Nākamajā gadā Latvijas ekonomika turpinās atgūties, un gaidāms, ka tās izaugsmi veicinās ne tikai mājsaimniecību patēriņš, kas bija galvenais dzinējs šogad, bet arī eksports un investīcijas, uzskata eksperti.
Sīkāku šā gada ekonomiskās situācijas vērtējumu, un ekspertu prognozes nākamajam gadam iespējams izlasīt galerijā!
#1/4
SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis
2013.gadā Latvija turpināja dziedēt krīzes rētas. Šis gads solīja, ka ekonomikas aktivitātes kāpums palēnināsies, kas arī ir noticis. Rezultātā gan palēnināšanās tomēr notikusi mērenāk nekā gaidīts. Tikmēr parādās tas, ka pozitīvo tendenču ieguvumi ne tuvu neatbilst iedzīvotāju gaidām, kā arī pozitīvās pārmaiņas līdz iedzīvotājiem nonāk nevienmērīgi, mērenā tempā, kā dēļ tas ir veicinājis iedzīvotāju noskaņojuma atslābumu. Tomēr, ja vērtē Latvijas veikumu un vispārējos apstākļus globālajā ekonomikā, Latvija spējusi izspiest no situācijas tuvu maksimāli iespējamam. Nākamajā gadā izaugsmes prognozes ir nedaudz optimistiskākas, attiecīgi 4,8%. Tās tomēr ir uz pusi zemākas par pirmskrīzes spēto un norāda, ka uzlabojumi visās sfērās turpinās īstenoties pakāpeniski un nevienmērīgi. Taču, ņemot vērā globālo konjunktūru, tas arī būs ļoti apsveicams rezultāts.
Kā bija gaidāms, šis gads ir pagājis eiro zīmē. Diskusijas, virzība, šaubas un ieviešanas procesa nianšu apspriešana ir bijusi starp aktuālākajām tēmām visa gada garumā. Un šī procesa noslēgšana viennozīm īgi ir nozīmīgākais gada notikums. No tā izrietoša ir uzticamības nostiprināšanās, ko ataino reitinga kāpums. Pie pozitīvajiem ziņām var pievienot ES budžeta pieņemšanu un nākamā perioda finansējuma izcīnīšana. Te nu jāpiezīmē, ka interešu lobēšana nav saņemšanā kādai izšķirošai cīņai, kad bieži vien jau iespējas ko ietekmēt ir sarukušas, bet pastāvīgs lobēšanas darbs.
Kā viena no neveiksmīgajiem notikumiem bija LM sāga, kas sašūpoja ne tikai nozari un Liepāju, bet arī valdības tēlu. Tāpat valdības krišanu varētu pievienot gada neveiksmēm, jo īpaši ne pārāk veiksmīgās jaunās valdības veidošanas kontekstā. Pozitīvi, ka ar lielu politisko rezonansi, tika pieņemts nākamā budžets, kas tomēr iezīmē darbaspēka nodokļu samazin āšanu, minimālās darba algas un citus pasākumus. Tomēr tas, ka kārtējo reizi valdība atkāpās no iepriekšējās apņemšanās, norāda uz joprojām visai plašo potenciālu pie kā strādāt, lai celtu valdības un ar ī visas valsts uzticamību.
#2/4
ABLV grupas galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis
Pozitīvs faktors bija vadošo reitingu aģentūru paaugstinātais Latvijas kredītreitings. Šobrīd valsts reitings ir tikai par vienu pakāpienu zemāks, nekā tas bija laika periodā no 2004. līdz 2007. gadam. Savukārt Standard&Poor’s pieņemtais lēmums palielināt Latvijas reitinga prognozi liecina, ka nākamgad valstij izdosies atgūt tās līdz šim augstāko reitingu.
