Rīgā lielākās investīcijas bijušas sabiedriskās un dzīvokļu ēkās, Kurzemē – industriālos projektos, Latgalē un Vidzemē - vides un kultūras objektos, bet Zemgalē – lauksaimniecības būvēs.

Latvijā kopumā šogad aktīvi būvētas ražotnes, sakārtoti daudzi kultūrvēsturiski objekti, visā valstī turpinājušies pilsētu maģistrālo ielu sakārtošanas projekti, steidzot apgūt 2007.-2013. gada plānošanas periodā pieejamos ES fondus. Lielas investīcijas saistītas arī ar siltumapgādes un ūdensapgādes infrastruktūru, dzīvojamo ēku būvniecību un esošā dzīvojamā fonda renovāciju.

Rīgā viens no investīciju ziņā lielākajiem pabeigtajiem objektiem ir Jupiter centre biroju ēka Skanstes ielā, savukārt Latgalē ir realizēts šogad Latvijā lielākais kultūras objekts - Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs Caran'd'ache jeb Zeimuļs Rēzeknē. Valmierā atjaunots tilts pār Gauju, savukārt Alūksnē šogad pabeigts Jaunās pils rekonstrukcijas projekts.

Vienlaikus ar pārcelšanos uz jauno biroju ēku Jupiter Centre, ABLV Bank un tās meitas struktūrās tiek veikts apjomīgs IT projekts – pāreja uz virtuālajām darba stacijām, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Pašlaik uz virtuālajām darba stacijām tika pārvesti gandrīz 400 darbinieki, bet līdz gada beigām projektu plānots pabeigt un ar jauno tehnoloģisko risinājumu nodrošināt arī visus pārējos ABLV grupas darbiniekus, ieskaitot tos, kas strādā aizrobežu pārstāvniecībās.

Pēc jaunās tehnoloģijas uz lietotāja galda atrodas tikai ierīce zero client, kas nodrošina savienojumu ar kopējo serveri, monitors, bezvadu klaviatūra un pele. Simtiem perifēro ierīču - printeru, skaneru un kopētāju, ko bankas darbinieki lietoja līdz šim, tika aizstātas ar daudzfunkcionālām ierīcēm, kas atrodas katrā bankas ēkas stāvā un veic visas iepriekšminētās funkcijas.

Pēdējos sešu mēnešu laikā biroju segmentā nomas maksas ir augušas par vienu eiro par m2, A klasē sasniedzot 12-15 eiro/m2, informē Colliers International.

B1 klases vidējā nomas maksa šā gada pirmajā pusgadā ir 8-11 eiro/m2, bet B2 – 6-8 eiro/m2.

Šajā pusgadā biroju tirgus segments absorbējis astoņus tūkstošus m2, salīdzinoši ar 2012. gada pirmo pusgada rādītāju - 12 tūkst. m2, tas ir mazāks rādītājs. Tomēr, ņemot vērā tendences, brīvo platību īpatsvars samazinās un diezgan liels apjoms nomnieku jau ir atraduši sev piemērotas platības, norāda Colliers pārstāvji.

Tirgū ir vērojams kvalitatīvu (A un B klases) biroju platību trūkums, taču attīstītāji nesteidzas ar jaunu objektu būvniecību. Nomnieki nav gatavi parakstīt nomas priekšlīgumus, līdz ar to attīstītājiem ir ierobežotas iespējas dabūt projektiem nepieciešamo finansējumu. Viens no jauniem projektiem ir jaunā Valsts Ieņēmumu dienesta ēka ar kopējo iznomājamo platību 43 tūkst. m2, kas tiek attīstīta Mežaparkā.

Braucot no Rīgas, šosejas A7 labajā pusē pirms Bauskas, pie pagrieziena uz Skaistkalni, jau pērn paplašināšanās darbus sāka SIA «Auto A7». Uzņēmuma vadītājs Aigars Meimers plāno plašāku laukumu, turklāt taps jauna ēka, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

«Mans pamatbizness ir kravu pārvadājumi, un šosejas malā es labiekārtoju vietu, ko iznomāju vairākām firmām,» stāsta SIA «Auto A7» valdes loceklis A. Meimers. Teritorija pamazām paplašināta, un izveidojies mazs privātais industriālais parks.

