Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2.septembrī plkst.9.30 aiz slēgtām durvīm turpinās skatīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB bankas» maksātnespējas pieteikumu.

Bankas pārstāve žurnālistiem pēc stundu ilgušās tiesas sēdes paziņoja, ka banka tiesai lūdza pasludināt pārtraukumu, lai dotu bankai iespēju iepazīties ar visiem lietas materiāliem. Viņa piebilda, ka daļu no materiāliem banka saņēma tikai šodien.

Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm izskatīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegto «PNB banka» maksātnespējas pieteikumu un paziņoja, ka nolēmums šajā jautājumā būs pieejams 12.septembrī tiesas kancelejā.

Šodienas tiesas sēde ilga vairāk nekā piecas stundas, kuras laikā, aiz slēgtām durvīm, tika uzklausīti gan bankas, gan FKTK argumenti.

Pēc tiesas sēdes FKTK pārstāvis žurnālistiem norādīja, ka komisija vēl aizvien uzskata, ka bankā ir iestājusies maksātnespēja. Viņš arī atzina, ka viens no strīdiem bankas un komisijas starpā ir tieši par dažādu bankas aktīvu vērtību. Jau ziņots, ka par bankas maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu izraudzīts Vigo Krastiņš.

Komisijā iepriekš informēja, ka FKTK, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu atzīt «PNB banku» par tādu finanšu iestādi, kas ir vai nonāks finanšu grūtībās un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes (Single Resolution Board) lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par bankas maksātnespējas procesa sākšanu. Pieteikums 22.augustā iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora iecelšanu.

Liepājas tiesā iesniegts SIA Kurzemes Gaļsaimnieks maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA VEGA 1.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 29. septembrī.

SIA Kurzemes Gaļsaimnieks dibināta 1997. gadā, atrodas Paplakā, aptuveni 35 km no Liepājas. Uzņēmums nodrošina svaigi sadalītu gaļu, kaušanas blakusproduktus, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus.

SIA Kurzemes Gaļsaimnieks līdzīpašniece Aksana Jansone biznesa portālam db.lv sacīja, ka maksātnespējas pieprasījums ir nepamatots, strīds esot par iekārtām. Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, SIA VEGA 1 mērķis, šādi rīkojoties, esot pabojāt SIA Kurzemes Gaļsaimnieks reputāciju.

SIA Kurzemes Gaļsaimnieks juriste Argita Jaunsleine notiekošo skaidro šādi: «Uzskatām, ka SIA VEGA 1 iesniegtais maksātnespējas pieteikums ir nepamatots un noraidāms, jo starp pusēm pastāv strīds par pieteikumā norādīto prasījumu, par ko SIA Kurzemes Gaļsaimnieks vairākkārt likumā noteiktā kārtībā ir cēlusi arī pamatotus iebildumus.

Uzņēmums EKO osta šā gada 15.jūnijā iesniedzis būvniecības uzņēmuma SIA Skonto Būve maksātnespējas pieteikumu, liecina informācija maksātnespējas administrācijas mājas lapā.

Kā maksātnespējas administratora pretendents norādīts Guntars Birsāns.

Zemgales rajona tiesas informācija liecina, ka Skonto būves maksātnespējas pieteikumu plānots skatīt 2.jūlijā.

SIA Skonto būve valdē ir Juris Pētersons un Dmitrijs Soldatenko, padomes priekšsēdētājs ir Guntis Rāvis, bet padomes locekļi ir Ivars Millers un Rihards Rāvis, liecina informācija Lursoft. Kā patiesā labuma guvējs norādīts Guntis Rāvis.

Uzņēmumā norāda, ka SIA EKO osta iesniegtais maksātnespējas pieteikums pret SIA Skonto Būve ir nepamatots.

