Saeimas analītiskā dienesta izveide ieņēmusi zemo startu, un drīzumā tiks izsludināts konkurss dienesta vadītāja amatam; prasības augstas
Tas, ka Latvija sāk arvien biežāk izcelties ar nekvalitatīvi izstrādātajiem likumprojektiem, liek raukt pieres ne tikai sabiedrībai un politikas komentētājiem, bet arī Valsts prezidentam. Pērn kontekstā ar peripetijām ap mikrouzņēmuma nodokli ideja par Saeimas analītiskā dienesta izveidi uzmirdzēja kā cerību stars drūmās debesīs.
Dienas Biznesa rīcībā nonākušie dokumenti atklāj augstās prasības vadītāja amatam. Lai kandidētu, jābūt maģistra grādam, vēlams ekonomikas, finanšu, politikas vai tiesību zinātņu jomā. Jābūt ne tikai pieredzei vadīt kolektīvu, kas darbojas pētniecībā, bet arī pašam vadītājam pētnieciskajā darbā ir jābūt nostrādājušam vismaz piecus gadus. Vēl kandidātam būs jāapliecina savas svešvalodu prasmes – angļu, franču vai vācu valodai ir jābūt vismaz C1 līmenī. Tāpat nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, un ir vēl vairākas citas prasības, piemēram, attiecīgai nozarei atbilstošas publikācijas un vēlamā pieredze darbam valsts pārvaldē.
Amata pamatpienākumi pagaidām neiezīmējas ar īpašu konkrētību – plānot, organizēt, vadīt un koordinēt Analītiskā dienesta darbu un nodrošināt tam noteikto funkciju izpildi. Interesanti, ka paralēli tam, vadītājam būs jāpārrauga arī Saeimas bibliotēkas funkciju izpildi un tās atbilstību akreditācijas prasībām.
Aizkulišu informācija liecina, ka vadītāja alga varētu būt ap 2360 eiro uz papīra. Neskaitot vadītāju, dienestā vismaz iesākumā darbosies trīs pētnieki, kuru alga būs 2015 eiro uz papīra katram.
Visu rakstu Likumprojektus pirms pieņemšanas tomēr izpētīs lasiet 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.