Jau no brīža, kad tika pieņemts lēmums, ka Latvijas iedzīvotājiem būs jāveic mantiskā stāvokļa fiksēšana un deklarēšana, par šo jautājumu sabiedrībā radās neskaitāmi jautājumi par šo procesu, galvenokārt – par to, kā ir nosakāma konkrētu priekšmetu, vērtpapīru un citu īpašumu vērtība.

Kā DB norāda VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Inese Kemzāne, galvenais aspects, aizpildot deklarāciju, ir īpašumu iegādes vērtība. Tomēr viennozīmīgs šis jautājums nav, un nereti ir situācijas, kad īpašumu tomēr labāk ir nest pie vērtētāja.

Iedzīvotājiem, kuriem pagājušā gada 31. decembrī konstatēta atbilstība kaut vienam mantiskā stāvokļa deklarēšanas kritērijam, ir pienākums deklarāciju aizpildīt, kas jāizdara laika periodā no 1. marta līdz 1. jūnijam, dodoties uz VID un to iesniedzot. Nekādi citi dokumenti tam nav nepieciešami. Deklarāciju iespējams iesniegt, ne tikai fiziski dodoties uz VID, bet arī nosūtot pa pastu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanās sistēmu, vai arī ar e-pasta starpniecību, ja ir drošs elektroniskais paraksts. Kā norāda I. Kemzāne, ja rodas neskaidrības ar to, kurā deklarācijas ailītē kāda konkrēti informācija jānorāda, ar tukšu deklarācijas veidlapu var doties uz VID nodaļu, paļaujoties, ka kāds no VID darbiniekiem palīdzes to aizpildīt.

Gandrīz 20% Latvijas iedzīvotāju nezina, vai viņiem ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācijas, pirmdien žurnālistiem sacīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Viņš pastāstīja, ka SKDS un Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) kopīgi veiktajā pētījumā secināts, ka gandrīz 20% iedzīvotāju nezina, vai atbilstoši Sākumdeklarēšanās likuma normām viņiem ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija vai nav, turklāt, ja tomēr izrādītos, ka tā ir jāiesniedz, tikai 9% zinātu, ko un kā darīt.

Lai noskaidrotu, vai mantiskā stāvokļa deklarācija ir jāiesniedz Dienas Bizness piedāvā aizpildīt testu, kā arī iepazīties ar juristu skaidrojumiem.

«Redzam, ka gados jaunākie ir tie, kas nezināja, kas un kā viņiem jādara, un, attiecīgi pieaugot vecumam, šo iedzīvotāju īpatsvars samazinās. Tāpat samazinās to īpatsvars, kas domā, ka viņiem būs jāiesniedz deklarācija, un palielinās to īpatsvars, kas domā, ka viņiem nebūs jāiesniedz,» teica Kaktiņš.

Lai arī 1. martā sākas tā dēvēto nulles deklarāciju iesniegšana, tomēr nodokļu konsultanti iesaka ne tikai rūpīgi izvērtēt savu mantisko stāvokli, bet arī nedaudz nogaidīt ar to iesniegšanu.

Šāds ieteikums tiek pamatots ar to, ka pērn Saeimā pieņemtajā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā ir daudz balto plankumu, kuru novēršanai būtu vajadzīgi vēl papildu Ministru kabineta noteikumi par šī likuma normu piemērošanu.

Arī DB aptaujātie uzņēmēji, atzīstot, ka būs jāiesniedz nulles deklarācija, tomēr nekavējoties šādu dokumentu vēl nesteidzas. Tas tiek skaidrots ne tikai ar to, ka ir vajadzīgs rūpīgi iepazīties ar visiem skaidrojumiem, bet arī izvērtēt savu mantu un paraudzīties kā ar šo ļoti svarīgo dokumentu aizpildīšanu sokas citiem.

«Lai arī likums ilgstoši tika gatavots, tomēr tajā ir daudz strīdīgu, dažādi interpretējamu normu, kuras katrs var izprast atšķirīgi, un arī deklarāciju pieņēmējiem – nodokļu administrācijai – tomēr šis 2,5 mēnešus garais sagatvošanās termiņš ir bijis pārāk īss, jautājumu ir daudz, tāpēc pat labāk būtu nogaidīt ar tā dēvēto nulles deklarāciju iesniegšanu līdz maijam,» iesaka Nodokļu konsulatntu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņaprāt, tuvākā mēneša laikā tomēr būtu jāpieņem īpaši valdības noteikumi, kuri detalizēti skaidrotumus un novērstu šaubu un aizdomu ēnu par interpretācijas atbilstību likumam.

