Ķīnas valdība savā ceļā uz pasaules supervaru ir sasniegusi nākamo pakāpi. Ķīna vairs negrib būt tikai pasaules «fabrika», tā grib būt arī pasaules tehnoloģiskā līdere. Lai to uzskatāmi demonstrētu citām valstīm, Ķīna ir pagrābusies no savas bagātīgās vēstures lādes un izcēlusi no turienes leģendu par viduslaiku tirdzniecības āderi – zīda ceļu, pa kuru jau Marko Polo no Venēcijas ceļoja uz Ķīnu.

Tikai tas zīda ceļš, kas ir iezīmējies šodienas Ķīnas vadoņu vīzijās, ir daudz visaptverošāks. Tas ir paplašināts ar milzīgām infrastruktūras investīcijām – ceļos, dzelzceļa līnijās, avio savienojumos, kuģošanas maršrutos utt., un šajā jomā Ķīna ne tikai grib ciešāk savienot Eiropu ar Āziju, bet arī Ķīnu ar Āfriku.

Var nojaust, ka ar šo stratēģiju ķīnieši, protams, saista arī savas politiskās intereses – būt par pretpolu ASV uz starptautiskās skatuves, un šī mērķa vārdā ķīnieši ir gatavi tērēt simtiem miljardu dolāru vai eiro. Tikai nevajag domāt, ka šis dāsnums ir kāda īpašā labdarība. Par šiem ķīniešu ieguldījumiem citu valstu infrastruktūrā ir jāmaksā ar ekonomisku un politisku sadarbību, kā to jau rāda piemēri Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā. Arī Eiropa te nebūs izņēmums, un ir naivi domāt, ka kredīti tiek altruistiski dāļāti bez konkrēta politiskā aprēķina. Turklāt arī Eiropā jau šī ķīniešu stratēģija strādā. Grieķijas ostas jau daļēji ir ķīniešu kontrolē. To papildinās dzelzceļa līnija no Serbijas uz Ungāriju, saprotams, aprīkota ar ķīniešu vilcieniem. Tagad acs uzlikta arī Dženovas ostām.

Pakrojas muižā, Lietuvā norisinās festivāls "Lielās Ķīnas laternas: Visuma zīmes", kura ietvaros apskatāmas ar rokām gatavotas trīsdesmit gaismu laternu kompozīcijas.

Festivāla eksponāti izgatavoti Ķīnā.

Laternas uzstādītas, izmantojot 16 000 metru ķīniešu zīda, vairāk nekā 10 00 spuldzīšu, kurām strāvas padevi nodrošina 6 kilometrus garš elektrības kabelis. Viss atceļojis sešos jūras konteineros no Ķīnas.

Pakrojas muižas teritorijā skatāma Āfrikas dzīvnieku pasaule, polārlāču ledāji, dzērvju sala, persiku koku mežos spēlējas pērtiķi, redzama arī Ziemassvētku eglīte, ap kuru norisināsies pasaka par Riekstkodi. Festivāla centrālais objekts ir ķīniešu Jaunā gada simbols monstrs Nian. Nākamajam, Cūkas gadam, veiksmi nesīs cūkas templis un eksotiskās ķīniešu zodiaka zīmes. No porcelāna izgatavota trīs metrus augsta pūķa un fēniksa skulptūra.

Ķīna plāno dubultot ieguldījumus ārvalstu ostās; dzelzceļa un ostu projektos pretrunu netrūkst

Īstenojot Vienas jostas viena ceļa iniciatīvu, ķīnieši aktīvi investē infrastruktūrā ārvalstīs. Ne viss gan notiek tik gludi, kā iesaistītajām pusēm gribētos. Piemēram, Ķīnas uzņēmumi šogad plāno investēt 20 miljardus ASV dolāru (USD) projektos ārvalstu ostās, tādējādi divkāršojot iecerēto investīciju apjomu salīdzinājumā ar 2016. gadu, vēsta Financial Times (FT). Lielbritānijas investīciju bankas Grisons Peak pētījumā secināts, ka ķīniešu kompānijas plāno veikt pirkumus vai investēt deviņās ārvalstu ostās.

