Latvijas ekonomikas politiski pareizākā nozare jau vairākus gadus ir rūpniecība, taču, ja aplūko jaunākos algu datus, drīzāk izskatās, ka izaugsmi virza galvenokārt dažas pakalpojumu nozares, kuras varētu dēvēt par intelektuālajiem pakalpojumiem, saka DNB bankas eksperts Pēteris Strautiņš.
Ekonomisti norāda, ka strādājošo pirktspēja patlaban ir pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, taču nākotnē uzņēmumi varētu kļūt piesardzīgāki un algas augt lēnāk.
Ar sīkākiem ekspertu komentāriem un prognozēm iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Pateicoties sociālo iemaksu samazinājumam par 0,5%, kā arī neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem palielināšanai gada sākumā, strādājošo pirktspēja ir augusi straujāk nekā bruto alga. Ņemot vērā visai nelielo cenu kāpumu, alga uz rokas, 3.ceturksnī bija par 7,8% lielāka nekā gadu iepriekš. Līdz ar to, strādājošo pirktspēja nu jau ir pārsniegusi pirmskrīzes līmenī – vidējā neto alga ir par 1% lielāka nekā vēsturiskais maksimums 2008. gada 4.ceturksnī, ņemot vērā arī cenu kāpumu šajā periodā.
Ņemot vērā pastāvošo ģeopolitisko nenoteiktību, visticamāk, uzņēmumi kļūs piesardzīgāki ne tikai pieņemot jaunus darbiniekus, bet zināmā mērā arī paaugstinot algas. Sagaidāms, ka nākamgad bruto algu kāpums varētu būt nedaudz lēnāks par šī gada aptuveni 7%. Taču ja atkal tiks paaugstināta minimālā alga, palēninājums gan būs visai neliels.
#2/4
Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs
Pašlaik atalgojuma gada kāpums ir salīdzinoši straujš, tomēr vairāk atspoguļo labvēlīgu ekonomikas iepriekšējo gadu attīstību, kad uzņēmumi uzrādīja augstus pelnītspējas rādītājus, kas savukārt ļāva paaugstināt atalgojumu darbiniekiem.
Sagaidāms, ka 2015. gadā atalgojuma kāpums turpināsies, bet būs mazliet mērenāks nekā šogad. Iekšzemes kopprodukta un tādējādi arī darba ražīguma izaugsme 2015. gadā būs lēnāka, nekā pierasts iepriekšējos gados, kas mazinās algas kāpuma fundamentālo pamatojumu. Tikmēr, ja raugās no darbaspēka pieprasījuma puses, uzņēmēju novērtējums par darbaspēka trūkumu (Eiropas Komisijas apsekojuma dati) joprojām saglabājas mērens, kas arī turpmāk nedos iespēju algām atrauties no darba ražīguma, tādējādi neradot ekonomikas nesabalansētības riskus.
Tiesiskās vides izmaiņu ietekme uz vidējo algu 2015. gadā būs pozitīva, bet mazāka nekā 2014. gadā. Minimālās algas kāpums (kas ietekmē gan bruto, gan neto algu) abos gados ir vienāds (par 12.5%). Lēšams, ka papildu ietekme uz neto algu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes samazinājuma par 1 procentpunktu (no 2015. gada) būs mazāka nekā no IIN neapliekamā minimuma kāpuma un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēju likmes samazinājuma (no 2014. gada).
Līdz šim vidējās algas kāpums nav tiešā veidā būtiski atspoguļojies citos makroekonomiskajos indikatoros. Piemēram, privātā patēriņa kāpums joprojām ir būtiski vājāks par reālo atalgojuma kāpumu (reālais neto darba samaksas pieaugums 2014. gada 3. ceturksnī, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 7,8%; privātā patēriņa kāpums – 2,1%), kas liecina par iespējamu mājsaimniecību uzkrājumu veidošanos. Iepriekšminētā iemesla dēļ arī patēriņa cenu inflācijā līdzšinējais atalgojuma kāpums ir atspoguļojies ierobežoti.