Labiekārtošana sākusies ar divām ēkām, kurās notika uzņēmējdarbība. Tagad tapušas jau četras, plānā ir arī piektā būve. Sākumā te atradies paša uzņēmēja veidots autoserviss, bet tas likvidēts.Tagad A. Meimers iznomā piekabes, smagās un vieglās automašīnas.

Viens uzņēmums, kas te īrē telpas, tirgo lietotas automašīnas un braucamrīkus pielabo, ja nepieciešams. Divas telpas izmanto automazgātāji, darbojas gāzes uzņēmums, vienu telpu īrē firma, kas tirgo kafiju.

Lai īstenotu uzstādītos klimata mērķus un maksimāli samazinātu siltumnīcu gāzu emisijas, vienlaikus racionāli izmantotu zemi un energoresursus bez pārvades zudumiem, tiek izstrādāts standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai.

Pašlaik šāda standarta, pēc kura varētu sertificēt zaļās industriālās zonas, nav. Latvijā projektu GIA, kas tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 ietvaros, šāda veida pilotprojektu iecerēts īstenot Zemgales plānošanas reģionā SIA Laflora teritorijā — Kaigu purvā, kura daļā kūdras izstrāde jau ir pabeigta, savukārt citā kūdras ieguve lauksaimniecībā izmantojamo substrātu ražošanai varētu tikt pārtraukta nākamo 10 - 12 gadu laikā. Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis atzina, ka ir viena situācija, ja ir gatavi kritēriji, pēc kuriem īstenot attiecīgu sertifikācijas procedūru un nodrošināt tās uzraudzību, bet pavisam cita situācija ir, ja šie sertifikācijas standarti ir jārada — jāizstrādā pašiem. Lai arī projekts jau darbojas vairāk nekā gadu, tomēr visbūtiskākais ir radīt sertifikācijas vadlīnijas, jo īpaši, ja no tām nākotnē varētu būt atkarīga industriālo parku sertifikācijas sistēma. Proti, tā nedrīkst būt smagnēja un grūti izpildāma. Nenoliedzami, ka standartu izstrādē ir daudzi un grūti atbildami jautājumi.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Industriālā Parka G31 teritorijā Rīgā, Uriekstes ielā 14 nodots ekspluatācijā jauns ražošanas komerccentrs, kur būvniecībā ieguldīti 2,6 miljoni eiro informē nekustamo īpašumu uzņēmuma Immostate mārketinga menedžere Kristīna Maksimoviča.

Jaunais centrs veidots īpaši loģistikas uzņēmuma BWS vajadzībām, tā platība ir 3600 m2.

Jaunais komerccentrs ar labiekārtotu teritoriju 1 ha platībā, preču piegādes rampām un autostāvvietām atrodas pie Rīgas brīvostas. Saskaņā ar Industriālā Parka G31 attīstības koncepciju, klients iegūst īpašumā zemi un ēku pēc tās nodošanas ekspluatācijā.

Pilnu projektēšanas un būvniecības ciklu nodrošināja industriālā parka īpašnieks SIA Industriālais Termināls. Jaunā komerccentra būvdarbus veicis apakšuzņēmums Ergostatus un procesā iesaistīts iznomāšanas konsultants Immostate.

Industriālais Parks G31, kura īpašnieks un apsaimniekotājs jau kopš 1998. gada ir Industriālais Termināls, ir attīstīts bijušās Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) teritorijā ar kopējo teritoriju 16 ha un iznomāto telpu platību virs 16000 m2, rekonstruējot vecās rūpnīcas korpusus un būvējot jaunas noliktavu un biroju platības.

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Šobrīd jau tuvojas nobeigumam NP Jelgavas Biznesa Parks (bijusī RAF rūpnīca) vērienīgās rekonstrukcijas 1. kārta 6717 kvadrātmetru platībā, savukārt 2. un 3. kārtu plānots pabeigt līdz šī gada novembrim. NP Jelgavas Biznesa parks 1. kārtu ekspluatācijā plānots nodot līdz septembrim, teikts paziņojumā medijiem.

Pēc bijušās RAF rekonstrukcijas tiks iegūtas platības gandrīz 22000m2 apmērā. Līdz ar to NP Jelgavas Biznesa parks būs lielākais un modernākais industriālais parks Zemgales reģionā. Projekta kopējais budžets ir 8, 7 miljoni eiro - Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums 3,9 miljoni eiro apmērā tiks saņemts pie projekta nosacījumu izpildes – vismaz 3 jauni ražošanas uzņēmumi un 20 jaunas darba vietas katrā kārtā.