Piemēram, Malaizijā paredzēti četri projekti 11,6 miljardu USD vērtībā. Viens no tiem ir Malakas Vārti, kur izmaksas tiek lēstas 7,2 miljardu USD apmērā un kas ietver arī dziļūdens ostas izveidi. Šis projekts tiek uzlūkots kā konkurents Singapūrai. Tai pašā laikā tiek uzdots jautājums par Ķīnas patiesajiem motīviem šajā pasākumā, raksta Usatoday.com. Proti, runa varētu būt ne tikai par ekonomiskajiem ieguvumiem, bet arī vēlmi stratēģiski nostiprināties Malakas šaurumā, caur kuru plūst 80% Ķīnas importētās naftas. Tāpat izskan bažas par Malaizijas parāda kāpumu, kā arī valsts ieguvumiem no projekta, jo tamlīdzīgos pasākumos pamatā iesaistītas ķīniešu būvkompānijas. Savukārt ķīniešu reģionālā Ningbo‒Džoušanas apvienotā osta plāno investēt 590 milj. USD Kalibaru projektā Indonēzijā. Latvijai aktuālākas gan ir China Merchants aktivitātes, apsverot iespēju izveidot jaunu konteinerostu Klaipēdā. Nekādu publisku zināmu paziņojumu, ka šāds projekts tiks īstenots, pagaidām gan nav bijis. Tas pats gan sakāms par ķīniešu aktivitātēm Latvijā.

Nav svarīgi, kurā pasaules vietā notiek aviācijas tēmai veltīta konference, ‒ tajā diskutēs par Ķīnas un zemo cenu lidabiedrību iespējam, to šodien notiekošajā Rīgas Aviācijas forumā norādīja partneris MIDAS Aviation Džons Grānts.

Viņš forumā stāstīja par Eiropas Savienības‒Ķīnas un tālo lidojumu zemo cenu aviokompāniju iespējām. Tiek prognozēts, ka jau 2021. gadā Ķīna būs lielākais tirgus, apsteidzot ASV. Pērn 137 miljoni ķīniešu devās uz ārvalstīm, kļūstot par lielāko tirgu šajā aspektā. Turklāt 40% no viņiem ceļoja grupās. Tā kā tikai 10% ķīniešu ir pases, bet vienam miljardam to nav, šis ir milzīgs tirgus – divreiz lielāks par ES. Ķīnas tūristi arvien vairāk izvēlas jaunus ceļojumu produktus, piemēram, medicīnas tūrismu, dabas apskati.

Interesanti, ka galvenās ķīniešu lidsabiedrības pērn palielinājušas sava zīmola vērtību, kā arī investējušas citās aviokompānijās. Tai pašā laikā arī Ķīnā neiztikt bez izaicinājumiem. Piemēram, galvenās lidostas (Pekina, Šanhaja, Honkonga) ir sasniegušas pasažieru apkalpošanas griestus. Savukārt, zemo cenu aviokompāniju jomā Ķīna atpaliek no pārējās pasaules – tur ir tikai viena vietējā šī segmenta lidsabiedrība, aizņemot tikai 2,6% no ķīniešu kompāniju tirgus.

Pazīstamo ASV noziedznieku pāra Bonijas un Klaida, kas Lielās depresijas laikā kļuva par visā valstī zināmiem banku aplaupītājiem, personīgās lietas nonākušas izsolē.

Izsoļu nama RR Auction organizētajā izsolē būs iespējams iegādāties retus likumpārkāpējiem kādreiz piederējušus priekšmetus, tostarp, desmit karātu zelta pulksteni (izsoles sākumcena 10 tūkstoši ASV dolāru), Bonijas kosmētikas kastīti (2,5 tūkstoši dolāru), vēstules un abu likumpārkāpēju revolverus (37 tūkstoši dolāru).