«Maksātnespējas pieteikums iesniegts par SIA EKO osta darbu izpildi objekta Vēsturiski piesārņotās vietas “Inčukalna sērskābā gudrona dīķi projektēšana un sanācijas darbi” ietvaros. SIA EKO osta pretēji līguma nosacījumiem ir izrakstījusi nepamatotus rēķinus par ar pasūtītājiem nesaskaņotiem darbiem,» teikts uzņēmuma skaidrojumā presei.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa noraidījusi uzņēmuma SIA AVN Group pieteikumu par būvniecības uzņēmuma Monum maksātnespējas procesa uzsākšanu. Iesniegtā maksātnespējas prasība ir bijusi nepamatota, un, kā norāda tiesa, maksātnespējas pieteikums nevar tikt izmantots kā risinājums civiltiesisko strīdu risināšanai, informē Monum.

«Vēršanās pret «Monum» tiesā ar maksātnespējas procesa pieteikumu ir apliecinājums tam, ka atsevišķi uzņēmumi negodprātīgi vēršas pie tiesībsargājošajām iestādēm un izmanto normatīvo aktu nepilnības, lai risinātu civiltiesiskus strīdus. «Monum» nav savlaicīgi nenokārtotu saistību ne ar SIA «AVN Group», ne ar kādu citu uzņēmumu, ar kuru ir izpildītas visas līgumsaistības. Arī tiesa savā lēmumā norāda, ka maksātnespējas pieteikums pret mums ir vērsts pilnībā nepamatoti, un to uzskatām par mūsu uzņēmuma nomelnošanu,» norāda «Monum» valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš.

SIA «AVN Group» 2018.gada 3.maijā iesniedza tiesā pieteikumu par SIA «Monum» maksātnespējas procesa pasludināšanu, ko tiesa 8.jūnijā atzina par nepamatotu un izbeidza tiesvedību, pamatojoties uz to, ka pieteikuma iesniegšanas dienā pieteikumā norādītā maksātnespējas pazīme nepastāvēja un SIA«AVN Group» ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, apzinoties, ka starp pusēm pastāv strīds par saistību izpildi.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien pasludināja kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka «Dzintars» ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt «Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019.gada 11.oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita «Dzintara» izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019.gada 20.septembra redakcijā.

Kā mēs pazaudējām Liepājas Metalurgu? Tā taču bija vienīgā metalurģijas rūpnīca visās trijās Baltijas valstīs! Rūpnīca, kas darbojās kopš 1882.gada. Uz apstāšanās brīdi tajā strādāja ap 2000 strādnieku, bet ar rūpnīcas darbu bija saistīti 15 000 cilvēku jeb gandrīz 40% no Liepājas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Liepājas Metalurgs bija pārdzīvojis 90. gadu sabrukumu, privatizāciju, bija pārvarējis arī dziļo pasaules ekonomisko krīzi, sekmīgi attīstījās un modernizējās – tam bija ļoti modernas iekārtas.

Jā, Liepājas Metalurgs bija dabūjis daudz kritizēto valdības galvojumu 112 miljonu latu apmērā, bet vai kāda saprātīga valsts pēc 2008.gada pasaules krīzes neatbalstīja savu ekonomiku? Kas pielika punktu Liepājas Metalurgam - rūpnīcai, kas bija pārdzīvojusi divus pasaules karus, okupācijas un revolūcijas? OIK un maksātnespējas administratori.

Par ko pirms maksātnespējas sūdzējās uzņēmuma vadība? Lasām ziņas! Uzņēmuma galvenā ekonomiste Benita Imbovica saka, ka augošais OIK maksājums uzņēmumu «tiešām ved uz bankrotu», tāpēc tiek nolemts samaksāt nevis Latvenergo, bet piegādātājiem. Liepājas Metalurga valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs informē, ka laikā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā OIK veidā samaksāti 10,9 miljoni latu, bet vienā pašā 2013.gadā uzņēmumam būs jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu! Lielbritānijā OIK bruto pievienotajā vērtībā tērauda ražotājam veido 1,7%, Latvijā - 9,7%. Tika prognozēts, ka 2015.gadā OIK ietekme tērauda ražotājiem pēc šī rādītāja Latvijā pieaugs līdz 43%, kamēr Lielbritānijā - līdz 3,7%. Tieši elektrības izmaksas, kas ir viena svarīgākajām pozīcijām tērauda produkcijas pašizmaksā, bija tās, kas galu galā padarīja Latvijas uzņēmumu konkurētnespējīgu. Vai Latvijas valdība šo problēmu atrisināja? Nē, valdība solīja risināt OIK jautājumu, taču to neizdarīja.

