Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks sākusi siltināt vienu no uzņēmuma apsaimniekošanā esošajiem namiem - ēku Bauskas ielā 51, informēja Rīgas domē.

Dzīvojamajā mājā Bauskas ielā 51 plānots veikt sienu, bēniņu siltināšanu, jumta renovāciju, ventilācijas ierīkošanu, pagraba pārsegumu siltināšanu un logu nomaiņu, koplietošanas telpu durvju nomaiņu, karstā ūdens un apkures cauruļu nomaiņa un citus darbus.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija, Rīgas namu pārvaldnieka izsludinātajā iepirkuma konkursā tiesības veikt šos darbus ieguvusi SIA Būvprojekta vadība, kas to paveiks par 87 840 latiem. Pusi no šīs summas līdzfinansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds, savukārt otra puse no remontdarbu izmaksām tiks segta no kredīta, kas izsniegts uz 10 gadiem.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Namu apsaimniekotāja «Rīgas namu pārvaldnieks» apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 13,532 miljoni eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi par 6,8% un bija 563 687 eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

«Rīgas namu pārvaldnieka» finanšu pārskata vadības ziņojumā atzīmēts, ka kompānijas kopējie ieņēmumi 2018. gada pirmajos trijos mēnešos bija 14,2 miljonu eiro apmērā, bet kopējie izdevumi - 13,64 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu kompānijas kopējie ieņēmumi un arī izdevumi ir pieauguši par 3%.

Remontdarbus «Rīgas namu pārvaldnieks» 2018. gada pirmajā ceturksnī veicis 1081 dzīvojamā mājā par kopējo summu 2,87 miljoni eiro, tostarp ūdensvada un kanalizācijas remonti veikti 610,8 tūkstošu eiro apmērā, siltumapgādes sistēmu remonti - 453,1 tūkstoša eiro apmērā, ēku konstruktīvo elementu remonti veikti 450,4 tūkstošu eiro apmērā, elektroapgādes sistēmu remonti - 447,8 tūkstošu eiro apmērā, liftu remonti - 365,1 tūkstoša eiro apmērā, tehniskās dokumentācijas noformēšana izmaksājusi 165 tūkstošus eiro, jumtu remonti veikti 173,2 tūkstošu eiro apmērā, kāpņu telpu kosmētiskie remonti - 87,3 tūkstošu eiro apmērā, dūmvadu, skursteņu un ventilācijas šahtu remonti - 44,2 tūkstošu eiro apmērā, gala sienu siltināšanas un šuvju hermetizācijas darbi veikti 24 tūkstošu eiro apmērā, bēniņu vai pagrabu siltināšana veikta 7,3 tūkstošu eiro apmērā, bet pārējie remonti - 42,1 tūkstoša eiro apmērā.

Namu apsaimniekošanas uzņēmums AS «Hausmaster» un liftu ražotājs AS «Latvijas lifts-Šindlers» vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ar lūgumu izvērtēt SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» liftu iepirkumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» iesniegums.

Tāpat «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» iesniegums nosūtīts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), Rīgas domes priekšsēdētājam Dainim Turlajam (GKR) un Lietuvas vēstniekam Latvijā Artūram Žurauskim.

Iesniegumā norādīts, ka «Hausmaster» kopā ar «Latvijas lifts-Šindlers» piedalījās «Rīgas namu pārvaldnieka» organizētajā konkursā «Liftu tehniskā apkope, plānoto un avārijas remontdarbu veikšana». Konkursa prasības paredzēja, ka ir nepieciešami 134 speciālisti un, lai kvalificētos šim konkursam, finanšu apgrozījumam pēdējo triju gadu laikā jābūt 8 300 000 eiro. Taču visi iesniegtie piedāvājumi, ieskaitot «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» piedāvājumu, noraidīti un konkurss izbeigts.

Jauna komercķīla reģistrēta 2010. gada decembrī dibinātajam SIA Rīgas namu pārvaldnieks, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas vērtība ir 386,39 tūkstoši eiro. Par labu AS Swedbank uzņēmums ieķīlājis savas prasījuma tiesības. Jāatzīmē, ka šī ir jau ceturtā uzņēmuma reģistrētā komercķīla.

