Ar meditācijām un lūgšanām ekonomiku neuzcelsi, bet tieši tas ir nepieciešams kā tibetiešiem, tā kuram katram pasaulē – tā savā trešajā vizītē Latvijā Tibetas budistu garīgais līderis Viņa Svētība Dalailama XIV sacīja preses konferencē.
Uz DB jautājumu, kā viņš attiecas pret biznesu kā «naudas taisīšanu», Dalailama atbildēja: «Mums vajag naudu.» Un tad pastāstīja par tikšanos ar kādu Romas katoļu mūku Spānijā, pie Barselonas. Viņš piecus gadus bija pavadījis kā vientuļnieks, dzīvojot kalnā, «pazemīgā sadzīvē», raksturoja Dalailama. «Viņam bija maize un tēja, un pavisam nedaudz silta ēdiena. Un tomēr viņam tā tēja un maize bija nepieciešama. Bez naudas viņš nevar izdzīvot. Tā ka nauda ir svarīga.»
«Pasaules līmenī aizvien ir miljoni nabadzīgu cilvēku ‒ Āfrikā, Āzija un, skat’, arī Indijā! Indijā ir miljards iedzīvotāju, un, es domāju, simtiem tūkstošu iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Un bērniem – miljoniem mazu bērnu – ir nepietiekams uzturs. Tāda ir realitāte. Un tā nozīmē, ka mums vajag vairāk naudas.»
«Bet cilvēki, kas ir pie naudas taisīšanas, kas ir biznesā, domā tikai par savu peļņu, par sava labuma īstenošanu, un sliktākajā gadījumā pat ekspluatē strādniekus. Un krāpjas. Tas ir ļoti slikti,» turpināja Dalailama. «Un korupcija! Tas pašlaik ir ļoti nopietni. Piemēram, Ķīnā – neizmērojama korupcija. Arī Indija – ļoti daudz korupcijas.»
Par biznesa vadību viņš sacīja, ka «biznesa cilvēkiem jādomā, kā bizness varētu darboties efektīvi, godīgi un caurskatāmi. Ja kompāniju vadītāji dara savu darbu caurskatāmi un atklāti, viņu darbinieki tiem uzticas, tāpat arī klienti. Un visiem ir labāk. Tāpēc es domāju, ka ikvienu cilvēku darbu ir jādara ar lielāku godīgumu, patiesīgumu, ar lielāku līdzjūtību.»
Līdzīgas ir Dalailamas domas par cilvēku rosību vispār. «Jebkurš cilvēka darbs ir pozitīvs. Bet jebkurš darbs, arī reliģisks, un pat mans ‒ es kā Dalailama ‒, ja es to daru ar savtīgu motivāciju, zaudē cienīgumu. Ak, cik es svēts! (Pasmejas.) Reliģijas darbs, reliģijas bizness arī kļūst netīrs, līdzīgi kā politika kļūst par netīru politiku. Līdzīgi ‒ netīra ekonomika, netīrs bizness, netīra reliģija. Viss atkarīgs no motivācijas. Tā es uzskatu.»
Atbildot uz Latvijas žurnālista jautājumu par acīmredzamo vietējās varas distancēšanos no šīs vizītes, Dalailama sacīja, ka tādas īsti politiskas viņam ir bijušas tikai divas vizītes – reiz Vašingtonā un arī Briselē. Citādi viņš ar pasaules vairāk vai mazāk varenajiem tiekas kā ar jebkuru cilvēku. Viņa Svētība klātesošajiem arī nospēlēja nelielu pantomīmu, kā izskatās par sevi augstu sadomājušies tautu valdnieki. Kā jau ierasts, tikšanās reizē ar Dalailamu smieklu netrūka.
Jāpiebilst, ka Dalailama no savas Tibetas sekulārā līdera formālās varas atteicās 2011. gada 14. martā. Viņš aizvien gan ir Tibetas budisma līderis.
Dalailama sacīja, ka viņa tauta par palikšanu Ķīnas sastāvā ir nolēmusi jau 1974. gadā, tāpēc jautājums par Tibetas neatkarību nav aktuāls. Piederība Ķīnai, viņaprāt, tibetiešiem ir nozīmīga, «jo ar meditācijām un lūgšanām ekonomiku neuzcelsi», tāpēc līdzdalība Ķīnas ekonomiskajā izaugsmē ir par labu arī Tibetai.
Viņš gan uzsvēra nozīmību saglabāt Tibetas kultūru, sevišķi valodu, kas pēc Dalailamas ieskata ir precīzākā valoda pasaulē, kad runa ir par budismu. Kultūras pašnoteikšanās un saglabāšana ir tautu tiesības – tā vairākkārt dažādu jautājumu sakarā uzsvēra Dalailama.