Valsts policija aizturējusi likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Krūma telefons ir izslēgts, savukārt Sprūda birojā aģentūrai LETA norādīja, ka viņš nav uz vietas, taču apliecināja, ka maksātnespējas administrators būšot pāris dienas atvaļinājumā, un ieteica sazināties, iespējams, pirmdien.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešdien ir veiktas arī vairākas kratīšanas. Izmeklēšanas darbības veikusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde.

Patlaban nav zināms, kādā kriminālprocesā aizturēšana notikusi.

Arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas rīcībā patlaban nav informācijas par abu administratoru aizturēšanu.

VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins žurnālistiem norādīja, ka kopumā tikušas aizturētas četras personas, tostarp maksātnespējas procesa administratori.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa noraidījusi SIA «Millennium Investments» maksātnespējas pieteikumu pret celtniecības materiālu tirgotāju SIA «Kompānija Avotiņi», biznesa portālam db.lv pastāstīja Tatjana Odincova, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas kancelejas vadītāja.

Spriedums pieņemts 13. jūlijā.

«Kompānijas Avotiņi» maksātnespējas procesa administratora pretendents bija Gatis Gailis.

«Kompānijas Avotiņi» juriskonsults Aleksandrs Čičerins aģentūrai LETA iepriekš apgalvoja, ka kompānijas maksātnespējas pieteikums tiesā iesniegts pārpratuma rezultātā. Viņš skaidroja, ka «Kompānija Avotiņi» plāno nokārtot visas saistības pret «Millennium Investments», lai iespējami ātri atrisinātu radušos situāciju.

«Kompānija Avotiņi» ir reģistrēta 1992.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 3,916 miljoni eiro. Kompānijas kapitālā 76,82% pieder Aleksandram Aņikinam, bet 23,18% - Dmitrijam Aņikinam, liecina «Firmas.lv» informācija. «KompānijaAvotiņi» apgrozījums 2016.gadā bija 16,573 miljoni eiro, kas ir par 17,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums guva peļņu 73 386 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina LETA arhīvs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sagatavojusi pieteikumu tiesai par AS «PNB Banka» maksātnespējas procesa uzsākšanu, informē FKTK.

Pieteikums šodien, 22. augustā, iesniegts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas maksātnespējas procesa administratora Vigo Krastiņa iecelšanu.

Bankas uzraugi, Eiropas Centrālā banka (ECB) un FKTK, vairākkārt ir piemērojuši AS «PNB Banka» uzraudzības pasākumus, lai banka nodrošinātu darbības atbilstību regulējošām prasībām, kā arī ir devusi iespēju noteiktajos termiņos īstenot kapitāla stiprināšanas pasākumus, tomēr banka noteiktajos apmēros un termiņos to nespēja izdarīt. Visa līdz šim iesniegtā informācija ir izvērtēta un nav uzraugiem sniegusi pārliecību par noteikto uzraudzības pasākumu izpildi, norāda FKTK.

Līdz ar likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu Valsts policija (VP), iespējams, aizturējusi arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Gan Raituma, gan Durevska telefoni bija izslēgti.

Durevskis ir strādājis kopā ar Sprūdu, savukārt Raituma vārds skaļāk izskanēja pēc aizturēšanas saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākto kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kuras ietvaros tika aizturēts toreizējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS) un miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kurš Raitumu dēvēja par savu finansistu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešdien ir veiktas arī vairākas kratīšanas. Izmeklēšanas darbības veikusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP).

