Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.
Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.
Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.
Jākur Jāņu ugunskurs
Doma laukuma tirdziņā sastaptais mājas vīna Dzidris saimnieks Viktors Abramenko joko, ka sajūta esot nevis kā Ziemassvētkos, bet gan kā Līgo. Jāizveido vien ugunskurs un jāsāk dziedāt vasaras saulgriežu dziesmas. Viņš pircējiem piedāvā mājās darinātus vīnus un stipro alkoholu. Turpat nopērkams arī uzsildīts vīns, kas gan neesot tradicionālais karstvīns ar garšvielām. Tādu esot jādodas nogaršot pie konkurentiem, kuru šeit ir daudz. «Patlaban apmēram tikai 5-10% pircēju nopērk vīnu pudelēs, pārējie dod priekšroku karstajam dzērienam. Par spīti tam, ka cena par pudeli vīna ir tāda pati kā mūsu z/s, kur esam izveidojuši arī degustācijas telpu, cilvēki vairāk vēlas malkot dzērienu uz vietas. Varbūt, tuvojoties Ziemassvētkiem, pirks vairāk,» domā V. Abramenko. Viņš šeit tirgojoties jau ceturto gadu un zina stāstīt, ka pēc Ziemassvētkiem būšot lielais tūristu uzplūdums no Krievijas. Viņiem Latvijā ražotais vīns ir nepazīstams, taču raisa interesei. Viņi ir gatavi to nogaršot un arī nopirkt līdzņemšanai. «Ziemas tirdziņš mums ir kā pludiņš. Iespēja nopelnīt. Vasarā strādājam ar degustācijas grupām, bet gada aukstajos mēnešos šajā jomā ir klusums,» atzīst Dzidris ražotājs.
Marinējumi tiek arī tūristiem
Doma laukumā novietota arī skaista koka mājiņa, kurā saimnieko Christmas Pop-Up store. Šis esot kā reklāmas namiņš, lai pircēji ienāktu, iepazītos ar veikala konceptu un pēc tam jau mērotu ceļu uz šī uzņēmuma diviem citiem firmas veikaliem. «Cilvēki ir ļoti pozitīvi, un apkārt jūtams Ziemassvētku gars. Visvairāk pircēji iegādājas kaut ko garšīgu – dzērvenes vai pašmāju vīnu. Arī gaismas virtenes ir lielā cieņā,» stāsta veikala pārstāve Santa Lote Liepa, kura jūsmo par šā gada tirdziņa romantisko noformējumu. Brīvdienās šeit notiekot koncerti, kad uzstājas gan bērnu ansambļi, gan etniskās grupas. Reiz veikala namiņā apmeklētāji pat esot sākuši dejot valsi.
Savukārt dažādi kārumi no z/s Vārpas jāmeklē citā koka būdiņā. Intervijas dienā tur tirgojās saimnieku Zigmāra un Baibas Rankevicu pārstāvji. «Kamēr saimniece papildina krājumus, mēs tirgojamies. Piedāvājam mājas marinējumus un sālījumus. Cilvēkiem ļoti patīk mūsu produkcija. Kā no pagraba. Viņi pagaršo, padalās ar savām receptēm un beigās arī kaut ko iegādājas,» stāsta pārdevēji. Arī ārzemnieki interesējoties par marinētām bietēm, ķirbjiem un citiem ziemas kārumiem. Viņiem šāda produkcija nav pazīstama, bet pēc nogaršošanas jau esot gatavi kaut ko nopirkt.
Neskati vīru pēc cepures
Vienā no Doma laukuma būdiņām atrodami arī porcelāna mākslinieces Jūlijas Podziņas darinājumi. «Cilvēkiem tie ļoti patīk. Viņi skatās, priecājas un beigās arī kaut ko nopērk. Esmu ievērojusi, ka nevar vērtēt pircējus pēc pirmā iespaida. Ir bijuši gadījumi, kad es nodomāju: cilvēks neko nevar atļauties; bet tad pēkšņi atver maku un nopērk preces,» stāsta pārdevēja Dzintra Gaile, kura ir pārliecināta, ka ikkatra prece sagaida savu pircēju. Esot vērts aprunāties ar visiem, kas pienāk pie būdiņas, jo tas var būt ieguldījums nākotnē. Nenopirks tagad, atnāks vēlāk vai atsūtīs kādu draugu vai kolēģi. Taču acis vienmēr jātur vaļā, jo gadoties arī pa kādam zaglim. Šogad vēl nekas neesot nozagts, bet pagājušajā gadā gan.
Par negodīgajiem pircējiem stāsta arī vilnas filcējumu māksliniece Ieva Deruma, kura, tērpusies krāšņā cepurē, naski izrāda savus krājumus – cepures, zeķes, somiņas, šalles. Viņa šeit tirgojoties jau ceturto gadu un jokodamās teic, ka nekas jau daudz nemainoties, tikai viņa līdz ar gadiem kļūstot aizvien skaistāka. Šogad pietrūkstot vien sniega. Pārējais jau esot – atmosfēra, pircēji un arī ilgi gaidītie tūristi no Krievijas nekur neizpalikšot.
