Noskaidroti šī gada konkursa «Biznesa tīģeris» pieci finālisti, kuri cīnīsies par tradicionālo laikraksta Dienas Bizness «tīģera» statusu.

Pusfinālā desmit dalībnieki žūrijai prezentēja savus veiksmes stāstus, darba stilu un sasniegtos rezultātus, kā arī atbildēja uz žūrijas jautājumiem. Pēc visu pusfinālistu noklausīšanās, žūrija, aizklāti balsojot, noteica piecus finālistus.

Gadskārtējā konkursa biznesa vadītājiem «Biznesa tīģeris 2013» finālā iekļuvuši šādi pretendenti:

- Arnolds Babris, a/s Brīvais Vilnis valdes priekšsēdētājs,

- Artūrs Bernovskis, SIA iMedia direktors,

- Jānis Bethers, SIA Enefit valdes priekšsēdētājs,

- Jānis Kossovičs, uzņēmumu grupas Optic Guru direktors,

Laikraksta Dienas Bizness un speciālistu darba portāla Cvmarket.lv organizētajā konkursā Biznesa tīģeris 2014 uzvar Jurģis Sedlenieks, SmartLynx Airlines viceprezidents komercjautājumos.

Konkursa finālā par uzvarētāja godu cīnījās pieci «tīģeri» – Evija Dundure, apdrošināšanas sabiedrības Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja, Andris Jēkabsons, radošu korporatīvo risinājumu aģentūras Ideju nams (SIA Baltijas Izklaides aģentūra) valdes loceklis, Kristaps Gredzens, Mārupe Wake Park (SIA Beng) valdes loceklis un veikparka īpašnieks, Valters Kaže, a/s Latvijas balzams komercdirektors, un Jurģis Sedlenieks, SmartLynx Airlines viceprezidents komercjautājumos.

«Tīģeris» Jurģis Sedlenieks uzskata, ka jebkuras pārdošanas aktivitātes panākumu pamatā ir sistemātiskums un neatlaidība. Pārdevējam, īpaši B2B jomā, būtiski ir uzturēt kontaktu ar iespējamiem pakalpojuma klientiem arī gadījumā, ja pirmie centieni noslēgt darījumu nav vainagojušies panākumiem. J. Sedlenieka pieredze liecina, ka reizēm pirmos pārdošanas rezultātus var sasniegt pēc trim četriem gadiem. Periods līdz sadarbības sākšanai sekmē uzticību pušu starpā un stiprina sadarbību jau kontrakta fāzē. Aviācijai specifiski ir tas, ka panākumus sekmē arī klasisku, konservatīvu risinājumu izvēle.

Uzņēmums pārdod nevis brilles, bet gan iespēju labi redzēt, – tas ir Optic Guru panākumu pamatā

Uzņēmumu grupa Optic Guru ir ģimenes bizness. Tajā ietilpst trīs kompānijas – optikas saloni Metropole un Outlet Optika, kā arī interneta kontaktlēcu veikals manaslecas.lv. Optic Guru direktors, konkursa Biznesa tīģeris 2013 pusfinālists Jānis Kossovičs atgādina, ka ir jāmīl tas, ko dari, tad arī viss izdodas. Visi uzņēmēji pelnot naudu, bet vislabāk to darīt, nodarbojoties ar to, kas vislabāk patīk.

«Dzīvē ar talantu var panākt tikai 50%, viss pārējais ir smags darbs,» uzskata J. Kossovičs. Viņš ir novērojis, ka Latvijā cilvēkiem ir raksturīgi gribēt uzreiz nopelnīt ļoti daudz. Tāpēc savulaik daudzi nodarbojušies, piemēram, ar nekustamajiem īpašumiem, bet jārēķinās – jo lielāks bizness, jo lielāki spēlētāji. Tāpēc viņš ir izvēlējies nišas biznesu un iesaka tā rīkoties arī citiem.

Lai darbotos biznesā, ir nepieciešama tīģera enerģija un spēks – sēžot un neko nedarot, panākumu nebūs; arī tīģerim mutē ēdiens pats no sevis neiekrīt.

«Iekšēji es jau esmu tīģeris. Esmu sekojis līdzi šim konkursam, man ir licies interesanti paskatīties uz cilvēkiem, kas tiešām «rokas iekšā» biznesā, veicina attīstību. Konkurss man likās personīgi saistošs, jo man patīk pacīnīties,» saka Artūrs Bernovskis, e-pasta mārketinga rīka Mailigen (SIA iMedia) direktors un konkursa Biznesa tīģeris 2013 pusfinālists.