Patlaban nav zināms, kādā kriminālprocesā aizturēšana notikusi.

2016.gada 17.oktobrī Liepājas tiesa pasludinājusi savu nolēmumu attiecībā uz SIA VEGA 1 iesniegto maksātnespējas procesa pieteikumu pret SIA Kurzemes Gaļsaimnieks, atzīstot, ka SIA VEGA 1 iesniegtais maksātnespējas procesa pieteikums ir nepamatots un noraidāms, jo starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds, pavēstīja SIA Kurzemes Gaļsaimnieks juriste Argita Jaunsleine.

Viņa informēja - tiesa norādījusi arī uz to, ka lietā iesniegtie SIA Kurzemes Gaļsaimnieks finanšu dokumenti liecina par tās spēju segt SIA VEGA 1 prasījumu.

«Tādejādi Liepājas tiesa ar 2016.gada 17.oktobra spriedumu faktiski ir apstiprinājusi iepriekš SIA Kurzemes Gaļsaimnieks pausto

viedokli, ka SIA VEGA 1 tiesā iesiegusi nepamatotu maksatnespējas procesa pieteikumu,» norādīja A. Jaunsleine.

Kā vēstīts, Liepājas tiesā tika iesniegts SIA Kurzemes Gaļsaimnieks maksātnespējas pieteikums. Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA VEGA 1. Maksātnespējas procesa lieta tika ierosināta 29. septembrī.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa iesniegts celtniecības materiālu tirgotāja SIA «Kompānija Avotiņi» maksātnespējas pieteikums, liecina Maksātnespējas administrācijas publiskotā informācija.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsusies SIA «Millennium Investments».

«Kompānijas Avotiņi» maksātnespējas procesa administratora pretendents ir Gatis Gailis.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā aģentūra LETA uzzināja, ka «Kompānijas Avotiņi» maksātnespējas pieteikumu plānots skatīt šogad 28.jūnijā.

«Kompānijas Avotiņi» juriskonsults Aleksandrs Čičerins aģentūrai LETA apgalvoja, ka kompānijas maksātnespējas pieteikums tiesā iesniegts pārpratuma rezultātā. Viņš skaidroja, ka «Kompānija Avotiņi» plāno nokārtot visas saistības pret «Millennium Investments», lai iespējami ātri atrisinātu radušos situāciju.

«Kompānija Avotiņi» ir reģistrēta 1992.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 3,916 miljoni eiro. Kompānijas kapitālā 76,82% pieder Aleksandram Aņikinam, bet 23,18% - Dmitrijam Aņikinam, liecina «Firmas.lv» informācija. «Kompānija Avotiņi» apgrozījums 2016.gadā bija 16,573 miljoni eiro, kas ir par 17,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums guva peļņu 73 386 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā iesniegts SIA LATBORD maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta šodien, 25.augustā. SIA LATBORD ir dibināta 2004. gadā un nodarbojas ar celtniecības materiālu izplatīšanu.

Valsts ieņēmumu dienests prasa arī SIA IC-TEH maksātnespēju. Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 24.augustā.

Kā biznesa portālam db.lv skaidroja VID, tas vēršas tiesā ar juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu, ievērojot Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto kritēriju, t.i., ja parādnieks (juridiska persona) nav nokārtojusi parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 4268 eiro apmēru.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēma apcietināt arī likvidējamās "Trasta komercbankas" maksātnespējas procesa administratoru Ilmāru Krūmu, noskaidroja aģentūra LETA.

Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.Tiesa šorīt jau nolēma piemērot apcietinājumu maksātnespējas procesa administratoram Naurim Durevskim. Pēc tam tiesa apcietināja arī administratoru Māri Sprūdu.Pēc tiesas sēdes Krūms uz žurnālista jautājumiem neatbildēja, kā arī viņa aizstāvis Oskars Rode komentārus nesniedza.

