērojams cenu pieaugums.

"Šādas situācijas notiek ik pa brīdim - tā bija Covid-19 pandēmijas sākumā, tā bija, kad Latvija pievienojās eirozonai, un arī tad, kad iestājāmies Eiropas Savienībā (ES). Arī šoreiz iedzīvotāju satraukums norimsies," sacīja Krivads.

Aicinot iedzīvotājus neļauties satraukumam, Krivads uzsvēra, ka drīzumā veikalos būs pieejams sāls, un tā izpirkšana ir nepamatota, jo "sāls ir, bija un būs".

SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" reģistrēta 1999.gada februārī, un tās pamatkapitāls ir 71 142 eiro. LSTK 2020.gadā strādāja ar 1,221 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās trīs reizes un bija 40 582 eiro. Finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publiskoti.

Veikalos "Maxima", "Rimi" un "Lidl" sāls iztrūkums ir īslaicīgs, norādīja lielāko Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu pārstāvji.

Ukrainas notikumu straujās attīstības dēļ "Maxima" veikalos ir traucētas piegādes no šīs valsts ražotājiem. Šie traucējumi īpaši jūtami rupjā sāls krājumu nodrošināšanā, norādīja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Lai papildinātu "Maxima" veikalu plauktus, pakāpeniski tiek vests sāls no citiem piegādātajiem, kā arī "Maxima" veikalos pieejami dažādi sāls veidi, ko nodrošina partneri no citām valstīm ārpus Ukrainas, piemēram, no Itālijas, Spānijas un Pakistānas.

Dupate-Ugule aicina cilvēkus saglabāt mieru un iegādāties rezerves nelielā apjomā, jo esošais sāls iztrūkums "Maxima" veikalos skaidrojams ar cilvēku vēlmi pirkt vairāk nekā nepieciešams.

Viņa uzsver, ka uztraukumam nav pamata, jo piegādes pakāpeniski normalizēsies un jau tuvākajā laikā tiks piegādāts sāls visiem "Maxima" veikaliem nepieciešamā daudzumā.

Uztraukumam par sāls trūkumu nav pamata arī "Rimi" veikalos, norādīja "Rimi Latvia" ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite.

Viņa uzsvēra, ka veikalu tīkla piegādātāji ir apstiprinājuši, ka sāls krājumi ir pietiekoši, un pēc īslaicīga pieprasījuma pieauguma tuvākajā laikā uz "Rimi" noliktavu tiks piegādāti papildu krājumi, kurus pēc iespējas drīzāk nogādās uz veikaliem.

Savukārt "Lidl" veikalos lielāks pieprasījums novērots atsevišķām precēm, tostarp dažādiem sausajiem produktiem, sālim un citiem produktiem ar ilgu uzglabāšanas termiņu, informēja "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

Viņš norādīja, ka "Lidl Latvija" pašlaik aktīvi strādā ar saviem piegādātājiem un loģistikas partneriem, lai nodrošinātu augsta pieprasījuma preču piegādi veikaliem un lai klientiem nodrošinātu pēc iespējas labāku preču pieejamību.

Ukrainas sieviešu aktīvistu grupa Femen sarīkojusi protestu pret Eiropas futbola čempionātu, kas veicinot seksa tūrismu, vēsta Reuters.

Par karstasinīgo ukraiņu dāmu mērķiem kļuvuši Zviedrijas fani, kuri savukārt Femen akciju uzņēmuši ar sajūsmu, jo bijuši pārliecināti, ka tas ir viņiem veltīts striptīzs. Tomēr drīz viņu domas mainījās. Femen pārstāves Zviedrijas fanu zonā sarīkoja īstu jandāliņu – izlejot zviedru alu un vicinot plakātus, kurus rotāja čempionātam naidīgi uzraksti.

