Grāmatvežu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (CTA) apjomi turpina palielināties, taču būtiski auguši izmaksāto atlīdzību apmērs.

Jau sākotnēji, kad tika pieņemts likums par obligāto grāmatvežu CTA, tika teikts, ka minimālais noteiktais atbildības limits, kas norādīts normatīvajos aktos, ir pārāk zems un nesegs vairumu grāmatvežu radīto zaudējumu. To apliecina apdrošinātāju izmaksāto atlīdzību apjomi, taču vienlaikus vērojams, ka pieaug tā daļa grāmatvežu, kuri apdrošinoties ir godprātīgi un minimālās summas neizvēlas, taču liela daļa aizvien apdrošinās tikai formāli.

Apjomi aug

Kompāniju griezumā atšķiras novērojumi saistībā ar apdrošināšanas limitiem. 2018. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, AAS Balta izdoto grāmatvežu polišu skaits palielinājās par teju 30%, stāsta Baltas produktu vadītāja/risku parakstītāja Viktorija Antropova. 2017. gadā par grāmatveža kļūdu izmaksātā vidējā atlīdzība bija 2500 eiro, bet pērn tā nedaudz saruka, taču vienlaikus ievērojami pieaudzis kopumā izmaksāto atlīdzību apjoms – līdz pat 2,5 reizēm.

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Otrdien, 29. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts Grāmatvedības likumprojekts, kas aizvietos deviņdesmito gadu sākumā pieņemto likumu "Par grāmatvedību", nodrošinot tā atbilstību šodienas attīstībai un tautsaimniecības digitalizācijai.

Likumprojektā pilnveidots un paplašināts pastāvošais regulējums grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagatavošanai un grāmatvedības reģistru kārtošanai un glabāšanai elektroniski, lai to noteiktu kā prioritāru salīdzinājumā ar minēto dokumentu kārtošanu un glabāšanu papīra formā. Tāpat, ņemot vērā Eiropas Savienības Regulā par satvaru nepersonu datu brīvai apritei noteiktās prasības, paredzētas atšķirīgas glabāšanas vietas prasības elektroniskas formas un papīra formas grāmatvedības dokumentiem.

Ar jauno likumprojektu precizēts likuma subjektu loks, inventarizācijas veikšanas un finanšu pārskatu sagatavošanas prasības, kā arī uzņēmuma vadītāju pienākumi un tiesības. Ir noteikta Finanšu ministrijas kompetence grāmatvedības jomā, kā arī pilnvarojumi Ministru kabinetam izdot noteikumus. Likumprojektā iekļauti arī pašlaik virzītie grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas ietver regulējumu par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanas ieviešanu, vienlaikus izveidojot ārpakalpojuma grāmatvežu publisku reģistru.

#Ir bažas par grāmatvežu noslodzi un to, vai var uzticēties programmām, kuras izveidotas steigā.

Nodokļu reforma uzliek papildu slogu un ievērojami apgrūtina tieši mazo uzņēmumu un pašnodarbināto personu biznesu, pirmdien žurnālistiem sacīja grāmatvežu organizāciju pārstāvji.

«Grāmatveži šo gadu dēvē par nodokļu revolūcijas gadu, jo ir ļoti daudz neskaidrību, kas grāmatvežos izraisa vieglu šoka stāvokli. Pat grāmatveži ar lielu pieredzi nav pārliecināti, vai izdosies visas jaunās normas pareizi piemērot un izvairīties no uzņēmumu finansiāliem zaudējumiem,» sacīja apmācību uzņēmuma Baltikons-Centrs direktore Jeļena Kučinska.

ISO Sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle un žurnāla Bilance galvenā redaktore Maija Grebenko norādīja, ka bažas raisa arī izmaiņas algas nodokļos - iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās (VSAOI).

Pagājis jau gandrīz gads, kopš spēkā stājušies grozījumi likumā «Par grāmatvedību», kas nosaka ārpakalpojumu grāmatvežu obligāto profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (PCTA).