Plašs sveču klāsts
DB Līvu laukuma tirdziņā satika arī tā rīkotāju Raimondu Unguru, kurš dalījās priekā, ka beidzot varot pircējiem piedāvāt plašu sveču klāstu. «Man izdevās nodibināt veiksmīgu sadarbību ar Dobeles ražotāju Baltic Candles LTD, kas lielākoties preci eksportē. Jau vasarā pasūtījām sveces ar īpašiem zīmējumiem un dizainu. Tas izrādījies veiksmīgs solis, jo pieprasījums pēc svecēm ir ļoti liels. Reiz ienāca ārvalstu viesi no Sanktpēterburgas un piepirka pilnus maisus,» novērojis R. Ungurs. Šogad Līvu laukumā tirgojoties 25 pārstāvji. Vairāk būdiņu neesot iespējams izvietot: vietas par maz. Pārsvarā visi ir Latvijas ražotāji, tikai divi no Lietuvas. Tirgotāji jau vasarā rezervējot vietu un ar daudziem no viņiem izveidojusies vairāku gadu sadarbība. Ja būtu vairāk vietas, tad varētu arī citu pašmāju ražotāju produkciju piedāvāt. Nākotnē tirgotāju atlases stratēģija tikšot uzlabota.
«Lietainais laiks ievērojami ietekmējis tirdzniecību. Sniedziņš vajadzīgs. Vietējie pircēji, kā ierasts, visvairāk iepirksies tieši pirms Ziemassvētkiem, proti, šajā nedēļas nogalē, bet no 26. decembra šeit rosīsies tūristi no Krievijas. Tad viss aiziet. Šīs divas nedēļas ir tirgotāju lielākais peļņas laiks,» atzīst R. Ungurs.
Uz Krievijas tūristiem cer arī vilnas izstrādājumu ražotāja Svetlana Kaņina, jo ārvalstu viesiem nav jautājumu par cenu. Viņi vien norādot uz precēm, kuras vēlas, un samaksā. «Pagājušajā gadā tirgojām tikai vilnas zeķes, bet šogad sortimentu esam papildinājuši ar cimdiem, garajām zeķēm, getrām, cepurēm un šallēm. Iegūtā peļņa mums ļaus attīstīties. Produkciju ražojam kopā ar vīru divatā. Patlaban mums ir tikai viena adāmā mašīna, bet nepieciešams nopirkt vēl vienu, lai spētu saražot vairāk produkcijas,» stāsta S. Kaņina, kura atzīst, ka reizēm pašmāju pircēji priecājas par skaistajām precēm, bet tad izsakot nozēlu, ka tas tomēr nav roku darbs. Nākoties paskaidrot, ka adīšana ar mašīnu arī ir roku darbs. «Neieliekam mašīnā vilnu un vakarā nepaņemam skaisti salocītas zeķītes. Visu nākas darīt ar rokām,» atzīst ražotāja.
Trūkst uzņēmības
Līvu laukuma tirdziņā jau trešo gadu atrodami arī pašmāju zīmola Buduart darinājumi – somas un aksesuāri. «Mums veicas labi. Tirdziņš ir lieliska iespēja satikt pircējus un stāstīt par savu zīmolu. Prieks, ka cilvēki iepērkas atkārtoti. Pagaidām grūti vērtēt šā gada pārdošanas rādītājus. Ziemassvētki priekšā un cilvēki vēl aizvien meklē dāvanas,» stāsta Buduart īpašniece Liene Mūrniece. Īpašs prieks esot par ārvalstu tūristiem, kuri novērtē Latvijā ražotos aksesuārus, jo ne visās tirdziņu būdiņās esot atrodami pašmāju ražojumi. Runājot par to, kādēļ citi Latvijas jaunie dizaineri neizmanto iespēju sevi parādīt Ziemassvētku tirdziņa laikā, L. Mūrniece izteica minējumu, ka, iespējams, viņiem trūkst uzņēmības. Tirgošanās nav viegla. Šogad ir silts, bet pagājušajā ziemā nācies tirgoties laikā, kad termometra stabiņš noslīdējis krietni zem nulles atzīmes. «Iespējams, citi Latvijas jaunie dizaineri izmanto iespēju tirgoties tirdziņos, kas izveidoti tirdzniecības centros. Tie vairāk liek akcentu uz pašmāju ražojumiem. Varbūt arī īres maksa par dalību tirdziņā ir ietekmējošs faktors,» spriež L. Mūrniece. Viņasprāt, šādos tirdziņos vairāk vajadzētu būt pašmāju, tostarp jauno dizaineru darinājumiem, jo šeit iepērkas daudz ārvalstu tūristu. Tā būtu iespēja nest Latvijas vārdu pasaulē.
#1/17
#2/17
#3/17
#4/17
#5/17
#6/17
#7/17
#8/17
#9/17
#10/17
#11/17
#12/17
#13/17
#14/17
#15/17
#16/17
