«Tikai paši ar savu naudu mēs nevaram pacelt ekonomiku,» tā, komentējot ekonomista Jāņa Ošleja teikto, ka «jāiemācās dzīvot pašiem no savas naudas, nevis aizņemties», laikrakstam Neatkarīgā sacījis ekonomikas doktors, LU profesors, biedrības Stratēģiskās pētniecības un vadības centrs valdes priekšsēdētājs Andris Deniņš.
«Un - vajag nevis aizņemties, bet piesaistīt tā sauktā riska kapitāla fondus. Panākt, ka cilvēki ir gatavi nākt ar lielu naudu, ar miljardiem. Runa vairs nav par simtiem miljonu, runa ir par miljardiem, kas jāiegulda Latvijas ekonomikā.
Lai Latvija paceltos, ir vajadzīgi 40 miljardi tuvāko astoņu gadu laikā. Tie jāatrod. Un - ne tik vien, kā gaidot uz ES līdzekļiem. Nauda jāpiesaista. Neaizņemoties. Ieguldot. Šajā virzienā ir maz darīts. Nepietiek zināšanu, nepietiek entuziasma,» skaidrojis ekonomikas doktors.
«Es ar to nodarbojos pēdējos gados un esmu pārliecināts, ka rezultāts būs. Es braucu uz Briseli runāt apmēram par 30 miljardiem, kas varētu tuvākajos gados ieplūst Latvijā. Bet tā nav aizņemta, tā ir piesaistīta nauda, kas varētu tikt ieguldīta konkrētā ražošanā. Kopuzņēmumu (joint venture) kapitāls,» stāstījis A. Deniņš.
Intervijā laikrakstam Neatkarīgā viņā arī sacījis: «Es absolūti nešaubos par lata stabilitāti. Tāpēc mani pārsteidz steiga virzībā uz eirozonu. Un nav argumentu, kāpēc mums būtu jāskrien uz eirozonu nelaikā. Turklāt mēs pat necenšamies no šīm unificējošām darbībām dabūt kādu labumu sev.
Vismaz būtu pieprasījuši - norakstiet parādus! Ja pāriesim uz eiro, tad 15% no mūsu zelta rezervēm būs jāatdod. Tas ir pietiekami daudz.»