Rekonstrukcijas mērķis ir attīstīt industriālo platību pieejamību Zemgales reģionā.

Projekta pirmais rekonstrukcijas posms tika uzsākts pērnā gada jūlijā, veicot Latvijas vēsturē sarežģītāko telpu demontāžu. Sākotnēji tika veikta grunts ģeoloģiskā izpēte un ēku tehniskā apsekošana, piesaistot dažādus ekspertus, kas novērtēja ēku konstrukciju tehnisko stāvokli, tai skaitā eksperti no Rīgas Tehniskās Universitātes un dažādi ēku konstrukciju projektētāji. Sākotnējā ideja bija saglabāt daļu no vecās ēkas, kuras kopējā platība bija 20 000 m2, uz kuras bāzes izbūvēt jaunu, mūsdienu prasībām atbilstošu ražošanas ēku. Pēc demontāžas darbiem, atkārtoti tika izvērtētas esošās konstrukcijas un tika konstatēts, ka nepieciešams demontēt arī ēkas kolonnas, ko iepriekš tika plānots saglabāt, atstājot tikai fundamentālos elementus – veco industriālo grīdu un pamatus. Tādejādi vēsturiskā divstāvu ēka tiks pārveidota un tās vietā izbūvēta moderna un ražošanai piemērota vienstāvu ēka.

Rīgas ostā Spilves pļavās veidos lielāko saules paneļu parku Latvijā ar nominālo jaudu vismaz 100MW un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100000MWh gadā, kas atbilst vidēji lielas Latvijas pilsētas elektroenerģijas gada patēriņam.

Tas ir pirmais solis vērienīgā Spilves industriālā parka kompleksa izveidē.

“Šis Rīgā ir līdz šim vērienīgākais projekts jaunu enerģijas avotu izveidē. Saules parks ražos zaļu enerģiju ostas un Rīgas uzņēmumiem, un, visticamāk, padarīs lētāku elektroenerģiju arī visiem Rīgas iedzīvotājiem. Rīgas osta ir lielākais industriālais parks Baltijā ar līdz šim neizmantotu ekonomisko potenciālu “Spilvē”. Strādājot ar investoriem un potenciāliem klientiem Spilves industriālā parka attīstībā, redzam potenciālu zaļās enerģijas attīstībai – vispirms saules paneļu parkam, tad ūdeņraža tehnoloģiju attīstībai. Turklāt, šodien starptautiskie ražotāji un loģistikas ķēdes pieprasa “zaļākus transporta koridorus”, un saules parks ir iespēja ostas stividoriem piedāvāt zaļu un lētu enerģiju. Vēl vairāk, tas Rīgas ostu padara par daudz konkurētspējīgāku investīciju projektiem, nekā jebkuru citu ostu reģionā. Un pāri visam - šis ir liels solis Rīgai un Latvijai enerģētiskās neatkarības virzienā,” saka Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "LNK Properties" sācis daudzdzīvokļu un komerctelpu projekta "H3B" būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā Hanzas ielā, kurā plānots investēt 35 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Ēku plānots nodot ekspluatācijā 2026.gada sākumā. Projekta attīstītājs ir "LNK Properties", arhitektūras un iekštelpu dizaina autori ir "AB3D", savukārt būvdarbus veic AS "LNK Industries".

Projekts "H3B" būs A klases dzīvojamais nams ar 127 dzīvokļiem platībā no 45 līdz 350 kvadrātmetriem.

"LNK Properties" valdes locekle Aleksandra Strode informē, ka projektā paredzēta droša un zaļa pilsētvide ģimenēm ar bērniem, mājas iekšpagalmā veidojot zaļo atpūtas zonu ar daudzveidīgiem apstādījumiem, labiekārtotām atpūtas vietām un bērnu laukumiņiem, turklāt pagalmā nav paredzēta automašīnu kustība. Būvniecībā tiks izmantoti augstas efektivitātes siltumizolācijas materiāli un katrā dzīvoklī paredzēta autonoma ventilācijas sistēma ar siltumenerģijas atguvi.