Aktīvistes apgalvo, ka viņas organizējušas protesta akciju, lai pievērstu uzmanību Eiropas futbola čempināta ēnas pusēm – tam, ka Ukrainā un Polijā notiekošais pasākums baro seksa tūrismu.

«Bieži vien lielus sporta pasākumus atbalsta alus kompānijas. Šādu kompāniju mērķis ir apreibināt cilvēkus. Tur pat ir arī seksa industrija. Vācijā prostitūcija tika legalizēta isi pirms 2006. gada Pasaules futbola čempionāta. Ir vairāk nekā skaidrs, ka seksa tūrisms čempionāta laikā Ukrainā plauks un zels,» Femen pārstāve klāstīja Gazeta.ru.

Lai gan gadiem tiek runāts par ielās izkaisītā sāls nebūt ne pozitīvajiem efektiem, visticamāk, citu pretslīdes materiālu tuvākajā laikā neizmantos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Katru gadu, iestājoties ziemai, sabiedrībā raisās diskusija par sāls izmantošanu ielu kaisīšanai. Cilvēki pauž sašutumu par sāls «sagrauztajiem» apaviem, sabojātajām automašīnu virsbūvēm un nodarīto kaitējumu pilsētā augošajiem kokiem. Šobrīd portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti iniciatīvai Par pilsētas ielām bez sāls, lai šo ideju iesniegtu izskatīšanai Saeimā, vēl pietrūkst 3786 paraksti. Iniciatīvas autors ir Fīlips Kapustins. Iniciatīva piedāvā blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls vietā kaisīšanai izmantot smiltis. Tajā atzīmēts, ka pilnīgi nekaitīgu pretapledošanas materiālu nav, taču smiltis mazāk bojā apavus un automašīnu virsbūves nekā sāls. Ejot pastaigās ar mīluļiem, smiltis, atšķirībā no sāls, nerada kairinājumu mājdzīvnieku pēdām. Jāmin, ka pirmo reizi sāls ceļu pretapledojuma apstrādē izmantots pagājušā gadsimta 50. gados ASV, un pašlaik tas joprojām ir numur viens pretapledojuma reaģents visā pasaulē.

Vācijas policija piektdien apslāpējusi puskailo sieviešu no grupas Femen protestu ārpus valsts kancleres Angelas Merkeles biroja. Tas bijis saistīts ar Tunisijas premjera ierašanos, vēsta thelocal.de.

Trīs protestētājas, kuras bija atkailinājušas krūtis, skandējušas: «Merkele atbrīvo Femen.» No Tunisijas otrdien tika izraidīta Femen aktīviste Aleksandra Ševčenko, kura tur bija ieradusies atbalstīt savas kolēģes.

Divām no protestētājām ārpus Merkeles biroja Berlīnes centrā galvās bijušas melnas cepures.

Merkelei piektdien jātiekas ar Tunisijas līderi Ali Larajedu, lai runātu par demokrātiju, cilvēktiesībām un potenciālām Vācijas investīcijām.

Kustība Femen, kas piesaistījušas sabiedrības uzmanību, jo protestos piedalās puskailas sievietes, pārtrauc darbību Ukrainā. Tāds lēmums pieņemts, reaģējot uz pēdējā laikā pieredzētajiem uzbrukumiem organizācijas aktīvistēm, vēsta pasaules mediji.

Viena no Femen līderēm Aleksandra Ševčenko skaidro, ka pēdējā laikā organizācijas aktīvistes cietušas piecos uzbrukumos, tādēļ lēmums pamest Ukrainu skaidrojams ar vēlmi pasargāt aktīvistes, kas drošāk varēs justies ārzemēs.

Ārvalstīs Femen aktīvistēm nevarēs piekļūt Ukrainas varasiestādes, norādīja A. Ševčenko. Dienā, kad organizācijas dalībnieces Femen birojā vākušas mantas, lai to pamestu, tajā ieradās policija, kas visiem likusi telpas atstāt un bez liecinieku klātbūtnes veica kratīšanu.