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) rīcībā esošie dati, jaunie noteikumi atspoguļojušies arī straujā izmaksāto atlīdzību apjoma kāpumā – 2017. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ārpakalpojumu grāmatvežu PCTA atlīdzībās izmaksāts teju sešreiz vairāk. Vidēji grāmatveža kļūda pērn izmaksājusi gandrīz pusotru tūkstoti eiro.

«To, ka jaunajiem noteikumiem ir priekšrocības, pasargājot ārpakalpojumu grāmatvežus un to klientus no finansiāliem zaudējumiem, apliecina arī Balta statistika: salīdzinot ar 2016. gadu, kad ārpakalpojumu grāmatvežu PCTA apdrošināšana vēl nebija obligāta, pērn atlīdzību pieteikumu skaits pieaudzis par 200%. Visbiežāk atlīdzības tiek izmaksātas par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemērotiem sodiem saistībā ar nodokļu maksājumiem, bet esam kompensējuši uzņēmumiem radītos zaudējumus arī gadījumos, kad nav bijuši ievēroti skaidras naudas lietošanas nosacījumi, par kļūdaini veiktiem apkures aprēķiniem, par deklarācijas novēlotu iesniegšanu, kā arī nesaņemto darba nespējas pabalstu grāmatveža kļūdaini aizpildītas VSAOI atskaites dēļ,» tipiskākos gadījumus komentē Viktorija Antropova, Balta īpašuma un speciālo produktu un risku parakstīšanas pārvaldes Produktu vadītāja/Risku parakstītāja.

Saeima 11.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par grāmatvedību", kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu.

Licencēšanu uzsāks šī gada 1.jūlijā, un to nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests. Tāpat ieviesīs ārpakalpojuma grāmatvežu publisku reģistru, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, teikts grozījumu anotācijā.

Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēmas kopija un licencēšanas pieteikums, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija. Licenci izsniegs uz pieciem gadiem, un pēc tam to varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju noteikta valsts nodeva 100 eiro apmērā.

Lai informētu uzņēmējus par iespējām izmantot digitālos risinājumus finanšu pārvaldībai un tādējādi paaugstināt uzņēmuma efektivitāti, šī gada 9. martā plkst. 10:00 - 13:00 tiešsaistē norisināsies vebinārs "Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija: klupšanas akmeņi un risinājumi".

Uz vebināru īpaši aicinām uzņēmumu vadītājus, finansistus un grāmatvežus, jo jautājumi par finanšu procesu uzlabošanu ir cieši saistīti un nav atraujami no uzņēmuma kopējās attīstības.

"Pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbība digitālajā vidē ir attīstījusies straujāk nekā plānots. Tomēr digitalizācijas jomā uzņēmumiem Latvijā ir vēl liels attīstības potenciāls. Kā rāda Eiropas Komisijas publicētais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022, digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmumos šobrīd Latvija ierindojas zem ES vidējā rādītāja un tās aktīvāk izmanto arī mūsu kaimiņi - uzņēmēji Igaunijā un Lietuvā. Tādēļ vebinārā aplūkosim gan tehnoloģiju sniegtās iespējas finanšu pārvaldībai, gan arī praksē konstatētos "klupšanas akmeņus", kas nereti kavē mūsdienīgu risinājumu ieviešanu," saka vebināra organizatora, biznesa vadības sistēmu izstrādes uzņēmuma Excellent Latvia valdes locekle Barba Zeme.

Lai informētu uzņēmējus par iespējām izmantot digitālos risinājumus finanšu pārvaldībai un tādējādi paaugstināt uzņēmuma efektivitāti, aicinām pievienoties vebināram “Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija: klupšanas akmeņi un risinājumi”.

Uz vebināru īpaši aicināti uzņēmumu vadītāji, finansisti un grāmatveži, jo jautājumi par finanšu procesu uzlabošanu ir cieši saistīti un nav atraujami no uzņēmuma kopējās attīstības.

“Pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbība digitālajā vidē ir attīstījusies straujāk nekā plānots. Tomēr digitalizācijas jomā uzņēmumiem Latvijā ir vēl liels attīstības potenciāls. Kā rāda Eiropas Komisijas publicētais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022, digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmumos šobrīd Latvija ierindojas zem ES vidējā rādītāja un tās aktīvāk izmanto arī mūsu kaimiņi - uzņēmēji Igaunijā un Lietuvā.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes diskusijās 9.maijā iezīmējās bažas par atbildības "futbolēšanu" starp Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistībā ar neatbilstošu birokrātisko slogu grāmatvežiem.

Tāpat sēdē tika norādīts uz Eiropas Komisijas (EK) atbildību kā attiecīgās direktīvas prasību autoriem un Finanšu ministrijas (FM) kā likumdošanas izmaiņu virzītājas lomu.

Grāmatvežu asociācijas pārstāve Lienīte Caune uzsvēra, ka grāmatvežiem nebūtu pašlaik noteiktajā apjomā atkārtoti jāveic klientu pārbaudes saistībā ar noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, ja attiecīgu pārbaudi jau ir veikušas komercbankas un Uzņēmumu reģistrs. No pusotru nedēļu līdz mēnesim ilgās pārbaudes ir ļoti dārgas, kamdēļ grāmatvežiem būs jāturpina celt cenas.

Caune akcentēja, ka pārbaužu veikšanā nevajadzētu grāmatvežiem uzlikt līdzīgas prasības kā komercbankām.

Vērienīgā nodokļu reforma stājas spēkā jau pēc mazliet vairāk nekā viena mēneša, taču joprojām trūkst oficiālu skaidrojumu un metodikas plānoto izmaiņu piemērošanai uzņēmumos. Tildes Jumja rīkotajā Grāmatvežu pēcpusdienā, kas klātienē un tiešraidē pulcēja vairāk nekā 1000 grāmatvežus no visas Latvijas, nozares pārstāvji neslēpa satraukumu, ka daudzās neskaidrības var novest pie kļūdainiem aprēķiniem un domstarpībām ar varas iestādēm.

2018. gadā paredzētas vērienīgas izmaiņas vairākos likumos. Apjomīgi grozījumi skars likumu «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», kurā ieviesta progresīva nodokļu likme, mainīti atvieglojumi par apgādājamiem un ar nodokļiem neapliekamās minimālās algas apmērs. Spēkā stāsies arī jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa likums, mainīsies likums «Par valsts sociālo apdrošināšanu», Mikrouzņēmumu nodokļa likums un Pievienotās vērtības nodokļa likums.

Savlaicīgi gatavojoties izmaiņām, grāmatveži saskārušies ar dažādi interpretējamām likuma normām, kurām trūkst oficiāla skaidrojuma. Tildes Jumja rīkotajā Grāmatvežu pēcpusdienā klātesošie atzinās, ka daudzas jauno likumu prasības viņiem šķiet nesaprotamas un viņi nav droši, vai spēs tās pareizi piemērot savā darbavietā. Daudzos jautājumos skaidrību viesa sertificēta nodokļu konsultante Ilze Birzniece.

Pašlaik ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā ir aktuāla diskusija par papildu pienākumiem un atbildību, kas tiek uzlikta grāmatvedim, piemēram, izvērtēt un novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas rada vairākus jautājumus.

Vai grāmatveža amats ir saistīts ar korupcijas apkarošanu? Kā uzņēmuma kontroles procesos tiek iestrādāta krāpšanas apkarošana un korupcijas novēršana?

Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International paziņojusi pasaules valstu korupcijas uztveres indeksa (KUI) datus par 2016. gadu. Vairāk nekā divas trešdaļas jeb 69% no 176 valstīm ir ieguvušas mazāk nekā 50 no 100 punktiem. Jāatzīmē, ka 0 nozīmē, ka valsts tiek uzskatīta par ārkārtīgi korumpētu, bet 100 – pilnīgi brīvu no korupcijas. Latvija šajā sarakstā ar 57 punktiem ierindojas 44. vietā, attiecīgi Igaunija ar 70 punktiem – 22. vietā, bet Lietuva ar 59 punktiem – 38. vietā. Savukārt pirmā vietā ir Dānija – ar 90 punktiem.