Neatkarīgajam aktīvu pārvaldītājam piederošais fonds East Capital Baltic Property Fund III par 10,6 miljoniem eiro iegādājies industriālo parku P5, informē uzņēmumā.

Divu multifunkcionālu nomas ēku komplekss ar kopējo platību 13 800 m2 atrodas stratēģiski izdevīgā, strauji augošā, viegli pieejamā vietā, kas atrodas tikai 10 minūšu braucienā no Rīgas centra, starp Rīgas starptautisko lidostu un tirdzniecības centru Spice - Mārupē. Loģistikas centram ir tieša pieeja arī Rīgas pilsētas transporta koridoram, kā arī valsts nozīmes ceļiem.

«Modernas noliktavu telpas ar birojiem Baltijā ir ļoti pieprasītas. P5 stratēģiskā atrašanās vieta ir īpaši piemērota maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ļauj to darbiniekiem uz darbavietu doties, izmantojot arī sabiedrisko transportu. Vienlaikus P5 industriālais parks veidots tā, lai tas racionāli atbilstu nomnieku vajadzībām un pieprasījumam pēc jaunām un energoefektīvām telpām, savukārt šāds piedāvājums tirgū joprojām ir ļoti ierobežots,» saka East Capital Baltics AS izpilddirektors Madis Raidma.

Ekspluatācijā ir nodota A klases noliktavu, tirdzniecības un biroju telpu kompleksa “Dienvidu vārti”, kas atrodas Rīgā, Rēzeknes ielā, ceturtā kārta, informē projekta attīstītājs.

Projekta “Dienvidu vārti” attīstītājs ir LNK Properties, kas veiksmīgi realizē noliktavu, rūpniecības, tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku attīstību tālākai iznomāšanai un pārdošanai, savukārt būvdarbus veica AS “LNK Industries”.

Komplekss “Dienvidu vārti”, kura būvniecība tika uzsākta 2019. gada pavasarī, ir A klases industriālais parks, kas 5 hektāru plašajā teritorijā apvieno daudzfunkcionālas noliktavu, biroju, tirdzniecības un ražošanas telpas ar attīstītu infrastruktūru. Ceturtajā kārtā ekspluatācijā tika nodota divstāvu ēka ar kopējo platību 4210 m2. Tā būvēta, ievērojot energoefektivitātes principus, un pilnībā aprīkota ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām un telekomunikācijām. Kompleksā ir pieejamas elektrouzlādes stacijas un plānots uzstādīt saules paneļus. Plašās “Dienvidu vārti” telpas ir piemērotas, gan maziem un vidējiem, gan liela mēroga un apjoma uzņēmumiem.

Ar pārdošanas rezultātiem esam apmierināti, taču vēlreiz restaurācijas un rekonstrukcijas projektam diez vai ķersimies klāt - tā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta 1908.gadā tapušā jūgendstila nama atjaunošanas Pārdaugavā, Slokas ielā 31, pielietojot energoefektīvas būvniecības risinājumus, secina SIA Rīgas industriālais parks (RIP) valdes loceklis Rolands Latkovskis.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc sekmīgas energoefektīvas biroju ēkas pilotprojekta īstenošanas RIP attīstītāji vēlējušies aprobē līdzīgus risinājumus dzīvojamajā sektorā, atjaunojot divus vēsturiskus dzīvojamos namus Rīgā, Slokas ielā 31 un E.Smiļģa ielā 9 (šis projekts bija apjomos mazāks, pabeigts, dzīvokļi realizēti).

Ēkā Slokas ielā ir pieejami divu līdz četru istabu dzīvokļi ar augstajiem griestiem. Telpās ir nodrošināts veselīgs klimats - vienmērīga temperatūra, kā arī piespiedu gaisa vēdināšana ar rekuperāciju un mitruma atguvi. Mājokļu cena ir no 1850 līdz 2350 eiro/m2. No 24 dzīvokļiem šobrīd Slokas ielas mājā šobrīd nav pārdoti septiņi. Jāpiebilst, ka sākotnēji dzīvokļi piedāvāti par zemākām cenām, lai nodrošinātu pozitīvu naudas plūsmu. Bankas kredīts projekta īstenošanai netika piesaistīts, lai gan sākotnēji tā tika plānots. Investīciju apjoms - ap trim miljoniem eiro.

