Grieķijai nav nepieciešams trešā starptautiskā aizdevuma palīdzība un valsts spēj pati finansēt savas vajadzības, panākot labākus parāda nosacījumus un atgriežoties starptautiskajos finanšu tirgos jau nākamgad, pavēstījis Grieķijas ārlietu ministrs Evangels Venizels.
«Mēs ļoti labi saprotam, ka citām valstīm ir grūti pieņemt Grieķijas parāda norakstīšanu. Tomēr mēs neprasām parāda norakstīšanu, bet gan aizdevuma noteikumu mīkstināšanu. Tas neuzliks papildus slogu mūsu starptautiskajiem partneriem,» E. Venizela sacīto citē Reuters.
Grieķijas parādu krīze joprojām ir viens no lielākajiem eirozonas finansiālās stabilitātes apdraudējumiem, bet pati valsts jau sesto gadu cīnās ar recesiju. Bezdarba līmenis Grieķijā tikmēr sasniedzis 28%, un smagākā situācija ir jauniešu vidū, kur vairāk nekā puse ir bez darba.
«Šajā gadījumā mēs runājam par iespēju zaudēt veselu paaudzi,» sacīja Grieķijas ārlietu ministrs, norādot uz to, ka šāda situācija var valsts sabiedrībā radīt sociālu sprādzienu, ja iedzīvotāji tiek piespiesti turpināt dzīvot stingras fiskālās taupības apstākļos. «Jaunus budžeta izdevumu samazinājumus nav iespējams paveikt. Nav iespējams arī vēl vairāk samazināt algas un pensijas,» uzsvēra E. Venizels.
Kā vienu no ekonomiskās krīzes produktiem, E. Venizels minēja ultralabējās partijas Zelta Rītausma ietekmes palielināšanos un nokļūšanu parlamentā.
Kopš 2009. gada Grieķija zaudējusi pieeju starptautiskajiem finanšu tirgiem un cer tajos atgriezties nākamajā gadā. Vienlaikus izskanējušas bažas, ka valstij būs nepieciešams jau trešais starptautiskais aizdevums desmit līdz 12 miljardu eiro apmērā. E. Venizels, kurš bija Grieķijas finanšu ministrs laikā, kad tika norakstīta daļa parādu, uzsvēra, ka Atēnām nav vajadzīgs jaunus aizdevums un valsts spēs segt savas vajadzības, atgriežoties starptautiskajos tirgos.
«Mūsu mērķis nav mainīt esošo programmu, bet gan to piemērot mūsu vajadzībām,» sacīja E. Venizels. Vienlaikus Grieķijas ministrs uzsvēra, ka valsts parādu kalni 330 miljardu eiro apmērā ir nelieli, ja salīdzina ar tām summām, kuras ir parādā Vācija, Itālija un Francija.