Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz no 2025.gada palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 10%.

Tāpat likumprojekts paredz no 2027.gada palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes par 10%.

Paredzēts noteikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu - kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāri.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas pieņemti 2023.gada 22.jūnijā, no 2025.gada 1.janvāra, Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim pirmreizējo valsts tehnisko apskati veiks ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, savukārt otro, trešo un ceturto valsts tehnisko apskati veiks ik pēc 24 mēnešiem un pēc tam katru gadu.

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) aprēķiniem, transportlīdzekļu skaits, par kuriem nebūs samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, varētu pieaugt par 60 000 vienībām, jo liela daļa nodokļa maksātāju ir pieraduši transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par transportlīdzekli maksāt pirms valsts tehniskās apskates.

Saeima pirmdien, 30.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, lai risinātu vairākas praksē konstatētās problēmas nodokļu nomaksā, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar grozījumiem no nākamā gada lielāks transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis noteikts par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 12 000 kilogramiem. Nodoklis par automobili līdz 1500 kg no līdzšinējiem 17,07 eiro palielināts līdz 36 eiro, par automobili ar masu no 1501 kg līdz 1800 kg – 72 eiro līdzšinējo 34,15 vietā, bet par kravas auto ar masu no 1801 kg līdz 2100 kg nodoklis būs 138 eiro līdzšinējo 64,03 eiro vietā. Savukārt automašīnām ar pilnu masu no 2101 līdz 2600 kg nodoklis no līdzšinējiem 76,84 eiro palielināts līdz 165 eiro, bet par auto no 2601 līdz 3500 kg – būs jāmaksā 219 eiro iepriekšējo 102,45 vietā. Ceļa nodoklis par kravas auto no 3501 līdz 12 000 kg turpmāk būs 156 eiro līdzšinējo 145,13 eiro vietā.

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Mainot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa aprēķina metodiku no cm2 uz kW, daļa spēkratu lietotāju izjutīs šī nodokļa būtisku pieaugumu, taču daļai šis sadārdzinājums būs vien divi eiro mēnesī.

To paredz izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kuras stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. „Kādreizējais automašīnas identifikators - tās motora tilpums kubikcentimetros - šodien vairs nevar pildīt savu lomu, tāpēc notika cm2 nomaiņa uz motora maksimālo jaudu, kas izteikta kW,” skaidro Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs.

Viņš norāda, ka būtībā Latvija, pārejot uz automašīnas identifikāciju pēc jaudas, ir ieviesusi modeli, kāds Igaunijā ir jau ilgāku laiku. „Tāda oficiāla automašīnu cenu kataloga jau nav, un vienīgais, pēc kā var ranžēt automašīnas, ir to motora maksimālā jauda, un teorētiski - jo lielāka jauda, jo auto ir dārgāks, un loģiski, ka par dārgāka auto izmantošanu jāmaksā augstāks uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis,” norāda A. Kulbergs. Viņš atzīst, ka ir atsevišķi izņēmumi, kad auto maksā ļoti dārgi, bet tā motora jauda ir salīdzinoši neliela. „Jo jaudīgāks auto, jo lielākus izmešus rada, un tieši tāpēc tiem ir būtiski augstāka nodokļa likme,” skaidro A. Kulbergs. Vienlaikus viņš vērš uzmanību, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme palielināta arī elektroauto no 10 eiro līdz 15 eiro mēnesī, vienlaikus ieviests līdz šim nebijis nodoklis plugin hibrīdauto — 25 eiro mēnesī.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā ir par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots, liecina VID publicētā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā - 5,5%, 2014.gadā - 3,7% un 2015.gadā - 5,4%).

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā mēnešos ir 8,015 miljardi eiro, ieņēmumu plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 102,5%, iekasējot 3,933 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns pērn paredzēja iekasēt 3,838 miljardus eiro. Plāns ir pārpildīts par 94,33 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu pērn deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 2,019 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 99,7% no plānotā apjoma - 2,025 miljardiem eiro.

Par vieglās automašīnas izmantošanu kopš 2018. gada uzņēmējiem Igaunijā jāmaksā lielāks nodoklis nekā komersantiem Latvijā.

