Banku klienti lielāko daļu savas naudas vienkārši tur norēķinu kontos
Zemās procentu likmes un vairāku Eiropas valstu problēmas neveicina iedzīvotāju vēlmi naudu noguldīt uz ilgākiem termiņiem, tādējādi lielākā daļa klientu naudas bankās tiek glabāta kontos kā pieprasījuma noguldījumi.
Laiks, kad par naudu bankas piedāvātajā termiņnoguldījumā, varēja saņemt virs 10%, ir garām, un patlaban, noguldot brīvos līdzekļus, iespējams saņemt vien dažus procentus. Tas ir viens no būtiskiem faktoriem, kādēļ nauda tiek turēta kontos, nevis ieguldīta depozītos. Tadējādi gada laikā rezidentu pieprasījuma noguldījumu apjoms ir audzis par 12,7% līdz 3,3 miljardiem latu, kamēr izsniegto depozītu kopsumma ir kritusies par 10%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati. Savukārt nerezidentu noguldījumu kopējais apjoms audzis par 25%, pieprasījuma noguldījumiem palielinoties par 44%.
Tendences pamatā ir vairāki faktori, kur lielu lomu spēlē tieši naudas cena, kura šobrīd ir ļoti zema globālās ekonomiskās situācijas dēļ, skaidro Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs Reinis Jansons.
Tā kā tuvākajā nākotnē depozītu likmes latos, eiro un dolāros saglabāsies zemas, tad sagaidāms, ka turpināsies līdzšinējās tendences - priekšroka tiks dota naudas turēšanai norēķinu kontā, turklāt eiro noguldījumu apjomi varētu samazināties, pieaugot naudas noguldījumiem citās ārvalstu valūtās un latos, paredz SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Viņam piekrīt arī bankas Citadele valdes loceklis Valters Ābele, skaidrojot, ka kopējais noguldījumu apjoms Latvijā pieaug, galvenokārt pateicoties nerezidentu naudas ieplūdei.
Plašāk lasiet laikrakstā Dienas Bizness.