Visai spēji pēdējo nedēļu laikā preču biržā palielinājusies kviešu cena. Piemēram, ASV visaktīvāk tirgoto kviešu nākotnes piegāžu līguma cena kopš augusta vidus palēkusies jau par 22% un sasniegusi sešu ASV dolāru atzīmi par bušeli. Arī gada skatījumā ASV kvieši kļuvuši gandrīz par ceturto daļu dārgāki.

“The Wall Street Journal” vēl arī ziņo, ka Melnās jūras reģiona kviešu (galvenokārt no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas) cena pagājušās nedēļas beigās pakāpusies līdz 246,25 ASV dolāriem par tonnu, kas ir augstākais līmenis aptuveni gada ar pusi laikā. Savukārt kviešu cena Parīzes preču biržā sasniegusi gandrīz 200 eiro par tonnu, kas ir teju par 10% vairāk nekā augustā.

Kopumā vairāku lauksaimniecības izejvielu cenu pieaugumu balsta nelabvēlīgi laika apstākļi. Karstas vasaras iespaidā vērojami visai sausi apstākļi gan Krievija, gan ASV, kas ir pasaulē lielākās kviešu eksportētājas. Valdot šādam fonam, spekulācijas ir, ka ziemāju raža varētu nebūt tā lielākā.

Pārtikai gan kritumi, gan kāpumi - starp tirdzniecības kariem un nokrišņu mākoņu vērošanu.

Šogad dažādu pārtikas izejvielu cena uzvedusies visai atšķirīgi. Piemēram, ja aktīvāk tirgoto kviešu nākotnes piegāžu līgumu cena ASV preču biržā kopš janvāra sākuma ir palielinājusies gandrīz par ceturto daļu līdz 5,3 ASV dolāru atzīmei par bušeli, tad sojas pupiņu vērtība ir sarukusi par 7% līdz deviņu ASV dolāru atzīmei par bušeli. Tāpat tā strauji sarukusi kafijai un cukuram.

Kviešu cenai šogad straujāk licis pieaugt tas, ka Eiropā un Melnās jūras reģionā sevi bija pieteicis sausums, kas attiecīgi noveda pie mazākas ražas laikā, kad pieprasījums pēc šī kultūrauga ir liels. Rezultātā arī Krievija, kas ir pasaulē lielākā kviešu pārdevēja, pirmo reizi sešās sezonās novāca mazāku kviešu ražu, kas raisīja papildu satraukumu par pietiekamiem, globālajiem šīs pārtikas izejvielas eksporta apmēriem. Rezultātā šobrīd vērojama situācija, ka kvieši ir dārgākie aptuveni trīs gadu laikā. Jāteic, ka paredzējumus par šādas tendences turpināšanos nevarētu saukt par tiem pašiem spēcīgākajiem. Protams, daudz ko pārtikas izejvielu cenu ziņā noteiks laika apstākļi, kuru ietekmi paredzēt ir ļoti grūti. Lai nu kā – daļa šī tirgus ekspertu skaidro: šāds kviešu cenas pieaugums nozīmējis, ka lauksaimnieki ir ieinteresēti ar tiem apsēt daudz lielākas platības. Tādējādi kviešu cena nākamgad varot kļūt pati par savu šā gada veiksmes upuri, jo esot gaidāms būtisks šīs izejvielas piedāvājuma pieaugums.

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Kopš marta, kad Krievijas agresija Ukrainā tika sodīta ar plašām ekonomiskajām sankcijām un Krievijas izolāciju, esam saskārušies ar šo norišu pirmajām sekām. Vispirms jau tā ir visaptveroša un noturīga inflācija, jauni izaicinājumi energoresursu un citu izejvielu pieejamībā, tā ir daudzu nozaru pārorientēšanās uz citām piegāžu ķēdēm.

Viena no visplašāk ietekmētajām nozarēm ir lauksaimniecība, – daudzas pasaules valstis ar bažām raugās uz to, kā sarūk kviešu, kukurūzas, saulespuķu eļļas pieejamība. Savukārt lauksaimnieki visvairāk to izjūt minerālmēslojuma pieejamībā un cenu pieaugumā, kā arī dārgākā degvielā. Vienlaikus ar izejvielu pieejamību, apgrūtināta ir arī lauksaimniecības produktu loģistika. Karš Ukrainā ir apturējis lielu daļu no šogad plānotā eksporta, tomēr Eiropas, ASV un citu valstu atbalsts Ukrainas cīņā pret agresorvalsti liek saredzēt gaismu tuneļa galā.