2011. gadā Latvijā nekustamajos īpašumos ieguldīts divreiz vairāk nekā 2010. gadā, uzsver Colliers International partneris Deniss Kairāns. Kopējais investīciju apjoms nekustamajos īpašumos Latvijā, neskaitot dzīvokļu pirkumus, varētu būt bijis ap 270 milj. eiro.

Specializētie ieguldījumu fondi bija un joprojām ir piesardzīgi attiecībā uz īpašuma iegādi Latvijā. 2011. gadā investīciju jomā dominēja NVS valstis, tostarp aktīvākie tirgus dalībnieki bijuši no Krievijas, Ukrainas, Armēnijas un Kazahstānas.

Pēc Colliers International aprēķiniem, biroju tirgū pērn ieguldīti aptuveni 50 milj. eiro. 27 milj. eiro investēti biroju centrā Unity un biroju ēkā Astras biroji. Vairākas nopirktās ēkas ir vēsturiskās ēkas Rīgas centrā, kuras pielāgotas biroju vajadzībām.

Lielākais darījums tirdzniecības platību segmentā bija Rimi hipermārketa pārdošana Rīgā, Valdemāra ielā. Investīciju apjoms lēšams virs 10 milj. eiro apmērā. Kopējais investīciju apjoms šajā segmentā sasniedza 20 milj. eiro.

Bauskas pašvaldība turpina meklēt iespējas, kā izmantot aptuveni 70 hektārus lielo platību pilsētas robežās, kurā paredzēta industriālā apbūve, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Zemgales plānošanas reģions, izmantojot Norvēģijas līdzfinansētās programmas atbalstu, noslēdzis līgumu par izpēti ar SIA «Konsorts». Par 30 tūkstošiem eiro firmai līdz septembra beigām jāizstrādā investīciju piesaistes plāni un jāizpēta tirgus Jelgavas, Jēkabpils un Bauskas novadā.

Jūlija beigās Bauskā bija ieradies SIA «Konsorts» izpilddirektors Kaspars Timofejevs un par projektu Bauskā atbildīgais Ivars Bergs. Novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks un attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone ar Rīgas speciālistiem apsprieda iespējas apgūt parka teritoriju. Oktobra beigās Bauskā paredzēta projekta vērtēšanas konference.

Igaunijas investors "Fibenol", kas plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, lai Latvijā uzbūvētu vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām, kā iespējamo ražotnes atrašanās vietu izvēlējies Valmieras industriālo parku, informē Valmieras novada pašvaldībā.

"Fibenol" meitasuzņēmums SIA "Fibenol Latvia" sāks priekšizpētes darbus un ietekmes uz vides izpēti Valmieras industriālā parka otrās attīstības kārtas zemes vienībā ar 26 hektāru platību, lai noskaidrotu tās piemērotību iespējamās biorafinēšanas ražotnes būvniecībai.

Publiskās izsoles rezultātā 27.augustā starp uzņēmumu un Valmieras novada pašvaldību noslēgts apbūves tiesību līgums, kas dod tiesības uzņēmumam uzsākt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus apjomīgās būvniecības ieceres īstenošanai. Ja priekšizpēte būs sekmīga, ražošana varētu sākties ap 2030.gadu, prognozē pašvaldībā.

"Fibenol Latvia" valdes locekle Merili Palu informē, ka uzņēmums Imaverē, Igaunijā, ir veiksmīgi izveidojis pilota iekārtu, kas veidota pēc komerciāla mēroga biorafinēšanas rūpnīcas parauga, lai zemas kvalitātes koksni pārvērstu funkcionālos biomateriālos.

Pārsteigumu par aktīvo uzņēmējdarbību Latvijas laukos pauduši 15 dažādu ārvalstu tirdzniecības kameru un uzņēmumu pārstāvji, kas apmeklēja Talsu novadu.

Ārvalstu delegācijas sastāvā bija dažādu nozaru, uzņēmumu un valstu pārstāvji, tostarp Kanādas un Nīderlandes vēstniecību pārstāvji, Īrijas, Vācijas un Nīderlandes-Latvijas tirdzniecības kameru vadītāji, juridisko firmu, banku, kā arī loģistikas, atkritumu apsaimniekošanas un citu uzņēmējdarbības nozaru vadošie pārstāvji, informē Talsu Komersantu klubs.