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Latvijā uzņēmumiem par vieglo transportlīdzekļu izmantošanu, bez attiecīgās izmantošanas uzskaites reģistrācijas sistēmas, īpašs nodoklis jau jāmaksā kopš 2011. gada, savukārt Igaunijā šāds nodoklis tika ieviests tikai no 2018. gada. DB savulaik jau vairākkārt vēstīja par uzņēmēju neapmierinātību ar šāda nodokļa ieviešanu, norādot, ka tāds nav ziemeļu kaimiņvalstī, tagad šādam argumentam vairs nav pamata. Interesanti, ka Igaunijā šī nodokļa likme ir uzlikta daudz lielāka, vienlaikus pašu uzņēmēju ziņā atstājot atskaitīšanās sistēmu, paļaujoties uz labticīgo nodokļu maksātāju datiem.

Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli varētu iekasēt pēc ražotāju norādītā CO2 izmešu daudzuma; gaidāmas karstas politiskas diskusija, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir iespējamais scenārijs transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas reformā. DB jau rakstīja (28.09.2016.), ka valdība atbalstījusi grozījumus transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklī, kas paredz vieglo automašīnu ekspluatācijas nodevā ietvert CO2 izmešu apmēru, tādējādi dārgāka kļūtu jaudīgu auto lietošana. Lai arī sākotnēji bija paredzēts cits nodokļa apmērs, tomēr tagad tiek piedāvāts līdz 0 samazināt tā apmēru elektroauto, bet paaugstināt lieljaudas apvidus mašīnām.

Lai arī 27. septembra valdības sēdē grozījumi transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likumā tika atbalstīti bez diskusijām, tomēr pagājušās nedēļas nogalē premjers Māris Kučinskis parakstījis rezolūciju satiksmes ministram Uldim Augulim, aicinot steidzami sagatavot informāciju saistībā ar piedāvātajiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā un Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Satiksmes ministram uzdots atkārtoti izvērtēt piedāvāto CO2 izmešu ierobežošanas mehānismu un vienlaikus piedāvāt risinājumu, kas neuzliktu nesamērīgu maksājumu slogu saimniecībām ar zemiem ienākumiem un kuru rīcībā ir transportlīdzekļi, kas vecāki par septiņiem gadiem, piemēram, ieviešot paaugstinātu nodokļa/nodevas likmi par noteiktas luksusa klases transportlīdzekļu ekspluatāciju.

Pagājušajā gadā pandēmijas un citu apstākļu ietekmē kritušies jauno automašīnu pārdošanas apjomi gan Baltijā, gan citviet Eiropā. Izņēmums bija elektriskie transportlīdzekļi, kuru pārdošanas rādītāji 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, Eiropā pieauga vidēji par 137%.

Latvija, Lietuva un Igaunija jaunu elektroauto pārdošanas rādītāju tabulās starp Eiropas valstīm ieņem pirmās vietas. Vislielākais elektroauto pārdošanas pieaugums pērn, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā, starp Baltijas valstīm konstatēts Igaunijā – 419%, kam seko Latvija ar 358% un Lietuva – 279%, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gadā vieglo automašīnu tirgus Eiropas Savienības (ES) valstīs samazinājās vidēji par 23,7%, rāda Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) publiskotie dati. Kopumā ES tirgū pērn pārdoti 9,9 miljoni jaunu automašīnu, kamēr 2019. gadā pārdoto auto skaits bija vairāk nekā 13 miljoni. Tai pašā laikā Eiropā pērn pārdoto elektrisko transportlīdzekļu un plug-in hibrīdu skaits ir pieaudzis par 1,4 miljoniem, kas ir par 137% vairāk nekā 2019. gadā.

Igaunijas parlaments 12.jūnijā trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu par transportlīdzekļu nodokļa ieviešanu.

Par to balsoja 57 deputāti, bet 28 deputāti bija pret.

Mehānisko transportlīdzekļu nodokļa likums paredz no nākamā gada Igaunijā ieviest nodokli, kas sastāv no divām daļām. Pirmo daļu katru gadu maksā mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieks par ceļu satiksmes reģistrā reģistrēto transportlīdzekli. Nodokļa likme mehāniskajiem transportlīdzekļiem sastāvēs no pamatdaļas, kas būs atkarīga no ogļskābās gāzes izmešiem un bruto masas. Otrā daļa būs mehānisko transportlīdzekļu reģistrācijas nodeva, ko maksās, reģistrējot vieglos automobiļus un mikroautobusus autoceļu satiksmes reģistrā.