Tāpat izsoļu nams paredzējis pārdot arī cita slavena ASV gangstera Ala Kapones mīlestības vēstules sievai, kas rakstītas no bēdīgi slavenā Alkatrazas cietuma.

Bonija Elizabete Pārkere un Klaids Česnats Barovs ASV aizvadītā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados nodarbojās ar banku laupīšanām. Viņu izveidotā banda bija atbildīga arī par vairākām slepkavībām. Neskatoties uz to, noziedznieku pāris ticis romantizēts. Bonija un Klaids tika nogalināti 1934. gada maijā.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

2014. gadā klusā Laosas ciematā ieradušies ķīniešu investori, vietējiem solot viegli iegūstamu naudu. Ķīnieši piedāvāja līdz 720 ASV dolāriem par hektāru lielas zemes nomu, informējot, ka vēlas audzēt banānus.

Nabadzīgajiem Laosas iedzīvotājiem šis piedāvājums šķitis dāsns.

Taču pēc trīs gadiem ķīniešu banānu bums skāris gandrīz ikvienu vietējo un ne visi ir laimīgi. Ķīnieši atveduši ne vien darba vietas un lielāku atalgojumu, bet arī pesticīdus un citas ķimikālijas.

Pagājušajā gadā Laosas valdība aizliedza jaunu banānu plantāciju atvēršanu - intensīvās ķīmisko vielu izmantošanas dēļ cieš strādnieku veselība un tiek piesārņota vide.

Aģentūras Reuters fotogrāfijas, kurās redzamas ķīniešu banānu plantācijas Laosā, skatāmas raksta galerijā!

Vai pieejamākas elektroauto cenas mainīs automašīnu segmentu uz Latvijas ceļiem?

Latvijas auto tirgū vienmēr būtiska nozīme ir bijusi cenai. Tāpēc jaunu auto iegādes ziņā mēs visai būtiski atpaliekam no saviem kaimiņiem. Igauņi un lietuvieši salīdzinoši ir gatavāki investēt lielāku summu, iegādājoties jaunu automašīnu, lai pēc tam dzīvotu mierīgi, veicot tikai regulāras apkopes. Savukārt Latvijā automašīnu pircēji ir salīdzinoši gatavāki lielākas summas investēt automašīnas lietošanas periodā, kas, protams, pozitīvi veicina automašīnu remonta darbnīcu tirgus attīstību.

Līdzīgu tendenci varam novērot arī Latvijas jauno elektroauto tirgū, kas kaut cik nozīmīgas dzīvības pazīmes sāka izrādīt tikai brīdī, kad šo transportlīdzekļu iegādi privātpersonām sāka subsidēt. Papildu uzrāvienu šā gada sākumā elektroauto Latvijā piedzīvoja līdz ar lētāku Ķīnas auto aktivizēšanos vietējā tirgū, kas šā gada pirmajos piecos mēnešos pat ievērojami apsteidza elektroauto zīmolu Tesla.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild pasažieru pārvadātāja Lux Express valdes locekle Signija Kalniņa. Lux Express nodrošina reisus starp Baltijas valstīm, uz Krieviju un vairākām Eiropas valstīm, tas pieteicis sevi arī divos iekšzemes tirgos – Igaunijā un Polijā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nav tā, ka tieši šo nozari esmu mērķtiecīgi izvēlējusies – drīzāk nonācu šeit nejauši, un tā ir sanācis, ka nepārtrauktu, jaunu izaicinājumu rezultātā vēl joprojām esmu šeit. Lux Express ir inovatīvs uzņēmums, kas nemitīgi attīstās un mainās, un rutīna šeit ir sveša – tas mani aizrauj un uzrunā visvairāk.

Pēc 98,86% AS Diena akciju iegādes, uzņēmējs Viesturs Koziols AS Žurnāli un Diena (AS Diena mātes uzņēmums) iekļāvis uzņēmumā SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO). Turpmāk V.Koziols plāno vadīt RTO padomi, koncentrējoties uz visa koncerna stratēģisko vadību. Savukārt koncernā plānotas investīcijas un iespējama akciju kotācija biržā.

