Komentējot valdības iniciatīvu celt stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokli no nākamā gada janvāra un arī Alkohola patēriņa mazināšanas un ierobežošanas programmas 2009. līdz 2013.gadam projektu, jāteic, ka valstij jāveido vienāda politika attiecībā pret visiem alkoholisko dzērienu veidiem. Nav atšķirības, vai tas ir stiprais vai vieglais alkoholiskais dzēriens.
Tas attiecināms gan uz alkohola pieejamības mazināšanu, gan uz alkohola reklāmas ierobežojumiem, gan nodokļu un cenu palielināšanas politiku.
Atbalstu stingrāku alkohola ierobežojumu ieviešanu, īpaši attiecībā uz jauniešiem, tomēr uzskatu, ka pret visiem alkoholiskajiem dzērieniem ir jāattiecas vienādi — diferenciācija un ierobežojumi attiecībā uz kādu vienu alkoholisko dzērienu grupu nav pamatoti. Vairāki pētījumi ir pierādījuši to, ka alkoholisms bieži vien sākas ar vieglo alkoholu lietošanu, piemēram, alu un dažādiem alkoholiskajiem kokteiļiem. Līdz ar to, manuprāt, ierobežojumi jauniešiem ir vajadzīgi un attiecināmi uz jebkuru alkohola veidu.
Piekrītu, ka nepieciešams limitēt alkoholisko produktu lietošanu un pieeju personām, jaunākām par 18 gadiem un, ja tas tiks sasniegts, tad arī būs vērts apspriest stingrāku vecuma ierobežojumu piemērošanu. Ļoti striktu aizliegumu ieviešana saistībā ar alkoholiskajiem dzērieniem nav labākais veids kā risināt alkoholisma problēmu. Jau vairākus gadus Somija un Zviedrija ir visstingrāk regulētās valstis Eiropā, bet tas nav samazinājis alkohola dzērienu patēriņu un alkoholisma līmeni. Ierobežojumi ir aizkavējuši kulturālu un atbildīgu alkoholisko dzēriena patēriņa tradīciju veidošanos un nav sasnieguši savus mērķus.
Vienāda pieeja nepieciešama arī attiecībā uz alkohola reklāmas ierobežošanu un tās limitēšanu.
Tas ir bieži sastopams pārpratums, ka alkoholisko dzērienu reklamēšana, palielina to lietošanu. Reklāma ir likumīgs veids, kā izglītot un iepazīstināt patērētājus ar savu produktu. Limitējot reklāmu, tiek mazināta godīga konkurence starp tirgus spēlētājiem. Ja mēs runājam par reklamēšanas ierobežošanu, tad uzskatu, ka arī šajā jomā pret visiem alkoholiskajiem dzērieniem vajadzētu izturēties vienlīdzīgi.
Komentējot Latvijas valdības plānu no nākamā gada 15 janvāra par 11.9% celt akcīzes nodokļa likmi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kompānijas jāteic, ka valdība nākusi klajā ar priekšlikumu celt akcīzes nodokli stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, bet absolūti aizmirsusi par lielāko alkoholisko produktu kategoriju – alu, kura akcīzes nodoklis šobrīd Latvijā ir ļoti zems.
Valdība plāno palielināt alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumus par 10.8 milj. latu ikgadēji, paceļot akcīzes nodokli alkoholam, izņemot alu. Tajā pašā laikā uzskatām, ka netiek izmantota papildus iespēja vairot valsts ieņēmumus par tādu pašu summu, dubultojot esošo akcīzes nodokli alum un tuvinot to alus produktu akcīzes nodoklim kaimiņvalstīs. Šodien Latvijā akcīzes nodoklis alum ir tikai 3 santīmi uz 0.5 l pudeli, tāpēc tā dubultošana uz 6 santīmiem neietekmētu alus patēriņa kritumu.
Pašreizējais akcīzes līmenis Latvijā ir zemākais Eiropā, un valdības nepieciešamība pēc papildus nodokļu ienākumiem pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir saprotama. Tāpēc valdības ideja par nodokļu palielināšanu no pašreizējiem 630 latiem uz 705 latiem par 100l tīrā spirta ir saprātīga , jo arī šajā gadījumā Latvijas nodokļu līmenis joprojām būs zemāks nekā kaimiņvalstīs (Lietuvā – 783 lati un Igaunijā – 909 lati).
Citu valstu pieredze ir pierādījusi, ka nodokļa paaugstināšana reizi divos gados par aptuveni 10% ir tirgum viegli pieņemama, bez ievērojamām izmaiņām patērēšanas ieradumos. Ja palielinājums ir lielāks un notiek biežāk, tad pastāv pamatots risks, ka strauji pieaugs „melnā tirgus” produktu patēriņš un valdības nodokļu ieņēmumi varētu pat samazināties.
Kā liecina VID Nodokļu pārvaldes informācija, 2008.gada sešos mēnešos kopumā tika realizēti 32,9 milj. litru alkoholisko dzērienu, kuros absolūta alkohola daļa veidoja 0,72 miljonus litru un 78,4 milj. litru alus, kurā absolūtā alkohola daļa bija 0,41 miljons litru, kas ir 36% no absolūtā alkohola. Tas nozīmē, ka akcīzes nodoklis absolūtam alkoholam alus produktos ir 3,6 reizes mazāks nekā citām alkoholisko dzērienu kategorijām.