Jaunā nodokļa mērķis ir mudināt cilvēkus, iegādājoties jaunu automašīnu, izvēlēties videi draudzīgāku variantu, kā arī veicināt vecāku transportlīdzekļu izmantošanu, pirms to lietderīgās lietošanas laiks ir beidzies. Nodoklis par vieglajiem automobiļiem un mikroautobusiem samazināsies, transportlīdzeklim novecojot. Salīdzinot ar pašreizējām cenām, nodoklis palielinās automašīnu iegādes un ekspluatācijas izmaksas par 5-15 %.

Turpmāk personai, kurai pašai vai kopā ar laulāto vai kuras laulātajam apgādībā ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni, ceļa nodoklis par attiecīgo kalendāro gadu būs jāmaksā 50 procentu apmērā. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrdien, 12.maijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Patlaban noteikts, ka šādai ģimenei nodoklis ir 80 procentu apmērā.

Nodokļa atlaidi persona saņems par vienu tās īpašumā, turējumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli, ja tas reģistrēts kā vieglais pasažieru vai pašlietojuma transportlīdzeklis, kravas transporta kaste vai furgons, kurā ir vairāk nekā četras sēdvietas, autobuss ar pasažieru sēdvietu skaitu līdz 16 vietām, kā arī vieglais kravas vai speciālais dzīvojamais autobuss.

Savukārt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis turpmāk nebūs jāmaksā personai, kuras apgādībā ir bērns ar invaliditāti, kas nav saistīta ar pārvietošanās traucējumiem. Patlaban no ceļa nodokļa nomaksas ir atbrīvota ģimene, ja tajā ir bērns ar invaliditāti, kuram ir kustību traucējumi. Izmaiņas likumā nepieciešamas, jo arī bērnam, kuram invaliditāte noteikta bez kustību traucējumiem, vienīgais pārvietošanās līdzeklis uz skolu vai pie ārsta bieži vien ir ģimenes automašīna, pauž likumprojekta autori. Atbrīvojums attieksies tikai uz vieglo transportlīdzekli.

Turpmāk personai, kurai pašai vai kopā ar laulāto vai kuras laulātajam apgādībā ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni, ceļa nodoklis par attiecīgo kalendāro gadu būs jāmaksā 50 procentu apmērā. To nosaka Saeimā ceturtdien, 21.maijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi T ransportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Līdz šim šādai ģimenei nodoklis ir 80 procentu apmērā.

Nodokļa atlaidi persona saņems par vienu tās īpašumā, turējumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli, ja tas reģistrēts kā vieglais pasažieru vai pašlietojuma transportlīdzeklis, kravas transporta kaste vai furgons, kurā ir vairāk nekā četras sēdvietas, autobuss ar pasažieru sēdvietu skaitu līdz 16 vietām, kā arī vieglais kravas vai speciālais dzīvojamais autobuss.

Savukārt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis turpmāk nebūs jāmaksā personai, kuras apgādībā ir bērns ar invaliditāti, kas nav saistīta ar pārvietošanās traucējumiem. Līdz šim no ceļa nodokļa nomaksas bija atbrīvota ģimene, ja tajā ir bērns ar invaliditāti, kuram ir kustību traucējumi. Izmaiņas likumā bija nepieciešamas, jo arī bērnam, kuram invaliditāte noteikta bez kustību traucējumiem, vienīgais pārvietošanās līdzeklis uz skolu vai pie ārsta bieži vien ir ģimenes automašīna, pauž likumprojekta autori. Atbrīvojums attieksies tikai uz vieglo transportlīdzekli.

No 2019. gada vairumam vieglo auto īpašnieku transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis būs jāmaksā pēc ražotāja norādītajiem CO2 izmešiem.

Jāatgādina, ka šādu risinājumu paredz 2016. gada nogalē akceptētie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļu likumā. Vairāk maksās tā auto īpašnieks, kura spēkrats vairāk piesārņo apkārtējo vidi.

«Būtībā ir beidzies iepriekš noteiktais pārejas laiks,» uzsver Auto asociācijas izpilddirektors Ingus Rūtiņš. Viņš atgādina, ka jau no 2017. gada transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli pēc CO2 apmēra maksāja tie, kuri Latvijā ieveda auto (kura pirmās reģistrācijas gads ir, sākot ar 2009. gadu), sākot ar 2017. gada 1. janvāri. Savukārt visi pārējie vieglo auto, kuri jau bija reģistrēti Latvijā līdz 2017. gada 1. janvārim (kura pirmās reģistrācijas gads ir, sākot ar 2009. gadu), transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli pēc CO2 izmešiem maksās, sākot ar 2019. gadu. Viņš atgādina, ka lielas jaudas motoru (virs 3500 cm3) auto īpašniekiem ir noteikts papildu nodoklis kā fiksēta summa 300 eiro apmērā. To auto īpašnieki, kuru spēkratu pirmās reģistrācijas gads ir līdz 2008. gada 31. decembrim, turpinās maksāt tādu pašu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kādu maksājuši līdz šim, – summu likmēm, kas tiek noteiktas par auto jaudu, motora tilpumu un jaudu.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja Vides ministrijas ierosinājumu atteikties no pašreizējās vienreizējās automašīnas reģistrācijas nodevas, tās vietā ieviešot ikgadēju nodokli par automašīnas radīto piesārņojumu.