Lielākā problēma – transporta ceļi

Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainas daļa pasaules kviešu eksportā bija ap 10%, bet Krievijas – vēl 16%. Pieņemot, ka daļa no šiem eksporta apjomiem tiek atcelti (kara vai sankciju dēļ), tas rada lielu ietekmi uz pasaules tirgu. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šobrīd runā par globālu pārtikas krīzi, kas īpaši varētu apdraudēt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Attiecībā uz Ukrainu pamata problēma ir nodarītie postījumi ostām un sauszemes transporta infrastruktūrai – šā gada martā Ukrainas graudu eksports bija četras reizes mazāks nekā februārī. Kviešu cenas ir pieaugušas no aptuveni 200 eiro par tonnu pagājušā gada nogalē līdz 350 eiro par tonnu šogad.

Ukrainas fermeriem esot ļoti aizņemtiem, savu tehniku papildinot ar ienaidnieka tankiem un bruņumašīnām vai tos pārvietojot uz draudzīgo spēku pusi, laika var neatlikt apsēt laukus.

Krievijas karš un tās briesmīgie noziegumi Ukrainā radījuši visai pamatotas bažas par pietiekamām pārtikas izejvielu piegādēm globālā līmenī. Ja karš ievelkas, tad problēmas šajā ziņā var būt būtiskas.

Attiecīgi ļoti jutīgi uz jebkādiem pavērsieniem šajā reģionā turpina reaģēt kviešu cena. Kopš februāra līdz 8. martam ASV preču biržā kviešu piegāžu līgumu cena bija palēkusies par 75%. Kopš tā brīža kviešu cena biržā gan atkal ir samazinājusies par 15%.

Savukārt Parīzes preču biržā kviešu cena pieaugusi virs 380 eiro par tonnu (cena marta pirmajā galā bija palēkusies arī virs 400 eiro par tonnu), kur, piemēram, pagājušā gada vasarā tie bija 189 eiro par tonnu, bet pirms šī kara – 280 eiro par tonnu. Tas ir pieaugums attiecīgi par 100% un 36%.

Patlaban graudu cenas ir stabilas un tādas varētu saglabāties arī turpmāk, aģentūrai LETA prognozēja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

«Pašlaik nav prognožu, ka cenas varētu kāpt, jo mūsu kaimiņvalstī - Krievijā - ir ļoti augstas ražas, absolūti rekordi, kas kompensē ražas kritumu citās valstīs, kur tā samazinājusies. Līdz ar to pašlaik nav pamata cerēt, ka pēc mēneša cenas kāps. Ar šā brīža cenu līmeni droši vien jārēķinās,» teica Ruža.

Arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai LETA pastāstīja, ka graudu cenas patlaban ir stabilas. «Cenas nav kritušās tik zemu kā pagājušogad un šobrīd turas [esošajā līmenī],» teica Jansons, piebilstot, ka kviešu cena biržā ir apmēram 165 eiro par tonnu.

Informācija interneta vietnē graudi.lv liecina, ka šīs trešdienas, 27.septembra mīksto kviešu decembra līgumu dienas noslēguma cena Parīzes biržā MATIF bija 167 eiro tonnā, kas ir vairāk nekā pirms gada šajā dienā, kad to cena Parīzes biržā MATIF bija 161,50 eiro tonnā. Savukārt rapša novembra līgumu dienas noslēguma cena Parīzes biržā MATIF bija 371,25 eiro par tonnu, kas ir mazāk nekā pērn šajā dienā, kad cena bija 375,25 eiro tonnā.

Patlaban graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, tomēr negatīvi vērtējams, ka tām ir tendence kristies, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Viņš pastāstīja, ka graudu cenas patlaban ir augstākas nekā pērn attiecīgajā periodā un atbilst tam, ko daudzi graudkopji bija nosprauduši kā vēlamo graudu cenu līmeni.