Nulles deklarācijas ieviešana nodrošina zemesgrāmatu nodaļām gada nogalē spraigu darbu cēlienu.

Db.lv jau ziņoja, ka decembrī ir pieņemts Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums (t.s. nulles deklarācija). Tas paredz, ka mantiskā stāvokļa deklarācija jāiesniedz VID lakā no 2012. gada 1. marta līdz 1. jūnijam, un mantiskā stāvokļa deklarācijā jānorāda ziņas par stāvokli 2011. gada 31. decembrī.

Mantiskā stāvokļa deklarācija ir jāiesniedz arī personai, kas ieguvusi īpašumā nekustamo īpašumu, kuru iegādes vērtība (ne kadastrālā vērtība) pārsniedz 10 tūkstošus latu, un tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā. Šī iemesla dēļ jeb lai nebūtu jāiesniedz deklarācija, zemesgrāmatu nodaļas šajās dienās saņem īpaši daudz nostiprinājuma lūgumu, db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Ja cilvēka parādsaistības pārsniedz 10 000 latu un viņam ir pienākums iesniegt tā dēvēto nulles deklarāciju, tad deklarācijā ir jānorāda arī visi pārējie parādi, pat ja tie ir par komunālajiem maksājumiem, telekomunikāciju vai citiem pakalpojumiem un to apjoms nesasniedz 20 latus, aģentūrai LETA sacīja auditoru biroja "PricewaterhouseCoopers" nodokļu speciālists Mārtiņš Korsaks.

Viņš skaidroja, ka sākumdeklarācija ir jāsniedz tiem cilvēkiem, kuru parādsaistības pārsniedz 10 000 latu, taču deklarācijā sīki jānorāda visi parādi, kādi bijuši 2011.gada 31.decembra pusnaktī. Tas izriet no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem.

Nodokļu speciālists gan piebilda, ka pats par to bijis pārsteigts, taču šāda prasība norādīt visus parādus ir secināma arī no VID skaidrojuma.

VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūrai LETA sacīja, ka sākumdeklarācija cilvēkam jāsniedz tad, ja parādi pārsnieguši iepriekšminētos 10 000 latu, bet tas nav jādara, ja, piemēram, viņam ir tikai komunālo maksājumu parāds, kas nav lielāks par 10 000 latu, vai palicis kāds nesamaksāts rēķins un kopējie šāda veida parādi ir mazāki par 10 000 latiem.

Kopš gada sākuma Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņēmis 939 mantiskā stāvokļa deklarācijas jeb tā dēvēto nulles deklarācijas.

Lai gan likumā paredzētais deklarāciju iesniegšanas termiņš ir 1.marts, cilvēki aktīvi deklarācijas iesnieguši jau no gada sākuma.

Vakar - pirmajā dienā - Valsts ieņēmumu dienests saņēmis 216 mantiskā stāvokļa deklarāciju jeb tā dēvēto nulles deklarāciju. Savukārt šodienas iedzīvotāju aktivitāte vēl tiekot apkopota un būšot zināma nākamnedēļ.

Paaugstināta cilvēku aktivitāte vakar bija novērojama visos VID klientu apkalpošanas centros, bet tas esot saistīts arī ar to, ka sākusies iesniegšana gada ienākumu deklarācijām un deklarācijām attaisnotajiem izdevumiem.

1.martā sākās termiņš mantiskā stāvokļa deklarāciju jeb tā dēvēto nulles deklarāciju iesniegšanai Valsts ieņēmumu dienestā.

Saeima ceturtdien, 30.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas nosaka plašāku valsts amatpersonas deklarācijā obligāti norādāmās informācijas apjomu, informē Saeimas Preses dienests.

Amatpersonām par saviem ienākumiem un mantisko stāvokli turpmāk būs jāsniedz detalizētākas ziņas.