Ja Lietuvas parlaments pieņems likumprojektu, jaunais nodoklis pakāpeniski tiks ieviests 2023.-2025.gadā. Plānots, ka nodokļa ieņēmumi gadā sasniegs 170 miljonus eiro.

"Transportlīdzekļu radītie izmeši pieaug, un mums ir jārīkojas, lai samazinātu transportlīdzekļu radītos izmešus, vienlaikus attīstot alternatīvas," valdības sēdē teica Lietuvas vides ministrs Simons Ģentvils.

Pagājušajā nedēļā Vides ministrija paziņoja, ka 54% automašīnu īpašnieku Lietuvā būs jāmaksā ikgadējs nodoklis par piesārņojumu, kura apmērs nepārsniegs 100 eiro.

Trešdien valdības sēdē Ģentvils skaidroja, ka pašlaik nodoklis nebūtu jāmaksā 18% automašīnu īpašnieku. Automobiļiem ar benzīna dzinēju nodoklis plānots mazāks nekā dīzeļdzinēja spēkratiem.

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Igaunijas Automašīnu īpašnieku asociācija savākusi vairāk nekā 11 300 parakstu pret valdības plānoto automašīnu nodokli, bet tautas iniciatīvu vietnē "Rahvaalgatus.ee" pret ieceri ieviest nodokli automobiļiem parakstījušies vairāk nekā 19 000 cilvēku.

Automašīnu īpašnieku asociācijas izveidoto petīciju vietnē "Petitsioon.ee" var parakstīt vēl otrdien līdz plkst.23.59, kamēr vietnē "Rahvaalgatus.ee" parakstu vākšana turpināsies līdz augusta beigām.

Petīcija "Petitsioon.ee" reģistrēta 5.februārī, un otrdien petīcijas parakstītāju skaits pārsniedza 11 300.

Savukārt "Rahvaalgatus.ee" Igaunijas Automašīnu īpašnieku asociācijas petīcija reģistrēta 13.jūlijā, un otrdien parakstītāju skaits tuvojas 19 100.

Igaunijas Automašīnu īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Prīts Tammeraids pauda pārliecību, ka auto nodokļa ieviešana ir apšaubāma gan no lietderības, gan ētikas viedokļa.

Viņaprāt, tāds nodoklis neveicinātu videi draudzīgāku un dažādāku transportlīdzekļu izvēlēšanos, bet plānotais nodoklis liks automobiļu īpašniekiem tos pārdot vai nodot metāllūžņos.

Valsts budžetu grib palielināt ar augstāku degvielas, alkohola, tabakas akcīzes nodokli, ieviest jaunu «bagātnieku» nodokli, kā arī minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu .

Tādu ainu iezīmē valdības sēdē lemtais. Paredzēts, ka trešdien par šiem jautājumiem diskusijas turpināsies Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē un gala vārds par tiem būs jāsaka Saeimai. LDDK plāno NTSP sēdē piedāvāt alternatīvus fiskālās telpas paplašināšanas veidus 2016.gadā. Pašlaik netiek izskatīta ideja par PVN pamatlikmes pacelšanu par vienu vai diviem procentpunktiem, kas valsts maku varētu papildināt aptuveni par 90 vai 180 milj. eiro, taču, ja citas iespējas netiks atrastas, nav izslēgts arī šī jautājuma izskatīšana.

Valdībā tika izskatīts priekšlikums no 2016. gada ieviest solidaritātes jeb t.s. «bagātnieku» nodokli, kas tiktu piemērots tām darba algām, kuru apmērs gadā pārsniedz 48 tūkst. eiro jeb 4000 eiro mēnesī un no kurām netiek maksāts sociālais nodoklis. Pēc Finanšu ministrijas informācijas šis nodoklis procentuālā apmērā būtu līdzvērtīgs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmei. Nodoklis tiktu dalīts starp darba devēju un darba ņēmēju, bet tā ieņēmumi tiktu novirzīti valsts pamatbudžetā. Gadā šāds jaunievedums valsts maku papildinātu ar 40,9 milj. eiro. DB jau rakstīja, ka uzņēmēji šo ideju kritizēja un apšaubīja tā lietderību.