#3/4
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Pašreizējais algu kāpums Latvijā, tai skaitā arī Igaunijā un Lietuvā, uz citu Eiropas Savienības valstu fona ir gana straujš. Tomēr tas nav tik visaptverošs un straujš, lai atbilstu iedzīvotāju gaidām. Lūkojoties turpmāk, noteiktības trūkums un izaugsmes palēnināšanās atstās nospiedumu uz turpmāko algu dinamiku. Piezemētākas ekonomikas perspektīvas nedaudz piebremzēs darbinieku ambīcijas, kā arī darba devēju biznesa plānus un peļņas prognozes, kas automātiski palielinās pretestību izmaksu – algu palielināšanai. Tomēr no otras puses spiediens palielināt algas nezudīs, tāpat kā saglabāsies pieprasījums pēc darbaspēka. To apliecina gan tendences darba tirgū, gan uzņēmēju aptaujas.
Redzams, ka ir pieaugošs spiediens palielināt algas valsts iestāžu darbiniekiem, ko pilnībā ignorēt nebūs iespējams. Tomēr valsts budžeta iespējas vēl ilgi nespēs apmierināt pieprasījumus pēc algu pielikuma. Krietni lielākas iespējas piedzīvot algas pielikumu ir pašvaldībās un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās strādājošajiem. Privātā sektora darba samaksas noteiks katras nozares un uzņēmuma pelnītspēja un apstākļi darba tirgū. Daļa potenciālā kāpuma turpinās nozust pelēkajā ekonomikā. Tādēļ izmaiņas starp nozarēm, uzņēmumiem saglabās krasi nevienmērīgu dabu un atšķirīgu tempu, kā rezultātā pietiekami lielai daļai strādājošo jūtamas izmaiņas atalgojumā izpaliks. Algu kāpums nebūs visaptverošs, bet drīzāk selektīvs. Labākā situācijā būs nozaru speciālisti un to nozaru darbinieki, kuri strauji attīstīties. Tāpat pirmām kārtām tiks motivēti labākie un tie, kas uzņēmumam nodrošina ieņēmumus. Nozīmīga ietekme uz statistiku nākamgad būs gan nodokļu samazinājumam, gan minimālās algas kāpumam. Taču, viss liecina par to, ka, ja investīciju aktivitāte ilgstoši saglabāsies zema, vidējā termiņā var sākt veidoties nopietni riski konkurētspējai.
#4/4
DNB bankas eksperts Pēteris Strautiņš
Balto apkaklīšu nozaru attīstību virza pieaugošā atklāsme, ka šos pakalpojumus mūsdienās var eksportēt. Daļēji tas ir tirgus spēku, daļēji mērķtiecīgas politikas rezultāts. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai investīciju piesaiste šajās nozarēs jau vairākus gadus ir prioritāte un visnotaļ sekmīga.
Nevarētu teikt, ka tieši šogad balto apkaklīšu nozaru pakalpojumu eksports būtu audzis ļoti strauji. Pērn eksports šajās nozarēs auga par apmēram 20%, līdzīgā tempā gan finanšu, IT, sakaru un citos biznesa pakalpojumos. Šī gada 1.pusē (par 3.ceturksni datu vēl nav) vidējais eksporta kāpums šajās nozarēs bija vien ap 3%. Finanšu un IT pakalpojumu eksports joprojām audzis strauji, par 12%, bet postenī „citi saimnieciskās darbības pakalpojumi”, kas ir visnozīmīgākais, pieaugums ir tikai 1%. Intuitīvi šķiet, ka dinamika nevarētu būt mainījusies tik strauji. Biznesa pakalpojumu eksports varētu būt diezgan grūti izmērāma parādība, tas nereti notiek viena uzņēmuma ietvaros.
Eksports nav vienīgais intelektuālo pakalpojumu nozaru izaugsmes virzītājs. Aplūkojot ekonomikas struktūru kopumā, redzams, ka virs Eiropas vidējā mums ir to nozaru īpatsvars, kuras nodarbojas ar fizisko, lietu pasauli — lauksaimniecība un mežsaimniecība, kā arī transports, rūpniecības un celtniecības īpatsvaram esam tuvam ES vidējam. Turpretim izteikti atpaliek abstraktās vai nemateriālās nozares — finanses, biznesa pakalpojumi, arī medicīna. Līdzīga aina ir arī citās jaunajās dalībvalstīs. Ir vispārēja likumsakarība — ienākumu līmenim augot, aug šo nozaru īpatsvars ekonomikā un to nosaka ne tikai augošs eksports, bet arī iekšējais pieprasījums pēc to pakalpojumiem. Līdz ar to konverģences procesā var gaidīt, ka šo nozaru attīstības temps būs virs vidējā. Tas neizslēdz iespēju tuvākajā nākotnē salīdzinoši strauji augt arī rūpniecībai, sarūkot transporta, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības īpatsvaram.