Latvijā ieviesīs ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, ko uzticēs Valsts ieņēmumu dienestam; grāmatveži piedāvāto risinājumu uzskata par «zaļu»

Sagatavotie grozījumi likumā Par grāmatvedību, kuri pēc to autoru – Finanšu ministrijas – domām varētu būt spēkā jau no 2020. gada, mainīs grāmatvedības pakalpojumu jomu. Latvijas Grāmatvežu asociācija gatavo vēstuli ar ierosinājumiem.

Piecu gadu pārejas laiks

Sagatavotais likumprojekts paredz, ka ārpakalpojumu grāmatvežiem tiks izsniegta licence ar piecu gadu derīguma termiņu. Tām personām, kurām būs atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, taču nebūs atbilstoša profesionālā kvalifikācija, tas ir, vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācija, būs iespējams turpināt strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi un saņemt licenci, ja tās studēs valsts akreditētā mācību iestādē. Ņemot vērā, ka vidējais grāmatveža pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mācību programmas termiņš ir 2–3 gadi, tad tiesības strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas kvalifikācijas tiks saglabātas divus gadus pēc pārejas perioda beigām, proti, līdz 2024. gada 1. janvārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk un viņam ir atbilstoša pieredze, līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 1. februārim, viņš var saņemt grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas licenci arī bez augstākās izglītības iegūšanas, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. Licencējošā iestāde izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas gadījumā persona saņems paziņojumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un tiks ierakstīta VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā. Lēmumu par licences neizsniegšanu būs iespējams apstrīdēt. Tā kā akadēmiskā izglītība nedod visas nepieciešamās iemaņas, lai persona uzņemtos atbildību patstāvīgi sniegt grāmatvedības ārpakalpojumus, kā arī to, ka grāmatvedības ārpakalpojumu nozarē pastāv salīdzinoši augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas risks, grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam būs nepieciešams iegūt atbilstošu pieredzi. Piemēram, par pieredzi apliecinošu dokumentu var tikt uzskatīts darba līgums par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus.

Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas energoefektivitātes prasības, un Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmējiem prasa veikt energoauditus.

Uzņēmēji iesniedz atskaites, bet dažkārt tās ir formālas un energoefektivitātes panākumi ir niecīgi.Kāpēc tā? Kādi cēloņi? Kas jādara? Par to Dienas Bizness iztaujāja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesori Andru Blumbergu.

Fragments no intervijas

Kāpēc energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumos nenotiek vai arī notiek formāli? Kur ir sākums – tā ir likumdošanas vaina?

Problēma ir daudzslāņaina. Pirmais slānis parādījās līdz ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka uzņēmumiem, kuru patēriņš ir virs 500 MWh gadā, ir vai nu jāveic energoaudits, vai jāievieš energopārvaldības sistēma. Abi šie pasākumi ir apļveida darbība, proti, novērtē, saproti, pilnveido un atkal novērtē. Sasniedzot viena gada mērķus, var nospraust nākamos un tā turpināt attīstīties, jo energopārvaldības sistēma to paredz. Ideja sākotnēji bija ļoti laba, bet problēma radās ieviešanā. Ir Ministru kabineta noteikumi, ir noteikts sods par to nepildīšanu, un galarezultātā process tiek uztverts formāli kā kārtējā atskaite Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai institūcijai. Noteikumi par energoefektivitāti uzņēmējiem nokrita kā sniegs uz galvas!

Digitalizācijas sniegtās pašreizējās iespējas finanšu pārvaldībā līdz šim biežāk izmantojuši lielie uzņēmumi, jo tās dod iespēju strādāt efektīvāk, iegūt un analizēt datus jebkurā brīdī, kad nepieciešams, taču pilnībā to potenciāls joprojām nav izmantots, jo īpaši nelielo uzņēmumu segmentā.

Tādas atziņas skanēja biznesa vadības sistēmu izstrādes uzņēmuma Excellent Latvia sadarbībā ar LR Grāmatvežu asociāciju un Dienas Biznesu rīkotajā vebinārā Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija - klupšanas akmeņi un risinājumi.