«Pirms diviem gadiem vienojos ar iepriekšējiem AS Diena īpašniekiem par 51% un vēlāk arī par atlikušo akciju iegādi. Tas ir izdarīts. Tagad uzņēmuma operatīvo vadību esmu gatavs uzticēt citiem un pats lielāku uzmanību pievērst arī pārējo savu īpašumu pārvaldībai. Tādēļ pieņēmu lēmumu AS Žurnāli un Diena, kas ir 98,86% AS Diena akciju turētājs, uz pirkuma līguma pamata, iekļaut RTO, kur esmu lielākais īpašnieks ar sev piederošiem 36%. Tā kā RTO konsolidētais apgrozījums 2011.gadā pārsniedza 25 milj. latu, darījuma apstiprinājums vēl jāsaņem no Konkurences padomes. Lēmums, kurš turpmāk pildīs AS Diena valdes priekšsēdētāja pienākumus, vēl nav pieņemts,» informē V.Koziols.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Mārtiņš Vimba, SIA Karšu izdevniecība Jāņa sēta vadītājs.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam spēcīga, erudīta ģeogrāfijas un ģeotelpisko tehnoloģiju fanu komanda.

2. Uzņēmums ir lielākais ģeotelpisko risinājumu, pakalpojumu, karšu un ģeogrāfijas mācību līdzekļu izstrādātājs un izdevējs Baltijā.

3. Esam izvirzījuši nopietnu ambīciju turpināt augt un attīstīties ārpus Baltijas reģiona.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pamatskolas gados Smiltenes vidusskolā, kur mācījos, taisnā ceļā no Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes par ģeogrāfijas skolotāju ieradās strādāt enerģijas pārpilnais un aizrautīgais Ilgvars Ābols, kurš šobrīd ir Vidzemes Augstskolas Tūrisma un atpūtas studiju virziena direktors un pasniedzējs. Viņa stāsti, organizētie pārgājieni, aktivitātes un savdabīgais ģeogrāfijas pasniegšanas stils un jauniešu virzīšana uz Jauno Ģeogrāfu skolu aizrāva dučiem pusaudžu, kas vēlāk kļuva par LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem. Ģeogrāfija kļuva par sirdslietu un tālākā nonākšana kārotākajā katra ģeostudenta sapņu uzņēmumā bija tikai laika jautājums.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Latvijā gan kvadriciklu, gan ūdens motociklu piedāvājums ir plašs, pārstāvēti ir visu lielāko pasaules ražotāju zīmoli, un tuvākajos gados šajā ziņā pārsteigumu nebūs.

Kvadricikliem kā bezceļa transporta līdzekļiem liela sezonalitāte pārdošanas intensitātē nav, jo ar tiem var braukt visu gadu. Pretēji ir ar ūdens motocikliem, jo pēc tiem interesenti naskāk sāk lūkoties līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem. Abi šie transporta līdzekļi tiek izmantoti gan izpriecu braucieniem, gan darbam, atzīst DB aptaujātie tirgotāji un ražotāju dīleri.

DB aptaujātie tirgotāji teic, ka pieprasījums pēc kvadricikliem lēnām, stabili pieaug un to veicina gan kopējā ekonomiskā situācija valstī, gan fakts, ka aizvien vairāk šo transporta līdzekli iegādājas praktiskām vajadzībām. SIA SDK direktors un līdzīpašnieks Jānis Kivlinieks spriež, ka pagaidām gan emocionālo pircēju ir vairāk, ap 60%, bet praktisko pircēju pulks lēnām sakuplo. Tādi ir gan lopkopji, gan mednieki, gan lauku saimniecību īpašnieki, kuriem nepieciešams apsekot teritoriju, piemēram, laukus, mežus, kā arī veikt mazus darbus, tostarp sniegu šķūrēt. Šo braucamo par labu esam atzinuši arī dažādi dienesti – municipālā policija, ugunsdzēsēji, militārās struktūras –, kas aprēķinājuši, ka naudas un vajadzību proporcija tiem ir pieņemama. «Kvadricikls ir mazs un viegls. Ar to ērti iebraukt mežā, tas neatstāj pēdas, līdz ar to nebojā vidi sev apkārt, jo sver 300–400 kg. Salīdzinājumam – neliels traktors sver tonnu. Protams, biznesam ir arī garoziņa, nav tikai saldā dzīve. Reizēm tiek noteikti dažādi apkārtējās vides ierobežojumi, kas nereti ir nepamatoti, jo tehnika ir veidota videi draudzīga un tā atbilst gan izmešu normām, gan skaņas ierobežojumiem. Bieži vien vides aktīvisti neņem to vērā un aizliedz kaut ko aizliegšanas pēc,» domā J. Kivlinieks.