Likuma izmaiņas nosaka, ka amatpersonai deklarācijā turpmāk būs jānorāda, ka tā ir patiesais labuma guvējs no citai personai piederošas vai pārvaldīšanā nodotas lietas, kapitāla daļām, akcijām un citiem likumā noteiktiem finanšu instrumentiem.

Tāpat amatpersonai deklarācijā būs jānorāda, ka tai ir uzkrājumi privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā.

Savukārt, ja amatpersona vēlēsies, deklarācijā varēs norādīt arī informāciju, lai paskaidrotu ar deklarētajām ziņām saistītas intereses vai norādītu citus apstākļus, kas var izraisīt mantisko vai citu personisko ieinteresētību amata pienākumu veikšanā.

Līdz šim iedzīvotāju interese par nulles deklarācijām, kuras oficiāli var sākt iesniegt no šā gada 1. marta, bijusi mērena, un janvārī iesniegtas 56 deklarācijas.

VID Sabiedrisko attiecību daļā DB informēja, ka, ņemot vērā jautājumu un zvanu skaitu, ko saņem VID, iedzīvotāju interesi par mantiskā stāvokļa deklarācijām var raksturot kā mērenu. No 2011. gada 15. decembra, kad stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, līdz 2012. gada 20. februārim VID Informatīvais tālrunis 1898 ir sniedzis 8460 konsultācijas par jauno likumu un deklarāciju iesniegšanu, bet klientu apkalpošanas centros sniegtas 4075 konsultācijas: 2634 - mutiski un 1441 - telefoniski.

Lai arī mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņš sākas 1. martā, tās jau tiek iesniegtas un VID klientu apkalpošanas centri deklarācijas pieņem, piebilda VID. Šā gada janvārī iesniegtas 56 deklarācijas, savukārt dati par februāri vēl nav pieejami. «Pašlaik deklarāciju apstrādes process vēl nav uzsākts, pieņemot deklarācijas, tiek veikta to vizuālā pārbaude – vai deklarācijas iesniedzējs ir norādījis visus obligāti norādāmos datus, vai tā ir parakstīta u.c.,» norādīja VID. Kā pašlaik biežāk konstatēto kļūdu VID pārstāvji minēja to, ka deklarācijas tiek nosūtītas pa e-pastu un nav parakstītas ar drošu elektronisko parakstu.

Turpmāk Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem ar uzturēšanās atļauju, kuriem pieder naudas uzkrājumi, kapitāldaļas, finanšu instrumenti vai citi aktīvi vai arī parādsaistības vairāk nekā desmit tūkstošu latu vērtībā būs jāiesniedz Mantiskā stāvokļa deklarācija.

To nosaka trešdien, 14. decembrī, Valsts prezidenta izsludinātā un Saeimas pieņemtā tā dēvētā «nulles deklarācija» jeb Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums.

Likums paredz, ka mantiskā stāvokļa deklarācija jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā lakā no nākamā gada 1. marta līdz 1. jūnijam, un mantiskā stāvokļa deklarācijā jānorāda ziņas pēc stāvokļa 2011. gada 31. decembrī pulksten 24. Triju mēnešu laikā pēc mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas pastāvēs iespēja precizēt ziņas, iesniedzot VID jaunu deklarāciju.

Jau vēstīts, ka diskusijas par «nulles deklarāciju» Latvijā norit kopš deviņdesmito gadu sākuma. Aplēsts, ka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumā noteiktajiem kritērijiem, no kuriem izriet pienākums deklarēt savu mantisko stāvokli, varētu atbilst aptuveni 70 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Iesniedzot fiziskās personas matiskā stāvokļa deklarāciju, ir dota iespēja brīvprātīgi deklarēt iepriekš nedeklarētos, laika posmā no 1991. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim gūtos ar iedzīvojuma ienākuma nodokli apliekamos ienākumus. Deklarējot šos ienākumus iedzīvotājiem tiek dota iespēja samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot samazināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā, informē VID.

Valsts Ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka par iepriekš nedeklarētiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamiem ienākumiem, kas gūti laika periodā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim, uzskatāmi jebkuri ienākumi, kas nav minēti likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 9. pantā.