Milicija apgalvo, ka Femen birojā tika atrasti ieroči un Krievijas prezidenta Vladimira Putina portrets. Femen šos apgalvojumus noliedz.

Eiropas Komisija (EK) ir nosūtījusi iebildumu paziņojumu uzņēmumam Gazprom, kurā apgalvots, ka daži tā uzņēmējdarbības prakses veidi Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos uzskatāmi par tā dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem, informē EK.

Pamatojoties uz EK veikto izmeklēšanu, tās sākotnējais uzskats ir, ka Gazprom pārkāpj ES pretmonopola noteikumus, īstenojot vispārēju stratēģiju nolūkā sadalīt Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgus, piemēram, samazinot tā klientu iespēju tālākpārdot gāzi pārrobežu klientiem. Tas, iespējams, ir ļāvis Gazprom atsevišķās dalībvalstīs noteikt netaisnīgas cenas. Iespējams, ka uzņēmums Gazprom arī ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli tirgū, padarot gāzes piegādi atkarīgu no tā, vai vairumtirgotāji ir gatavi uzņemties ar darījumu nesaistītas saistības, kas attiecas uz gāzes transporta infrastruktūru.

Lai sniegtu atbildi uz šo iebildumu paziņojumu, Gazprom rīcībā ir 12 nedēļas. Uzņēmums var arī pieprasīt mutisko uzklausīšanu savu argumentu izklāstīšanai. Komisija pilnībā ievēros Gazpromaizstāvības tiesības un pirms lēmuma pieņemšanas rūpīgi izskatīs uzņēmuma sniegtos komentārus. Iebildumu paziņojuma nosūtīšana nekādā veidā nenosaka izmeklēšanas galarezultātu.

Sieviešu kustība Femen sarīkojusi akciju pie Ukrainas vēstniecības Berlīnē, lai protestētu pret «diktatūru un politisko represiju» Ukrainā.

Iepriekš Femen paziņoja, ka pārtrauc darbību Ukrainā. Šāds lēmums ticis pieņemts pēc tam, kad organizācijas aktīvistes cietušas piecos uzbrukumos. Tāpat Femen apsūdzējusi Ukrainas varasiestādes provokāciju rīkošanā ar mērķi nomelnot kustības vārdu.

Kustība apgalvo, ka policija Kijevā organizācijas birojā noslēpusi sprāgstvielas un šaujamieročus. Pēc tam pret Femen tikušas izvirzītas apsūdzības šaujamieroču un sprāgstvielu nelikumīgā glabāšanā. Organizācijas aktīvistes norādījušas, ka viņām varētu pat «piešūt» mēģinājumu nogalināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un pareizticīgo baznīcas Patriarhu Kirilu.

Sieviešu organizācijas Femen dalībnieces sarīkojušas protesta akciju Vatikāna Svētā Pētera laukumā, lai paustu atbalstu homoseksuāļu tiesībām. Femen sarīkotā protestu akcija sakritusi arī ar laiku, kad savukārt Parīzes ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret viendzimumu pāru laulībām.

Protestā Vatikānā, uz savām mugurām uzkrāsojušas dažādus saukļus, piedalījušās četras Femen aktīvistes. Organizācijas sarīkotais protests noticis laikā, kad Pāvests lasījis lūgšanu, tāpēc Femen dalībnieču akcija izpelnījusies apkārtējo dusmas. Kāda kundze pat metusies sievietes iekaustīt ar lietussargu.

Protestētājas aizturējusi Vatikāna policija.

Katoļu institūts, kas organizēja pagājušās nedēļas pret geju laulībām vērstās demonstrācijas Francijā, sūdzēs tiesā grupas Femen aktīvistes par viņu rīkoto demonstrāciju, kuras laikā sievietes bija ģērbušās kā kailas mūķenes, vēsta thelocal.fr.