Viņš nepiekrīt uzskatam, ka biznesa pasaule ir nežēlīga – uzņēmējdarbība ir cilvēcīga, «ja vien tu pats pret to tā attiecies». Taču ir vajadzīga enerģija un spēks, lai darbotos uzņēmējdarbībā.

Optikas salonu tīkls Metropole ar bankas Citadele kredītlīdzekļu atbalstu 156 000 eiro apmērā ir atvēris trīs jaunus veikalus Rīgā, Dobelē un Cēsīs, un plāno vēl jaunu veikalu atvēršanu. Tādējādi šobrīd uzņēmuma optikas salonu skaits Latvijā ir paplašinājies līdz 26 veikaliem 19 Latvijas pilsētās.

Jaunie zīmola Metropole optikas saloni atvērti Rīgā, tirdzniecības centrā Mols, Dobelē, tirdzniecības centrā Rimi Brīvības ielā un Cēsīs, tirdzniecības centrā Globuss Raiņa ielā. Jaunais optikas veikals Dobelē ir pirmais zīmola Metropole salons, bet Rīgā un Cēsīs šobrīd ir jau divi uzņēmuma optikas veikali.

Zīmola Metropole veikalu īpašnieks Jānis Kossovičs stāsta, ka uzņēmums attīstību plāno vairākus gadus uz priekšu, taču tirgus situācija nemitīgi mainās, līdz ar to ir jābūt elastīgam un jāspēj atbilstoši reaģēt. «Šogad optikas salonu atklāšana notika salīdzinoši spontāni – saredzot jaunas biznesa iespējas un pieprasījumu, izdevību garām laist nevarējām. Tas ir skaidrojams ar izdevīgiem piedāvājumiem un nosacījumiem tirdzniecības nomas vietām,» norāda. J. Kossovičs.

«Eksports prasa laiku; ne tuvu neesam sasnieguši plānoto, bet šī brīža rezultāti ir labāki, nekā cerējām. Ir ielikti labi pamati,» saka Gatis Jurisons, SIA Latvijas piens (Trikātas siers) tirdzniecības direktors

G. Jurisons ir izveidojis stratēģisko sadarbības partneru loku, ieviesis pārdošanas sistēmu ikdienas patēriņa produktiem (FMCG) Baltijai un t.s. B2B produktiem. «Uzņēmums ir jauns, tāpēc pārdošanas sistēma bija jāveido no nulles, segmentējot mērķa tirgus,» skaidro G. Jurisons. Viņš ir iekļuvis laikraksta Dienas Bizness un speciālistu darba portāla Cvmarket.lv organizētajā konkursa Biznesa Tīģeris 2014 pusfinālā.

Prātīgs mārketings

Uzņēmuma apgrozījums 2013. gadā pieaudzis par 44%, sasniedzot 37,2 miljonus eiro. «Rezultāti ir labāki, nekā gaidījām. Tie pierāda, ka, ieguldot prātīgās mārketinga aktivitātēs, ir iespējami panākumi,» saka G. Jurisons. Viņš uzsver, ka vienmēr ir jāizvērtē iespējamā atdeve no ieguldījumiem mārketingā. Piemēram, labi strādā televīzijas reklāmas, bet jaunam uzņēmumam tas ir pārāk dārgi, tā būtu neprātīga investīcija. Tāpēc Latvijas piens biznesa sākumposmā fokusējas uz aktivitātēm veikalos, sasniedzot savu pircēju nepastarpināti. «Pēc ACNielsen datiem, 2013. gada nogalē SIA Latvijas piens pēc apjoma kļuva par Latvijas siera tirgus līderi,» viņš apgalvo.

Latvijā lielākā daļa atbalsta instrumentu uzņēmējdarbībā ir paredzēti jaunajiem uzņēmējiem, savukārt, maziem un vidējiem uzņēmumiem šādu iespēju ir ļoti maz. Līdz ar to AS «SEB banka», turpinot pagājušajā gadā aizsākto Izaugsmes programmu uzņēmumiem, izsludina pieteikumu pieņemšanu programmas ceturtajam ciklam, kas notiks no oktobra līdz janvārim.

Programmas mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei caur inovācijām un digitālajām tehnoloģijām. Programmas laikā 12-14 uzņēmumi gan vietēja, gan starptautiska mēroga ekspertu un mentoru vadībā strādās pie inovatīva produkta vai pakalpojuma izveides, lai turpmāk nodrošinātu straujāku sava uzņēmuma izaugsmi, kā arī izstrādās trīs mēnešu rīcības plānu savu izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Programmas laikā īpaša uzmanība tiek veltīta biznesa zināšanu un prasmju pilnveidošanai ar uzsvaru uz tādām digitalizācijas laikam raksturīgām prasībām kā digitālo tehnoloģiju pielietojums, inovācijas, izaugsmes domāšana, mārketings un pārdošana, kā arī mūsdienīga finanšu plānošana.