No piektdienas, 8.februāra, transportlīdzekļu riteņu bloķēšana Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietās tiks aizstāta ar pēcapmaksas kvītīm. Kvīts tiks izrakstīta gadījumos, ja nebūs veikta priekšapmaksa vai apmaksātais transportlīdzekļa stāvēšanas laiks tiks pārsniegts, par ko uz transportlīdzekļa tiks novietots attiecīgs paziņojums.

Pēcapmaksa tiks noteikta kā konstanta summa par katru maksas autostāvvietas darba dienu. Ja transportlīdzeklis turpinās stāvēt maksas autostāvvietā arī nākošajā dienā un apmaksa šajā dienā nebūs veikta, pēcapmaksa par transportlīdzekļa stāvēšanu tiks aprēķināta no jauna par konkrēto dienu.

Jaunie noteikumi paredz, ka gadījumā, ja maksas autostāvvietas lietotājs nav veicis maksas autostāvvietas lietošanas priekšapmaksu, maksas autostāvvietas lietotājs veic maksas autostāvvietas lietošanas pēcapmaksu septiņkāršā stundas tarifa apmērā par katru kalendāro dienu, kas ir maksas autostāvvietas darba diena, atbilstoši šādai likmei: Ls 13.40 dienā - A zonas teritorijā; Ls 10.60 dienā - B zonas teritorijā; Ls 8.00 dienā - C zonas teritorijā; Ls 33.00 dienā - R zonas teritorijā; Ls 5.40 dienā - D zonas teritorijā. Noteikumu pilns teksts ir pieejams Rīgas satiksmes mājas lapā https://www.rigassatiksme.lv/lv/par-mums/normativie-dokumenti/ vai http://www.likumi.lv/doc.php?id=254592.

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un līdz ar to - visas pasaules - tautsaimniecību. Vīrusam pagaidām izdevies pamatīgi pašķobīt vairāku akciju novērtējumus.

Pašas Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība šodien samazinājās gandrīz par 8%. Jāteic gan, ka tik straujš kritums galvenokārt ir tādēļ, ka šīs valsts birža pavērās pēc ilgajām Ķīnas Jaunā gada brīvdienām. Iepriekšējo reizi Ķīnas tirgus vaļā bija vien 23. janvārī. Līdz ar to - vienā dienā bija jāierēķina visas vīrusa atnestās šausmas un riskus (to citi pasaules tirgi, cik nu tas vispār ir iespējams, jau mēģinājuši izdarīt).

Ķīnas akcijas no šādas gaisa nolaišanas neapturēja pat valsts centrālās bankas ziņojums par papildu 171 miljardu likviditātes nodrošināšanu komercbankām.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju, kurā kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild valūtas maiņas uzņēmuma un zelta tirgotāja TAVEX valdes loceklis Andris Arhipenko. «Esam uzņēmums ar lielu pieredzi un know-how jeb zinātību valūtu un dārgmetālu jomā, kas nav raksturīgi visām finanšu iestādēm Latvijā,» viņš uzsver.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Darbs Tavex ir dzīves aicinājums.