Rīgas namu pārvaldnieka iesniegtais gada pārskats norāda, ka 2013. gadā uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 58,079 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā sasniedza 566,737 tūkstošus eiro. Rīgas namu pārvaldnieks pārskata gadā ar darbavietām nodrošināja vairāk nekā trīs tūkstošus darbiniekus.

Rīgas namu pārvaldnieks tika izveidots, apvienojot 15 pašvaldības namu pārvaldes. Jānorāda, ka Rīgas namu pārvaldnieks kopumā apsaimnieko vairāk nekā četrus tūkstošus dzīvojamo māju ar kopējo apsaimniekojamo platību virs astoņiem miljoniem kvadrātmetru.

Ņemot vērā šī gada rudens mainīgos laikapstākļus, SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» apsaimniekotajās ēkās 5. oktobrī tiek pakāpeniski uzsākta 2017./2018. gada apkures sezona, informē SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma.

Dzīvojamām mājām apkures pieslēgšanu plānots paveikt līdz šīs nedēļas beigām. Savukārt šīs dienas laikā apkure tiks pieslēgta jau 700 dzīvojamām mājām, kā arī nākamo dienu laikā apkuri plānots pieslēgt visām dzīvojamām mājām ar centralizēto apkures sistēmu, ņemot vērā apkures sistēmu tehniskos parametrus.

Iepriekšējos gados apkures sezona Rīgā, RNP apsaimniekošanā esošajās dzīvojamās mājas, uzsākta aptuveni oktobra vidū. Pirmajai dzīvojamai mājai, pamatojoties uz saņemto kopīpašnieku lēmumu, apkure pieslēgta šī gada 22. septembrī.

«Rīgas namu pārvaldnieks» atgādina, ka dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir izveidojies parāds par iepriekšējos periodos saņemtajiem siltumenerģijas – apkures, pakalpojumiem, tiek piedāvāta iespēja noslēgt izlīgumu par pakāpenisku parāda samaksu, sadalot maksājumus līdz pat 18 mēnešu periodā, turklāt saņemot iespēju dzēst kavējuma naudu līdz pat 90% apmērā atbilstoši izlīguma samaksas termiņa nosacījumiem. Turklāt ikviens dzīvokļa īpašnieks var saņemt detalizētu informāciju par savas dzīvojamās mājas parādu un dzīvokļu īpašumiem, kuriem ir izveidojies parāds.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) AS "Rīgas namu apsaimniekotājs" valdes priekšsēdētāju Igoru Trubko ir atzinusi par vainīgu apsūdzībās par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu Rīgas domes "Par/Progresīvie" frakcijas vadītājam Mārtiņam Kossovičam un piespriedusi viņam reālu cietumsodu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

Tāpat pirmās instances tiesa Trubko noteikusi liegumu uz pieciem gadiem nodarboties ar jebkāda veida komercdarbību un uzlikusi naudas sodu "Rīgas namu apsaimniekotājam" 200 minimālo algu jeb 124 000 eiro apmērā.

Tiesa uzsver, ka lietas iztiesāšanas procesā tiesai neradās šaubas par Trubko vainu un tiesas sods ir bargāks nekā to bija prasījusi prokurore. Tiesa skaidro, ka Trubko lieta ir viena no skaļākajām amatpersonu korupcijas lietām, līdz ar ko šāds bargs sods kalpos par signālu pārējām augsta ranga amatpersonām.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Prokurore uzņēmējam Trubko lūdza piespriest trīs gadu cietumsodu, kā arī četru gadu liegumu nodarboties ar jebkāda veida komercdarbību. Tāpat prokurore lūdza piespriest naudas sodu "Rīgas namu apsaimniekotājam" 200 minimālo algu apmērā.

Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) atvēlēs 281 tūkstoti latu logu nomaiņai un 482 tūkstošus latu – jumtu remontam, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

RNP, kas apsaimnieko 4300 dzīvojamās mājas, par minēto summu grasās nomainīt 1829 logus 73 namos, Db.lv stāstīja uzņēmuma komunikācijas nodaļas speciāliste Santa Vaļuma. Viņa norādīja, ka koplietošanas telpu logu nomaiņa nepieciešama lielai daļai māju un katras dzīvojamās mājas koplietošanas telpu logu tehniskais stāvoklis ir atšķirīgs. Paredzēts, ka logu maiņu veiks SIA Fablex un SIA Skonto Plan Ltd. Pie jauniem koplietošanas logiem tiks, piemēram, nams Grēcinieku ielā 30, Ģertrūdes ielā 61, Brīvības gatvē 412 K1, Anniņmuižas bulvārī 64, Dammes ielā 28, Jaunsaules ielā 7a, Kuldīgas ielā46, Slokas ielā 14, Melnsila ielā 26, Salnas ielā 1, Dzelzavas ielā 11, Mārcienas ielā 6, Pārslas ielā 19 un citās ēkās.

Rīgā ir ļoti liela konkurence namu apsaimniekošanas tirgū un pašlaik ir redzami daudzi jauni, nelieli apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri rada lielu konkurenci esošajiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas "Civinity Group" valdes priekšsēdētāja Raimonda Kižiene.

"Konkurence izpaužas arī par cenām. Taču te nu iedzīvotājiem būtu jāatceras, ka apsaimniekotājs var piedāvāt ļoti zemas cenas, bet ir jautājums, kādus darbus tas par šādu cenu varēs veikt un kādas saistības uzņemties. Diemžēl daudzi no šiem jaunajiem uzņēmumiem tādēļ var izrādīties arī ar ļoti īsu mūžu. Vienlaikus es varu teikt, ka liela konkurence pašlaik ir ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā," skaidroja Kižiene.

Savukārt "Civinity Latvia" izpilddirektors Andrjus Bakštons sacīja, ka iedzīvotājiem ir jāpadomā par to, ka ikdienas mazos darbus veikt nav nemaz tik grūti, bet jautājums ir par to, kas notiks, ja radīsies kāda lielāka problēma, kur jau ir nepieciešama kompetence un zināšanas tās risināšanai.

Valsts kontrole veic operatīvo revīziju Rīgas namu apsaimniekotājā Rīgas namu pārvaldnieks, otrdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

«Mēs esam novirzījuši operatīvos resursus Rīgas namu pārvaldniekam, par ko mēs saņemam nebeidzamas sūdzības un iedzīvotāji ir ļoti neapmierināti,» teica Krūmiņa.

Viņa norādīja, ka problēmas pastāv ļoti daudzos Rīgas pašvaldības uzņēmumos. «Rīgas pašvaldībā ir daudz tādu institūciju, kuru darbība neapmierina iedzīvotājus,» teica kontroliere, uzsverot, ka Valsts kontrole nevar tērēt bezgalīgus resursus pašvaldības uzņēmumu uzraudzībā, tādēļ lielāka atbildība un loma būtu jāuzņemas paši pašvaldībai.

Krūmiņa piebilda, ka revīzijas rezultāti par Rīgas namu pārvaldnieku varētu būt zināmi vasaras sākumā, maijā. «Protams, arī šīs revīzijas rezultāti būs atkarīgi no tā, kā tiek iesniegti dati un kā iestāde vēlas sadarboties ar Valsts kontroli. Arī Rīgas satiksmē saskārāmies ar to, ka šo datu iegūšana ir diezgan apgrūtinoša,» teica Valsts kontroliere.

No Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes locekļa amata atbrīvots Ardis Pāvilsons, izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 12.jūlijā, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Ardis Pāvilsons tika iecelts par uzņēmuma valdes locekli 2017.gada oktobrī, tādējādi viņš pavadījis amatā mazāk nekā vienu gadu.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pēdējo mēnešu laikā piedzīvojis vairākas izmaiņas valdē - šī gada 24.maijā par uzņēmuma valdes locekļiem tika iecelti Rolands Pogulis un Inga Bulgarina, taču tikai dažas dienas vēlāk Inga Bulgarina amatu atstāja.