Viņš atgādināja, ka vēl salīdzinoši nesen graudu cenas strauji paaugstinājās saistībā ar ne pārāk iepriecinošajām globālajām ziņām no dažādiem graudu audzēšanas reģioniem par laika apstākļu dēļ radītām likstām. Taču tagad cenām atkal ir tendence pakāpeniski samazināties, un tās ir atgriezušās apmēram tajā pašā līmenī, kur bija pirms mēneša. Tas tāpēc, ka bažas par graudu krājumiem pasaulē ir kliedētas un arī laika apstākļi dažādos graudu audzēšanas reģionos ir stabilizējušies.

Ruža pieļāva, ka turpmāk cenas kritīsies. «Tagad kādu laiku varētu būt graudu cenu lejupslīde, jo apstākļi daudzmaz ir stabilizējušies arī citos reģionos, pesimisms par ražām ir pārdzīvots un līdz ar to graudu cenām ir stabilizējošas lejupslīdošas tendences,» sacīja Ruža. Viņš gan piebilda, ka daudzi Latvijas zemnieki iepriekš bija fiksējuši graudu cenas, līdz ar to cenu svārstības būtiski neietekmē.

Karstuma uzplūdiem, pavērsieniem karā un protekcionismam var būt pa spēkam iekustināt vēl vienu pārtikas inflācijas vilni

Šī vasara pasaulē varētu izvērsies pati karstākā vēsturē. Karstuma viļņi nozīmējuši arī sausumu, kas savukārt sev līdzi nesis izaicinošus apstākļus vairāku populārāko kultūraugu labai ražai.

Karsts un sauss laiks ir vērojams ne tikai Eiropā. Tāds tas ir arī ASV un Ķīnā. Rezultātā tas negatīvi ietekmē dažādu augļu, ogu un pat piena izlaidi. Vismaz šobrīd, piemēram, Eiropā tiek runāts par lielu kaitējumu olīvu un tomātu ražai. Karstuma apdegumi gan esot skāruši visu, sākot no vīnogām līdz melonēm un baklažāniem. Vēl tiek norādīts, ka šādi apstākļi negatīvi ietekmē bišu aktivitāti un tai komplektā nākošo apputeksnēšanu. Tiek, piemēram, ziņots, ka laiks ir bijis tik karsts, ka govis Dienvideiropā ražo mazāk piena. Protams, tas, cik liela negatīva ietekme būs šim sausumam, būs atkarīgs no tā, cik ilgi šādi apstākļi turpināsies.

2020.gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža - 3,5 milj. tonnu, kas ir par 333,9 tūkst. tonnu jeb 10,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Pērn sasniegta arī augstākā graudaugu ražība - vidēji no viena hektāra bija 46,4 centneri (2019.gadā - 42,6 centneri).

Iepriekšējā gada ziema bija labvēlīga ziemāju kultūru pārziemošanai un vasara - ražas novākšanai, kas 2020.gadā būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugumu līdz 55,3 centneriem, kas ir augstākā ziemāju ražība Latvijas vēsturē. Ziemāju graudu kopraža sasniedza 2,4 milj. tonnu jeb 9,8% vairāk nekā 2019.gadā, sējumu platībām pieaugot tikai par 2,9 tūkst. hektāru jeb 0,7%.

Pagājušajā gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža - 2,2 milj. tonnu jeb 62,2% no visas graudu kopražas. To vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 56,9 centnerus, kas ir lielākā ziemas kviešu ražība Latvijas vēsturē. Zemgales reģionā ziemas kviešu ražība sasniedza pat 64,0 centnerus no viena hektāra (2019.gadā 55,2 centneri), un to kopraža sasniedza 894,7 tūkstošus tonnu jeb 41,1% no ziemas kviešu kopražas valstī (39,3% 2019.gadā).

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, 2017.gadā sasniegta Latvijas vēsturē otra augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Visaugstākā ražība bija 2015. gadā – 44,9 centneri no hektāra.