Katoļu grupa Civitas sūdzēs tiesā Femen par seksuālu ekshibicionismu bērnu priekšā, kā arī nelegālu protestu un reliģiskās grupas aizvainošanu, izsmejot izskatu.

Femen aktīvistes vērsās pret demonstrantiem tērpušās apakšbiksēs un zeķēs. Dalībnieces bija sevi apzīmējušas ar dažādiem rupjiem saukļiem. Viņas pret demonstrācijas dalībniekiem izmantoja arī asaru gāzi.

Lai skaidrotu faktorus, kuri ietekmē skolēnu interesi un izvēli savu nākotnes profesiju saistīt ar informācijas tehnoloģijām (IT) un citām eksaktajām zinātnēm, šodien tika prezentēti Tele2 Shared Service Center (Tele2 SSC) veiktā pētījuma Jaunieši IT rezultāti. Pētījuma gaitā noskaidrojās, ka tikai 2,1% meiteņu un 12,7% zēnu plāno savu karjeru saistīt ar IT, kam par iemeslu tiek minēti pastāvošie aizpriedumi par nozari, nepieteikama informācija par karjeras iespējām IT un iedrošinājuma trūkums karjeras izvēlē no līdzcilvēkiem, u.c.

Pētījumā Jaunieši IT piedalījās 1528 astoto klašu skolēni (773 meitenes un 755 zēni) no 45 Rīgas skolām. Skolēnu viedokļi ar digitālas aptaujas palīdzību tika ievākti 2016. gada maijā sadarbībā ar Edurio.

No aptaujātajiem skolēniem tikai 2,1% meiteņu un 12,7% zēnu plāno savu karjeru saistīt ar IT (pirmā karjeras izvēle). Meitenes kā savu nākotnes profesiju vairāk izvēlas praktiskas un radošās profesijas, piemēram, viņas vēlas kļūt par ārstēm, dizainerēm un māksliniecēm, kamēr zēni nākotnē vēlas kļūt par programmētājiem, sportistiem un pavāriem. Informācijas tehnoloģiju nozarē kopumā vēlētos strādāt 8% jeb 112 meitenes un 14,9% jeb 205 zēni. Ar citām eksakto zinātņu profesijām nākotnē vēlētos nodarboties 13,2% meiteņu un 14,6 % zēnu.

Patlaban ir atšķirīgi viedokļi par ieguvumiem un zaudējumiem no Eiropas Komisijas (EK) sāktās izmeklēšanas par iespējamiem Eiropas Savienības (ES) pretmonopola noteikumu pārkāpumiem, ko varbūt varētu būt īstenojis Krievijas gāzes gigants Gazprom, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Aprīļa nogalē EK nosūtīja oficiālus iebildumus Gazprom, norādot – koncerna īstenotā uzņēmējdarbības prakse astoņās Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīs – Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā – uzskatāma par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa gāzes tirgū izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem.

Kā paziņoja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere, EK uzskata, ka Gazprom apzināti cenšas sadalīt reģiona gāzes tirgu, līgumos iekļaujot nosacījumus par gāzes izmantošanu tikai kādās noteiktās teritorijās, aizliedzot tās tālāku pārdošanu bez koncerna piekrišanas, kā arī atsakoties mainīt gāzes piegāžu atrašanās vietas. Pēc EK domām, šādas darbības ļauj koncernam noteikt netaisnīgas gāzes cenas atsevišķās ES dalībvalstīs, kā arī kavē brīvu gāzes tirdzniecību Eiropas Ekonomikas zonā.

Krievijas valsts dabasgāzes lieluzņēmuma "Gazprom" akcijas cena Maskavas biržā pirmdienas vakarā kritās pēc tam, kad kļuva zināms, ka kompānija neizmaksās dividendes par 2023.gadu.