Latvijas Transportlīdzekļu Tirgotāju Asociācija (LATTA) pievērš politiķu un sabiedrības uzmanību absurdam jaunam reģistrācijas nodoklim, kuru no 2021.gada, ja tam piekritīs Saeima, plānots piemērot par 4 gadiem vecākiem transportlīdzekļiem.

Auto pirkumam pieejamie līdzekļi tā jau ne turīgajam vidējam Latvijas pircējam jaunā nodokļa dēļ samazināsies, liekot izraudzīties vēl vecākus transportlīdzekļus. Videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādi citur pasaulē panāk, valstij atbalstot to iegādi, nevis sodot nāciju ar "mazāk turīgo iedzīvotāju mobilitātes nodokli".

Saeimas uzdevums ir lemt pret vai par Ministru kabinetā 2020.gada 29.septembrī izskatītajiem grozījumiem likumā par transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, kas paredz ieviest jaunu transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli. Piemēram, par vidēja izmēra lietotu ģimenes auto, kas aprīkots ar dīzeļdzinēju iecerēts papildus iekasēt 240-680 eiro. Vienlaicīgi, aizbildinoties ar vides aizsardzību un aprēķinu metodikas maiņu iecerēts palielināt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa maksājumus. Piemēram, pat par vienass piekabi vai puspiekabi (līdz 750 kg), kas izmešus nerada, turpmāk plāno prasīt 60 eiro gadā (šobrīd nodokli nepiemēro). Latvijā jau šobrīd ir augstākie auto nodokļi Baltijas valstīs.

Auto asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē aicināja, veicot plānotās Transporta nodokļa likmju izmaiņas, zemizmešu automašīnām nepiemērot nodokļus.

Apakškomisija pirmdien skatīja jautājumu par plānotajām Transportlīdzekļa nodokļa likmju izmaiņām.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns stāstīja, ka no 2021.gada plānots ieviest vienreizēju vieglo transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli, kura galvenais mērķis ir novērst vecu un vidi vairāk piesārņojošu automašīnu reģistrāciju Latvijā. Turklāt ar mērķi veicināt ekoloģiskāku automašīnu izvēli, tām noteiktas zemākas likmes.

Satiksmes ministrijas piedāvātais variants paredz, ka benzīna piedziņas automašīnām likme būs "1", dīzeļa automašīnām - "2", bet ar dabasgāzi darbināmām - "0,8".

Vectirāns arī skaidroja, ka šāds vieglo automašīnu reģistrācijas nodoklis jau kopš jūlija ir ieviests Lietuvā, bet no oktobra arī Igaunijā. Turklāt šajās valstīs nodoklis būs jāmaksā katru reizi pārreģistrējot automašīnu, bet Latvijā tas attieksies tikai uz pirmreizējo reģistrāciju.

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

Saeima trešdien, 23.novembrī, ārkārtas sēdē galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas paredz transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa reformu. Tā paredz pakāpenisku pāreju uz ceļa nodokļa likmju aprēķināšanu pēc CO2 daudzuma izplūdes gāzēs.

Patlaban, reģistrējot auto, ir jāmaksā reģistrācijas nodoklis un reizi gadā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis jeb tā sauktais ceļa nodoklis. Likumprojekta autori norādījuši, ka reformas mērķis ir vienkāršot spēkratu nodokļu sistēmu un veicināt automašīnu radītā CO2 samazinājumu, ievērojot principu – piesārņotājs maksā vairāk.

Sākotnēji jaunie nosacījumi attieksies uz tām automašīnām, kas no nākamā gada 1.janvāra tiks reģistrētas Latvijā un to izlaiduma gads būs 2009. un jaunāks. No 2019.gada 1.janvāra tas attieksies uz visiem auto, kas būs jaunāki par 2009.gadu. Savukārt transportlīdzekļiem, kas izgatavoti pirms 2009.gada, CO2 likmes nepiemēros, un auto īpašnieki turpinās maksāt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli pēc līdzšinējās kārtības.