Par tādiem uzskatāmi – ienākumi no nereģistrētas saimnieciskās darbības, tai skaitā ienākumi no pakalpojumu sniegšanas, ienākumi no sava īpašuma iznomāšanas; ienākumi, kas nav iepriekš deklarēti, no reģistrētas saimnieciskās darbības; nedeklarētie, Latvijā gūtie algota darba ienākumi («aplokšņu alga»); nedeklarētie, ārvalstīs gūtie algota darba ienākumi; ienākumi no regulāriem darījumiem ārvalstu valūtas tirgū; no 2001.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 11. jūnijam gūtie, nedeklarētie ienākumi no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas personas īpašumā ir bijis mazāk par 12 mēnešiem; no 2007.gada 12.jūnija līdz 2007.gada 31.decembrim gūtie ienākumi no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz divpadsmit mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese).

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Neviens nevar būt pilnīgi drošs, ka darbinieki, kuriem tiks iesniegtas nulles deklarācijas, iesniegto informāciju neizmantos citiem mērķiem, DB pārdomās dalījās Grindeks un citu uzņēmumu līdzīpašnieks Kirovs Lipmans.

Vienlaikus viņš atgādina, ka, piemēram, deputāti, lai tiem būtu pieeja pie slepeniem dokumentiem, tiek pārbaudīti. Tāpēc uzņēmējs uzskata, ka pie šiem jautājumiem vajadzētu rūpīgi pastrādāt, ko varētu uzticēt profesionālai komisijai. K. Lipmans nav pret deklarāciju iesniegšanu, taču procesam ir jābūt drošam, lai izvairītos no iespējamiem jūtīgas informācijas noplūdes riskiem, kas varētu skart nulles deklarācijas iesniedzējus.

«Atkal kāds ierēdnis datus varēs nopludināt, pārdot, būs šantāžas, tos varēs krimināli izmantot. Vieniem tā būs nelaime, bet citiem laba iespēja nopelnīt,» piekrīt parfimērijas un kosmētikas ražotāja a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs. Savukārt sabiedrības Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs atgādina iepriekšējo skandālu ar datu noplūdi no VID: «jācer, ka VID būs izdarījis secinājumus no Neo skandāla un pienācīgi parūpēsies, ka ir nodrošināta deklarācijās iesniegto datu aizsardzība.»

Saeima konceptuāli atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz paplašināt valsts amatpersonu deklarācijā obligāti norādāmās informācijas apmēru.

Tas nozīmē, ka amatpersonām būs jāsniedz detalizētākas ziņas par saviem ienākumiem un mantisko stāvokli, skaidroja Saeimā. Tostarp paredzēts, ka amatpersonām būs jāinformē arī par uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā Latvijā vai ārvalstīs.

Likuma izmaiņas paredz, ka amatpersonai deklarācijā turpmāk būs jānorāda, ka tā ir patiesais labuma guvējs no citai personai piederoša vai pārvaldīšanā nodota īpašuma vai lietas, kā arī kapitāla daļām, akcijām un citiem finanšu instrumentiem, ja kopējā iegādes vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.Tāpat deklarācijā būs jānorāda informācija par īpašumiem, piemēram, dārglietām, antīko priekšmetu kolekcijām, kuru vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas un kas norāda uz valsts amatpersonas patieso mantisko stāvokli.

Līdz šā gada 17. jūlijam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtas 130 611 mantiskā stāvokļa deklarācijas, no kurām vairāk nekā seši tūkstoši iesniegtas pēc termiņa beigām, informē VID.

Līdz 1. jūnijam, kas tika noteikts kā nulles deklarāciju iesniegšanas gala termiņš, iesniegtas 124 424 deklarācijas, bet pēc termiņa beigām – 6187 deklarācijas.

Līdz šīs nedēļas otrdienai 84 personu iesniegtajās deklarācijās uzrādījušas līdz šim nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus vairāk nekā 2,7 milj. Ls apmērā. No tiem aprēķinātais nodoklis ir vairāk nekā 415 tūkst. Ls. Deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā.

Fiziskai personai ir tiesības precizēt iesniegtajā mantiskā stāvokļa deklarācijā iekļautās ziņas triju mēnešu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas, iesniedzot jaunu mantiskā stāvokļa deklarāciju un tajā veicot atzīmi, ka tiek iesniegta precizēta deklarācija, atgādina dienests..