Latvijas ekonomiku aizvadītajā gadā pozitīvi ietekmēja termiņuzturēšanas atļauju izsniegšana apmaiņā pret investīcijām. Līdzekļu apjoms, kas ienāk no šīs programmas, īpaši pieauga gada beigās. Novērtēt šīs programmas kopējo sinerģijas ieguldījuma apjomu ekonomikā ir diezgan sarežģīti, bet tas ir mērāms simtos miljonu latu. Turklāt atbalstu no tā saņēma ne tikai celtniecības nozare, kur trešajā ceturksnī pieauguma apjoms bija 11,6%, bet dzīvojamo māju celtniecības apjomi izauga par 83%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
2013. gadā Latvija joprojām bija līdere starp visām Eiropas Savienības valstīm IKP pieauguma tempu ziņā. Protams, šis fakts ir saistīts arī ar zemo bāzi, no kuras notiek Latvijas ekonomiskā izaugsme pēc spēcīga IKP krituma krīzes periodā, tomēr vairums investoru šo pieaugumu asociē ar veiksmes stāstuu un tas palielina investīciju pievilcīgumu mūsu ekonomikā. Spēcīgs ekonomikas pieaugums ļāvis arī salīdzinoši samazināt valsts parāda apjomu pret IKP no 41% līdz 35%, kas, kopā ar reitingu pieaugumu, atvieglo valsts budžeta noslodzi parāda apkalpošanai.
Ļoti negatīvs notikums ekonomikai bija rūpniecības sektora flagmaņa – Liepājas Metalurga bankrots. Tas jau ir izraisījis lokālu bezdarba līmeņa pieaugumu un var būtiski atsaukties uz IKP pieauguma tempu ceturtajā ceturksnī un, it īpaši, nākamgad. Kā ne pārāk pozitīva ir vērtējama situācija, ka 2014.gadu Latvija sagaida ar demisionējušu valdību. Negatīvo ietekmi mazina tas, ka budžets pirms tam tika pieņemts un arī jaunās valdības izveidošanā būtiski šķēršļi nav paredzami.
Zināmu iespaidu uz ekonomiskajiem procesiem 2013. gadā nesa arī gatavošanās pārejai uz eiro. Tā radīja zināmu stresu biznesa vidē, papildu slodzi darbiniekiem un ievērojamus finansiālus izdevumus, it īpaši banku sektoram un tirdzniecībai. Tā kā turpmākajā periodā pārejai uz eiro vajadzētu sniegt ekonomikai papildu ieguvumus, tad šos ieguldījumus var uzskatīt kā ilgtermiņa investīcijas.
Pārejai uz vienoto Eiropas valūtu Jaungada naktī vajadzētu palielināt Latvijas ekonomikas pievilcību investīcijām gan Rietumu, tā arī Austrumu investoru acīs. Lai gan šis efekts diezin vai būs izjūtams jau 2014. gadā, bet ilgtermiņa perspektīvā tas nesīs ievērojamu labumu Latvijas ekonomikai. Savukārt banku pāreja ECB jurisdikcijā palielinās Latvijas banku sistēmas stabilitāti un drošību.
Lai arī neliela, tomēr darba spēku nodokļu samazināšana 2014. gadā var veicināt privātā patēriņa pieaugumu, kas pozitīvi atsauksies uz visiem ekonomiskiem procesiem.
Tajā pašā laikā būtiskas negatīvas sekas ekonomikai var rasties gadījumā, ja neizdosies veikt Liepājas Metalurga sanāciju, kas var samazināt IKP pieauguma tempu no dažām desmitdaļām līdz 0,5% un vairāk.
Zināmu stresu ekonomikā var radīt arī nākamajā gadā gaidāmās Eiroparlamenta un Saeimas vēlēšanas, jo priekšvēlēšanu gaisotnē parasti ir vērojams populistisku un nepārdomātu iniciatīvu un lēmumu pieaugums, bet uzņēmējiem, pirmkārt, nepieciešama stabilitāte, prognozējamība un skaidri spēles noteikumi ilgtermiņā.
Tas viss, kopā ar ekonomiskās bāzes pieauguma turpināšanos, var rezultēties kā IKP pieaugumu tempu samazināšanās nākamgad un IKP krišana zemāk par 4% līmeni.