Līdz ar Arda Pāvilsona aiziešanu no uzņēmuma valdes, tajā piecu locekļu vietā šobrīd strādā trīs - valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs un valdes locekļi Ivo Lecis un Rolands Pogulis.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” dibināts 2010.gada beigās un tas sniedz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas un teritorijas apsaimniekošananas pakalpojumus Rīgas pilsētā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 5 116 844 eiro un tas pilnībā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) akcijas biržā varētu sākt kotēt arī pirms šobrīd uzņēmuma vidējā termiņa darbības stratēģijā paredzētā 2026.gada, intervijā aģentūrai LETA sacīja RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš, kurš amatā stājās jūlija beigās.

"Domāju, ka tas varētu notikt arī ātrāk," norādīja Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas dome jebkurā gadījumā paturētu nozīmīgu akciju paketi, bet tā būtu iespēja par RNP līdzīpašniekiem kļūt arī tā klientiem un darbiniekiem. Tāpat tas RNP ļautu strādāt pie darbības paplašināšanas.

"Galvenais ir kļūt par brīvā tirgus dalībnieku, un tad mēs varētu strādāt arī uz sava tirgus paplašināšanu ne tikai tajās robežās, kas mums ir pašlaik," uzsvēra Ozoliņš.

Viņš pieļāva, ka uzņēmums varētu darboties ne tikai citās pilsētās, bet arī citās valstīs, kā arī pievērsties komercplatību pārvaldīšanai.

"Piemēram, mēs varētu nopirkt uzņēmumu Viļņā. Ja jau mēs esam lielākais namu pārvaldīšanas uzņēmums Baltijā, tad tas ir jāizmanto. No vienas puses tas ir pagātnes mantojums, jo citur Baltijā namu pārvaldīšanas sistēma pēc neatkarības atjaunošanas tika organizēta citādāk, bet šobrīd tas ir arī mūsu pluss," uzsvēra Ozoliņš.

Rīgas pašvaldība organizēs bezmaksas apmācības iedzīvotājiem māju pārvaldīšanas jautājumos – šādu lēmumprojektu šodien akceptēja domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Apmācību mērķis ir uzlabot ar daudzdzīvokļu namu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu saistīto lēmumu pieņemšanas ātrumu un kvalitāti. Kursos varēs iegūt pamatzināšanas par spēkā esošo normatīvo regulējumu, pienākumiem un pilnvarām, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību, lai tie nebūtu apstrīdami un būtu reāli izpildāmi. Kā lektori tiks piesaistīti Rīgas enerģētikas aģentūras, Mājokļu un vides departamenta, SIA Rīgas namu pārvaldnieks u.c. speciālisti, informē Rīgas dome.

Apmācībai varēs pieteikties dzīvokļu īpašnieku kopības izvirzīti māju vecākie. Mājas vecākais ir dzīvokļu īpašnieku kopības ievēlēts starpnieks, kas palīdz nodrošināt sadarbību starp namu apsaimniekotāju un iedzīvotājiem. Viņa pamatuzdevums ir saskaņot dzīvokļu īpašnieku intereses, organizēt iedzīvotāju sapulces, izvirzīt namu uzturēšanas prioritātes, sekot veiktajiem darbiem un to izmaksām.

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Daudzdzīvokļu mājās kopumā dzīvo 68% Latvijas iedzīvotāju. Lielākā daļa no tām ir celtas vēl pirms neatkarības atgūšanas, tātad – pirms 30 un vairāk gadiem, norāda Valsts kontrole.

Gandrīz 80% daudzdzīvokļu namu patlaban apsaimnieko pašvaldību kapitālsabiedrības, lai gan šāds risinājums sākotnēji bija paredzēts tikai uz laiku, līdz dzīvokļu īpašnieki pārņems mājas savā pārvaldīšanā.