Pērn ar graudaugiem apsēti 703,5 tūkst. hektāru, kas ir par 12,5 tūkst. hektāru jeb 1,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās un nenovākti palika 70 tūkst. ha jeb 10 %, graudu kopraža sasniedza 2,7 milj. tonnu, kas ir tikai par 10,7 tūkst. tonnu jeb 0,4 % mazāk nekā 2016. gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugums no 46,8 centneriem 2016. gadā līdz 49,9 centneriem 2017. gadā. Ziemāju sējumus paguva novākt pirms nelabvēlīgo laika apstākļu iestāšanās un ziemāju graudu kopraža par 109,8tūkst. tonnu jeb 6,2% pārsniedza iepriekšējā gada ziemāju kopražu. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,5 centneri (2016. gadā – 48,0 centneri), un to īpatsvars graudu kopražā pieauga no 58,6 % 2016. gadā līdz 63,3 % 2017. gadā. 45 % no visas ziemas kviešu kopražas novākti Zemgalē, kur to vidējā ražība sasniedza 58,8 centneri no viena hektāra (2016.gadā 55,5 centneri).

Visās pasaules malās uz ekonomisko procesu – un reizē izaicinājumu – skatuves arvien uzstājīgāk vienu no galvenajām lomām sākusi spēlēt paaugstināta inflācija. Daudz kas liecina, ka kādi tās augstākie punkti ir vien priekšā.

Bieži vien par šādu straujāku aktuālo kopējo patēriņa cenu pieaugumu vairāk atbildīgs ir enerģijas cenu lēciens. Tiesa gan, uz vietas nestāv arī, piemēram, pārtikas cena. To baro gan tas pats energoresursu cenu pieaugums, gan, piemēram, bažas, ka nākotnē būs vērojama slikta vairāku svarīgāko pārtikas izejvielu raža.

Rezultātā, piemēram, Apvienoto Nāciju apkopotā globālā FAO Food Price indeksa vērtība oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājusies vēl par 3%. Tas nozīmē, ka gada skatījumā šī pasaules pārtikas izejvielu cenu virzību raksturojošā indikatora vērtība ir pieaugusi jau par 31,3%. Pieejamie Apvienoto Nāciju dati liecina, ka graudaugu cena gada laikā palēkusies par 22,4%. Savukārt piena produkti un gaļa gada laikā kļuvuši attiecīgi par 15,5% un 22,1% dārgāki.

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Globālā mērogā pārtikas cena gada laikā palēkusies jau par ceturto daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju apkopotā FAO indeksa vērtības izmaiņu.

To daļēji noteicis tas, ka ļoti strauji uz arvien augstākiem līmeņiem preču biržās tiekusies daudzu populārāko pārtikas izejvielu cena. Piemēram, kukurūzas piegāžu līgumu cena šogad vien ASV preču biržā ir palēkusies par 30%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma tie jau ir gandrīz 70%. Kviešu cena ASV šogad palēkusies par 13% un kopš pagājušā gada sākuma – par 31%. Savukārt Parīzes preču biržā tirgoto kviešu piegāžu līgumu cena kopš šā gada sākuma augusi par ceturto daļu. Arī sojas pupiņu cena ASV kopš janvāra augusi par 11% un kopš pagājušā gada sākuma – par veseliem 65%. Savukārt cūku dzīvsvara cena ASV preču biržā šogad palēkusies uz pusi līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada. Par aptuveni 10% kopš gada sākuma preču biržās augusi vēl arī cukura cena.

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Pārtikas izejvielu tirgus atrodas mini supercikla sākumā, norādījuši vairāki pasaules lielākie šādu izejvielu tirgotāji.

Financial Times izceļ, ka tādu pārtikas nozares kompāniju kā Cargill, Cofco, Viterra un Scoular vadītāji pauž pārliecību, ka kukurūzas, kviešu un sojas pupiņu cena augsta var saglabāties nākamos divus līdz četrus gadus. Pamatā pieprasījums pēc pārtikas izejvielām liels saglabāšoties no Ķīnas puses. Tāpat sava loma būšot ekonomiku zaļināšanai. Proti, lielāka daļa no pārtikas izejvielām tikšot novirzīta biodegvielas ieguvei.