#3/4
Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks
uzskata, ka šogad trīs pozitīvākie notikumi Latvijas ekonomikā bija:
1) lēmums par iestāšanos eirozonā – ciešāka integrācija Eiropā, pazūd valūtas riski un mazinās finanšu tirgu svārstību riski ECB pieejamā finanšu atbalsta dēļ. Bet galu galā tā ir tikai un vienīgi iespēja – ja paši nepratīsim to izmantot, tad ilgstoša un spēja ieguvuma nebūs.
2) eksports un apstrādes rūpniecība – pamazām sāk atgūties par spīti LM nedienām un joprojām vājam pieprasījumam eksporta tirgos
3) izaugsme turpinās, pašlaik tā ir sabalansēta, labāks valsts kredītreitings – labs atspēriena punkts nākotnes izaugsmei.
Negatīvie notikumi:
1) LM nedienas – valsts nepieskata savu naudas maku; valsts kapitālsabiedrību jaunā pārvaldības modeļa ieviešana kavējas;
2) investīciju vājums – investīcijas pamatkapitālā šogad bijušas ļoti vājas, kas noteikti bremzēs ražīguma kāpumu un strauju sabalansētu izaugsmi. Kā galveno iemeslu uzņēmēji min pieprasījuma vājumu, bet ir arī virkne citu ļoti svarīgu fundamentālu lietu, t.sk., reformu atslābumu – uzņēmēji ir darījuši ļoti daudz, lai izaugsme atgūtos, bet daudzās jomās bez politikas veidotāju un valsts atbalsta vairs nudien neiztikt izglītība, nodokļu politika;
3) ekonomiskā politika arvien grūti prognozējama – pat ja virzās pareizā virzienā, lēmumu konsekvence un komunikācija ir tālu no vēlamās, piem., saraustītās izmaiņas nodokļu politikā. Neziņa un neskaidrība par politikas izmaiņām – to straujumu un virzienu – apgrūtina plānošanu, bremzē investīcijas un izaugsmi.
Līdzīgi kā šogad, arī 2014.gadam prognozējama izaugsme starp 4-5%. Mājsaimniecību patēriņš joprojām augs diezgan strauji, bet līdz ar atgūšanos Eiropā, spēcīgāks atkal kļūs eksports un investīcijas. Ja šogad galvenais izaugsmes vilcējs bija mājsaimniecību patēriņš, tad nākošgad tas atkal būs eksports. IKP izaugsme var būt arī krietni straujāka par 4-5%, ja atgūšanās eksporta tirgos ir straujāka, un/vai darba tirgus Latvijā uzkarst straujāk.
#4/4
DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Pozitīvie notikumi:
1) Strauji aug augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports (biznesa pakalpojumi, IT, finanses);
2) Ja par kaut ko liecina Rīgas lidostas dati, migrācijas bilance šogad varētu būt tuvāk nullei nekā jebkad kopš neatkarības atgūšanas;
3) Subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana. Dod iespēju saglabāt konkurētspējīgas enerģijas izmaksas.
Šā gada trīs negatīvākie notikumi Latvijā:
1) Liepājas Metalurga apstāšanās;
2) Valda Dombrovska demisija un sekojošais nenoteiktības periods;
3) Diezgan nelielie investīciju apjomi, īpaši gada pirmajā pusē.
Sagaidāms, ka nākamgad straujāk augs gan eksports, gan patēriņš, gan investīcijas. Tātad visi trīs galvenie ekonomikas virzītāji būs spēcīgāki. Tāpēc nākamgad sagaidu IKP pieaugumu par apmēram 5% un drīzāk vairāk nekā mazāk.
Eksportam palīdzēs nedaudz labākā situācija pasaules tirgū, kas ļaus baudīt nozarēs paveikto mājasdarbu augļus. Patēriņam palīdzēs reālo algu kāpums, kas šogad ir strauji paātrinājies un nākamgad turēsies apmēram šībrīža līmenī. Investīcijām rūpniecībā var palīdzēs ES fondu apgūšanas cikls, labāka uzņēmumu finansiālā situācija un noskaņojums.