Nenoliedzami Covid-19 pandēmija ir bijis būtisks stimuls digitalizācijai visur, kur vien tas iespējams, tomēr vēl joprojām nebūt nav izmantotas visas iespējas, ko tā varētu sniegt. Digitalizācija tiek uztverta kā konkurētspējas stiprināšanas, efektivitātes paaugstināšanas, izaugsmes un attīstības instruments. Diemžēl Latvija digitālo tehnoloģiju un to radīto iespēju izmantošanā uzņēmumos atpaliek ne tikai no Igaunijas un arī no Lietuvas, bet ir arī zem ES vidējā rādītāja tā redzams Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā.

Grāmatvedības un auditoru pakalpojumu sniedzēji Nexia zem sava jumta piesaista zvērinātu advokātu biroju Lextal, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šāds lēmums ļaus kopīgā sinerģijā gan samazināt izmaksas, gan palielināt konkurētspēju tirgū. Klasiskā formā konkrētajā jomā strādājošie uzņēmumi savu svaru tirgū palielina, iegādājoties konkurentu vai arī vairākiem attiecīgajā jomā strādājošajiem apvienojoties zem viena jumta, tomēr šoreiz īstenots cits scenārijs.

Dažādu pakalpojumu – grāmatvedības, audita un juridisko – sniedzēji vienojas strādāt zem viena zīmola jumta. Lai arī šāda prakse vismaz Baltijā nav ļoti izplatīta, tomēr tā ir sevi pierādījusi tā dēvētajās kapitālisma citadelēs, un zem viena jumta dažāda rakstura pakalpojumi ir arī lielajās auditorkompānijās. DB jau pērn vēstīja, ka grāmatvedības un revīziju pakalpojumu līderi SIA CBB Konsultāciju birojs un SIA Nexia Audit Advice veido uzņēmumu grupu ar kopīgām atbalsta struktūrām, kas ļaus samazināt izmaksas. Savukārt šogad ir sperts nākošais lielais solis un piesaistīts juridiskās palīdzības sniedzējs Lextal, kuram ir biroji visās Baltijas valstīs – Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Vairāki DB aptaujātie grāmatvežu un juristu darbošanos zem viena jumta atteicās vērtēt un norādīja, ka laiks rādīs kopā strādāšanas efektu.

Finanšu ministrijas (FM) eksperti un profesionālo organizāciju pārstāvji Grāmatvedības forumā šodien iepazīstinās ar jaunā grāmatvedības likuma projektu, informē FM.

Jaunais likumprojekts aizstās patlaban spēkā esošo likumu "Par grāmatvedību".

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 29.septembrī lēma virzīt izskatīšanai parlamentā Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto likumprojektu "Par grāmatvedību", ar kuru pārstrādāts novecojušais grāmatvedības likums.

FM jauno likumprojektu izstrādāja, lai tas būtu atbilstošs mūslaiku juridiskās tehnikas prasībām. Ministrijā norāda, ka patlaban spēkā esošais likums par grāmatvedību tika pieņemts 1992.gadā, tas stājās spēkā 1993.gada 1.janvārī un kopš spēkā stāšanās ir grozīts 19 reizes.

"Laika posmā, kas pagājis no likuma pieņemšanas līdz šodienai ir notikušas ievērojamas izmaiņas juridiskajā tehnikā. Tādēļ likuma nosaukums, teksta izkārtojums un iedalījums vienībās neatbilst pašreizējām juridiskās tehnikas prasībām, jo nav pantu nosaukumu un daļu numuru, kā arī nav atsevišķi norādīts likumā lietoto terminu skaidrojums, likuma mērķis un darbības joma," skaidro FM.

Grāmatvedības programmās iestrādāti mākslīgā intelekta (MI) risinājumi no nākotnes vīzijas pārtapuši realitātē, un tos ikdienas darbā izmanto jau 8% Latvijas uzņēmumu, kamēr vēl 24% meklē piemērotāko programmu, kas atvieglos grāmatveža darbu.

Tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras Norstat veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka visaktīvāk jaunās iespējas izmanto grāmatveži uzņēmumos, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus.

Grāmatvedības programmu izstrādātājiem savos produktos integrējot aizvien vairāk MI rīku, pakāpeniski pieaug to lietotāju skaits. Šobrīd pieejami risinājumi lielākoties atvieglo dažādu rutīnas darbu veikšanu, piemēram, automātiski nolasot un apstrādājot informāciju no e-rēķiniem, modelējot naudas plūsmu dažādos biznesa attīstība scenārijos vai sagatavojot dažādas atskaites. Prasmīgi izmantoti, tie spēj atslogot grāmatvežus, tādēļ progresīvākie uzņēmumi ar MI palīdzību risina kvalificētu grāmatvežu trūkuma problēmu.

Jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms Latvijā darbojas no šī gada sākuma, taču jau pēc pirmās apvienotās deklarācijas iesniegšanas par pirmo pusgadu daudziem uzņēmumiem ir radusies virkne jautājumu.

Līdz šim nodokļu deklarāciju praktiskā aizpildīšana lielā mērā bija grāmatvežu pienākums, taču šobrīd arvien biežāk uzņēmumos rodas situācijas, kad, pildot jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, grāmatvedis bez vadības atbalsta to nemaz nevar izdarīt.

Uzņēmumu vadītājiem ir nepieciešams plānot papildu darbu pie UIN deklarācijas pārbaudes par taksācijas periodu, kas vairs nav 12 mēneši, kā tas bija līdz 2017. gada beigām, bet katrs kalendārais mēnesis – līdzīgi kā PVN deklarācijai. Savukārt šis faktors daudzos uzņēmumos ir ieviesis izmaiņas finanšu uzskaitē – ir radusies nepieciešamība ne tikai izveidot atsevišķus uzskaites kontus grāmatvedībā, bet arī papildu reģistrus un pārbaudes failus prasītajai informācijai par taksācijas periodu. Turklāt tieši šie papildu faili un reģistri prasa atsevišķu uzraudzību un iesaisti no uzņēmuma vadības puses. Papildu administratīvais darbs ir arī tiem uzņēmumiem, kuru pārskata gads neatbilst kalendārajam gadam, jo bez UIN deklarācijas ir jāsagatavo un jāiesniedz arī starpperioda finanšu pārskats.

Grāmatvežiem svarīgākais īstermiņa uzdevums ir apgūt nodokļu reformas labirintus, bet ilgtermiņā - sekot līdzi un spēt izmantot arvien pieaugošo IT risinājumu klāstu

Tādi ir Latvijas Grāmatvežu asociācijas organizētā Grāmatvedības foruma 2017 secinājumi. Grāmatvedība bija, ir un būs vajadzīga, un pilnībā šī joma bez cilvēka – profesionāļa – neiztiks, taču arvien tālākā pagātnē paliks laiks, kad grāmatvedim jāstrādā kā savdabīgam datu ievadītājam.

Viens no karstākajiem jautājumiem gan uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem, gan arī grāmatvežiem ir 2018. gadā iecerētā nodokļu reforma, kur ir pilnīgi jauns uzņēmuma ienākumu nodokļa likums, kura normu piemērošanas noteikumi vēl tikai top un nav akceptēti valdībā. Reforma paredz arī radikālas izmaiņas iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā, jo vienas likmes (23%) vietā būs trīs (20%, 23% un 31,4%). Grāmatvežiem pieaugs administratīvais slogs, vienlaikus viņiem jāprot pareizi interpretēt likumdevēju radītie akti to piemērošanā.

Diferencēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, lielāks neapliekamais minimums, bet tikai līdz 1000 eiro bruto ienākumiem, mainīti griesti veselības, izglītības un ziedojumu tēriņiem

Tās tiek dēvētas par nozīmīgākajām pārmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) ne tikai pēdējo 6–8 gadu laikā, bet pat pēdējo 20–25 gadu posmā. Uzņēmēju un grāmatvežu vērtējums par šīm novitātēm un risinājumiem atšķiras. Plānotās izmaiņas vērtēja eksperti DB sadarbībā ar BDO LAW, AS BDO Latvia un RISEBA rīkotajā konferencē X-faktors nodokļu regulējumā.