- Kas jūs iepriecina un kas apbēdina, kad raugāties uz jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Mani iepriecina tas, ka Latvijā pamazām pieaug finanšu pratības līmenis valūtas maiņas jomā un ieguldījumu tirgū. Mūsu filiālēs redzam, ka cilvēki arvien biežāk iegādājas vietējo naudu pirms ceļojuma, lai nebūtu rūpju par finanšu lietām atpūtas laikā. Kā arī cilvēki kļūst konservatīvi investīciju jautājumos un izvēlas zeltu kā labu alternatīvu pensiju fondiem vai uzkrājumam bērna nākotnei krājkontos.

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

«Latvija vēl nebija neatkarīga, kad nopelnīju pirmo miljonu. Savukārt 1991. gadā Vācijas bankā man jau bija 6,5 miljoni. Varu teikt droši, ka toreiz biju bagātākais cilvēks Latvijā,» lepojas Jūlijs Krūmiņš, kura talantu un autoritāti uzņēmējdarbībā nevar noliegt

Pēc sarunas ar biznesmeni Jūliju Krūmiņu šķiet, ka šim cilvēkam patiešām ir viss – gan nauda, gan tas, ko nevar pirkt par naudu. Viņš pats šajā kategorijā ierindo veselību, mīlestību, autoritāti un draugus. Savukārt naudu palīdzējusi nopelnīt galva ar labu degunu. Tiesa, kā pilienu darvas medus mucā uzņēmējs min pāris zīmīgu sastapšanos ar cilvēkiem, kuri draugu lomā iejutušies vien uz laiku, bet vēlāk uzmetuši. Tomēr tāpēc nav zudusi uzticēšanās. Ja kaut kam J. Krūmiņš ar degsmi pieķersies, tad, pēc viņa vārdiem, apmāts kā auns novedīs to līdz galam. Turklāt visaugstākajā kvalitātē. Viņam neder Zaporožecs, vajadzīgs Porsche. Un viņš ir liktenim pateicīgs par interesantu vadāšanu pa dzīvi.

No nākamā gada 2. janvāra par a/s Diena valdes priekšsēdētāju kļūs Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

[Papildināts viss teksts]

«Lai stiprinātu akciju sabiedrības Diena vadības kapacitāti un veicinātu straujāku uzņēmuma izaugsmi, a/s Diena padome, kuras sastāvā ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta valdes pārstāvji, pieņēmusi lēmumu no 2013.gada 2.janvāra par mediju koncerna Diena valdes priekšsēdētāju iecelt Edgaru Kotu, kurš līdz tam bijis ilggadējs Latvijas Televīzijas vadītājs un mediju vidē strādājis aptuveni 20 gadus,» teikts paziņojumā.

Db.lv jau vēstīja, ka E. Kots ar gadu miju aiziet no darba LTV. Par jauno darba vietu viņš līdz šim klusēja, norādot uz konfidencialitātes norunu. Līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs darbu pārtrauc šā gada 31. decembrī.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Akciju sabiedrība Diena radījusi jaunu multimediālu platformu Hugo.lv, kurā apvienoti dažādu tematu videokanāli.

Hugo.lv būs pārstāvēti visi AS Diena mediju produkti – laikraksti, portāli un žurnāli. Paredzēts, ka jaunajā projektā savus kanālus varēs veidot arī citi interesenti – gan augstskolas un uzņēmēji, gan arī neatkarīgi sižetu veidotāji. Paralēli jaunajam produktam Hugo.lv izsludina atlasi konkursam Meklējam TV talantus.

«No mūsu puses jaunā mediju platforma ir eksperiments,» par Hugo.lv stāsta AS Diena izdevniecības Dienas mediji galvenais redaktors Guntis Bojārs. «Pirmais jautājums, ko uzdevām paši sev, – vai koncerns, kam ir milzu pieredze drukāto mediju jomā, spēj izveidot televīziju? Mana atbilde – spēj, ja savieno mūsu redaktoru un žurnālistu kompetenci ar to profesionāļu pieredzi, kas saprot un redz kadru.»

«Pasaules zirnekļtīklu» gaida lielas pārmaiņas. 25. maijā stājas spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (General Data Protection Regulation (GDPR); Vispārīgā datu aizsardzības regula).