"Mēs noteikti redzam mini superciklu. Mēs esam vidē, kur noteikumus diktē liels pieprasījums - cilvēku populācija aug, to bagātība aug un tie arī patērē vairāk. Un tam vēl ir jāpievieno uz augu valsts bāzēts degvielas pieprasījums," FT teic, piemēram, Viterra vadība.

Pērn vasaras kviešu sēkla maksāja aptuveni 300 eiro tonnā, taču patlaban kviešu cena var sasniegt pat 500 eiro par tonnu, tādējādi vasaras kviešu sēklas cena šogad var pieaugt par 65-70%, atklāja sēklu tirgotāja SIA "Scandagra Latvia" Sēklu produktu grupas vadītāja Zanda Miltiņa.

Tāpat cena pieaugusi arī zirņu sēklas materiālam - ja pērn cena par tonnu bija vidēji 400-450 eiro, tad šogad tā sasniedz pat 600 eiro tonnā, kas ir par aptuveni 35% vairāk.

"Protams, katram kultūraugam šis cenas sadārdzinājums var būt pilnīgi citādāks, tie var būt kā 10%, tā līdz pat vidēji 70%," skaidroja Miltiņa.

Vienlaikus, kā pauda Miltiņa, pērn kopumā tika ievāktas ļoti sliktas ražas griķu sēklai un vīķu sēklai. Attiecīgi patlaban tirgū šī sēklas materiāla ir pat ļoti maz, tas praktiski ir nepieejams, vai maksā ļoti dārgi.

"Vietējie sēklaudzētāji saņem pieprasījumus no ārzemēm, kur pircēji ir gatavi maksāt pat neadekvātu cenu, lai tik sēklas materiālu varētu iegādāties," sacīja Sēklu produktu grupas vadītāja.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Latvijas lauksaimnieku audzēto kviešu eksports sagādā trīskārt lielākus ienākumus nekā viss Latvijas dzelzceļš.

PSRS laikā Latvijai tika noteikta precīza un nepārkāpjama lauksaimniecības specializācija. PSRS galvenokārt Kanādā iepirka lopbarības graudus. No iepirktajiem graudiem aptuveni 2 miljoni tonnu tika piegādāti Latvijas lauksaimniecības uzņēmumiem (kolhoziem un padomju saimniecībām), kuriem ar šo lopbarību bija jānodrošina piena un gaļas ražošana PSRS centrālo reģionu vajadzībām.

Igaunija nodrošināja piena un gaļas produktu piegādes mūsdienu Sanktpēterburgai (tolaik Ļeņingradai), bet Latvijas uzdevums bija ar piena un gaļas produktiem apgādāt Maskavu. Plāns bija jāpilda pat tad, ja nepietika piena un gaļas preču vietējai apgādei. Latvija bija ievērojams gaļas ražotājs PSRS līmenī, bet uz vietas laba gaļa 20.gs. 70. gadu beigās nebija nopērkama. Šāda specializācija neņēma vērā Latvijas klimatiskos un ģeogrāfiskos apstākļus. Pēc PSRS sabrukuma notika lauksaimniecības privatizācija un Latvija atjaunoja klimatam un ģeogrāfiskajiem apstākļiem atbilstošu lauksaimniecības specializāciju. Tas bija vispirms.

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) noslēgusi olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus uzraudzības II daļas pētījumu par graudu un maizes produktu tirgu.

Atsevišķu maizes un graudu produktu (rudzu maizei, baltmaizei, kviešu miltiem, spageti makaroniem un griķiem) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē no viena posma uz nākamo konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Vienlaikus KP tirgus uzraudzībā secināja, ka mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā Latvijā saražotām precēm periodiski tiek piemērots lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm. KP aicinājusi mazumtirgotājus būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteikto godīgu tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP konstatējusi, ka maizes un graudu produktu grupā vairākām Latvijā saražotām precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērota atšķirīga cenošanas politika nekā ārpus Latvijas saražotām precēm. Piemēram, Latvijā saražotiem kviešu miltiem to vidējais uzcenojums ir bijis lielāks nekā ārpus Latvijas saražotiem miltiem. Arī Latvijā ražotie griķi vidēji tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotie griķi. Savukārt Latvijā saražota rudzu maize no 2022.gada februāra līdz novembrim tika cenota lētāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize, taču jau pēc 2022.gada decembra mazumtirgotāju posmā Latvijā saražota rudzu maize tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize.