Šā gada aprīlī Valsts Ieņēmumu dienests (VID) organizēs seminārus par Fizisko personu mantiskā stāvokļa un deklarēto ienākumu deklarēšanas likuma jeb nulles deklarācijas piemērošanu. Bezmaksas semināri notiks VID klientu apkalpošanas centros visā Latvijā arī pēc pulksten 17.00 un brīvdienās, paziņojuši VID pārstāvji.

Šiem semināriem iepriekš jāpiesakās pa telefonu, telefonu numuri, kā arī klientu apkalpošanas centri, kuros notiks semināri, atrodami VID mājas lapā, sadaļā «Semināri nodokļu maksātājiem».

Kopš mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa sākuma – šā gada 1. marta – līdz šā gada 3. aprīlim VID tika iesniegtas 8256 mantiskā stāvokļa deklarācijas, 1792 no tām – pagājušās nedēļas laikā.

Mantiskā stāvokļa deklarāciju līdz 2012. gada 1. jūnijam iespējams iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu ikvienam VID klientu apkalpošanas centram, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu nosūtīt uz e-pasta adresi [email protected] vai iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, atgādina VID. Savukārt jautājumu un neskaidrību gadījumā iedzīvotāji var zvanīt uz VID Informatīvo tālruni 1898.

Kopumā uz šā gad 7. jūniju Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir reģistrējis 111 695 fizisko personu mantiskā stāvokļa jeb nulles deklarācijas, kas saņemtas līdz 2012.gada 1.jūnijam ieskaitot.

To skaitā 45 personas iesniegtajās deklarācijās ir uzrādījušas līdz šim nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus 1,247 miljonu latu apmērā, no kuriem aprēķinātais valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 187 tūkst. latu (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā).

VID vēršs uzmanību, ka minētais mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits var pieaugt, jo, ņemot vērā pēdējās nedēļās iesniegto lielo mantiskā stāvokļa deklarāciju skaitu (pat vairāk kā 6 000 deklarāciju dienā), vēl nav reģistrētas visas VID saņemtās mantiskā stāvokļa deklarācijas, kā arī tiek gaidītas pa pastu sūtītās mantiskā stāvokļa deklarācijas (sūtot deklarācijas pa pastu, galvenais nosacījums, lai pasta zīmogs būs datēts ar 2012.gada 1.jūniju).

Kopumā uz šā gada 11. jūniju (Valsts ieņēmumu dienests) VID ir reģistrējis 118 029 fizisko personu mantiskā stāvokļa jeb nulles deklarācijas, kas saņemtas līdz 2012. gada 1. jūnijam ieskaitot.

To skaitā 50 personas iesniegtajās deklarācijās ir uzrādījušas līdz šim nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus 1 348 777,09 latu apmērā, no kuriem aprēķinātais valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 202 456,61 lati (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā).

VID uzsver, ka minētais mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits var pieaugt, jo, ņemot vērā pēdējās nedēļās iesniegto lielo mantiskā stāvokļa deklarāciju skaitu (pat vairāk kā 6000 deklarāciju dienā), vēl nav reģistrētas visas VID saņemtās mantiskā stāvokļa deklarācijas, kā arī tiek gaidītas pa pastu sūtītās mantiskā stāvokļa deklarācijas (sūtot deklarācijas pa pastu, galvenais nosacījums, lai pasta zīmogs būs datēts ar 2012.gada 1.jūniju).

Kopumā uz šā gada 15. jūniju Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir reģistrējis 127 782 fizisko personu mantiskā stāvokļa jeb nulles deklarācijas.

Tajā skaitā 61 persona iesniegtajās deklarācijās ir uzrādījusi līdz šim nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus 1,75 miljonu latu apmērā, no kuriem aprēķinātais valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 262,9 tūkst. latu (deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā). Maksājumi par iepriekš nedeklarētiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamiem ienākumiem uz 14.jūniju ir veikti 257,7 tūkst. latu apmērā.