Viesi izteikuši vēlmi apskatīt uzņēmumus, kuri nodarbojas ar netradicionāliem uzņēmējdarbības veidiem un ražo specifisku produkciju. Apskatei tika piedāvāta SIA Brabantia Latvia, kas ir Nīderlandes kapitāla sadzīves metālizstrādājumu produktu ražotājs.

Viesus pārsteiguši arī kvalitatīvie Talsu novada ēdināšanas uzņēmumi. Pusdienas Strazdes pagasta kafejnīcā Serpentīns viesi pielīdzinājuši Rīgas smalkāko restorānu ēdieniem, kas atšķiras tikai cenu ziņā.

Ķīnieši ar jaunu sparu sākuši attīstīt savu jauno Zīda ceļu. Ar milzīgām investīcijām projektos Baltkrievijā tā tālāk meklē izeju uz Baltijas jūru. Latvijas ostām un dzelzceļam jo īpaši svarīgi šajā momentā ir parādīt savu pievilcību, jo pastāv reāla iespēja, ka gardākos kumosus mums varētu nocelt Lietuva, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā šajās dienās notiek ikgadējā starptautiskā izstāde Transports un loģistika. Tajā piedalījās arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), va/s Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Ēriks Šmuksts un citi loģistikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Dienaskārtībā šogad īpašu vietu ieņēma arī dažādas tikšanās ar Ķīnas pārstāvjiem, tomēr arī Lietuva nesnauda - izstādē kaimiņvalsts dzelzceļa stendā iespaidīgu šovu sniedza trīs izskatīgas vijolnieces, arī biznesa sarunās ar ķīniešiem lietuvieši mēģināja būt tikpat pamanāmi. Kā Dienai norādīja Lietuvas Dzelzceļa pārstāvji, tad pirmie sadarbības protokoli jau esot parakstīti. Tajā pašā laikā Latvijas amatpersonas mierina - šādiem protokoliem neesot izšķirošas nozīmes.

Rēzeknes ielā Rīgā šogad tiks uzsākta industriālā parka Dienvidu vārti būvniecība. Kopējais investīciju apjoms šī projekta īstenošanā ir aptuveni 12 miljoni eiro, un to plānots pabeigt aptuveni gada laikā.

7,5 miljonus eiro no nepieciešamā finansējuma A klases biroju, noliktavu un tirdzniecības telpu kompleksa būvniecībai nekustamo īpašumu attīstītājam LNK Properties piešķīrusi SEB banka.

Jau ir noslēgti ilgtermiņa nomas līgumi ar jauniem nomniekiem par vairāk nekā 70% no jaunceļamo Dievidu vārtu telpu platībām.

«Dienvidu vārtu būvniecība tiks uzsākta jau šogad. Ēkas tiks būvētas, ievērojot energoefektivitātes principus, un tās būs pilnībā aprīkotas ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām. Gandrīz 5 hektāru plašajā teritorijā būs apvienotas daudzfunkcionālas noliktavu, biroju un tirdzniecības telpas ar attīstītu infrastruktūru. Telpas ir pieejamas platībā no 300 m2 līdz 2500 m2, un tās iespējams pielāgot katra individuāla biznesa vajadzībām. Komplekss Dienvidu vārti atradīsies kvartālā starp Piedrujas, Rēzeknes un Dārzciema ielām pie Dienvidu tilta, kas padara to viegli sasniedzamu no dažādām Rīgas pilsētas pusēm,» stāsta LNK Properties valdes loceklis Pāvels Broitmans.

Uzņēmums LNK Properties ir iegādājies ēkas, kas tiks rekonstruētas un pārtaps par B klases biroju centru ar nosaukumu Valdemāra Biroji. Kopējās projekta investīcijas, ieskaitot ēku kompleksa iegādi, mērojamas vismaz 6 000 000 EUR apmērā.

Valdemāra Biroji atrodas Rīgas centrā Krišjāņa Valdemāra ielā 118 un to kopējā platība veido 7000 m2. Biroju ēku komplekss sastāv no divām 3-stāvu un 7-stāvu ēkām. Renovācijas darbus plānots veikt gan ēku iekšpusē un ārpusē, gan teritorijas labiekārtošanā, izveidojot divas plašas autostāvvietas (150 automašīnu vietām). Nomniekiem biroju telpas Valdemāra Biroji ir pieejamas jau tagad un daļa no tām šobrīd tiek iznomātas. Biroju kompleksa pirmajā stāvā telpas ir piemērotas arī veikalu vajadzībām. Telpu platība nomai ir, sākot no 15 m2 līdz 2000 m2.

