Pārrunājot šī brīža aktualitātes saistībā ar eirozonas problēmjautājumiem un Eiropas Savienības nākotnes redzējumu, Latvijas prezidents Andris Bērziņš un Somijas prezidente Tarja Halonena bijuši vienisprātis, ka eirozonas šī brīža grūtības nevar būt par šķērsli Latvijas nodomam izpildīt Māstrihtas kritērijus un iestāties eirozonā.
«Es neredzu tam alternatīvu, jo mazas ekonomikas nākotnes attīstībai pievienošanās lielam vienotas valūtas tirgum ir vienīgais risinājums, kas dotu iespēju ekonomikai augt,» uzsvēris A. Bērziņš.
Latvijas prezidents sarunas gaitā paudis ieinteresētību Somijas pieredzes pārņemšanā lielo valsts uzņēmumu pārvaldībā, kur Somija esot viens no labākajiem paraugiem ES līmenī. Arī Somijas augstākās izglītības paraugs varētu kalpot par labu paraugu Latvijas augstākās izglītības sistēmas reformām.
«Mūsu valstis ir tuvas gan pēc vēstures analoģijām, gan mentāli. Mēs labi saprotam viens otru,» teicis A.Bērziņš, stāstot T.Halonenai par vienu no šī brīža Latvijas būtiskākajiem neatliekami risināmajiem jautājumiem – ekonomisko emigrantu plūsmas apturēšanu un atgriešanu Latvijā.
Somijas prezidente paudusi izpratni par situācijas nopietnību, jo pagājušā gadsimta 50.–60.gados daudz somu pēckara seku iespaidā pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā, kas ievērojami samazināja valsts iedzīvotāju skaitu un negatīvi ietekmēja valsts ekonomikas atjaunošanos pēc kara postījumiem. Šai sakarībā T.Halonena uzsvērusi, ka galvenais, kas jādara valstij, ir saiknes saglabāšana ar aizbraukušajiem cilvēkiem, kas lielā mērā iespaido arī viņu lēmumus kādreiz atgriezties.
Sarunas noslēgumā Somijas prezidente uzaicinājusi Latvijas prezidentu nākamā gada februārī apmeklēt Helsinkos plānoto Arajološas grupas valstu prezidentu kārtējo tikšanos, kas būtu laba iespēja neformālākā gaisotnē apmainīties ar informāciju par aktualitātēm, smelties pieredzi to risināšanā un nodibināt kontaktus ar citu valstu pirmajām amatpersonām.