Tā nosaka jaunus personīgās informācijas saņemšanas, uzglabāšanas, apstrādes un izmantošanas noteikumus. Neapšaubāmi tas skars kā on-line tirgotājus, tā arī meklēšanas sistēmas, sociālos tīklus un, protams, arī datu apstrādes uzņēmumus.

Ja runā ļoti īsi: ES rezidenti iegūs plašu savu personīgo datu pilnas kontroles iespēju loku. Vienkāršāk sakot, šiem datiem faktiski tiek piemērotas subjekta īpašuma tiesības.

Iepriekš līdzīga veida funkcijas Eiropas Savienībā nodrošināja 1995. gada ES direktīva. Pirmkārt, direktīvas atšķirības no reglamenta (regulas) ir tajā, ka regula – tas ir tiešās darbības dokuments. Tas ir, ja direktīva paredz nepieciešamību ieviest izmaiņas ES dalībvalstu nacionālajā likumdošanā, kā rezultātā katra valsts risina šo jautājumu savā veidā, tad regula ir attiecināma un darbojas visās 28 Eiropas Savienības valstīs. Un ne tikai.

Pasaules bagātnieku turība pagājušajās gadā vairojusies rekordlielos apjomos, bet Ķīnā ik nedēļu radušies divi jauni miljardieri, piektdien paziņoja Šveices banka UBS un auditorfirma PwC.

Miljardieru bagātība pērn piedzīvojusi jebkad lielāko pieaugumu - par 19% līdz 8,9 triljoniem dolāru (7,8 triljoniem eiro), kuru savā starpā dala 2158 personas.

Taču ķīniešu miljardieri savu bagātību vairojuši teju divas reizes straujāk, kura pieaugusi par 39% līdz 1,12 triljoniem dolāru (980 miljardiem eiro).

«Pēdējā desmitgadē ķīniešu miljardieri ir izveidojuši dažas no pasaules lielākajām un veiksmīgākajām kompānijām, paaugstinājuši dzīves standartus,» pavēstīja UBS pārstāvis. «Taču tas ir tikai sākums. Ķīnas milzīgais iedzīvotāju daudzums, tehnoloģiju inovācijas un ražīgums kombinācijā ar valdības atbalstu sniedz bezprecedenta iespējas personām ne tikai būvēt uzņēmumus, bet arī uz labo pusi mainīt cilvēku dzīves.»

#Pretkorupcijas kampaņa Ķīnā ir piepildījusi «baltajām apkaklītēm» domāto ieslodzījuma vietu.

Pretkorupcijas kampaņa Ķīnā ir piepildījusi «baltajām apkaklītēm» domāto ieslodzījuma vietu.

Notiesātajiem nomenklatūras darbiniekiem un citiem Ķīnas elites pārstāvjiem domātā augstākās drošības cietuma Cjiņčenā, Pekinā, administrācija ir atcēlusi visas tuvinieku pieteiktās ķīniešu Jaunā gada vizītes, jo cietums ir pārāk pārblīvēts, ziņo South China Morning Post.

Šogad ķīniešu Jaunais gads iekrīt piektdien, 16. februārī, un par «tīģeru būri» dēvētajā elitārajā ieslodzījuma vietā Pekinas ziemeļu piepilsētā tas solās būt vientulīgs pasākums, spriež laikraksts. Cjiņčenā sodu izcieš nežēlastībā kritušie kompartijas funkcionāri, ģenerāļi, sagrēkojušies valsts kompāniju vadītāji un augsta līmeņa politieslodzītie. Iekšējā kārtība paredz, ka ieslodzītajiem, kas vecāki par 60 gadiem, ir tiesības uz Jaunā gada svētku maltīti kopā ar ģimenes locekļiem, tomēr šis gads nāk ar korekcijām. Kāds cietuma darbinieks South China Morning Post komentē, ka prezidenta Sji Dziņpina kampaņa pret korupciju ir izrādījusies tik sekmīga un aptveroša, ka Cjiņčenas iestādījums ir «pilns līdz spārēm».