Ēku rekonstrukcijas darbus plānots uzsākt 2017. gadā un pabeigt 2018. gadā. Nomnieku atrašanās birojā netiks traucēta. Rekonstrukcijas gaitā tiks veikta ne tikai telpu un teritorijas labiekārtošana, bet arī ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanas un pilnveidošanas darbi.

Pēc sekmīgas energoefektīvas biroju ēkas pilotprojekta īstenošanas pienākusi kārta aprobēt līdzīgus risinājumus dzīvojamajā sektorā

«Pieredze, īstenojot pilotprojektu, ir veiksmīga, sasniedzām un pat pārsniedzām izvirzīto mērķi. Pašiem prieks par to! Dalāmies ar gūto pieredzei, aicinām interesentus iepazīties un to pārņemt. Pašiem gribējās to pārnest un izmēģināt dzīvojamo ēku sektorā,» atzīst SIA Rīgas Industriālais Parks (RIP) valdes loceklis Rolands Latkovskis.

DB iepriekš ziņoja, ka RIP 2012. gadā pabeidza 1282 m2 lielas biroju ēkas projektu, kura mērķis bija tuvināties pasīvajām mājām raksturīgajam energopatēriņam. Jau sākotnēji tā bija paredzēta kā pilotprojekts, kurā izmēģināt energoefektivitātes risinājumus, izvērtēt reālo ieguvumu salīdzinājumā ar ieguldītajiem līdzekļiem. R. Latkovskis gan atzīst, ka šis nams ir zema enerģijas patēriņa ēka, uzbūvēt pasīvo māju būtu bijis komplicētāk. Tomēr doma par pasīvas ēkas projekta īstenošanu nav atmesta – nākotnē RIP plānos ietilpst tieši šādas koncepcijas mājas. Savukārt šobrīd uzņēmums atjauno divus vēsturiskus dzīvojamos namus Rīgā, Pārdaugavā – Slokas ielā 31 un E. Smiļģa ielā 9, izmantojot energoefektīvās būvniecības risinājumus. «Saprotam, ka tā ir vienīgā būvniecības nākotne,» viņš uzsver.

Globālā uztura kompānija Herbalife šogad svin savu 15 gadu jubileju Latvijas tirgū. Lai atzīmētu šo notikumu, Herbalife atklājis jaunu tirdzniecības un klientu apkalpošanas centru Rīgā, Baltijas Industriālā parkā, Piedrujas ielā 7a.

Jaunā centra kopējā platība ir 764 m2, no kā lielākā daļa paredzēta noliktavai, kā arī zvanu centram, biroja un konferenču telpām. Jaunais centrs kalpos kā vieta, kur tiks īstenotas dažādas darbības Baltijas līmenī kā preču iepakošana un izplatīšana, klientu apkalpošana un zvanu centra pakalpojumi.

Baltijas Industriālais parks ir viens no tehniski attīstītākajiem A klases noliktavu, biroju, ražošanas un tirdzniecības telpu kompleksiem Rīgā, kas tādējādi sniegs priekšrocības kompānijas darbībām.

Herbalife NVS valstu, Mongolijas, Ukrainas un Baltijas Vecākā direktore Olga Solntseva uzsver:

“2017. gads mūsu kompānijai Latvijā ir īpaši nozīmīgs, jo pirms 15 gadiem uzsākām savu darbību šajā tirgū. Vēlot teikt paldies mūsu Neatkarīgajiem partneriem un vadītājiem, kuru mērķtiecīgā darba un entuziasma dēļ sabalansēta uztura paradumi un veselīgs dzīvesveids ir ieguvuši popularitāti sabiedrībā. Vēlētos sveikt mūsu partnerus Latvijā un novēlēt turpmāku attīstību, ētisku un uz lojalitāti balstītu augsta līmeņa servisu, kā arī atcerēties par mūsu kopīgo mērķi – mainīt cilvēku dzīves uz labāko pusi.”