«Latvijā no 2018. gada būs trīs IIN likmes – bruto ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā tā būs 20%, no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro – 23% un virs 55 000 eiro gadā – jau 31,4% apmērā,» konferencē stāstīja AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītāja Jeļena Bārtule. Viņa uzsver, ka tādējādi visi sākotnēji maksās mazāku IIN likmi. Vienīgais izņēmums būs situācijā, ja darbiniekam ir vairākas darba vietas, tad otrās darba vietas (kur nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) IIN jārēķina pēc 23% likmes, kaut arī cilvēka bruto alga kopā divās darba vietā nesasniedz 1667 eiro mēnesī. Ar IIN neapliekamais minimums tiek palielināts līdz 200 eiro pašreizējo 60 līdz 115 eiro apmērā, tomēr tiem, kuru bruto alga mēnesī pārsniedz 1000 eiro, neapliekamais minimums ir 0. Turklāt neapliekamais minimums 200 eiro apmērā būs tikai tiem, kuri saņem minimālo algu (430 eiro) un nedaudz augstāku par to bruto algu, visiem pārējiem tas jau būs mazāks,» norādīja J. Bārtule.

#Papildu problēmu radot tas, ka nodokļu izmaiņās joprojām pastāv vairākas neskaidrības, kas prasa papildu paskaidrojumus.

Nodokļu reformas ietekmi asi izjūt grāmatveži, kuru darba apjoms pieaudzis par līdz pat 40%; pierašana pie izmaiņām prasa laiku, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Grāmatvežu darba apjoms ir palielinājies, tāpat pieaug pieprasījums pēc grāmatvedības pakalpojumiem, norāda finanšu konsultāciju SIA Numeri vadītāja Lilita Bērziņa. Daudzi mazie grāmatvedības biroji netiek galā ar darbiem vai arī nespēj klientus konsultēt neskaidrajos jautājumos, jo trūkst zināšanu un kapacitātes. «Daudzi klienti izvēlas lielākos grāmatvedības birojus, jo vēlas būt pārliecināti par saņemtā pakalpojuma kvalitāti. Vēl ir klienti, kas vēršas ar lūgumu veikt auditu, piemēram, algu aprēķināšanas jomā. Grāmatvedības pakalpojumu pircēji vēlas būt droši, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neuzrēķinās papildu nodokļus un soda naudas nepareizi veiktu aprēķinu dēļ,» stāsta L. Bērziņa.

Lielākā grāmatvežu neapmierinātība saistās ar jauno kārtību darba algas aprēķināšanā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Protams, sāpīgākais, kam jau ir iziets cauri, ir algu aprēķini. To ieviešanas brīdis bija ļoti īss. Tā kā tikai februāra sākumā tika iedotas atskaišu formas, vislielākās problēmas bija ar programmu pielāgošanu darbam. Šis process notiek joprojām. Algu aprēķināšanai par janvāri patērētais laiks pieauga vismaz par 20%, jo katram cilvēkam ar roku bija jāievada neapliekamais minimums, jāpārbauda, vai likmes ir pareizi ievadītas. Tam aizgāja ļoti daudz laika,» saka Sigita Keiša, grāmatvedības aģentūras SIA Kamelota valdes locekle un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle.