VID atgādina, ka minētais mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits var pieaugt, jo, ņemot vērā pēdējās nedēļās iesniegto lielo mantiskā stāvokļa deklarāciju skaitu (pat vairāk kā 6 000 deklarāciju dienā), vēl nav reģistrētas visas VID saņemtās mantiskā stāvokļa deklarācijas, kā arī tiek gaidītas pa pastu sūtītās mantiskā stāvokļa deklarācijas (sūtot deklarācijas pa pastu, galvenais nosacījums, lai pasta zīmogs būs datēts ar 2012.gada 1.jūniju).

Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem gada ienākumu deklarācija Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz obligāti, šogad tas ir jāizdara līdz 3.jūnijam, jo 1.jūnijs šogad ir sestdiena, atgādina VID.

Savukārt tās fiziskās personas, kuras neveic nekāda veida saimniecisko darbību un brīvprātīgi vēlas iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai saņemtu atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem, var iesniegt gada ienākumu deklarāciju kopā ar attaisnojuma dokumentiem (čekiem un kvītīm) no 1.marta visa šī gada laikā par iepriekšējiem trim gadiem.

Vienlaikus VID vērš uzmanību, ka Mantiskā stāvokļa deklarācija jeb tā saucamā «nulles deklarācija» bija vienreizējs pasākums, kas bija jāveic pagājušajā gadā, un tām fiziskajām personām, kuras deklarēja savu mantisko stāvokli pērn, šogad tas atkārtoti nav jādara.

Līdz pirmdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) reģistrējis 91 415 fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijas, tostarp arī 35 personu deklarācijas, kurās uzrādīti līdz šim nedeklarēti ienākumi vairāk nekā 938 tūkst. Ls apmērā, informē VID.

Nulles deklarāciju iesniegšanas termiņš bija 1. jūnijs.

Kopumā no iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem aprēķināts valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) gandrīz 141 tūkst. Ls apmērā, no kuriem šobrīd valsts budžetā ir iemaksāti vairāk nekā 125 tūkst. Ls. Deklarācijā norādītajiem iepriekš nedeklarētajiem ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā.

VID pārstāvji norāda, ka mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits var pieaugt. Ņemot vērā, ka pēdējās nedāļās vienā dienā iesniegtais mantiskā stāvokļa deklarāciju skaits dažkārt pārsniedza sešus tūkstošus, vēl nav reģistrētas visas VID saņemtās mantiskā stāvokļa deklarācijas, tāpat arī tiek gaidītas pa pastu sūtītās mantiskā stāvokļa deklarācijas - sūtot deklarācijas pa pastu, galvenais nosacījums, lai pasta zīmogs būs datēts ar 2012. gada 1. jūniju.

Par apzinātu nepatiesu ziņu norādīšanu nulles deklarācijās Latvijas iedzīvotājiem var nākties šķirties no līdz pat 250 latiem.

Sods līdz 250 latiem paredzēts par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par apzināti nepatiesu ziņu norādīšanu tajā. Savukārt par skaidras naudas uzkrājumu iemaksāšanas banku kontos kārtības un termiņa neievērošanu tiks piemērots naudas sods līdz 500 latiem. Grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nosaka sodus, ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja Saeima.

Par pārkāpumiem nulles deklarāciju iesniegšanā sodīt varēs ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas un ne vēlāk kā viena gada laikā no tā izdarīšanas dienas. Administratīvo pārkāpumu lietas izskatīs Valsts ieņēmumu dienests.

Kopumā šodien mantiskā stāvokļa deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesnieguši 216 cilvēki, savukārt gada ienākumu deklarācijas iesnieguši 5311 cilvēki. Vislielākā iedzīvotāju aktivitāte ir bijusi Rīgā, liecina VID apkopotā informācija.

Kopumā Rīgas un tās rajona klientu apkalpošanas centros iesniegtas 124 mantiskā stāvokļa deklarācijas. Vislielākā aktivitāte bijusi Rīgas Latgales priekšpilsētas klientu apkalpošanas centrā, kur iesniegtas 32 deklarācijas, bet vismazākā - Jūrmalas klientu apkalpošanas centrā.

Kurzemē iesniegtas 30 mantiskā stāvokļa deklarācijas, Zemgalē – 27, Vidzemeē – 23, bet vismazāk Latgalē, kur iesniegtas tikai 12 deklarācijas. Neviena mantiskā stāvokļa deklarācija nav iesniegta Krāslavas, Alūksnes, Valkas un Dobeles klientu apkalpošanas centros.