Jau ziņots, ka Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) šonedēļ aizturēja Sprūdu, Durevski, Krūmu un finansistu Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins vakar žurnālistiem norādīja, ka ENAP veicis vairākas izmeklēšanas darbības iepriekš sāktajos kriminālprocesos. Šīs lietas ierosinātas par iespējamiem noziegumiem maksātnespējas procesa laikā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā bija iesniegts SIA Piejūra Energy maksātnespējas pieteikums, liecināja ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā. Šodien abas puses biznesa portālam db.lv apstiprināja, ka vienojušās par maksātnespējas procesa pieteikuma atcelšanu.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās AS Dobeles dzirnavnieks. Maksātnespējas procesa lieta tika ierosināta 23.augustā.

«Uz šo brīdi parādsaistības pret AS Dobeles Dzirnavnieks ir nokārtotas pilnā apmērā, kā arī puses ir vienojušās par maksātnespējas procesa pieteikuma atcelšanu. Situācija ar apmaksas kavēšanos radās komunikācijas problēmu dēļ, kā arī uzņēmuma organizatoriskās struktūras izmaiņu rezultātā,» informēja uzņēmumā.

Arī Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs, informēja: «Varam apstiprināt, ka šodien ir nokārtotas visas parādsaistības un Dobeles dzirnavniekam vairs prasību pret Piejūra Energy nav.»

Rīgas rajona tiesā Jūrmalā iesniegts pieteikums atzīt piena lopkopības uzņēmumu «Lādes piens» par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas kontroles dienesta (iepriekš Maksātnespējas administrācija) publiskotā informācija.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsusies lauksaimniecības dzīvnieku barības ražotāja «LRS Mūsa».

Kompānijas maksātnespējas procesa administratora pretendente ir Jana Vilciņa.

Tiesā aģentūrai LETA pavēstīja, ka «Lādes piens» maksātnespējas pieteikums tiks skatīts 2.oktobrī, plkst.10.

Savukārt «Lādes piens» valdes loceklis Raivis Bunduls aģentūrai LETA sacīja, ka «LRS Mūsa» piegādājusi «Lādes pienam» kompānijas ieskatā nekvalitatīvu preci 7000 eiro vērtībā, par kuru «Lādes piens» negrasās maksāt, tajā pašā laikā «LRS Mūsa» ir pretējs uzskats. «Mums nav parādsaistību. Tā ir apzināta rīcība. (..) Latvijā maksātnespēju parasti izmanto ļaunprātīgos nolūkos, lai varētu piedzīt līdzekļus,» teica Bunduls.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 25.maijā pasludinājusi SIA «Pasaules tirdzniecības centrs »Rīga«» maksātnespējas procesu un par uzņēmuma maksātnespējas procesa administratoru iecēlusi Andri Mucenieku, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Ar maksātnespējas procesa pieteikumu šī gada 17.aprīlī tiesā vērsās pats uzņēmums, kura galvenā darbība bija telpu iznomāšana biroju un konferenču kompleksā Elizabetes ielā 2, Rīgā. Uzņēmums pats šīs telpas gan nomāja.

Pēdējā iesniegtajā gada pārskatā par 2015.gadu sacīts, ka SIA «Pasaules tirdzniecības centrs »Rīga«» neveic saimniecisko darbību kopš 2014.gada 1.aprīļa, jo valsts AS «Valsts nekustamie īpašumi» paaugstināja nomas maksu, kā rezultātā uzņēmums vairāk nevarēja gūt peļņu no nomāto telpu iznomāšanas. Tādēļ vadība pieņēma lēmumu par saimnieciskās darbības neturpināšanu, un nepagarināja nomas līgumu ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi».

Latvijas Banka iesniegusi Ekonomisko lietu tiesā likvidējamās Baltic International Bank SE maksātnespējas pieteikumu, ko sagatavojis Baltic International Bank SE likvidators Olavs Cers, konstatējot, ka kredītiestādes mantas nepietiek visu kreditoru prasījumu pilnīgai apmierināšanai.