"Gazprom" akcijas cena saruka par gandrīz 6% līdz 145,03 rubļiem (1,47 eiro), kas ir zemākā tās cena kopš 2023.gada oktobra. Pēc Krievijas valdības, kas ir "Gazprom" lielākais akcionārs, lēmuma sagatavot direktīvu par atteikšanos izmaksāt dividendes "Gazprom" vērtība nedaudz vairāk kā vienas stundas laikā samazinājās par 144 miljardiem rubļu (1,46 miljardiem eiro).

Saskaņā ar gada pārskatu "Gazprom" pērn strādāja ar 629 miljardu rubļu (6,4 miljardu eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku lielākie zaudējumi kompānijas vēsturē. Iepriekšējais gads, kad "Gazprom" strādāja ar zaudējumiem, bija 1999.gads. 2022.gadā kompānija bija strādājusi ar 1,23 triljonu rubļu peļņu, kas jau bija kritums par 41% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".

«Pats biedējošākais, kas piedzīvots Kijevas protestu laikā, ir mirklis, kad blakus uz cilvēkiem šauj gumijas, plastmasas un metāla lodes, sprāgst granātas» Db.lv stāsta 24 gadus jaunais ukrainis Sergejs Zdorovecs, kurš ieguvis maģistra grādu tiesībzinātnēs, bet savu profesionālo karjeru saistījis ar sabiedrisko attiecību jomu. Pašlaik viņš ir aktīvs Kijevā notiekošo protestu dalībnieks.

Saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju pašlaik sadursmēs ar miliciju ir jau pieci bojāgājušie. Informācija vietējos medijos liecina, ka bojā gājušo vidū ir arī kāds Baltkrievijas pilsonis.

«Vēl baisāk redzēt, ka speciālā milicijas vienība Berkut šauj uz žurnālistiem un viņu videokamerās – milicijas spēki jūt savu visvarenību un nesodāmību,» norāda S. Zdorovecs, kurš par aktīvu protestu dalībnieku sevi sauc kopš decembra sākuma. «Jau divus ar pusi mēnešus, kopš pirmā piekaušanas gadījuma, neviens no milicijas vienības nav sodīts,» stāsta S. Zdorovecs. Viņš protestos piedalās katru dienu, un piedalīšanos aktivitātēs atvieglo tas, ka viņš strādā ārštatā.

Drīzumā sāls veikalos būs pieejams ierastajā daudzumā, norādīja aptaujāto mazumtirdzniecības veikalu tīklu "Rimi", "Maxima" un "top!" pārstāvji.

Veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte sacīja, ka pagājušajā nedēļā veikti papildu sāls pasūtījumi uz "top!" veikalu noliktavām, tādējādi šīs nedēļas otrajā pusē krājumi tiks papildināti.

Tāpat viņa norādīja, ka "top!" veikalos vairs nevajadzētu būt sāls iztrūkumam, kas radies lielā pieprasījuma dēļ.

Priedīte arī minēja, ka šobrīd nav izteikts deficīts nevienā preču grupā, kā arī "top!" veikalos netiek prognozēti jauni preču iztrūkumi, jo gan sāls, gan citu preču gadījumā, piegādes tiek atjaunotas un iztrūkstošo zīmolu produkti tiek aizvietoti ar citiem.

Arī "Rimi Latvia" Kategoriju departamenta direktors Milans Blūms atzīmēja, ka "Rimi" veikalos sāls tiek pakāpeniski nodrošināts visiem veikaliem, kā arī piegādātāji ir apstiprinājuši, ka sāls krājumi ir pietiekoši. Šobrīd veikala sortimentā pieejams dažādu zīmolu un veidu sāls.

Ar atpakaļejošu datumu Gazprom piešķirtā atlaide līdz gala patērētājiem nenonāks

Tā, atbildot uz deputātu jautājumiem, kaimiņvalsts parlamentā paziņojis premjers Aļģirds Butkevičs, raksta portāla Delfi Lietuvas redakcija. Gāzes kompānija Lietuvos dujos, duelējoties ar Krievijas Gazprom par godīgākiem dabasgāzes cenas noteikumiem, ir panākusi apmēram 20% atlaidi ar atpakaļejošu datumu – no 2013. gada 1. janvāra.