Ņemot vērā pašvaldību kapitālsabiedrību lielo lomu daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanā, Valsts kontrole veica revīziju Ekonomikas ministrijā, par mājokļu politiku atbildīgajā izpildvaras institūcijā, un astoņās pašvaldību kapitālsabiedrībās Olaines, Dobeles, Grobiņas, Ludzas un Talsu novados, kā arī Jēkabpilī, Rēzeknē un Liepājā. Revīzijas ziņojumā ir iekļauti secinājumi arī no iepriekš veiktajām revīzijām SIA Rīgas namu pārvaldnieks un SIA Lielvārdes Remte.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Sākot no 2014. gada 1.janvāra, ikmēneša ūdens patēriņa skaitītāju rādījumi SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) būs jāiesniedz no kārtējā mēneša 25. līdz 27.datumam (ieskaitot). Vēl tikai šomēnes rādījumus varēs iesniegt no 25.decembra līdz decembra beigām, informē SIA Rīgas namu pārvaldnieks pārstāvis Krists Leiškalns.

Termiņš ikmēneša ūdens skaitītāju rādījumu iesniegšanai tiek saīsināts, tāpēc, lai maksimāli samazinātu ūdens patēriņa starpību jeb korekciju, kura veidojas arī tāpēc, ka dzīvokļu īpašnieki/īrnieki ūdens skaitītāju rādījumus nolasa dažādos laikos.

Ņemot vērā esošo kārtību un ikmēneša ūdens skaitītāju rādījumu iesniegšanas statistiku, novērots, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji ūdens skaitītāju rādījumus nodod dažādi - ar savstarpēji būtiski atšķirīgu laika intervālu. Uzrādot iespējami precīzāku faktiski saņemtā ūdens apjomu, tiks nodrošināts taisnīgāks ūdens patēriņa maksas aprēķins, skaidro uzņēmums.

Rīgas domes līdzdalība SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nav lietderīga un būtu jāizbeidz, secināts auditorkompānijas "Ernst&Young" veiktajā uzņēmuma darbības auditā.

Rīgas kapitālsabiedrībām līdz šodienai savās mājaslapās bija jāpublicē veikto auditu pilnās anonimizētās versijas. Daļa uzņēmumu līdz šim gan ir publicējuši tikai auditu kopsavilkumus, tostarp arī RNP.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt tās tiešo līdzdalību katrā kapitālsabiedrībā. Rīgas domes gadījumā šis izvērtējums jāveic ne vēlāk kā līdz šī gada 15.decembrim.

Kā skaidroja Rīgas pilsētai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs Andris Grafs, līdzdalības izbeigšana nenozīmē uzņēmuma likvidāciju, jo uzņēmuma daļas, piemēram, var arī pārdot citiem tirgus dalībniekiem.

Pēc vairāk nekā gadu ilga pārtraukuma jaunas komercķīlas reģistrētas SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

Kā liecina Lursoft pieejamā informācija, uzņēmumam vakar reģistrētas divas jaunas komercķīlas par kopējo summu 273 tūkst.EUR. Komercreģistrā publicētā informācija rāda, ka ieķīlātas prasījuma tiesības pret dzīvojamo māju Dzirnavu ielā 3 un Dzirnavu ielā 3A īpašniekiem. Abu komercķīlu ņēmējs ir AS “Swedbank”.

Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošais SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2018.gada beigās pārvaldīja 4294 dzīvojamās mājas/ būves ar 8,11 milj. kvadrātmetru lielu kopējo platību. Uzņēmuma apgrozījums 2018.gadā bija 59,06 milj.EUR, kas ir par 3,46 milj.EUR jeb 6% lielāks nekā 2017.gadā. Būtiskāko pieaugumu veido dzīvojamo māju pārvaldīšanas ieņēmumu palielinājums par 2,37 milj.EUR jeb 6% un dzīvojamo māju uzturēšanas darbu ieņēmumu palielinājums par 1,28 milj.EUR jeb 10%.