Šāds pienākums likvidatoram izriet no Kredītiestāžu likuma.

Likvidators maksātnespējas pieteikumā Baltic International Bank SE maksātnespēju pamato ar negatīvu pašu kapitālu, kas radies, pārvērtējot kredītiestādes aktīvus, un ļaujot secināt, ka kredītiestāde nespēs norēķināties ar visiem saviem kreditoriem.

Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu kredītiestādes likvidatoram maksātnespējas pieteikums vispirms jāiesniedz Latvijas Bankā, kas izskata pieteikumu un lemj par pieteikuma iesniegšanu tiesā. Par pieteicēju izskatāmajā lietā uzskatāma persona, kuras vārdā Latvijas Banka ir iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, proti, likvidējamā Baltic International Bank SE, kuru likvidācijas procesā pārstāv kredītiestādes likvidators.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā iesniegts pieteikums atzīt būvmateriālu tirgotāju «Kesko Senukai Latvia» par maksātnespējīgu, liecina informācija Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā.

Maksātnespējas pieteicējs ir nekustamo īpašumu izīrēšanas un pārvaldīšanas uzņēmums SIA «Brīvības centrs».

«Brīvības centra» valdes loceklis Aleksandrs Tralmaks sacīja, ka «Kesko Senukai Latvia» ir parādā uzņēmumam 56 000 eiro par 2017.gadu. «Runa ir par meliem un krāpšanos par vienu no nomas maksas komponentēm - veikala apgrozījumu. Ir bijušas daudzas sarunas, mūs ir barojuši ar solījumiem, taču nevienu dokumentu par Liepājas veikala apgrozījumu tā arī nav varējuši parādīt. Tā ir jauna, lietuviešiem raksturīga biznesa kultūra Latvijā, tāpēc nācās vērsties tiesā,» viņš teica.

Kā norādīja «Kesko Senukai Latvija», SIA «Brīvības centrs» tiesā iesniegtais pieteikums par uzņēmuma atzīšanu par maksātnespējīgu ir pilnībā nepamatots. «Kesko Senukai Latvija» ieskatā SIA «Brīvības centrs» pieteikumam nav tiesiskā pamata, turklāt tas galvenokārt balstās uz nepatiesiem argumentiem un pieņēmumiem, kas nostiprina uzņēmuma pozīciju tam, ka SIA «Brīvības centrs» un tā pārstāvji bez tiesiskā pamata vēlas netaisnīgi iedzīvoties uz kompānijas rēķina.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 5.novembrī rakstveida procesā skatīs maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu par kosmētikas ražotāja AS «Dzintars» pasludināšanu par maksātnespējīgu.

Tiesas pārstāve Viktorija Mežance norādīja, ka uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lieta tiesā atrodas jau kopš 2016.gada 17.oktobra. Savukārt pieteikums par maksātnespējas pasludināšanu tiesā saņemts šī gada 21.oktobrī.

Savukārt Diks norādīja, ka «Dzintara» sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.

«Dzintara» valdes locekle Dagnija Maike sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.

«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike.

Kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» nenokārtotās parādsaistības pret valsti kopš 2017.gada janvāra ir divkāršojušās, tādēļ uzņēmuma nodrošinātais kreditors - Valsts ieņēmumu dienests (VID) - nesaskaņoja «Dzintara» sagatavotos tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

2017.gada janvārī, kad tiesa pasludināja «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesu, uzņēmuma nodokļu parāds bija 3,46 miljoni eiro, bet patlaban parādsaistības ir pieaugušas līdz 6,82 miljoniem eiro, informēja Vaivars.

«Lielāko daļu no šī parāda veido neveiktās sociālās iemaksas, un tas nozīmē, ka ir apdraudētas uzņēmuma darbinieku sociālās garantijas,» uzsvēra Vaivars.