Tomēr lētāk

Lietuvas mājsaimniecības tomēr jaunajā apkures sistēmā būs ieguvējas – maksa par siltumu bez PVN būs 22,82 liti (6,71 eiro) par kilovatstundu jeb par 8% zemāka nekā pērnā gada oktobrī, ziņo kaimiņu galvaspilsētas uzņēmums Vilniaus energija. Iemesls tam ir kompānijas iepirktās dabasgāzes cenas kritums kopš maija no 1483 uz 1246 litiem (no 436,05 uz 366,36 eiro) par naftas tonnas ekvivalentu. Gazprom līgumos ar ES valstīm tradicionāli gāzes cenu saista ar naftas cenām.

Lietuvas stāja sarunās ar Gazprom devusi rezultātus, paziņojusi prezidente Daļa Grībauskaite, ko premjerministrs Aļģirds Butkevičs otrdien iepazīstinājis ar Sočos uzklausītajiem Krievijas gāzes koncerna vadītāja piedāvājumiem.

Viņa atzinusi, ka šie mutiskie piedāvājumi atšķirībā no agrākajiem jau ir apspriešanas vērti, tomēr vēl nav iespējams pateikt, vai tie ir pieņemami. Prezidente atgādinājusi, ka Lietuva jau iepriekš saskārusies ar gadījumiem, ka vārdiski solījumi tā arī nav pārtapuši juridiski saistošos dokumentos.

«Redzam, ka mūsu taktika un pašcieņas pilnā stāja dod augļus. Mēs, kā jums zināms, esam iesnieguši šķīrējtiesai prasību pret Gazprom vairāk nekā četru miljardu litu (1,16 miljardu eiro) apmērā. Eiropas Komisija (EK) pēc Lietuvas iniciatīvas veic monopoldarbības uzraudzības izmeklēšanu pret Gazprom, un tas apstāklis, ka mēs nepiekritām [agrākajām] prasībām, bet cenšamies panākt enerģētisko neatkarību, dod rezultātus,» prezidente norādījusi pēc tikšanās ar premjeru un enerģētikas ministru Jaroslavu Neveroviču.

Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa, kas izskatīja gandrīz četrus gadus ilgušo Lietuvas strīdu ar Krievijas gāzes koncernu Gazprom attiecībā uz aptuveni 1,4 miljardu eiro pārmaksu par Lietuvai piegādāto gāzi, nav atzinusi Gazprom pārkāpumus, trešdien žurnālistiem paziņojis enerģētikas ministrs Roks Masjulis.

Viņš neslēpis, ka ir vīlies par šādu tiesas lēmumu.

Tiesas izdevumi būs jāsedz abām pusēm - katrai pa pusmiljonam eiro.

Prasību pret Gazprom par tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu starptautiskajā šķīrējtiesā Lietuva iesniedza 2012.gada oktobrī, iepriekšējās premjerministra Andrjus Kubļus valdības laikā, norādot, ka no 2004. līdz 2012.gadam valsts pārmaksājusi par gāzi, ko Krievijas koncerns piegādājis par nepamatoti augstām cenām.

Kā tobrīd norādīja eksperti, runa ir arī par iespējamu precedentu - ja Lietuva uzvarētu, tās paraugam varētu sekot arī citas valstis.

«Šķīrējtiesas atzinumos norādīts, ka neviena no pusēm nav pietiekami pamatojusi savas prasības. Tas liecina, ka lieta ir ļoti sarežģīta un neviena puse nav spējusi aizstāvēt savu viedokli,» sacījis Masjulis.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns Gazprom piedāvājis jaunu cenu veidošanas modeli klientiem Lietuvā, kas sadārdzina piegādāto dabasgāzi.