Lai atsvērtu transportlīdzekļu nodevas atcelšanas radīto iztrūkumu budžetā 80 milj. eiro apmērā, tiek piedāvāts palielināt akcīzes nodokli degvielai un autogāzei par 2–5 centiem par litru, pārvadātāji šokā, degvielas tirgotāji neizpratnē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šīs nedēļas Saeimas plenārsēdes darba kārtībā iekļauti Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputātu Daiņa Liepiņa, Nellijas Kleinbergas, Jura Viļuma, Mārtiņa Bondara, Mārtiņa Šica, Jāna Ruka un Ivara Brīvera rosinātie grozījumi akcīzes nodokļa likumā, kas paredz 2016. gadā paaugstināt akcīzes nodokļa likmes benzīnam, dīzeļdegvielai un autogāzei.

Divus atcels

«Akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana ir saistīta ar transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likvidāciju motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kā arī ar uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likvidāciju,» skaidro Saeimas LRA frakcijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Viņš atgādina, ka, lai novērstu netaisnību, kas izveidojusies starp privāto un valsts pārvaldes sektoru, nepieciešams likvidēt tā saukto dienesta auto nodokli jeb uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli.

Saeima pieņēmusi nozarē ilgi gaidīto un loģisko lēmumu palielināt reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni no 50 000 līdz 75 000 eiro. Tas varētu būt viens no stimuliem arī elektromobiļu pārdošanas apjomu kāpumam un līdz ar to Latvijas iespējai veiksmīgāk tuvoties noteiktajiem Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Taču nozīmīgs un vērtīgs solis būtu noteikt reprezentatīvā auto nodokļa piemērošanas periodu līdz pieciem gadiem, tādā veidā veidojot samērīgu nodokļu politiku un neliekot par kādreiz ekskluzīvu auto arī pēc 10 gadiem maksāt paaugstinātu likmi.

Tiek noņemts papildu slogs uzņēmumiem

Vairāku gadu laikā jaunu automobiļu cenas būtiski palielinājās inflācijas un izejmateriālu izmaksu pieauguma dēļ. Rezultātā patlaban standarta klases automobiļi un ikdienas elektroauto tiek pielīdzināti luksusa klases transportlīdzekļiem, tiem piemērojot reprezentatīvā auto nodokli. Tas rada slogu ikvienam uzņēmumam, kas vēlas šādu automobili iegādāties, jo realitātē netiek pirkts luksusa tipa transportlīdzeklis. Īpašu ietekmi tas atstāj uzņēmumiem, kuri iegādājas automobiļus vairumā. Līdz šim novērots tas, ka tiek meklēti citi veidi, kā reģistrēt vai iegādāties automobiļus, nereti apejot likumdošanas normas. Lai arī ceļš uz izmaiņām bija salīdzinoši garš, Saeima beidzot ir pieņēmusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, palielinot reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni no 50 000 līdz 75 000 eiro. Tādējādi uzņēmumi varēs iegādāties automobiļus no plašāka piedāvājuma klāsta, tiem nebūs vajadzības meklēt citus veidus tos reģistrēt, kā arī tiks veicināta "zaļā” politika, jo būs lielākās izvēles iespējas elektromobiļu klāstā, kas ir augstākās cenās. Rezultātā tiks pozitīvi ietekmēta valsts ekonomika un vide.

No nākamā gada plāno atcelt vieglo auto reģistrācijas nodokli, bet tiks pārskatīts transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, vairāk varētu būt jāmaksā par tiem auto, kuri vairāk piesārņo vidi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdībā konceptuāli atbalstīta ideja par transportlīdzekļu nodokļu revīziju, atzīst finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

«No nākamā gada piedāvāts atcelt tā dēvēto vieglo auto un motociklu reģistrācijas nodokli, kas pašlaik nereti tiek minēts kā iemesls, kāpēc uzņēmumi ar lielu autoparku reģistrē tos Igaunijā, kur šāda pirmreizējās reģistrācijas nodokļa nav,» skaidroja finanšu ministre. Viņa gan steidz piebilst, ka kopējais nodokļu slogs auto īpašniekiem nesaruks, jo transportlīdzekļu reģistrācijas nodoklis iekļausies auto ekspluatācijas nodoklī – atkarībā no dzinēja lieluma un no auto radītā piesārņojuma līmeņa. «Tādējādi, tas, kuram ir lielāks auto un kurš vairāk piesārņo dabu, arī maksās lielāku ekspluatācijas nodokli,» uzsver D. Reizniece-Ozola.