Viņš piebilda, ka no uzņēmuma vadības puses ir bijuši vairāki solījumi parādus nokārtot, taču situācija nav atrisinājusies.

Otra «Dzintara» nodrošinātā kreditora «Attīstības finanšu institūcijas «Altum»» (Altum) pārstāvis Kristians Pudans sacīja, ka, izvērtējot uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānus savu kā nodrošinātā kreditora kritēriju ietvarā, «Altum» tos saskaņoja. Prasījumu summas gan pakļaujas līguma konfidencialitātei, norādīja Pudans.

Liepājas tiesā iesniegts IKT nozarē strādājošās SIA OptimEyz maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA UniCredit Leasing.

«SIA OptimEyz ilgstoši nepildīja savas ar līgumiem uzņemtās saistības, kā rezultātā SIA UniCredit Leasing izmantoja savas ar likumu piešķirtās tiesības un iesniedza tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu,» biznesa portālam db.lv paskaidroja SIA UniCredit Leasing pārstāve Agnese Buče.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 30. novembrī.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Priekule, Liepājas iela 5 – 23, liecina Lursoft dati. Kompānija Komercreģistrā ierakstīta 2009.gadā. Tās apmaksātais pamatkapitāls ir 1423 eiro, bet reģistrētais pamatkapitāls – 2846 eiro.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piektdien, 9.jūnijā piemēroja apcietinājumu arī maksātnespējas procesa administratoram Mārim Sprūdam, noskaidroja aģentūra LETA.

Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kad tiesa gāja apspriesties un Sprūds tika konvojēts uz citu telpu, viņš žurnālistiem paspēja vien pateikt, ka kratīšanās nav atrasts neviens dokuments, kas apstiprinātu viņa saistību ar noziegumu.

Tiesa šorīt jau nolēma piemērot apcietinājumu maksātnespējas procesa administratoram Naurim Durevskim. Pēc tam uz tiesas zāli drošības līdzekļa izlemšanai tika atvests Sprūds.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pēc tiesas lēmuma žurnālistiem pastāstīja, ka tiesas lēmums tiks pārsūdzēts.

Aizstāvība bija lūgusi apcietinājuma vietā, piemērot mājas arestu vai drošības naudu. Pats Sprūds konvojēšanas laikā uz žurnālistu jautājumu, vai atzīstot vainu, atbildēja: "Es vispār personas, kas tur pieminētas, neesmu redzējis."

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir saņemts maksātnespējas pieteikums no kafejnīcas «DAD Cafe», liecina Maksātnespējas administrācijas mājaslapā pieejamā informācija.

Tiesa maksātnespējas pieteikumu skatīs 3.aprīlī, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Maksātnespējas administratora pretendents ir Jānis Avotiņš.

«DAD Cafe» vadītāja Dace Preisa aģentūrai LETA sacīja, ka maksātnespējas process ierosināts finansiālu apsvērumu dēļ. «Diemžēl izmaksas ir lielākas par ieņēmumiem. (..) Tas, ka no malas izskatās, ka cilvēku ir daudz, nenozīmē, ka iet labi, jo kafejnīcā cilvēks visu dienu var pavadīt, pasūtot tikai vienu tējas tasi,» norādīja Preisa.

Aģentūra LETA arhīvā rīcībā esošā informācija liecina, ka kopš tā dibināšanas «DAD Cafe» uzstājušies vairāki ievērojami mūziķi, tai skaitā Demiens Raiss un Sandijs Kilpatriks.

SIA «DAD Cafe» dibināts 2006.gada 14.septembrī ar 2840 eiro lielu pamatkapitālu. Uzņēmums nav iesniedzis darbības pārskatu par 2016.gadu, taču 2015.gadā tas strādāja ar 59 778 eiro lielu apgrozījumu un 22 274 eiro lieliem zaudējumiem. Uzņēmumam arī ir reģistrēts 69 462 eiro liels nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam, liecina «Firmas.lv» pieejamā informācija.