No vairāk nekā 60 saņemtajiem pieteikumiem ir izvēlēti 14 Latvijas uzņēmumi, kas turpinās dalību SEB bankas uzņēmumu Izaugsmes programmas ceturtajā ciklā.

Tās mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem sagatavoties straujākai biznesa izaugsmei, izmantojot uz digitālajām tehnoloģijām un inovācijām balstītus risinājumus. Salīdzinot ar programmas iepriekšējo ciklu, šajā tika saņemts rekordliels dalībnieku pieteikumu skaits.

Saņemtie pieteikumi tika vērtēti pēc tādiem kritērijiem kā uzņēmējdarbības pieredze, pārstāvētā nozare, apgrozījums, izvirzītie mērķi un ambīcijas. Izaugsmes programmā piedalīsies uzņēmumi no dažādām nozarēm, dažādiem reģioniem, kā arī ar atšķirīgu mērogu biznesu.

Uzņēmums AS «Smiltenes piens» nodarbojas ar piena produktu ražošanu, SIA «Felici» – graudaugu pārtikas izstrādi un ražošanu, savukārt SIA «Overly» specializējas «augmented reality» tehnoloģijas risinājumu izstrādē. SIA «Kamelota» nodarbojas ar grāmatvedības un konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, SIA «Optimagro» – ar metālapstrādi un mašīnbūvi, SIA «Maksikoms» – ar nestandarta IT sistēmu un risinājumu izstrādi, savukārt SIA «Magma» nodarbojas ar santehnikas vairumtirdzniecību un ražošanu.

Eksperti un uzņēmēji ceļ trauksmi - primārā oftalmoloģiskā aprūpe Latvijā ir uz posta sliekšņa, īpaši cietīs mazpilsētu un lauku iedzīvotāji.

Iemesls tam ir birokrātiski šķēršļi un likumdošanas trūkumi. Optiķi ierosina Veselības ministrijai steidzami izveidot darba grupu, lai novērstu nozares sabrukumu, pretējā gadījumā 9 no 10 optikas veikalu draud slēgšana.

Birokrātiski šķēršļi redzes pārbaudēm optikas veikalos apdraud veselas nozares - optiķu pastāvēšanu, būtiski apgrūtina iedzīvotāju piekļuvi primārās oftalmoloģiskās aprūpes pakalpojumiem un draud sagraut optometrista profesiju kā tādu Latvijā. Izmantojot novecojušu likuma normu, medicīnas birokrāti pieprasa, lai optikas saloni, kuros šobrīd bez rindas un bez maksas var pārbaudīt redzi, pārreģistrējas par medicīnas centriem. Pašreizējos apstākļos, kad lielākā daļa optiķu atrodas tirdzniecības centros, tas nav reāli. Lai to izdarītu, ir nepieciešams (kā to prasa novecojuši noteikumi) izbūvēt atsevišķu ieeju un vairākas citas nereālas prasības. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē vienu - redzes pārbaude optikas salonos būs neiespējama, būs jāpiesakās pie oftalmologa, pie kura rindas jau pašlaik pārspēj visus rekordus.

Tādā formā kā Holivudas filmās veiksme neeksistē – tā nāk tikai pie tiem, kuri daudz strādā

Tā uzskata Jānis Endele, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors. Nereti pēc kāda nozīmīga līguma parak- stīšanas arī viņam galvā raisās domas par to, kā uzņēmumam ir paveicies, bet pēc kāda laika, rūpīgi analizējot situāciju, ir skaidrs, ka tā ir nevis veiksme, bet likumsakarīgs darba rezultāts. J. Endele startē laikraksta Dienas Bizness un speciālistu darba portāla Cvmarket.lv organizētajā konkursā Biznesa Tīģeris 2014.

Šobrīd SIA Karavela produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 35 tirgiem, uzņēmumā strādā vairāk nekā 350 darbinieku, un 2013. gada apgrozījums sasniedzis 29,8 miljonus eiro. «To visu var panākt, ja esi pozitīvi noskaņots, avantūrisks, būvē gaisa pilis un esi gatavs strādāt,» saka J. Endele. Atsaucoties uz SIA Karavela piemēru, viņš ir pārliecināts, ka pozitīvi noskaņoti Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumi var būt sekmīgi Rietumeiropā. «Arī mēs varam iekarot Rietumus,» uzskata J. Endele.