Kompānija Haupas, kas piegādā gāzi no Krievijas Lietuvas dienvidos esošajai kūrortpilsētai Druskininkiem, paziņoja, ka jaunā cenas aprēķina formula, kuru Gazprom piedāvājis uz trim mēnešiem, nozīmē, ka gāzes cenas samazinājums nebūs tik straujš kā naftas cenas kritums.

Savukārt cits gāzes importētājs Lietuvā Lietuvos duju tiekimas atteicās komentēt cenu formulas izmaiņas, sakot, ka sarunas ar Gazprom turpinās.

Cenu formula noteic, ka gadījumā, ja «naftas produktu cenas samazinās vairāk par noteiktu līmeni, gāzes cena vairs nesarūk tik krasi, cik krasi samazinās naftas cenas», aģentūrai BNS teica Haupas direktora vietnieks Donats Motiejūns.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Ja ir ideja, kas neļauj gulēt, tad ir jādara, uzskata Laura Kalniņa, kuras izlolotās sāls istabas durvis ir vaļā nepilnu gadu

Jau pašā sākumā L. Kalniņai bija skaidrs, ka papildu darbs būs jāiegulda informatīvos pasākumos, jo daudzi joprojām nav dzirdējuši un nezina par sāls istabu kā alternatīvu terapijas metodi. Tāpat vispirms nācās ievingrināt roku dažādu projektu tapināšanā, lai izsludinātajos konkursos pretendētu uz tik ļoti nepieciešamo līdzfinansējumu. Tiesa, tolaik gribētāju bija daudz, un tādu vai citādu apsvērumu pēc L. Kalniņas iecerei muguru pagrieza viena iestāde pēc otras. Toties līdz ar uzrakstītajiem projektiem viņas kabatā nu bija izstrādātais biznesa plāns, pa plauktiņiem saliktas finanšu lietas, kas ar uzņēmējdarbību iepriekš nesaistītam cilvēkam bija gana spēcīgs trumpis neatmest cerību arī turpmāk.

Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma, ka maksājumi par gāzes piegādēm turpmāk no "nedraudzīgām valstīm", tai skaitā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tiks pieņemti tikai rubļos, Lietuvas valsts kontrolētais uzņēmums "Ignitis" informējis ziņu aģentūru BNS, ka vairs nepirks Krievijas gāzi un neplāno norēķinus ar Kremļa kontrolēto koncernu "Gazprom".

"Mums nekādi maksājumi koncernam "Gazprom" nav plānoti, tādēļ mums tas nav aktuāli," sacījis "Ignitis grupe" pārstāvis Artūrs Ketlerjus.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Pēc viņa teiktā, "Ignitis" kopš gada sākuma "Gazprom" gāzi Lietuvas vajadzībām nav pircis, bet gāze iegādāta klientiem Latvijā un Igaunijā un turēta Inčukalna krātuvē Latvijā.

Ketlerjus norādījis, ka pērn no "Gazprom" pirktās gāzes īpatsvars nesasniedza trešdaļu no "Ignitis" kopējā gāzes portfeļa.

"Gazprom" gāzi pērk lielākā gāzes patērētāja Lietuvā - Jonavas slāpekļa mēslojuma rūpnīca "Achema" - un, iespējams, arī mazāki klienti.

"Achemos grupe" pārstāve Jolita Macelīte aģentūrai BNS sacījusi, ka "Achema" no "Gazprom" līdz šim pirkusi "noteiktu daļu" gāzes, bet aprīlī pirkt gāzi no Kremļa kontrolētā koncerna nav plānojusi.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte marta sākumā izteicās, ka Lietuva spētu izdzīvot bez "Gazprom" gāzes, bet pastāv "zināmas tehniskas lietas", kādēļ šī gāze joprojām tiek pirkta.

Krievija nobloķē Kazahstānas naftas eksportu uz Eiropu 

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu...