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Kopējā graudu raža šogad Latvijā varētu būt par apmēram 40% mazāka nekā pērn un sevišķi zems graudu ražas līmenis būs Kurzemē, aģentūrai LETA prognozēja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš atzina, ka no ražas viedokļa tik sliktu gadu neatminas. Graudu raža pa reģioniem atšķiras, teiksim, Kurzemes reģionā ražas līmenis ir katastrofāli zems. Zemgales reģionā situācija ir atšķirīga - ir vietas, kur raža ir kritusies par 20%, un ir vietas, kur raža ir par 50% zemāka. Vidzemē un Latgalē - raža ir par 20-30% zemāka nekā normālā ražas gadā. Tikmēr kopējā graudu raža varētu būt par apmēram 40% zemāka salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

«Mums ir arī pamatoti iemesli, kāpēc šogad ir tāda neraža - pērnā gada plūdi un šā gada sausums. Protams, ziemāju kultūrām kvalitāte šogad bija sliktāka sausuma dēļ. Arī kvalitāte reģionāli atšķiras. Tur, kur bija lietus, proteīna līmenis ir augstāks, bet tur, kur nebija lietus, tas ir zems. Savukārt vasarāju kultūrām, vasaras kviešiem ir izteikti augsts proteīna līmenis, kas arī ir neraksturīgi Latvijai,» sacīja Lazdiņš.

Izejvielu cena preču biržās klejo arvien augstāk, un tas sāk atainoties dažādos datos. Liels pieprasījums pēc pārtikas izejvielām un nelabvēlīgi laika apstākļi Apvienoto Nāciju pētītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtībai nupat likuši sasniegt augstāko līmeni septiņos gados.

Tas nozīmē, ka pārtiku šobrīd daudzviet pār lētu uzskatīt nevar – drīzāk ir otrādāk. Jāņem arī vērā, ka pandēmija iecirtusi robu daudzu cilvēku maciņos, kas var nozīmēt, ka tiem pārtikas iegāde kļūst arvien finansiāli sāpīgāka.

Apvienoto Nāciju dati arī liecina, ka kopš pagājušā gada marta pārtikas cena pasaulē palēkusies teju par 20%. Iepriekšējo reizi straujš pārtikas cenu pieaugums bija novērojams pēc 2008. gada globālā finanšu kraha. Tad Apvienoto Nāciju pārtikas cenu indekss no 2009. līdz 2011. gada februārim pieauga gandrīz par 40%. Toreiz dārgā pārtika palīdzēja stimulēt plašus nemierus Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Var jau mēģināt uzskatīt, ka šādas lietas atsevišķas sabiedrības neskar. Tomēr pēc tam pār Eiropu līdz ar arābu pasaules nemieriem vēlās bēgļu krīze, kurai sekas diez vai ir apzinātas vēl tagad. Tāpat šādos laikos var palielināties arī vietējās sabiedrības neapmierinātība.

Pēdējās nedēļās visai strauji turpina palielināties vairāku nozīmīgu pārtikas izejvielu cena.

Piemēram, sojas pupiņu piegāžu līgumu vērtība ASV preču biržā nupat pārsniegusi 11 ASV dolāru atzīmi par bušeli, kas ir augstākais līmenis četros gados. Kopš pavasara beigu daļas tādējādi sojas pupiņu vērtība ir palēkusies jau par trešo daļu. Tāpat šajā periodā par 30% ASV preču biržā palielinājusies kukurūzas cena, un līdzīgs cenas lēciens bijis arī kviešiem.

Rezultātā arī to pašu kviešu cena šobrīd ir visaugstākā kopš 2015. gada vasaras. Šādi jaunumi varētu priecēt vairākus lauksaimniekus, kuriem var izdoties visai dārgi pārdot savu produkciju. Vienādojuma otra puse gan ir patērētāji, kuriem uz pandēmijas sarūkošo ienākumu fona var nākties arvien lielāku savu līdzekļu daļu atvēlēt pārtikas iegādei.