Līdz šim iedzīvotāju interese par nulles deklarācijām bijusi mērena, un janvārī iesniegtas 56 deklarācijas.

Par pārkāpumiem nulles deklarāciju iesniegšanā sodīt varēs ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas un ne vēlāk kā viena gada laikā no tā izdarīšanas dienas.

Administratīvo pārkāpumu lietas izskatīs Valsts ieņēmumu dienests, paredz grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

DB jau rakstīja, ka par pārkāpumiem nulles deklarācijās Latvijas iedzīvotājiem var nākties šķirties līdz pat 250-500 latiem. Sods līdz 250 latiem paredzēts par mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu, deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu tajā. Savukārt par skaidras naudas uzkrājumu iemaksāšanas banku kontos kārtības un termiņa neievērošanu tiks piemērots naudas sods līdz 500 latiem. Grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā konceptuāli ceturtdien atbalstīja Saeima. Likumprojektam piešķirta steidzamība, kas nozīmē, ka parlaments to izskatīs divos lasījumos.

Valsts ieņēmu dienests saņēmis jau pirmās desmit fizisku personu mantiskā stāvokļa deklarācijas. Jāmin gan, ka mantiskā stāvokļa deklarācijas ir jāiesniedz no 2012.gada 1.marta līdz 2012.gada 1. jūnijam.

Tomēr VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā VID rīkotajā preses konferencē norādīja, ka dienests pieņems arī tās deklarācijas, kas tiks iesniegtas vēlāk. D. Pelēka arī piebilda, ka jau saņemtajās deklarācijās norādītas personu kredītsaistības, un deklarāciju aizpildīšana neesot radījusi iedzīvotājiem grūtības.

Viņa arī skaidroja, ka par Mantiskā stāvokļa deklarācijas neiesniegšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijā persona var tikt saukta pie administratīvās vai kriminālatbildības.

DB jau šā gada janvārī rakstīja, ka Latvijā lielākoties cilvēki visu dara pēdējā brīdī, arī konkursos piesakās termiņu beigās, un sākumdeklarēšanā prognozējama šī pati tendence. Savukārt sākumdeklarēšanās mantiskā stāvokļa deklarācijas veidlapa gada sākumā jau izraisīja paniku iedzīvotājos, jo, to pētot, cilvēki sapratuši, ka būs jāuzrāda gan īpašumi, gan uzkrājumi, kas ir vismaz tūkstoš latu vērti.

Nu jau pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš spēkā stājies «Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums» jeb tautā sauktais «nulles deklarāciju» likums, par kuru iepriekš tika diskutēts gadu gadiem. Šķiet, ka nu vajadzētu būt skaidrai kārtībai un ikvienam Latvijas iedzīvotājam vajadzētu zināt, kas deklarējams, kā tas darāms un kādos gadījumos deklarācija nav jāiesniedz, bet valstij – būt pārliecinātai, ka nu gan iespēja darboties «ēnu zonā» būs izskausta reizi par visām reizēm.

Tomēr tā nav. Šādas skaidrības vai pārliecības pagaidām īsti nav nevienai pusei. Protams, ar laiku viss sakārtojas, un arī šajā jomā tā būs, taču patlaban gan valstij būtu jāiegulda daudz lielākas pūles nekā līdz šim deklarēšanās kārtības skaidrošanā, iedzīvotāju iedrošināšanā deklarēt līdz šim nedeklarētos ienākumus un iekšējo procesu sakārtošanā, lai būtu skaidri spēles noteikumi.

Piemēram, daudzi iedzīvotāji ir satraukti par to, kā deklarēt, piemēram, gleznas vai kolekcijas – kā noteikt to vērtību, ja līdz šim tādas vajadzības nav bijis. Daži uzskata, ka labāk iesniegt «uzpušķotu» deklarāciju jeb norādīt, ka viņu īpašumā ir vērtīgāka manta nekā patiesībā, tādējādi nodrošinoties pret pārmetumiem par kādiem nedeklarētiem līdzekļiem vai tamlīdzīgi.