Būtiski nolietoti, arī kritiskā stāvoklī un pat demontējami ir daļa Hruščova laika daudzdzīvokļu māju balkoni. Tā secinājuši būvniecības eksperti, pēc Ekonomikas ministrijas (EM) pasūtījuma veicot pirmo plašāko pētījumu par tiem, ceturtdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Vairāk nekā pusei no 2000 apsekoto balkonu tuvāko gadu laikā nepieciešami uzlabojumi. Apjomīgi darbi jau tuvākā gada laikā vajadzīgi daudz mazākai daļai šo balkonu, bet ir arī tādi balkoni, kurus vairs nedrīkst lietot. «Vienam procentam [apsekoto] balkonu ekspluatācija būtu jāpārtrauc nekavējoties. Principā viena procenta ietvaros šie balkoni ir tik tehniski nolietojušies, ka atjaunošana nav tīri ekonomiski pamatota,» saka EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.

Kopumā balkonu savešana kārtībā prasīs ievērojamus finanšu ieguldījumus. «Izmaksas uz vienu balkonu ir nedaudz virs 200 eiro par balkonu, bet tie var būt arī vairāki tūkstoši. Savukārt esoša balkona demontāža un jauna uzstādīšana tipveida risinājumā ir piedāvāta par 4000 eiro,» stāsta EM pārstāvis.

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) noslēdzis granta līgumu ar AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», kas dzīvojamo ēku atjaunošanai Rīgā, Blaumaņa ielā 21, ļaus piesaistīt grantu (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu) 50% apmērā no attiecināmajām izmaksām jeb 253,2 tūkstošu eiro apmērā, informē RNP Komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns.

RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs atzīmē, ka šīs ir pirmās vēsturiskās ēkas, kurām RNP veiks renovāciju, tomēr pauž pārliecību, ka jau tuvākajā laikā sarakstu papildinās virkne citu ēku. «Veicināt dzīvojamo ēku renovāciju, izmantojot Eiropas līdzfinansējumu un citus finansējuma avotus, ir viens no prioritārajiem RNP uzdevumiem. Pozitīvā tendence ir tā, ka dzīvokļu īpašnieki sāk apzināties, ka šis ir pēdējais Eiropas līdzfinansējuma periods, pēdējā iespēja renovēt savu īpašumu, pilnu remontdarbu tāmi sedzot ne tikai no uzkrātajiem vai aizņemtajiem līdzekļiem,» saka A. Gontarevs.

Dzīvojamo ēku Blaumaņa ielā 21 dzīvokļu īpašnieku kopība šī gada oktobrī pieņēma lēmumu par ēku atjaunošanu, projektam piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Plānotās projekta izmaksas ir 861,5 tūkstoši eiro, no tām attiecināmās izmaksas - 506,4 tūkstoši eiro.

Lai jaunās daudzdzīvokļu ēku siltināšanas ieceres būtu veiksmīgas, ir jāizdara daži svarīgi mājas darbi un jālīdzdarbojas iesaistītajām institūcijām.

Energoefektīvas un renovētas daudzdzīvokļu ēkas ir ļoti svarīgs posms iecerētajā Eiropas klimatneitralitātes sasniegšanā. Kaut arī Latvijā par lielo namu sakārtošanu runā jau gadiem ilgi, rezultāti nav pārāk iepriecinoši. It īpaši Rīgā, kur ēku renovācija smagi buksē. Lai tos uzlabotu, ātri būtu jāatrisina vairākas, sen zināmas problēmas.

Kā zināms, Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrāla. Un svarīga loma šajā procesā ir gudrai un efektīvai daudzdzīvokļu namu renovācijai. Jo šīs ēkas patērē aptuveni 40% no Eiropas Savienības kopā izmantotās enerģijas un rada 36% no siltumnīcefekta gāzu emisijas. Līdzīgi kā Latvijā arī citās valstīs jaunu namu nav pārāk daudz – tiek lēsts, ka 85% daudzdzīvokļu ēku ir vismaz 20 gadus vecas, tādēļ Eiropas Komisija ir apņēmusies dažādiem līdzekļiem veicināt to atjaunošanu un padarīšanu par videi draudzīgākām.