Organizācijas izpilddirektore un SIA Nexia Audit Advice asociētā partnere Svetlana Šemele-Baikova piekrīt, ka algu aprēķins ir kļuvis sarežģītāks. Gada sākumā lielākais slogs bija uz grāmatvedības sistēmu programmētājiem, lai viņi laikus paspētu sagatavot IT programmas un viss, kas rakstīts likumā, atspoguļotos arī grāmatvedības programmās. SIA Numeri vadītāja Lilita Bērziņa piebilst, ka par janvāri daudzi grāmatveži algas pārrēķināja Excel, lai pārliecinātos, ka kalkulācijas ir veiktas pareizi. Rēķinot algas par februāri, viss notika raitāk un neskaidro jautājumu jau bija ievērojami mazāk. «Lielākās problēmas bieži vien ir cilvēku domāšana un nevēlēšanās neko mainīt. Jā, bija jāsaprot, ka turpmāk algas rēķināsim citādi, un jāsaprot, kā to izdarīt. Atliek tikai darīt. Čīkstēšana un žēlošanās nepalīdzēs. Ir jāmeklē iespējas, kā strādāt efektīvāk, nevis vairāk,» viņa uzskata.

Darbam bankas "Citadele" padomē izvirzītā bijusī biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne ir saņēmusi attiecīgo regulatora atļauju un 1.novembrī sākusi darbu bankas padomes locekles amatā.

Daiga Auziņa-Melalksne ir valdes locekle ar 20 gadu pieredzi vadošos amatos finanšu pakalpojumu nozarē. D.Auziņa-Melalksne bija Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja (no 2005. līdz 2023.gadam) un Nasdaq Tallinn valdes locekle (no 2012. līdz 2023.gadam). Kopš 2012.gada D.Auziņa-Melalksne bija atbildīga par Nasdaq Baltijas biržu stratēģiju un darbību. D.Auziņa-Melalksne ir Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta ievēlētā valdes locekle (no 2016.gada līdz šim brīdim), Latvijas Tieslietu ministrijas pakļautībā esošās Latvijas Korporatīvās pārvaldības padomes vadītāja (2020.gads - šobrīd), kā arī Riga Business School padomnieku konventa locekle (2021.gads - šobrīd). D.Auziņa-Melalksne ir ieguvusi maģistra grādu biznesa vadībā Latvijas Universitātē, biznesa vadības maģistra grādu Riga Business School un profesionālās padomes locekļa sertifikātu no Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta.

Lai arī grāmatveži ar jauno algas aprēķināšanas kārtību jau apraduši, viņi vēl joprojām strebj nodokļu reformas seku putru; prognozē jaunu neskaidrības vilni.

«Karstais kartupelis» ir saistīts ar fizisko personu sociālo spriedzi, kuras iesniedza savas privātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarācijas ar cerību atgūt pārmaksāto nodokli, nevis kļūt par nodokļu parādniekiem.

«Vairākkārt esmu teikusi, ka tas nestrādās un nesīs milzīgu apgrūtinājumu gan grāmatvežiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kam arī deviņu mēnešu laikā vajadzēja ieviest ačgārno aprēķina metodi,» sašutumu neslēpj Lienīte Caune, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) Publiski nozīmīgu struktūru komitejas vadītāja.

Nenogatavināta nodokļu skalai

Pirms nodokļu reformas VID visiem strādājošajiem gada laikā piemēroja vienādu neapliekamo minimumu, taču pārmaiņu ietvaros mainīta neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība un apmērs. No 2018. gada darbavietā darba samaksai tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums. Atsevišķos gadījumos, kad ienākumi bijuši mainīgi, iespējama situācija, ka VID prognozētais neapliekamais minimums ir noteikts lielāks, proti, nodokļos gada laikā maksāts mazāk nekā nepieciešams. Tādā gadījumā, gadam noslēdzoties, var nākties piemaksāt trūkstošo IIN. Tas var notikt, piemēram, ja gada laikā ir ievērojami palielinājušies personas ieņēmumi, tā atgriezusies no bērna kopšanas atvaļinājuma vai darba gaitas ir sāktas nesen. Turklāt katram pašam ir jāseko līdzi saviem ienākumiem. Ja tie ir mainīgi, ikviens, izmantojot savu EDS kontu, jau savlaicīgi var novērst papildu nodokļa maksājumu. Lai arī puto neizpratnes vilnis, VID informē, ka no grāmatvežu puses nekādu pastiprinātu pretreakciju nav novērojis. Par šo tematu tiek jautāts tikpat daudz, cik par citiem. Tomēr, iespējams, tas tāpēc, ka VID vaina te maza.