Savukārt enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis norādīja, ka Lietuva varētu nevilcinoties atteikties no "Gazprom" gāzes, ko tā saņem pa gāzesvadu caur Baltkrieviju, taču tas kaitētu abu pārējo Baltijas valstu enerģētiskajai drošībai.

Tikmēr Lietuvas valsts dabasgāzes pārvades sistēmu operators "Amber Grid" no "Gazprom" saņem maksu par gāzes tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu.

"Amber Grid" pārstāve Laura Šebeķiene aģentūrai BNS pastāstījusi, ka pēdējais maksājums no "Gazprom" martā saņemts eiro valūtā, kā noteikts līgumā, bet nākamais maksājums paredzēts aprīlī. Uzņēmumam līgums ar "Gazprom" noslēgts līdz 2025.gada beigām un balstās uz formulu "transportē vai maksā" ("ship or pay").

"Amber Grid" vadītājs Nemuns Bikņus iepriekš norādījis, ka Lietuva lielāko daļu dabasgāzes, kas tai nepieciešama, saņem caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli, bet Krievijas gāzes importa īpatsvars pēdējā gada laikā nav sasniedzis pat trešo daļu kopējā pieprasījuma.

Saskaņā ar "Amber Grid" datiem pērn Lietuva importēja kopumā 26,3 teravatstundas dabasgāzes, tai skaitā 16,3 teravatstundas jeb 62% caur Klaipēdas termināli, 6,8 teravatstundas jeb 26% no Krievijas un 3,2 teravatstundas jeb 12% no Latvijas.

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Kāda sieviete Ogrē iegādājusies sāls paciņu, kurā iekšā ir metāllūžņi.

Par to vēsta portāls ogrenet.lv.

Lasītāja ar vārdu Ineta solot nepieciešamības gadījumā uzrādīt arī lietiskos pierādījumus.

«Vienā no Ogres lielveikaliem (ja godīgi, neatceros īsti kurā) nopirku sāls paciņu, noliku plauktā. Atvēru tikai pēc kādām pāris nedēļām. Liels bija mans pārsteigums, kad berot ārā sāli, no paciņas sāka līst ārā sarūsējoša metāla gabali apmēram skolēnu lineāla platumā. Viens, otrs, trešais... No sākuma apstulbu, pēc tam sāku apsvērt, kas ar to domāts. Vai tādā veidā sāls ražotājs no Ukrainas Doņeckas apgabala, kur atrodas sāls raktuves, eksportē uz Latviju metāllūžņus, vai tas ir sveiciens ar koku (lasi:dzelžiem) no tiem, kas fasējuši sāli? Uz paciņas norādīts, ka sāls fasēta SIA BCG Rīga Rīgā, Daugavgrīvas ielā 83/89. Beigās pat sāku justies neērti, ka par divdesmit un dažiem santīmiem esmu nopirkusi kaudzi ar metāllūžņiem. Iespējams, ka mans ieguvums ir krietni vērtīgāks nekā viens kilograms sāls,» rakstījusi lasītāja.

Galda sāls ir viena no senākajām ēdiena garšvielām pasaulē un tiek iegūts jau kopš seniem laikiem. Turklāt sāls raktuves izceļas arī ar samērā iespaidīgiem skatiem.

Lielāko daļu sāls (22%) pasaulē saražo ASV, kurai seko Ķīna (17,6%) un Indija (7%). Gada laikā pasaulē tiek saražoti vairāk nekā 200 miljoni tonnu sāls. Jāpiemin, ka sāls nav tikai ēdiena garšviela, to plaši pielieto arī rūpniecībā.

Kā galvenās sāls ieguves vietas tiek izmantota jūra un zemes dzīles. Dažas sāls raktuves izmantotas jau vairākus gadsimtus un mūsdienās atvēlētas tūristu apmeklējumiem. Ziņu aģentūras apkopojušas skaistākos sāls atradņu attēlus.